1Bet notika, kad Viņš stāvēja pie Ģenezaretes ezera, ka ļaudis spiedās pie Viņa, lai klausītos Dieva vārdu.
1 A go no, waato kaŋ borey marga goono ga kankam Yesu gaa, zama ngey ma maa Irikoy Sanno, kal a koy ka kay Janisarata teeko me gaa.
2Un Viņš redzēja divas laivas atrodamies pie ezera; bet zvejnieki bija izkāpuši un skaloja tīklus.
2 A di hi hinka go ga fandi teeko me. Day sorkey wo fatta hiyey ra, i goono ga taarey nyun.
3Bet Viņš, iekāpis vienā laivā, kas piederēja Sīmanim, lūdza to atbīdīt nedaudz no malas; un Viņš, sēžot laivā, mācīja ļaudis.
3 Yesu furo hi fo ra, kaŋ ga ti Siman wane, k'a ŋwaaray a ma fun jabo gaa kayna. Kal a goro hiyo ra ka borey marga dondonandi.
4Un Viņš, pabeidzis runāt, sacīja Sīmanim: Dodies dziļāk un izmet savus tīklus zvejai!
4 Waato kaŋ a salaŋ ka ban, a ne Siman se: «Ma tuti ka koy naŋ kaŋ ga guusu, k'araŋ taarey zumandi zama araŋ ma du.»
5Bet Sīmanis atbildēja un sacīja Viņam: Mācītāj, visu nakti mēs strādājām, bet nekā nesazvejojām; tomēr Tavā vārdā es izmetīšu tīklu.
5 Siman tu ka ne a se: «Ay jine bora, iri hanna ka taabi, iri mana du hay kulu. Amma ni sanno boŋ ay ga taarey zumandi.»
6Un viņi, to izdarījuši, noķēra lielu daudzumu zivju, tā ka viņu tīkls plīsa.
6 Kaŋ a na woodin te, i na hamisa boobo di, hala taarey sintin ka kottu.
7Un viņi māja biedriem, kas bija otrā laivā, lai tie nāk un palīdz viņiem. Un tie piebrauca; un viņi piepildīja abas laivas, tā ka tās gandrīz grima.
7 I na ngey hangasiney ce, kaŋ yaŋ go hi fa din ra, i ma kaa ka ngey gaa. I kaa mo, ka hi hinka kulu toonandi hal i sintin ka miri.
8Kad Sīmanis Pēteris to redzēja, viņš krita pie Jēzus kājām, sacīdams: Aizej no manis, Kungs, jo es esmu grēcīgs cilvēks!
8 Kaŋ Siman Bitros di woodin, a sombu Yesu jine ka ne: «Ya Rabbi, ma fay d'ay, zama ay ya zunubikooni no.»
9Jo izbrīna pārņēma viņus un visus, kas ar tiem bija, par zivju lomu, ko viņi bija vilkuši;
9 Zama dambara n'a di, nga nda borey kulu kaŋ yaŋ go a banda, hamisa kaŋ i du baayaŋo sabbay se.
10Tāpat arī Jēkabu un Jāni, Zebedeja dēlus, kas bija Sīmaņa biedri. Un Jēzus sacīja Sīmanim: Nebīsties, no šī laika tu zvejosi cilvēkus.
10 Yaadin mo no Yakuba nda Yohanna, Zabadi izey kaŋ ga ti Siman hangasiney. Yesu ne Siman se: «Ma si humburu. Ne ka koy jina ni ga boroyaŋ di.»
11Un viņi, laivas krastā izvilkuši, atstāja visu un sekoja Viņam.
11 Waato kaŋ i na hiyey fandi jabo gaa, i na hay kulu naŋ ka Yesu gana.
12Un notika, kad Viņš bija vienā pilsētā, lūk, kāds cilvēks, kas bija spitālības pilns, ieraudzīja Jēzu, krita uz sava vaiga un lūdza Viņu sacīdams: Kungs, ja Tu vēlies, Tu vari mani šķīstīt.
12 A go no mo, waato kaŋ a go kwaara fo ra, kala boro fo go noodin kaŋ to nda jiraytaray. Kaŋ a di Yesu, a sombu ka ganda biri, k'a ŋwaaray ka ne: «Rabbi, da ni yadda, ni ga hin k'ay hanandi.»
13Un Viņš, roku izstiepis, pieskārās tam, sacīdams: Es gribu, topi šķīstīts! Un tūdaļ spitālība atstāja viņu.
13 Yesu na nga kamba salle k'a ham ka ne: «Ay yadda. Ni ma hanan.» Sahãadin-sahãadin jiraytara ban a gaa.
14Un Viņš tam pavēlēja to nevienam nesacīt, bet noiet, parādīties priesterim un upurēt par savu šķīstīšanu, kā to Mozus pavēlējis, tiem par liecību.
14 Yesu n'a kaseeti gumo ka ne a ma si ci boro kulu se. A ne: «Day, ma koy ka ni boŋ cabe alfaga se. Ma sargay no ni hanandiyaŋo sabbay se mate kaŋ cine Musa ci, zama a ma te i se seeda.»
15Bet vēsts izplatījās par Viņu vēl vairāk; un daudz ļaužu sapulcējās Viņu klausīties un dziedināties no savām slimībām.
15 Amma Yesu baaro baa ka tonton. Jama boobo soobay ka margu zama i ma maa, i ma du baani ngey doorey gaa mo.
16Bet Viņš aizgāja tuksnesī un pielūdza Dievu.
16 Amma nga wo, alwaati ka kaa alwaati a ga koy saajo ra ka te adduwa.
17Un notika, ka kādā dienā Viņš sēdēja mācīdams. Un tur sēdēja arī farizeji un rakstu mācītāji, kas bija sanākuši no visiem Galilejas un Jūdejas miestiem un no Jeruzalemes; un Kunga spēks bija viņus dziedināt.
17 A go mo, jirbey din ra han fo, kaŋ Yesu goono ga dondonandi, kala Farisi* fonda boroyaŋ nda asariya dondonandikoyaŋ go ga goro noodin. I kaa ka fun Galili kawye kulu ra, da Yahudiya laabo ra da Urusalima kwaara. Rabbi dabaro go Yesu boŋ baani nooyaŋ se mo.
18Un, lūk, vīri nesa gultā cilvēku, kas bija triekas skarts; un tie lūkoja to ienest un nolikt Viņa priekšā.
18 Guna, alboro fooyaŋ na boro fo jare dima boŋ ka kand'a. Bora din, yeeni na dabey wi no. I go ga ceeci ngey ma furo nd'a k'a jisi Yesu jine.
19Un ļaužu daudzuma dēļ neatrazdami, no kuras puses to ienest, viņi uzkāpa uz jumta un caur segumu nolaida to gultā viņu vidū, Jēzum priekšā.
19 Kaŋ i mana du fondo ka furo nd'a borey marga baayaŋ sabbay se, kal i kaaru fuwo boŋ k'a zumandi beene fune fo ra, nga nda dima, hala bindo ra Yesu jine.
20Un Viņš, redzēdams viņu ticību, sacīja: Cilvēk, tavi grēki tev tiek piedoti!
20 Waato kaŋ a di i cimbeero, Yesu ne: «Ay bora, ay na ni zunubey yaafa ni se.»
21Un rakstu mācītāji un farizeji sāka domāt, sacīdami: Kas Viņš ir, kas runā zaimus? Kas var grēkus piedot, ja ne Dievs?
21 Asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey sintin ka miila ngey biney ra ka ne: «May no boro wo kaŋ ga Irikoy kayna? May ka bara nda dabari kaŋ ga zunubi yaafa da manti Irikoy hinne?»
22Bet Jēzus, izpratis viņu domas, atbildēja tiem un sacīja: Ko jūs domājat savās sirdīs?
22 Amma Yesu, za kaŋ a g'i biney miiley bay, tu i se ka ne: «Ifo se no araŋ goono ga miila woone te araŋ biney ra?
23Ko vieglāk teikt: tavi grēki tev piedoti, vai teikt: celies un staigā?
23 Woofo no ga faala, ay ma ne: ‹Ay na ni zunubey yaafa ni se,› wala ay ma ne: ‹Tun ka dira?›
24Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, Viņš sacīja triekas skartajam: Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!
24 Amma, zama araŋ ma bay kaŋ Boro* Izo gonda dabari ndunnya ra nga ma zunubey yaafa» (gaa no a ne yeenikoono se): «Ay ga ne ni se: Ma tun ka ni daarijo sambu ka koy fu.»
25Un tūliņ tas viņu klātbūtnē piecēlās, paņēma gultu, kurā viņš gulēja, un, Dievu godinādams, aizgāja savās mājās.
25 Sahãadin mo a tun i jine ka daarijo kaŋ boŋ a kani din sambu ka soobay ka koy nga kwaara, a goono ga Irikoy beerandi.
26Un izbrīns pārņēma visus, un viņi godināja Dievu. Un viņi, baiļu pārņemti, sacīja: Mēs šodien redzējām brīnumdarbus.
26 Kala i kulu takooko, hal i na Irikoy beerandi. I humburu gumo ka ne: «Iri di hariyaŋ kaŋ n'iri boŋ haw hunkuna.»
27Pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levi, sēžot muitnīcā, un sacīja: Seko man!
27 Woodin banda Yesu fatta. A di jangal taako fo kaŋ maa Lawi kaŋ goono ga goro jangal taayaŋ fuwo ra. Yesu ne a se: «M'ay gana.»
28Un tas, atstājis visu, cēlās un sekoja Viņam.
28 Nga mo na hari kulu naŋ ka tun k'a gana.
29Un Levi sarīkoja Viņam lielu mielastu savā mājā; un tur bija daudz muitnieku un citu, kas līdz ar viņiem atradās pie galda.
29 Kala Lawi na yaaray bambata te a se nga kwaara. Jangal taakoy marga bambata, da mo boro fooyaŋ koyne goro i banda ka ŋwa.
30Un farizeji un to rakstu mācītāji kurnēja, runādami Viņa mācekļiem: Kāpēc jūs ēdat un dzerat kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?
30 Amma Farisi fonda borey da ngey asariya dondonandikoy na jance sanni te Yesu talibey* se ka ne: «Ifo se no araŋ ga ŋwa ka haŋ jangal taakoy da zunubikooney banda?»
31Un Jēzus atbildēdams sacīja viņiem: Veseliem ārsts nav vajadzīgs, bet tiem, kas slimi.
31 Amma Yesu tu ka ne i se: «Baanikooney si laami nda safarikoy, kala day doorikomey.
32Es esmu nācis ne taisnīgos saukt atgriezties no grēkiem, bet grēciniekus.
32 Manti adilantey ceeyaŋ se no ay kaa bo, amma zunubikooney se, i ma kaa tuubiyaŋ do.»
33Un tie Viņam sacīja: Kāpēc Jāņa un tāpat farizeju mācekļi bieži gavē un skaita lūgšanas, bet Tavējie ēd un dzer?
33 I ne a se: «Yohanna talibey goono ga mehaw* sorro boobo ka te adduwa mo. Yaadin mo no Farisi fonda waney. Amma ni waney, i ga ŋwa, i ga haŋ.»
34Viņš tiem atbildēja: Vai tad varat likt kāzu viesiem gavēt, kamēr līgavainis ar tiem?
34 Kala Yesu ne i se: «Araŋ ga hin ka ne hiijay batu borey se i ma mehaw za arhiijo go i do, wala?
35Bet nāks laiks, kad līgavainis būs no viņiem atņemts, tad tanīs dienās tie gavēs.
35 Amma jirbiyaŋ ga kaa kaŋ i ga arhiijo kaa i game ra. Waato din gaa no i ga mehaw.»
36Bet Viņš tiem sacīja līdzībā: Neviens neliek ielāpu no jaunām drēbēm uz vecām drēbēm, citādi tas sabojās jaunās, un jaunais ielāps nepiestāvēs vecajām.
36 Gaa no Yesu na misa fo ci i se ka ne: «Boro kulu si kwaay taji kottu k'a laafi kwaay zeeno gaa. Zama yaadin gaa, itajo ga kottu, itajo dumbaro mo si saba nda izeena.
37Un neviens nepilda jaunu vīnu vecos maisos, citādi jaunais vīns saplēsīs maisus, un tas pats izlīs, un maisi ies bojā.
37 Woodin banda, boro kulu si reyzin* hari taji daŋ humbur zeeno yaŋ ra, zama yaadin gaa reyzin hari tajo ga humburey bagu, a ga mun mo. Humburey mo ga halaci.
38Bet jaunais vīns jāpilda jaunos maisos, tad abi uzglabāsies.
38 Amma tilas boro ma reyzin hari taji daŋ humbur taji yaŋ ra.
39Un neviens, kas dzēris veco, negribēs jauno, jo viņš sacīs: vecais ir labāks.
39 Woodin banda, boro kulu si no kaŋ, d'a na reyzin hari zeena haŋ a ma ba itajo, zama a ga ne izeena ga kaan.»