1Bet notika otrā sabatā, pirmajā, viņam caur druvu ejot, ka Viņa mācekļi plūca vārpas un tās, rokām izberzēdami, ēda.
1 A go no mo, asibti* zaari fo hane, Yesu goono ga gana farey ra. A talibey go mo ga jeeney ceeri ka musay ngey kambey ra ka kaama.
2Bet kādi no farizejiem sacīja viņiem: Kāpēc jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?
2 Kala Farisi fonda boro fooyaŋ ne: «Ifo se no araŋ goono ga te haŋ kaŋ mana halal* i ma te asibti zaari ra?»
3Un Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Arī to jūs neesat lasījuši, ko Dāvids un tie, kas ar viņu bija, darīja, kad bija izsalcis?
3 Yesu mo tu i se ka ne: «Wala araŋ mana caw ka di haŋ kaŋ Dawda te no, waato kaŋ nga nda nga jama maa haray?
4Kā viņš iegāja dievnamā, un, paņēmis upura maizes, kuras nevienam nav brīv ēst, kā tikai priesteriem, ēda un deva tiem, kas ar viņu bija.
4 A furo Irikoy fuwo ra ka buuru* jisanta sambu ka ŋwa, k'a no mo nga borey se. Buuro din mo, a mana halal boro kulu se a m'a ŋwa, kala day alfagey hinne.»
5Un Viņš tiem sacīja: Cilvēka Dēls ir Kungs arī pār sabatu.
5 A ne i se mo: «Boro Izo ya asibti zaari Koyo no.»
6Bet atkal citā sabatā notika, ka Viņš iegāja sinagogā un mācīja. Un tur bija cilvēks, kam labā roka bija sausa.
6 Asibti zaari fo koyne, a furo Yahudance diina marga fuwo ra ka borey dondonandi. Boro fo go noodin kaŋ a kambe ŋwaaro suugu.
7Bet rakstu mācītāji un farizeji novēroja, vai Viņš sabatā nedziedinās, lai rastu apsūdzību pret Viņu.
7 Asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey mo goono ga Yesu mo-kuru-kuru ka di hal a ga baani nooyaŋ te asibti zaaro ra, zama i ma du k'a kalima se.
8Bet Viņš, zinādams to domas, sacīja cilvēkam, kam roka bija sausa: Celies un stājies šeit vidū! Un viņš piecēlās un nostājās,
8 Amma a g'i miiley bay. A ne albora kaŋ gonda kambe kaŋ suugu din se: «Tun ka kay bindo ra.» Kal a tun ka kay.
9Bet Jēzus sacīja tiem: Es jums jautāju: vai sabatā nākas labu vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai pazudināt?
9 Yesu binde ne i se: «Ay g'araŋ hã hal a ga halal boro ma goy hanno te asibti zaaro ra, wala a ma goy laalo te? I ma fundi faaba wala i m'a halaci?»
10Un Viņš, visapkārt visus uzlūkojis, sacīja cilvēkam: Izstiep savu roku! Un tas izstiepa, un viņa roka kļuva vesela.
10 A n'i kulu guna, gaa no a ne bora din se: «Ma ni kamba salle.» Nga mo te yaadin, a kamba mo du baani.
11Bet tie, neprāta pārņemti, sarunājās savā starpā, ko darīt Jēzum.
11 Amma ngey wo te bine hal i ga ba ka follo. I saaware ngey game ra haŋ kaŋ ngey ga te Yesu se.
12Bet tanīs dienās notika, ka Viņš uzgāja kalnā Dievu pielūgt; un Viņš visu nakti pavadīja, lūdzot Dievu.
12 A go no mo, jirbey din ra, kaŋ Yesu fatta ka koy tondi kuuko boŋ zama nga ma te adduwa, a hanna ka te adduwa Irikoy gaa.
13Un Viņš, dienai austot, sasauca savus mācekļus un izvēlējās no viņiem divpadsmit, kurus nosauca par apustuļiem:
13 Waato kaŋ mo bo, a na nga talibey ce nga do ka iway cindi hinka suuban i game ra, kaŋ yaŋ mo a ne i se diyayaŋ*.
14Sīmani, kuru Viņš nosauca par Pēteri, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu un Jāni, Filipu un Bērtuli,
14 Ngey neeya: Siman, kaŋ a na maa-dake daŋ a gaa Bitros, d'a nya ize Andarawos, da Yakuba, da Yohanna, da Filibos, da Bartalami,
15Mateju un Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, un Sīmani, kas saukts Centīgais,
15 da Matta, da Toma, da Yakuba Halfa ize, da Siman kaŋ se i ga ne Anniyakoy, da Yahuta Yakuba ize,
16Un Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdasu Iskariotu, kas kļuva nodevējs.
16 da Yahuta, Kariyoti bora, kaŋ bare ka ciya amaana ŋwaako.
17Un viņš, nokāpis līdz ar tiem, apstājās līdzenā vietā, kur bija daudz viņa mācekļu un liels daudzums ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzalemes, un jūrmalas, un Tiras, un Sidonas,
17 Yesu zumbu, nga nd'ey, ka kay batama fo ra, da nga talibey marga bambata mo. Boro boobo margu mo kaŋ yaŋ kaa ka fun Yahudiya ra, da Urusalima ra, da Tir* da Zidon* kwaarey ra, kaŋ yaŋ go teeko me gaa.
18Kas bija nākuši, lai Viņu klausītos un lai tiktu izdziedināti no savām kaitēm. Arī tie, kurus mocīja nešķīstie gari, tika izdziedināti,
18 I kaa zama ngey ma hangan ka maa, zama a m'i no baani mo ngey jantey gaa. Borey kaŋ follayyaŋ goono g'i gurzugandi mo, a n'i no baani.
19Un visi ļaudis tiecās Viņam pieskarties, jo spēks izgāja no Viņa; un Viņš visus izdziedināja.
19 Hala marga kulu ceeci ngey ma lamb'a gaa, zama dabari goono ga fun a do k'i kulu no baani.
20Un Viņš, pacēlis acis uz saviem mācekļiem, sacīja: Svētīgi nabadzīgie, jo Dieva valstība ir jūsu.
20 Yesu mo, waato kaŋ a na nga talibey guna, a ne: «Albarkantey no araŋ wo talkey, Zama Irikoy koytara ya araŋ wane no.
21Svētīgi, kas tagad ciešat izsalkumu, jo jūs tiksiet paēdināti. Svētīgi, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties.
21 Albarkantey no araŋ wo sohõ harayzey, Zama i g'araŋ kungandi. Albarkantey no araŋ wo sohõ hẽenikoyey, Zama araŋ ga aniya ka haaru.
22Svētīgi jūs būsiet, ja cilvēki jūs ienīdīs un jūs izslēgs no sava vidus, jūs lamās un jūsu vārdu izmetīs it kā kādu ļaunumu Cilvēka Dēla dēļ.
22 Albarkantey no araŋ waati kaŋ borey ga konna araŋ, waati kaŋ i g'araŋ fay waani, K'araŋ wow, k'araŋ maa furu danga boro laaloyaŋ no, Ay wo, Boro Izo sabbay se.
23Priecājieties tanī dienā un līksmojiet, jo jūsu alga ir liela debesīs: to pašu viņu tēvi darījuši praviešiem.
23 Wa farhã han din hane ka sar bine kaani sabbay se, zama wa guna, araŋ alhakku beero go no beena ra. Zama yaadin cine no i kaayey te annabey se.
24Turpretim bēdas jums, bagātajiem, jo jūs savu iepriecinājumu jau saņemat!
24 Amma kaari araŋ wo, sohõ arzakantey! Zama araŋ gonda araŋ wane kunfa sohõ.
25Bēdas jums, kas esat paēduši, jo jūs cietīsiet izsalkumu! Bēdas jums, kas tagad smejaties, jo jūs skumsiet un raudāsiet!
25 Kaari araŋ wo kaŋ yaŋ ga kungu sohõ! Zama araŋ ga aniya ka maa haray. Kaari araŋ wo kaŋ yaŋ ga haaru sohõ! Zama araŋ ga aniya ka hẽ ka baray.
26Bēdas jums, ja jūs ļaudis lielīs, jo to pašu viņu tēvi darīja viltus praviešiem!
26 Kaari araŋ waati kaŋ boro kulu ga saabu araŋ se! Zama yaadin cine no i kaayey te tangari annabey se.
27Bet es jums, kas mani klausaties, saku: mīliet savus ienaidniekus, labu dariet tiem, kas jūs ienīst!
27 Amma araŋ wo kaŋ yaŋ go ga maa, ay ga ne araŋ se: araŋ ma ba araŋ ibarey. Araŋ ma te ihanno ngey kaŋ yaŋ ga konna araŋ se.
28Svētījiet tos, kas jūs nolād, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs apvaino!
28 Araŋ ma albarka gaara ngey kaŋ yaŋ g'araŋ laali se. Wa te adduwa mo ngey kaŋ yaŋ g'araŋ wow se.
29Un kas tev sit pa vienu vaigu, tam pagriez arī otru! Un tam, kas ņem tavu mēteli, neliedz arī svārkus!
29 Bora kaŋ na ni saŋ garbe fo gaa, m'afa mo bare a se. Bora kaŋ ga ni taafe sambu, ma si wang'a se ni kwaayo mo.
30Bet dodi katram, kas tevi lūdz, un neatprasi to, kas tavs, no tā, kas to atņem!
30 Ma no boro kulu kaŋ ga ni ŋwaaray se. Bora kaŋ ga ni jinayey kom, ma s'a hã a m'a yeti.
31Un kā jūs vēlaties, lai ļaudis jums dara, tāpat jūs dariet viņiem.
31 Mate kaŋ araŋ ga ba borey ma te araŋ se, araŋ mo ma te i se yaadin.
32Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāda pateicība jums par to nākas? Jo arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl.
32 D'araŋ ga ba araŋ baakoy, saabuyaŋ woofo no araŋ se? Baa zunubikooney ga ba ngey baakoy.
33Un ja jūs labu darīsiet tiem, kas jums labu dara, kāda pateicība jums nākas? Arī grēcinieki tāpat to dara.
33 D'araŋ na ihanno te ngey se kaŋ yaŋ ga te araŋ se ihanno, saabuyaŋ woofo no araŋ se? Baa zunubikooney ga te yaadin.
34Un ja jūs aizdosiet tiem, no kā cerat saņemt atpakaļ, kāda pateicība jums nākas? Jo arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai tikpat saņemtu.
34 Da mo araŋ ga garaw no ngey se kaŋ yaŋ araŋ gonda beeje i gaa araŋ ga du a, saabuyaŋ woofo no araŋ se? Baa zunubikooney ga garaw no zunubikooniyaŋ se hal i ma ye ka du mate kaŋ i no din.
35Turpretim mīliet savus ienaidniekus, dariet labu un aizdodiet, nekā par to negaidīdami! Un jūsu alga būs liela, un jūs būsiet Visaugstākā bērni, jo Viņš ir laipns pret nepateicīgajiem un ļaundariem.
35 Amma araŋ ma ba araŋ ibarey. Wa ihanno te. Wa garaw no amma wa si bine daŋ. Yaadin gaa no araŋ alhakko ga baa. Araŋ ga ciya Koyo kaŋ ga bisa ikulu se izeyaŋ, zama nga wo gomnikoy no gutulantey se da boro laaley mo se.
36Tāpēc esiet žēlsirdīgi, kā arī jūsu Tēvs ir žēlsirdīgs!
36 Araŋ ma ciya bakarawkoyyaŋ, mate kaŋ araŋ Baabo ya Bakarawkoy no.
37Netiesājiet, tad arī jūs netiksiet tiesāti, nepazudiniet, tad arī jūs netiksiet pazudināti, piedodiet, tad arī jums tiks piedots!
37 Araŋ ma si ciiti, zama i ma si ciiti araŋ se. Wa si boro zeeri, zama i ma s'araŋ zeeri. Wa naŋ, i g'araŋ naŋ mo.
38Dodiet, tad arī jums tiks dots: labu, saspaidītu sakratītu un pārpilnīgu mēru jums iedos jūsu klēpī. Jo ar to mēru, ar kādu jūs mērīsiet, jums atmērīs.
38 Araŋ ma no, i g'araŋ no mo. Neesiji hanno, kaŋ i kankam, kaŋ i zinji, kaŋ to hal a ga mun, yaadin no i g'a no araŋ ganda ra. Zama neesijo kaŋ araŋ ga neesi nd'a din, nga no i ga neesi nd'a araŋ se.»
39Bet Viņš sacīja tiem arī līdzību: Vai akls var vadīt aklu? Vai abi neiekritīs bedrē?
39 Kal a na yaasay fo ci i se mo ka ne: «Danaw ga hin ka goobu candi danaw fo se? Manti ihinka kulu ga kaŋ goota ra no?
40Māceklis nav augstāks par mācītāju, bet katrs būs pilnīgs, ja viņš būs kā tā mācītājs.
40 Talibi si bisa nga alfaga, amma afo kulu, waati kaŋ a to, a ga ciya danga nga alfaga cine.
41Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi, kas tavā acī, nesaskati?
41 Ifo se no ni ga sub'izo kaŋ go ni nya-izo mwa ra guna, amma ni baa si nda bundo kaŋ go ni bumbo din mwa ra?
42Vai kā tu vari savam brālim teikt: ļauj, brāli, es izvilkšu skabargu no tavs acs, bet pats tu savā acī baļķi neredzi? Tu, liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvikt skabargu no sava brāļa acs!
42 Wala mate ni ga te ka ne ni nya-izo se: ‹Ay nya-izo, naŋ ya sub'izo kaŋ go ni mwa ra din kaa,› amma ni siino ga di bundo kaŋ go ni bumbo mwa ra? Nin, munafico! Ma bundo kaa ni bumbo mwa ra jina, gaa no ni ga di gumo ka sub'izo kaŋ go ni nya-izo mwa ra din kaa.
43Jo tas koks nav labs, kas nes sliktus augļus; nedz koks slikts, ja tas nes labus augļus.
43 Tuuri-nya hanno si no kaŋ ga ize laalo hay, tuuri-nya laalo mo si no kaŋ ga ize hanno hay.
44Ikvienu koku pazīst no tā augļiem. Jo no ērkšķiem nesalasa vīģes, un no dadžiem neievāc vīnogas.
44 Zama tuuri-nya kulu, i g'a bay nga izey do. I si jeejay ize kosu karji nya gaa, wala mo i si reyzin* ize kosu ngarfu nya gaa.
45Labs cilvēks no savas sirds labajiem krājumiem sniedz labu; bet ļauns cilvēks no ļaunajiem krājumiem sniedz ļaunu, jo no sirds pārpilnības mute runā.
45 Boro hanno, nga bina jisiri hanna ra no a ga ihanno kaa taray. Boro laalo mo, nga bina jisiri laala ra no a ga ilaalo kaa taray. Zama haŋ kaŋ na bine to no me ga ci.
46Un ko jūs mani saucat: Kungs, Kungs, bet nedarāt, ko es saku?
46 Ifo se binde araŋ ga ne ay se: ‹Rabbi, Rabbi,› kaŋ araŋ si te hari kaŋ ay ga ci?
47Es jums rādīšu ikkatru, kas pie manis nāk un manus vārdus klausa, un tos izpilda, kam viņš līdzīgs.
47 Boro kulu kaŋ ga kaa ay do ka maa ay sanney, k'i te mo, ay g'araŋ cabe haŋ kaŋ a ga hima nd'a.
48Viņš līdzīgs cilvēkam, kas, ēku celdams, raka dziļi un pamatus lika uz klints. Un straume ūdensplūdiem uznākot, gāzās pret šo māju un nevarēja to sakustināt, jo tās pamati bija uz klints.
48 A ga hima boro fo kaŋ na fu cina, kaŋ fansi ka koy hala ganda ka sinji tondi gaa. Waato kaŋ hari kaŋ, hari zuray mo kar fuwo din gaa, a mana du k'a zinji, zama i n'a cina ka boori.
49Bet kas dzird un nedara, tas līdzīgs cilvēkam, kas savu namu ceļ uz zemes bez pamatiem; pret to gāzās straume, un tūdaļ tā sagruva; un šī nama sabrukšana bija liela.
49 Amma boro kaŋ maa, a man'a te, a ga hima boro fo kaŋ na fu cina hari zuru fondo taasi boŋ, a mana daba sinjiyaŋ kulu te. Hari zuray kar a gaa, hala sahãadin d'a a kaŋ. Fuwo din kaŋyaŋ mo ga laala.»