1Un Viņam izejot no svētnīcas, viens no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas celtnes!
1 Waato kaŋ Yesu goono ga fatta Irikoy windo ra, kal a talibi fo ne a se: «Alfa, guna tondey da cinarey kaŋ dumi go ne.»
2Un Jēzus atbildēdams sacīja viņam: Vai tu redzi visas šīs lielās celtnes? Akmens uz akmens nepaliks, kas netaptu sagrauts. (Lk 19,44; 21,6)
2 Yesu mo ne a se: «Ni goono ga di cinari bambatey wo? Haciika, tondi fo si cindi tondi fo boŋ kaŋ i s'a zeeri.»
3Un kad Viņš sēdēja iepretim svētnīcai Olīvkalnā, Pēteris un Jēkabs, un Jānis, un Andrejs atsevišķi jautāja Viņam:
3 Waato kaŋ Yesu goono ga goro Zeytun* tondo boŋ, Irikoy windo go a se jine, kala Bitros da Yakuba nda Yohanna da Andarawos n'a hã labu gaa ka ne:
4Saki mums, kad tas notiks un kāda zīme būs, kad tas viss sāks piepildīties?
4 «Ma ci iri se, waatifo no hayey din ga te? Alaama woofo no ga te waati kaŋ hayey din ga ba ka to?»
5Un Jēzus atbildēdams sāka viņiem runāt: Skatieties, ka jūs kāds nepieviļ!
5 Yesu mo sintin ka salaŋ i se ka ne: «Wa haggoy boro kulu ma si araŋ darandi.
6Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un daudzus pievils.
6 Zama boro boobo ga kaa k'ay ma sambu ka ne: ‹Ay no ga ti nga.› I ga boro boobo darandi mo.
7Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un karu nostāstus, nebīstieties, jo tam ir jānotiek, bet vēl nav gals.
7 Waati kaŋ araŋ maa wongu baaru nda wongu ruubuyaŋ mo, araŋ laakaley ma si tun, zama tilas no kala hayey din ma jin ka te, amma bananta mana to jina.
8Jo tauta celsies pret tautu, un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bads. Tas būs bēdu sākums.
8 Zama dumi ga tun dumi gaa, mayray mo ga tun mayray gaa, laabu zinjiyaŋ da haray ga te nangu waani-waani ra. Amma woodin yaŋ kulu taabi sintin yaŋ no jina.
9Bet paši sevī skatieties! Jo viņi jūs nodos tiesai un sinagogās jūs šaustīs, un manis dēļ jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem par liecību.
9 Amma araŋ ma haggoy da araŋ boŋ. I g'araŋ nooyandi marga ciiti borey se, Yahudance diina marga fuwey ra mo i g'araŋ barzu. Araŋ ga kay laabu koyey da bonkooni beerey jine ay sabbay se mo, zama araŋ ma ciya i se seedayaŋ.
10Un pirms tā jātop evaņģēlijam pasludinātam visām tautām.
10 Tilas mo kal i ma Baaru Hanna waazu ndunnya dumi kulu se jina.
11Un kad viņi jūs vedīs nodošanai, iepriekš nedomājiet par to, kas jums būs jārunā; bet kas jums tanī stundā tiks dots, to runājiet, jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.
11 Waati kaŋ i g'araŋ candi k'araŋ nooyandi i se, araŋ laakal ma si tun da sanni kaŋ araŋ ga ci, amma hari kulu me kaŋ i g'araŋ no saaya din ra, woodin no araŋ ga ci. Zama manti araŋ no ga salaŋ bo, amma Biya Hanno no.
12Bet brālis nodos nāvei brāli un tēvs dēlu; un bērni sacelsies pret vecākiem un nonāvēs viņus.
12 Nya ize ga nga nya izo no i m'a wi, baaba mo ga nga izo no. Izey mo ga murte hayrey gaa k'i daŋ kambe i m'i wi se.
13Un mana vārda dēļ jūs visi ienīdīs. Bet kas izturēs līdz galam, tas izglābsies.
13 Araŋ ga ciya konnari hari mo ndunnya dumey kulu do ay maa sabbay se, amma boro kaŋ ga hin suuru hala bananta, nga no ga du faaba.
14Bet kad redzēsiet izpostīšanas negantību esam, kur nevajag, kas to lasa, lai saprot! - tad, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos!
14 Amma waati kaŋ araŋ ga di ‹fanta hari laala kaŋ ga kazaamandi,› goono ga kay nangu kaŋ a si hima (cawkwa ma faham), waato gaa borey kaŋ yaŋ go Yahudiya* ra ma zuru ka koy tondi kuukey ra.
15Un kas uz jumta, tas lai nenokāpj namā un lai neieiet kaut ko paņemt savās mājās!
15 Boro kaŋ go fu boŋ ma si zumbu ka furo fu ra ka hay fo sambu nga fuwo ra.
16Un kas būs tīrumā, lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes!
16 Boro kaŋ go fari ra mo ma si ye banda ka nga taafe sambu.
17Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās!
17 Amma kaari ngey kaŋ gonda gunde, da ngey mo kaŋ go ga naanandi jirbey din ra!
18Bet lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā!
18 Araŋ ma te adduwa haya din ma si te jaw waate ra.
19Jo tanīs dienās būs tādas apspiešanas, kādas nav bijušas no iesākuma līdz šim, kamēr Dievs pasauli radījis, un arī vairs nebūs.
19 Zama jirbey din ra gurzugay ga te kaŋ dumi mana bay ka te za takayaŋ sintina kaŋ Irikoy taka ka kaa hunkuna. A si ye ka te mo, abada.
20Un ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neviena miesa netiktu izglābta, bet izvēlēto dēļ, kurus Viņš ir izredzējis, Viņš šīs dienas saīsinājis.
20 Da manti kaŋ Irikoy na jirbey din dunguriyandi, doŋ fundikooni kulu si no kaŋ ga du faaba. Amma suubanantey kaŋ a suuban sabbay se, a ga jirbey din gazandi.
21Un ja kāds tad jums sacīs: Lūk, še ir Kristus, lūk, tur, tad neticiet!
21 Waato din da boro fo ga ne araŋ se: ‹Wa guna, Almasihu neeya!› wala: ‹Wa guna nga nooya yongo!› araŋ ma s'a cimandi.
22Jo celsies viltus kristi un viltus pravieši, un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos.
22 Zama almasihu, tangari wane yaŋ, da tangari annabiyaŋ ga tun. I ga alaamayaŋ da dambara hariyaŋ cabe hala, nda haŋ kaŋ ga hin ka te no, doŋ i ga baa suubanantey darandi.
23Bet to jūs ievērojiet! Lūk, es esmu jums to visu iepriekš pateicis.
23 Amma araŋ ma haggoy. Wa guna, ay jin ka hay kulu ci araŋ se.
24Bet tanīs dienās pēc tām apspiešanām saule aptumšosies, un mēness nedos vairs savu spīdumu,
24 Amma jirbey din ra, kankamo din banda, ‹Wayna ga te kubay, hando si kaari koyne,
25Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies.
25 handariyayzey ga fun beena gaa ka kaŋ, beene dabarey mo ga zinji.›
26Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebešos lielā spēkā un godībā.
26 Gaa no i ga di Boro Izo go kaa beene burey ra da dabari bambata nda darza mo.
27Un tad Viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debesu augstumiem.
27 Waato gaa a ga malaykey donton ka nga suubanantey margu i ma fun ndunnya haw taaca do haray, za ndunnya me ka koy hala beena me.
28Bet mācieties līdzību no vīģes koka! Kad jau tā zari kļūst maigi un lapas plaukst, tad ziniet, ka vasara tuvu.
28 Jeejay nya gaa araŋ ma misa wo dondon. Waati kaŋ a kambey jin ka zay, a goono ga kobto kaa mo, araŋ ga bay day kaŋ kaydiya maan nooya.
29Tā arī jūs, kad redzēsiet to notiekam, ziniet, ka Viņš tuvu durvju priekšā.
29 Yaadin no araŋ mo, waati kaŋ araŋ ga di hayey din go ga sintin, araŋ ma bay kaŋ Boro Izo maanu, hala a to fu meyo gaa zaati.
30Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks.
30 Haciika ay ga ne araŋ se, dumo wo si ban, kala day hayey din kulu ma te.
31Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
31 Beene da ganda ga tuusu, amma ay sanney wo si tuusu.
32Bet par šo dienu vai stundu neviens nezina: ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, tikai Tēvs.
32 Amma zaaro din, wala saaya din sanno, boro kulu s'i bay, baa beene malaykey, wala Izo mo, kala Baabo hinne.
33Skatieties, esiet modri un lūdziet Dievu, jo jūs nezināt, kad tas laiks būs.
33 Araŋ ma haggoy, araŋ ma batu, araŋ ma te adduwa, zama araŋ si bay waati kaŋ alwaato ga to.
34Tas ir tā: cilvēks, aizceļodams tālumā, atstāja savu namu un deva saviem kalpiem varu pār katru darbu, un durvju sargam pavēlēja būt nomodā.
34 A ga hima sanda mate kaŋ cine boro kaŋ ga koy yawtaray laabu fo ra ka fay da nga windo, a na dabari no nga bannyey se, boro kulu nda nga goyo. A na windi me batukwa mo lordi ka ne a ma batu.
35Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama Kungs nāks: vakarā vai nakts vidū, vai gaiļiem dziedot, vai agri no rīta.
35 Araŋ ma batu fa, zama araŋ si bay saaya kaŋ windikoyo ga kaa, hala wiciri kambu wala cin bindi, wala goroŋo cayaŋ waate, wala susubay.
36Ka viņš, nejauši atnākot, neatrod jūs guļot.
36 A ma si kaa jirsi boŋ ka araŋ gar araŋ goono ga kani.
37Bet ko es jums saku, to es saku visiem: Esiet nomodā!
37 Hari kaŋ ay goono ga ci araŋ se, ay goono g'a ci boro kulu se: araŋ ma batu!»