1Bet tuvojās neraudzētās maizes svētki, ko sauc par Lieldienām.
1 Sohõ day, buuru kaŋ sinda dalbu bato* maan, wo kaŋ se i ga ne Paska*.
2Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Jēzu nonāvēt, bet viņi baidījās no ļaudīm.
2 Alfaga beerey da asariya dondonandikoy goono ga ceeci mate kaŋ ngey ga te ka Yesu wi, zama i goono ga humburu borey.
3Bet sātans bija iegājis Jūdasā, ko sauca par Iskariotu, vienā no tiem divpadsmit.
3 Saytan* binde furo Yahuta Kariyoti bora ra, kaŋ ga ti i way cindi hinka din ra afo.
4Un viņš nogāja un sarunājās ar augstajiem priesteriem un priekšniekiem, kā Viņu tiem nodot.
4 A koy mo ka fakaaray da alfaga beerey da Irikoy windo batukoy jine funey, mate kaŋ cine nga ga Yesu nooyandi i se d'a.
5Un tie priecājās un piesolīja dot viņam naudu.
5 I maa kaani gumo ka wafaku nd'a ka ne ngey g'a no nooru.
6Un viņš apsolīja un meklēja izdevību, kā Viņu tiem nodot, ļaudīm nezinot.
6 Nga mo yadda. A na daama ceeci mo, zama nga m'a nooyandi i se saaya kaŋ borey marga si noodin.
7Bet pienāca neraudzētās maizes diena, kad vajadzēja nokaut Lieldienu jēru.
7 Buuru kaŋ sinda dalbu bato* hane kaa ka to, kaŋ ra i ga Paska feeji wi.
8Un Viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: Ejiet un sagatavojiet mums Lieldienas jēru, lai mēs ēstu!
8 Yesu na Bitros da Yohanna donton ka ne i se: «Araŋ ma koy ka Paska sooley te iri se zama iri ma ŋwa.»
9Bet viņi sacīja: Kur Tu vēlies, lai mēs tās sataisītu?
9 I ne a se: «Man gaa no ni ga ba iri ma soola te?»
10Un Viņš tiem sacīja: Lūk, pilsētā ieejot, jūs sastapsiet kādu cilvēku, kas nesīs ūdens krūzi; sekojiet viņam tai namā, kurā viņš ieies,
10 A ne i se: «Guna, waato kaŋ araŋ ga furo kwaara ra, boro fo kaŋ go ga hari foobu fo jare ga kubay d'araŋ. Araŋ m'a gana kala windo kaŋ ra a ga furo.
11Un sakiet nama kungam: Mācītājs tev jautā: kur ir telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu svinēt Lieldienas?
11 Araŋ ma ne windikoyo se: ‹Alfa ne ni se: Man yaw fuwo, nango kaŋ ay ga Paska ŋwa, in d'ay talibey?›
12Un viņš jums parādīs lielu, izklātu ēdamistabu; tur arī sagatavojiet!
12 A ga jidan bisa fu-ize bambata fo cabe araŋ se naŋ kaŋ fu jinay go soolante a ra. Araŋ ma soola te noodin.»
13Un tie aizgājuši atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.
13 I koy. I di mate kaŋ a ci ngey se. I na Paska ŋwaaro soola te.
14Un kad pienāca stunda, Viņš novietojās un divpadsmit apustuļi ar Viņu.
14 Waato kaŋ saaya to, a goro, nga nda diyey.
15Un Viņš tiem sacīja: Es ilgoties ilgojos ēst šo Lieldienu jēru kopā ar jums, pirms es ciešu.
15 A ne i se: «Ay yalla-yalla no ay ma Paska wo ŋwa araŋ banda, za ay mana taabi haŋ.
16Jo es jums saku, ka no šī laika to vairs neēdīšu, iekams tās izpildīsies Dieva valstībā.
16 Zama ay ga ne araŋ se: ay s'a ŋwa koyne, kala nd'i n'a toonandi Irikoy koytara ra.»
17Un Viņš, biķeri paņēmis, pateicās un sacīja: Ņemiet un daliet savā starpā!
17 Kaŋ a na gaasiya sambu ka saabu, gaa no a ne: «Reyzin* haro wo, araŋ m'a haŋ ka no care se.
18Jo es jums saku: Es nedzeršu no vīna koka augļiem, iekams nenāks Dieva valstība.
18 Zama ay ga ne araŋ se: ne ka koy jina ay si ye ka reyzin haro haŋ kala nda Irikoy koytara kaa jina.»
19Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!
19 Kaŋ a na buuru mo sambu ka saabu, gaa no a n'a ceeri-ceeri ka no i se, ka ne: «Woone wo ay gaahamo no kaŋ ay goono ga no araŋ sabbay se. Araŋ ma woodin te ka fongu nd'ay.»
20Tāpat Viņš ņēma biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir jaunā derība manās Asinīs, kas par jums top izlietas.
20 Yaadin mo no hawra banda, a na reyzin hari gullayzo sambu ka ne: «Haro wo alkawli tajo no, ay kuro wane, kaŋ a si gay i g'a dooru araŋ sabbay se.
21Bet, lūk, mana nodevēja rokas ir ar mani uz galda.
21 Amma guna, nga kaŋ g'ay nooyandi, a kamba go ay banda taablo boŋ.
22Jo Cilvēka Dēls aiziet, kā tas ir nolemts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Viņu nodod!
22 Zama Boro* Izo ga koy daahir, sanda mate kaŋ cine i n'a waadu amma kaari bora din kaŋ nga no g'a nooyandi!»
23Un visi sāka apjautāties savstarpēji, kurš gan tas no viņiem būtu, kas to darīs?
23 I sintin ka care hã boro kaŋ no ngey game ra kaŋ ga ba ka woodin te.
24Bet izcēlās starp viņiem arī ķilda, kurš, šķiet, esot no tiem lielākais?
24 Kakaw mo tun i game ra ngey boro woofo no i g'a lasaabu ibeeri.
25Bet Viņš tiem sacīja: Pagānu ķēniņi valda pār viņiem, un viņu varas nesējus sauc par labdariem.
25 Kala Yesu ne i se: «Ndunnya dumey bonkooney ga koytaray cabe ngey borey boŋ. Ngey mo kaŋ yaŋ gonda dabari i boŋ, i ga ne i se: boriyandiyankoyey.
26Bet jūs tā ne. Kas no jums lielāks, lai kļūst kā mazākais, bet priekšnieks kā kalps;
26 Amma araŋ wo, manti yaadin no araŋ ga te, amma nga kaŋ ga ti ibeero araŋ game ra, a ma te danga koda. Nga kaŋ gonda mayray mo, a ma te danga saajawko cine.
27Jo kas ir lielāks: vai tas, kas atrodas pie galda, vai tas, kas apkalpo? Taču tas, kas atrodas pie galda. Bet es jūsu vidū esmu kā tāds, kas kalpo.
27 Zama may no ga bisa beeray, nga kaŋ go ga goro ka ŋwa, wala nga kaŋ go ga saajaw? Manti nga kaŋ goono ga goro ka ŋwa no? Amma ay wo go araŋ game ra danga saajawko cine.
28Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.
28 Amma araŋ wo ga ti ngey kaŋ yaŋ goro ay banda ay siyaŋey ra.
29Un es jums novēlu valstību, kā to man sagatavojis mans Tēvs,
29 Ay mo go ga koytaray daŋ araŋ se, mate kaŋ ay Baaba na koytaray daŋ ay se,
30Lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā valstībā un sēdētu troņos, tiesājot divpadsmit Izraēļa ciltis.
30 zama araŋ ma ŋwa, araŋ ma haŋ ay banda ay koytara ra. Woodin banda, araŋ ga goro koytaray karga way cindi hinka boŋ ka Israyla* kunda way cindi hinka ciiti.
31Un Kungs sacīja: Sīman! Sīman! Lūk, sātans meklē jūs sijāt kā kviešus,
31 Siman, Siman, Saytan ŋwaaray nga ma du araŋ zama a m'araŋ hagay sanda alkama cine.
32Bet es lūdzu par tevi, lai tava ticība nemitētos; un tu, kādreiz atgriezies, stiprini savus brāļus!
32 Amma ay mo ŋwaaray ni se hala ni cimbeero* ma si gaze. Ni mo, da ni ye ka bare, ni ma ni nya-izey gaabandi.»
33Tas Viņam sacīja: Kungs, es esmu gatavs iet ar Tevi cietumā un nāvē!
33 Siman ne a se: «Rabbi, ay soola ay ma koy ni banda hala kasu ra; oho mo, hala buuyaŋ.»
34Bet Viņš sacīja: Es tev saku, Pēter, šodien vēl gailis nebūs nodziedājis, iekams tu trīsreiz būsi noliedzis, ka mani pazīsti. Un Viņš tiem sacīja:
34 Amma Yesu wo ne: «Bitros, ay ga ne ni se: gorongaari si ca hunkuna, kala nda ni ze sorro hinza ka ne ni s'ay bay.»
35Kad es jūs sūtīju bez naudas maka un somas, un kurpēm, vai jums kā trūka?
35 A ne i se mo: «Waato kaŋ ay n'araŋ donton nooru lonko si, foolo si, taamu si, araŋ jaŋ hay fo no?» I ne: «Abada!»
36Bet viņi atbildēja: Nekā! Bet es jums saku: tagad, kam naudas maks, lai ņem līdz arī somu, un kam nav, tas lai pārdod svārkus un pērk zobenu!
36 A ne i se koyne: «Amma sohõ, boro kaŋ gonda nooru lonko, a ma kond'a, nga nda foolo. Boro kaŋ sinda takuba mo ma nga taafe neera k'afo day.
37Jo es jums saku, ka vēl pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Un noziedzniekam Viņš pieskaitīts. jo tas, kas par mani rakstīts, piepildās.
37 Zama ay ga ne araŋ se: Wo kaŋ i hantum ka ne: ‹I n'a lasaabu taali-teerey banda,› tilas i ma woodin toonandi ay do. Zama da cimi hari kaŋ i hantum ay boŋ gonda toonandiyaŋ.»
38Bet viņi sacīja: Kungs, lūk, te ir divi zobeni. Un Viņš tiem sacīja: Diezgan!
38 I ne: «Rabbi, takuba hinka neeya.» Kal a ne i se: «A wasa.»
39Un izgājis, Viņš pēc ieraduma gāja uz Olīvkalnu; un mācekļi sekoja Viņam.
39 A fatta ka koy Zeytun* tondo boŋ, mate kaŋ a doona ka te, talibey mo n'a gana.
40Un Viņš, tai vietā nonācis, sacīja tiem: Lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā!
40 Waato kaŋ a to noodin, a ne i se: «Araŋ ma te adduwa zama araŋ ma si furo siyaŋ ra.»
41Un Viņš attālinājās no tiem akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu,
41 A fay d'ey ka koy jine danga tondi catuyaŋ fo cine. A sombu ka te adduwa,
42Sacīdams: Tēvs, ja Tu vēlies, atņem šo biķeri no manis! Tomēr ne mans, bet Tavs prāts lai notiek!
42 ka ne: «Ya Baaba, da ni yadda, ma taabo wo sambu ay se. Day, manti ay miila ma te bo, amma ni wano.»
43Bet eņģelis no debesīm parādījās Viņam un stiprināja Viņu. Un Viņš, nāves baiļu pārņemts, lūdza Dievu jo karstāk.
43 Kala malayka fo bangay a se ka fun beene, a goono g'a gaabandi.
44Un Viņa sviedri kļuva kā asins lāses, kas pilēja zemē.
44 Kaŋ Yesu go gurzugay ra, a go ga adduwa te da anniya, a sungay mo te danga kuri tolliyaŋ bambata cine, kaŋ soobay ka kaŋ laabo ra.
45Un Viņš, piecēlies no lūgšanas, gāja pie saviem mācekļiem un atrada tos no skumjām aizmigušus.
45 Adduwa banda a tun ka kaa talibey do k'i gar jirbi gaa, bine saray sabbay se.
46Un Viņš tiem sacīja: Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, lai jūs neiekristu kārdināšanā!
46 Kal a ne i se: «Ifo se no araŋ go ga jirbi? Wa tun ka te adduwa, zama araŋ ma si furo siyaŋ ra.»
47Vēl Viņam runājot, lūk, ļaužu pūlis un viens no tiem divpadsmit, Jūdass vārdā, kas gāja tiem priekšgalā, tuvojās Jēzum, lai Viņu skūpstītu.
47 Za a go ga salaŋ, guna jama fo kaa. Bora kaŋ se i ga ne Yahuta mo, i way cindi hinka ra afo, n'i jin. A kaa ka maan Yesu gaa, zama nga m'a sunsum.
48Bet Jēzus viņam sacīja: Jūdas, vai tu skūpstīdams nodod Cilvēka Dēlu?
48 Amma Yesu ne a se: «Yahuta, sunsumyaŋ no ni ga Boro Izo nooyandi nd'a, wala?»
49Bet tie, kas pie Viņa bija, redzot, kam jānotiek, sacīja Viņam: Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?
49 Ngey kaŋ goono g'a windi, waato kaŋ i di haŋ kaŋ ga ba ka te, i ne: «Rabbi, iri ma kar da takuba, wala?»
50Un viens no viņiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.
50 I boro fo binde na alfaga* beero bannya fo zafa k'a kambe ŋwaaro hanga kaa.
51Bet Jēzus atbildēja, sacīdams: Apstājieties, diezgan! Un Viņš, pieskāries tā ausij, izdziedināja to.
51 Amma Yesu ne: «Wa naŋ yaadin.» A na hanga ham k'a yayandi.
52Bet Jēzus augstajiem priesteriem un svētnīcas priekšniekiem, un vecākajiem, kas pret Viņu bija sanākuši, sacīja: Kā pret slepkavu jūs esat izgājuši ar zobeniem un milnām.
52 Yesu ne alfaga beerey da Irikoy windo batukoy jine funey da arkusey kaŋ yaŋ kaa a do se: «Araŋ kande takuba nda goobu yaŋ danga kosarayko do no?
53Kad es ik dienas ar jums biju svētnīcā, jūs nepacēlāt savas rokas pret mani; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.
53 Waato kaŋ ay go araŋ banda zaari kulu Irikoy windo ra, araŋ mana kambe dake ay gaa. Amma saaya woone ya araŋ wane no, da kubay dabari wane mo.»
54Un tie Viņu apcietināja un veda augstā priestera namā. Bet Pēteris sekoja no tālienes.
54 I na Yesu di k'a candi ka kond'a alfaga beero kwaara. Amma Bitros n'a banda gana nangu mooro.
55Un viņi, sakūruši uguni pagalma vidū, sēdēja ap to, un Pēteris bija starp tiem.
55 Waato kaŋ i na danji funsu windo batama bindo ra ka goro ganda, Bitros mo goro i game ra.
56Kāda kalpone, redzēdama viņu sēžam gaismā, uzlūkoja to un sacīja: Šis arī bija ar Viņu.
56 Kala koŋŋo fo di a go ga goro danji kaaro ra. A n'a guna ka ne; «Boro wo mo go Yesu banda.»
57Bet tas noliedza Viņu, sacīdams: Sieviet, es Viņu nepazīstu.
57 Amma a ze ka ne: «Waybora, ay s'a bay.»
58Un pēc brīža cits, viņu redzēdams, sacīja: Arī tu esi viens no viņiem. Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es neesmu.
58 A gay kayna, kala boro fo di a ka ne: «Ni mo i boro fo no.» Amma Bitros ne: «Albora, manti ay.»
59Un kad apmēram viena stunda bija pagājusi, kāds cits apstiprināja, sacīdams: Patiesi, arī šis pie Viņa bija, jo arī viņš ir galilejietis.
59 Waato kaŋ guuru fo cine bisa, afo koyne seeda nda anniya ka ne: «Haciika boro wo go a banda, zama Galili laabu boro no.»
60Bet Pēteris sacīja: Cilvēk, es nezinu, ko tu runā! Un tūdaļ, viņam vēl runājot, iedziedājās gailis.
60 Amma Bitros ne: «Albora, ay si baa bay haŋ kaŋ no ni go ga ci.» Sahãadin-sahãadin, za a go sanno din gaa, gorongaari fo ca.
61Un Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Un Pēteris atminējās Kunga vārdu, ko Viņš sacīja: Pirms gailis dziedās, tu mani trīsreiz noliegsi.
61 Rabbi mo bare ka Bitros guna. Kala Bitros fongu nda Rabbi sanno, mate kaŋ a ci nga se ka ne: «Za gorongaari mana ca hunkuna, ni ga ze ka ne ni s'ay bay sorro hinza.»
62Un Pēteris, izgājis ārā, rūgti raudāja.
62 Kala Bitros fatta taray ka baray da hẽeni konno.
63Un vīri, kas Viņu apsargāja, izsmēja un šaustīja Viņu.
63 Alborey mo kaŋ yaŋ goono ga Yesu gaay n'a hahaara k'a jadde.
64Un tie apklāja Viņu, un sita Viņu sejā, un jautāja Viņam, sacīdami: Pravieto, kas ir tas, kas Tevi sita?
64 I n'a moy haw ka soobay k'a hã ka ne: «Ma annabitaray te me, may no ka ni kar?»
65Un daudz citus zaimus tie teica Viņam.
65 Sanni boobo no i ci a se koyne k'a kayna.
66Un kad uzausa diena, sapulcējās tautas vecākie un augstie priesteri, un rakstu mācītāji un aizveda Viņu savas augstās tiesas priekšā, sacīdami: Ja Tu esi Kristus, tad saki mums to!
66 Waato kaŋ mo bo, jama arkusey da alfaga beerey da asariya dondonandikoy margu. I na Yesu candi ka kond'a ngey Yahudancey arkusey marga do
67Un Viņš tiem sacīja: Ja es jums teikšu, jūs man neticēsiet.
67 ka ne: «Da ni ya Almasihu no, ma ci iri se.» Amma a ne i se: «D'ay ci araŋ se, araŋ si cimandi baa kayna.
68Bet ja es jautāšu, jūs neatbildēsiet un mani neatbrīvosiet,
68 Da mo ay n'araŋ hã, araŋ si tu baa kayna.
69Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie Dieva spēka labās rokas.
69 Amma ne ka koy jine Boro Izo ga goro Irikoy dabari kambe ŋwaaro gaa.»
70Tad visi sacīja: Tātad tu esi Dieva Dēls? Viņš teica: Jūs sakāt, ka es tas esmu.
70 Kal i kulu ne: «Ni ya Irikoy Izo no, wala?» A ne i se: «Araŋ wo n'a ci, ay ga ti nga.»
71Bet viņi sacīja: Kādas liecības mums vēl vajag? Jo mēs paši to dzirdējām no Viņa mutes.
71 I ne: «Man no iri ga laami nda seeda fo koyne? Zama iri bumbey, iri maa a meyo ra.»