1Un notika, ka Jēzus iegāja sabatā kāda farizeju priekšnieka namā maizi ēst; un tie Viņu novēroja.
1 A go no mo han fo Yesu furo Farisi fonda borey jine boro fo fu ra, asibti* zaari fo, zama nga ma ŋwa. Kala ngey mo goono g'a mo-kuru-kuru.
2Un, lūk, tur bija Viņa priekšā kāds ūdenssērdzīgs cilvēks.
2 Guna mo, boro fo go noodin a jine kaŋ te yeeni fuusi.
3Un Jēzus atbildēdams uzrunāja bauslības mācītājus un farizejus, sacīdams: Vai atļauts sabatā dziedināt?
3 Yesu mo tu ka salaŋ asariya* baykoy da Farisi fonda borey se ka ne: «A ga halal* i ma baani nooyaŋ te asibti zaaro ra, wala a si halal?»
4Bet viņi klusēja. Tad Viņš, pieskaroties, izdziedināja to un atlaida.
4 Amma i dangay. Yesu na bora di k'a no baani k'a sallama.
5Un Viņš uzrunāja tos, sacīdams: Ja kādam no jums iekrīt akā ēzelis vai vērsis, vai tas tūdaļ sabatā to neizvelk?
5 A ne i se mo: «May no araŋ ra, kaŋ d'a ize wala yeeji kaŋ guusu ra, a s'a kaa sahãadin-sahãadin asibti zaaro ra?»
6Un tie nespēja Viņam nekā atbildēt?
6 I mana hin ka tu a se hayey din boŋ.
7Bet novērodams, ka ielūgtie izvēlas sev pirmās vietas, Viņš stāstīja tiem līdzību, sacīdams:
7 Waato kaŋ a di mate kaŋ i goono ga nangoray darzakoyey suuban ngey boŋ se, kal a na misa fo ci ngey kaŋ yaŋ i ce se. A ne i se:
8Ja tevi kāds ieaicina kāzās, tad neieņem pirmo vietu, jo varbūt viņš ir aicinājis kādu cienīgāku par tevi,
8 «Waati kaŋ boro fo ga ni ce hiijay batu do, ma si sintin ka goro boro beerey nango ra, zama hambara i na boro fo ce kaŋ bisa nin beeray.
9Un atnācis tas, kas tevi un viņu ielūdzis, nesaka tev: Dod šim vietu, un tad ar kaunu tev būs jāieņem pēdējā vieta.
9 Nga kaŋ na ni ce mo, a ma kand'a ka ne ni se: ‹Ma nango no boro wo se.› Waato din gaa, haawi ga ni di hala ni ma ye i kulu kokor banda nango ra.
10Bet kad tevi kāds aicinās, ej un ieņem pēdējo vietu, lai tad tas, kas tevi aicinājis, nāktu un sacītu tev: Draugs, virzies augstāk! Tad tev būs gods viesu priekšā.
10 Amma d'i na ni ce, ma koy ka goro i kulu kokor banda nango ra, zama boro kaŋ na ni ce ma kaa ka ne ni se: ‹Ay cora, ma kaaru ka to beene.› Alwaato din ni ga du darza borey kulu kaŋ nin d'ey goono ga goro ŋwaaro do jine.
11Jo katrs, kas sevi paaugstinās, tiks pazemots, bet kas pazemosies, tas tiks paaugstināts.
11 Zama boro kulu kaŋ ga nga boŋ beerandi, i g'a kaynandi. Boro kaŋ ga nga boŋ kaynandi mo, i g'a beerandi.»
12Bet tam, kas Viņu bija ielūdzis, Viņš sacīja: Ja tu sarīko pusdienas vai vakariņas, neaicini savus draugus, nedz savus brāļus, nedz radus, nedz bagātus kaimiņus, ka viņi kādreiz arī tevi neielūdz, un tad tu būsi saņēmis atlīdzību,
12 A ne koyne bora kaŋ n'a ce din se: «Waati kaŋ ni ga fakaariyaŋ ce i ma kaa ni kwaara, ma si ni corey ce, wala ni nya-izey, wala ni dumey, wala ni gorokasiney kaŋ yaŋ gonda arzaka. A ma si te hambara ngey mo ma ni ce, k'a bana ni se.
13Bet ja tu rīko mielastu, aicini nabagus, kropļus, klibus un aklus!
13 Amma, da ni na batu te, ma talkey, da simbarkoy, da larantey, da danawey ce.
14Un svētīgs tu būsi, jo viņiem nav ar ko tev atlīdzināt, bet tev tiks atlīdzināts, kad taisnīgie augšāmcelsies.
14 I ga albarka gaara ni se, zama i sinda hari kaŋ i ga ye ni se. Zama Irikoy g'a ye ni se adilantey tunandiyaŋo waate.»
15To dzirdēdams, kāds no galda viesiem sacīja Viņam: Svētīgs ir tas, kas ēdīs maizi Dieva valstībā.
15 I boro fo mo kaŋ go ga goro ŋwaaro do, waato kaŋ a maa woodin, kal a ne Yesu se: «Albarkante no boro kaŋ ga ŋwaari ŋwa Irikoy koytara ra!»
16Un Viņš tam sacīja: Kāds cilvēks sarīkoja lielu mielastu un ielūdza daudzus.
16 Amma Yesu ne a se: «Boro fo na batu bambata te ka boro boobo ce.
17Un mielasta stundā viņš sūtīja savu kalpu pateikt ielūgtajiem, lai tie nāk, jo viss jau sagatavots.
17 Alwaato kaŋ ŋwaaro nin, a na nga bannya donton zama a ma ne ngey kaŋ i n'i ce din se: ‹Wa kaa, zama hay kulu go soolante sohõ.›
18Un visi reizē sāka aizbildināties. Pirmais sacīja viņam: Es nopirku saimniecību, un man nepieciešami jāaiziet to apskatīt; es lūdzu tevi, uzskati mani par aizbildinātu!
18 I kulu sintin ka te me folloŋ ka kande kobay. Sintina ne a se: ‹Ay na fari fo day, tilas ay ma koy ka di a. Ay ga ni ŋwaaray, ma alhaanan ay se.›
19Un otrs sacīja: Es nopirku piecus vēršu pārus un eju tos pārbaudīt; es lūdzu tevi, uzskati mani par aizbildinātu!
19 Afo mo ne: ‹Ay na farmi yeeji way day, kal ay m'i si ka di. Ay ga ni ŋwaaray, ma alhaanan ay se.›
20Un cits sacīja: Es apprecēju sievu. Tāpēc nevaru iet.
20 Afo mo ne: ‹Ay na wande fo hiiji, woodin sabbay se ay si du ka kaa.›
21Un kalps pārnācis ziņoja par to savam kungam. Tad nama tēvs kļuva dusmīgs un sacīja savam kalpam: Ej steigšus gatvēs un pilsētas ielās un ved šurp nabagus un kropļus, un aklus, un klibus.
21 Bannya kaa ka sanney din ci nga koyo se. Kala windikoyo dukur ka ci nga bannya se: ‹Ma waasu ka koy kwaara fondo beerey da fondo kayney ra ka kande talkey da larantey da danawey da simbarkoy.›
22Un kalps sacīja: Kungs, ir izpildīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir vietas.
22 Kala bannya ne a se: ‹Ay jine bora, wo kaŋ ni ne, a te. Hala hõ mo nangu cindi.›
23Un kungs sacīja kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalām un spied visus nākt iekšā, lai mans nams piepildītos!
23 Koyo ne bannya se: ‹Ma koy fondayzey ra nda saaji laawaley ra k'i tilasandi i ma kaa, hal ay fuwo ma to.
24Bet es jums saku, ka neviens no tiem vīriem, kas tika aicināti, manu mielastu nebaudīs.
24 Zama ay ga ci araŋ se: borey kaŋ i jin ka ce din ra, baa afolloŋ si ay ŋwaaro taba.› »
25Bet daudz ļaužu gāja Viņam līdz; un, pagriezies pret tiem, Viņš sacīja:
25 Borey marga bambata margu k'a dum. A bare ka ne i se:
26Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, un sievu, un bērnus, un brāļus, un māsas, un pat savu paša dvēseli, tas nevar būt mans māceklis.
26 «Boro kulu kaŋ kaa ay do, d'a mana wangu nga baaba, da nga nya, da nga wande, da nga izey, da nga nya ize alborey, nda nga waymey, oho, hala nga bumbo fundo mo -- a si hin ka ciya ay talibi.
27Un kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.
27 Boro kulu kaŋ si nga kanjiyaŋ bundo sambu k'ay gana si hin ka ciya ay talibi.
28Jo kas no jums, gribēdams torni celt, vispirms neapsēdīsies un neaprēķinās izdevumus, kas nepieciešami tā nobeigšanai,
28 Zama may no araŋ ra, d'a ga ba nga ma jidan bisa cina, kaŋ si goro jina ka nooro lasaabu, hal a gonda hari kaŋ g'a cina ka ban?
29Lai vēlāk, pamatus ielicis un nespēdams pabeigt, netiktu no visiem, kas to redz, izzobots,
29 A ma si te, waato kaŋ a na daba sinji, a ma jaŋ k'a kubay, hala boro kulu kaŋ ga di a, i ma sintin k'a haaru
30Sakot: šis cilvēks iesāka gan celt, bet nespēja pabeigt.
30 ka ne: ‹Bora din sintin cinayaŋ, amma a mongo k'a ban.›
31Jo kurš ķēniņš, kas domā karot ar otru ķēniņu, neapsēdīsies un vispirms nepārliks, vai viņš spēj ar desmit tūkstošiem pretoties tam, kas ar divdesmit tūkstošiem nāk pret viņu?
31 Wala laabu koy woofo no, kaŋ ga fatta ka kubanda laabu fo koy wongu ra, kaŋ a si goro ganda jina ka saaware nga boŋ gaa, hala nga kaŋ gonda sooje zambar way, a ga hin ka kubanda nga kaŋ ga kand'a gaa sooje zambar waranka?
32Pretējā gadījumā, tam vēl tālu esot, viņš sūta sūtņus, lai lūgtu mieru.
32 D'a si hin a, za afa go nangu mooro no, a ga diyayaŋ donton ka amaana nooyaŋ ŋwaaray, baani sabbay se.
33Tā arī katrs no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.
33 Yaadin mo no, d'araŋ boro kulu si hari kulu kaŋ ga ti nga wane taŋ, a si hin ka ciya ay talibi.
34Sāls ir laba lieta, bet ja sāls paliek nederīga, kā lai to uzlabo?
34 Ciiri ga boori, amma d'a tar, ifo no i g'a hanse nd'a?
35Tā neder ne zemei, ne mēsliem, bet to izmet ārā. Kam ausis dzirdēšanai, tas lai dzird!
35 A sinda nafa kulu laabu se wala birji se. I g'a furu no. Boro kaŋ gonda hanga kaŋ ga maa, a ma maa.»