1Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā.
1 A na nga boŋ sambu ka guna. A di arzakantey kaŋ goono ga ngey nooyaŋey daŋ nooru jisiro ra.
2Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam.
2 A di mo wayboro talka fo kaŋ kurnye bu goono ga tanka* hinka daŋ.
3Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi,
3 Kal a ne: «Haciika ay ga ne araŋ se: hari kaŋ wayboro talka wo kaŋ kurnye bu daŋ, a bisa i kulu wane.
4Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija.
4 Zama borey din kulu kaa ngey arzaka baayaŋ gaa ka daŋ nooyaŋey jisiro ra. Amma wayboro wo, nga alfukaarutara ra no a daŋ hay kulu kaŋ a gonda nga baafuna se.»
5Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja:
5 Boro fooyaŋ mo goono ga salaŋ a se Irikoy windo ciine ra, mate kaŋ i n'a taalam da tondi hanno yaŋ da nooyaŋey mo. Kal a ne:
6Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.
6 «Hayey din kaŋ yaŋ araŋ goono ga di, jirbiyaŋ go kaa kaŋ tondi fo si cindi tondi fo boŋ, kaŋ i s'a zeeri.»
7Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties?
7 I n'a hã ka ne: «Alfa, alwaati fo cine no hayey din ga te? Alaama woofo no ga te waati kaŋ hayey din ga ba ka to?»
8Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ!
8 A ne: «Wa haggoy i ma s'araŋ darandi. Zama boro boobo ga kaa k'ay maa sambu ka ne: ‹Ay no ga ti nga›. I ga ne mo: ‹Alwaato maan›. Araŋ ma s'i gana.
9Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals.
9 Waati kaŋ araŋ ga maa wongey da kuraari baaru mo, araŋ ma si humburu, zama tilas no hayey din ma te jina. Amma bananta si te sahãadin-sahãadin.»
10Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti.
10 Waato din gaa a ne i se: «Dumi ga tun dumi gaa, mayray mo ga tun mayray gaa.
11Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm.
11 Laabu zinjiyaŋ bambatey ga te, balaaw da haray ga te nangu waani-waani ra. Humburkumay hari yaŋ da alaama bambata yaŋ mo ga te kaŋ ga fun beene.
12Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
12 Amma za hayey din kulu mana kaa jina, i g'araŋ di k'araŋ gurzugandi, k'araŋ no Yahudance diina marga borey se, k'araŋ daŋ kasey ra mo. I ga kond'araŋ bonkooney da dabarikooney jine ay maa sabbay se.
13Bet tas notiks jums par liecību.
13 Woodin yaŋ kulu ga bare k'araŋ ciya seedayaŋ.
14Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet!
14 Amma araŋ ma kay sanni folloŋ gaa: araŋ ma si lasaabu mate kaŋ araŋ ga tu i se d'a.
15Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt.
15 Zama ay g'araŋ no me sanni da laakal mo kaŋ borey kaŋ yaŋ ga gaaba nd'araŋ kulu si du ka kay i jine k'i kakaw.
16Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs.
16 Amma baa hayrey, da nya-izeyaŋ, da dumiyaŋ, da coroyaŋ g'araŋ nooyandi. I g'araŋ boro fooyaŋ wi mo zaati.
17Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ;
17 Araŋ ga ciya konnari hari yaŋ mo ndunnya dumey kulu do ay maa sabbay se.
18Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs.
18 Amma baa araŋ boŋ hamni folloŋ si halaci.
19Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles.
19 Araŋ biney ra kayyaŋo do no araŋ ga du araŋ fundey.
20Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi.
20 Amma waati kaŋ araŋ ga di i na Urusalima windi nda wongu marga, alwaati woodin araŋ ma bay kaŋ a halaciyaŋo maan a gaa.
21Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī!
21 Waato din gaa wa naŋ ngey kaŋ yaŋ go Yahudiya* ra ma zuru ka koy tondi kuukey ra. Ngey kaŋ yaŋ go kwaara bindo ra ma fatta a ra. Ngey mo kaŋ yaŋ go a kawyey ra ma si furo a ra.
22Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts.
22 Zama jirbey din ga ti banayaŋ waney hal i ma hari kulu kaŋ i hantum din toonandi.
23Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu.
23 Amma kaari ngey kaŋ gonda gunde, da ngey mo kaŋ yaŋ go ga naanandi jirbey din ra! Zama zarraba korno ga te laabo ra, futay mo ga te dumo wo gaa.
24Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks.
24 Takuba g'i zeeri, i ga kond'ey tamtaray dumi kulu ra. Dumi cindey mo ga Urusalima taamu kala waati kaŋ i alwaatey ga kubay.
25Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes.
25 Alaamayaŋ ga bara wayna da hando da handariyayzey ra. Ndunnya ra mo, ndunnya dumey ga bara bine saray ra. I laakal ga tun gumo teeko dunduyaŋ da hari bondayey sabbay se.
26Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies.
26 Borey ga yangala humburkumay da joote sabbay se, hayey kaŋ ga ba ka kaa ndunnya gaa sabbay se, zama beene dabarey ga zinji.
27Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā.
27 Gaa no i ga di Boro Izo go ga kaa beene buru fo ra da dabari nda darza bambata.
28Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas!
28 Amma alwaato kaŋ hayey din sintin teeyaŋ, kal araŋ ma salle ka beene guna, zama araŋ fansa go ga maan.»
29Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus!
29 Yesu ci i se misa fo ka ne: «Guna jeejay nya nda tuurey kulu.
30Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu.
30 Waato kaŋ i sintin ka te kobto hal araŋ di a, araŋ ga bay araŋ boŋ se kaŋ kaydiya ga ba ka to.
31Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu.
31 Yaadin mo no araŋ, alwaato kaŋ araŋ di hayey din sintin ka te, araŋ ma bay kaŋ Irikoy koytara maan.
32Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.
32 Haciika ay ga ne araŋ se: dumo wo si ban, kala day hayey din kulu ma te.
33Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
33 Beene nda ganda ga tuusu, amma ay sanney wo si tuusu.
34Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta.
34 Wa haggoy d'araŋ boŋ fa, hal araŋ biney ma si tin da butuguyaŋ, da buguyaŋ, da ne fundi wo sakullayaŋ mo, zama zaaro din ma si kaa araŋ gaa jirsi boŋ, sanda hirrimi cine.
35Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes.
35 Zama a ga kaa ndunnya gorokoy kulu gaa.
36Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks!
36 Amma alwaati kulu, kal araŋ ma batu, araŋ ma ŋwaaray hal araŋ ma du dabari ka hayey din kulu kaŋ yaŋ ga ba ka te yana, araŋ ma kay Boro Izo jine mo.»
37Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu.
37 Zaari kulu Yesu go ga dondonandi Irikoy windo ra. Cin kulu mo a ga fatta ka koy kani tondo boŋ kaŋ se i ga ne Zeytun* tondo.
38Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos.
38 Za susubay nda hinay, borey kulu soobay ka kaa a do Irikoy windo ra mo, zama ngey ma hangan a se.