1Bet pēc divām dienām bija Lieldienas un neraudzētās maizes svētki; un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā Viņu viltīgi apcietināt un nonāvēt.
1 A ga cindi jirbi hinka hala Paska* nda buuru kaŋ sinda dalbu bato* ga to. Alfaga beerey da asariya* dondonandikoy ceeci mate kaŋ ngey ga te ka Yesu di da carmay, ngey m'a wi.
2Bet viņi sacīja: Tikai ne svētku dienā, lai kādreiz nesaceļas tautā nemiers!
2 Day i ne: «Manti bato jirbey ra bo, zama kusuuma ma si koy ka tun borey game ra.»
3Un kad Viņš bija Betānijā, Sīmaņa spitālīgā namā, un, Viņam pie galda esot, nāca sieviete, kurai bija alabastra trauks ar dārgu, tīras nardes svaidāmo eļļu, un, trauku sasitusi, viņa izlēja to uz Viņa galvas.
3 Waato kaŋ Yesu go Baytaniya, Siman jiraykoono kwaara, a goono ga goro ŋwaayaŋ nango do. Kala wayboro fo kaa kaŋ gonda albasta* kolbo fo kaŋ to da nardi* ji hanno kaŋ ga caada gumo. A na kolba bagu ka waddo soogu Yesu boŋo boŋ.
4Bet bija daži, kas sevī apskaitās un sacīja: Kāpēc notikusi šī eļļas izšķērdība?
4 Amma boro fooyaŋ go noodin kaŋ te bine. I ne ngey nda care se: «Ifo se no i na waddo wo halaci?
5Jo varēja šo eļļu pārdot vairāk nekā par trīs simti denārijiem un atdot nabagiem. Un tie kurnēja pret Viņu.
5 Zama i ga hin ka waddo wo neera haŋ kaŋ ga bisa jiiri fo banandi cine, i m'a no talkey se.» Kala i na waybora jance.
6Bet Jēzus sacīja: Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu apgrūtināt? Viņa man labu darbu darījusi.
6 Amma Yesu ne: «Wa fay d'a. Ifo se no araŋ go g'a taabandi? A te ay se gomni goy.
7Jo trūcīgie ir vienmēr pie jums, un, ja jūs gribēsiet, varēsiet viņiem labu darīt; bet es neesmu vienmēr pie jums.
7 Zama araŋ gonda talkey araŋ banda waati kulu. Waati kaŋ araŋ ga ba kulu, araŋ gonda daama ka te i se goy hanno, amma ay si goro araŋ do waati kulu.
8Ko viņa varēja, to tā darīja; viņa jau iepriekš svaidīja manu miesu apbedīšanai.
8 Waybora te nga hina, a jin k'ay gaahamo tuusu fijiyaŋo se.
9Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, viņas piemiņai tiks stāstīts, ko tā darījusi.
9 Haciika ay ga ci araŋ se: nangu kulu kaŋ i ga Baaru Hanna waazu ndunnya ra, i ga haya kaŋ wayboro wo te dede zama i ma fongu nd'a.»
10Un viens no tiem divpadsmit, Jūdass Iskariots, aizgāja pie augstajiem priesteriem, lai Viņu tiem nodotu.
10 Yahuta, Kariyoti bora, kaŋ ga ti Yesu talibi way cindi hinka din ra afo, koy alfa beerey do zama nga ma Yesu nooyandi i se.
11Un kad viņi to dzirdēja, tie priecājās un apsolīja viņam dot naudu. Un tas meklēja, kā Viņu nodot izdevīgā brīdī.
11 Kaŋ i maa woodin, alfagey maa kaani gumo. I na alkawli sambu mo ka ne ngey g'a no nooru. Yahuta mo sintin ka daama ceeci mate kaŋ nga ga te ka Yesu nooyandi.
12Bet pirmā neraudzētās maizes dienā, kad upurēja Lieldienu jēru, Viņa mācekļi sacīja Viņam: Kur tu vēlies, lai mēs ejam un sagatavojam Tev Lieldienu maltīti?
12 Buuru kaŋ sinda dalbu bato* zaari sintina, hano kaŋ i ga Paska feejo wi, Yesu talibey ne a se: «Man no ni ga ba iri ma Paska sooley te ni se ni ma ŋwa?»
13Un Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un sacīja tiem: Ejiet pilsētā, un jūs sastaps cilvēks, kas nes ūdens krūzi; sekojiet viņam!
13 A na nga talibi hinka donton ka ne i se: «Wa koy kwaara ra. Noodin alboro fo kaŋ go ga hari foobu fo jare ga kubanda araŋ. W'a gana.
14Un kur viņš ieies, tur sakiet nama kungam, ka Mācītājs jautā: kur ir man telpa, kur es ar saviem mācekļiem varētu ēst Lieldienu jēru?
14 Nangu kulu kaŋ a ga furo, wa ne windikoyo se: ‹Alfa ne: Man ay yawtaray fuwo, naŋ kaŋ in d'ay talibey ga Paska ŋwa?›
15Un viņš jums ierādīs iekārtotu lielu istabu; un tur sagatavojiet mums.
15 Nga mo g'araŋ cabe jidan bisa fu-ize bambata fo kaŋ fu jinay go soolante a ra. Araŋ ma soola iri se noodin.»
16Un Viņa mācekļi aizgāja un iegāja pilsētā, un atrada, kā Viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Lieldienas.
16 Talibey koy ka furo kwaara ra. I di mate kaŋ Yesu ci ngey se, i na Paska ŋwaaro soola mo.
17Vakaram iestājoties, Viņš atnāca ar tiem divpadsmit.
17 Wiciri kambo Yesu kaa, nga nda talibi way cindi hinka.
18Un kad viņi bija pie galda un ēda, Jēzus sacīja: Patiesi es jums saku, ka viens no jums, kas kopā ar mani ēd, nodos mani.
18 Waato kaŋ i go ga goro ka ŋwa, Yesu ne: «Haciika ay ga ci araŋ se: araŋ ra boro fo kaŋ go ga ŋwa ay banda g'ay nooyandi.»
19Un tie sāka skumt un cits pēc cita jautāja: Vai es tas esmu?
19 I biney sintin ka sara. I afo-fo kulu ne a se: «Manti ay no, wala?»
20Viņš tiem sacīja: Viens no tiem divpadsmit, kas ar mani roku mērc bļodā.
20 A ne i se: «Araŋ iway cindi hinka game ra afo no, nga kaŋ go ga kambe daŋ tuwo ra ay banda.
21Jo Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par Viņu ir rakstīts, bet bēdas tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Labāk būtu šim cilvēkam, ja viņš nebūtu dzimis.
21 Zama Boro Izo go ga koy sanda mate kaŋ cine i hantum a boŋ, amma kaari bora din kaŋ nga no ga Boro Izo nooyandi! Doŋ i ma si bora din hay pat.»
22Un Jēzus, viņiem ēdot, paņēma maizi, svētīja to, lauza, deva viņiem un sacīja: Ņemiet, šī ir mana Miesa.
22 I go ŋwaari gaa, kal a na buuru sambu. Waato kaŋ a n'a albarkandi, a n'a ceeri ka zaban i se. A ne: «W'a ta, woone wo ay gaahamo no.»
23Un Viņš ņēma biķeri, sacīja pateicību un deva viņiem; un tie visi dzēra no tā.
23 A na gaasiya mo sambu. Waato kaŋ a na Irikoy saabu, a n'a no i se, i kulu haŋ a ra mo.
24Un Viņš tiem sacīja: Šīs ir manas jaunās derības Asinis, kas par daudziem tiks izlietas.
24 A ne i se: «Woone wo ay kuro no, alkawli wano, kaŋ a si gay i g'a dooru boro boobo nangu ra.
25Patiesi es jums saku, ka es jau vairs nedzeršu no šiem vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to no jauna dzeršu Dieva valstībā.
25 Haciika ay ga ne araŋ se: Za sohõ ay si ye ka reyzin* hari haŋ koyne kala day han kaŋ hane ay g'a haŋ itaji Irikoy koytara ra.»
26Un viņi, slavas dziesmu nodziedājuši, izgāja uz Olīvkalnu.
26 Kaŋ i na baytu fo te, i fatta ka koy Zeytun* tondo do.
27Un Jēzus sacīja viņiem: Jūs visi šinī naktī ņemsiet apgrēcību no manis, jo ir rakstīts: Es sitīšu ganu un avis tiks izklīdinātas.
27 Yesu ne i se: «Araŋ kulu ga mulay, zama i n'a hantum ka ne: ‹Ay ga kurukwa kar, feejey mo ga say-say.›
28Bet pēc tam, kad es no miroņiem būšu uzcēlies, es pirms jums noiešu Galilejā.
28 Amma ay tunyaŋo banda, ay ga furo araŋ se jine ka koy Galili laabo ra.»
29Bet Pēteris sacīja Viņam: Un ja visi ieļaunotos no Tevis, es tomēr ne.
29 Amma Bitros ne a se: «Baa i kulu ga mulay, ay wo si mulay.»
30Un Jēzus viņam sacīja: Patiesi es tev saku, ka šodien, vēl šinī naktī, pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt noliegsi.
30 Yesu mo ne a se: «Haciika ay ga ci ni se: nin wo, hunkuna cin woone ra, za gorongaari mana ca sorro hinka, ni g'ay ze sorro hinza.»
31Bet viņš runāja tālāk: Un ja man būtu līdz ar Tevi jāmirst, es Tevi nenoliegšu. Tāpat arī visi runāja.
31 Amma Bitros tonton ka salaŋ da gaabi gumo ka ne: «Baa a tilas no ay ma bu ni banda, ay day si ni ze.» Yaadin mo no cindey kulu soobay ka ci.
32Un Viņš gāja uz muižu, kuru sauca Ģetzemane. Un Viņš sacīja saviem mācekļiem: Sēdiet šeit, kamēr es lūgšu Dievu!
32 I kaa nangu fo kaŋ se i ga ne Jatsamani. Yesu ne nga talibey se: «Araŋ ma goro ne hal ay ma te adduwa.»
33Un Viņš ņēma sev līdz Pēteri un Jēkabu, un Jāni, un iesāka baiļoties un skumt.
33 A konda Bitros da Yakuba nda Yohanna nga banda. A sintin ka kankam gumo ka taabi konno te nga bina ra.
34Un Viņš tiem sacīja: Mana dvēsele noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet nomodā!
34 A ne i se: «Ay fundo go ga taabi gumo hal a to buuyaŋ gaa. Araŋ ma goro ne ka batu.»
35Un Viņš, nedaudz pagājis tālāk, krita zemē un lūdza Dievu: ja tas varētu būt, lai šī stunda paietu Viņam secen.
35 A koy jina kayna ka kaŋ laabo ra ka te adduwa. A go ga ŋwaaray hala nda haŋ kaŋ ga hin ka te no, saaya din ma bisa nga gaa.
36Un Viņš sacīja: Abba, Tēvs! Tev viss iespējams, novērs šo biķeri no manis, tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu.
36 A ne: «Baaba, ay Baaba, hay kulu ga te ni do. Ma taabo wo sambu ay se. Kulu nda yaadin, manti ay miila, amma ni wano.»
37Un Viņš atnāca un atrada tos guļam. Un Viņš sacīja Pēterim: Sīmani, tu guli? Vai tu nevarēji vienu stundu būt nomodā?
37 A kaa ka nga talibey gar i go ga jirbi. A ne Bitros se: «Siman, ni goono ga jirbi no? Ni si hin ka batu baa guuru folloŋ?
38Esiet nomodā un lūdziet Dievu, lai jūs nekristu kārdināšanā! Gars gan ir modrs, bet miesa vāja.
38 Araŋ ma batu fa ka te adduwa, zama araŋ ma si furo siyaŋ ra. Daahir biya* wo kay ga yadda, amma gaaham ya londibuuno no.»
39Un atkal Viņš nogāja un lūdza Dievu, tos pašus vārdus sacīdams.
39 A ye ka dira ka koy ka te adduwa, a go ga salaŋ doŋ sanney cine.
40Un atgriezies Viņš atkal atrada tos guļam, jo viņu acis bija smagas kļuvušas; un tie nezināja, ko Viņam atbildēt.
40 Waato kaŋ a ye ka kaa, a n'i gar i go ga jirbi, zama i moy tin gumo. I mana bay mate kaŋ ngey ga tu a se d'a.
41Un Viņš atnāca trešoreiz un sacīja tiem: Guliet jau un dusiet! Ir diezgan! Stunda ir pienākusi: lūk, Cilvēka Dēls tiks nodots grēcinieku rokās.
41 A kaa sorro hinzanta ka ne i se: «Wa soobay ka jirbi ka fulanzam sohõ. A wasa. Saaya to. Guna, i na Boro Izo daŋ zunubikooney kambey ra.
42Celieties, iesim! Lūk, kas mani nodos, jau ir tuvu klāt!
42 Wa tun, iri ma koy. Guna, bora kaŋ g'ay nooyandi neeya ka maan.»
43Un, Viņam vēl runājot, no augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un vecākajiem atnāca Jūdass Iskariots, viens no tiem divpadsmit, un ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un rungām.
43 Sahãadin-sahãadin, za a go ga salaŋ, iway cindi hinka din ra afo kaŋ ti Yahuta kaa. A kande boro jama da takubayaŋ da goobuyaŋ. I fun alfaga beerey da asariya dondonandikoy da arkusey do.
44Bet Viņa nodevējs bija devis tiem zīmi, sacīdams: Ko es skūpstīšu, tas ir Viņš, to gūstiet un vediet uzmanīgi!
44 Bora kaŋ n'a nooyandi n'i no misa fo ka ne: «Bora kaŋ ay g'a sunsum din, nga no araŋ ga di ka kond'a ka gaab'a gaa.»
45Un kad Viņš atnāca, tas tūliņ, piegājis pie Viņa, sacīja: Esi sveicināts, Rabbi! Un skūpstīja Viņu.
45 Waato kaŋ a to nango do, a kaa Yesu do. Sahãadin-sahãadin a ne: «Alfa, Alfa!» A soobay k'a garba sunsum.
46Un tie pacēla pret Viņu rokas un saņēma Viņu.
46 I na kambe dak'a gaa k'a di.
47Bet viens no tiem, kas ap Viņu stāvēja, izvilcis zobenu, cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam ausi.
47 Amma a talibey ra afo kaŋ goono ga kay noodin na nga takuba foobu ka alfaga beero bannya zafa k'a hanga kaa.
48Un Jēzus uzrunādams sacīja tiem: Jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt it kā kādu slepkavu?
48 Yesu tu ka ne i se: «Araŋ kande takuba nda goobu yaŋ ay diire se danga day kosarayko do no?
49Ik dienas es biju pie jums svētnīcā un mācīju; un jūs mani nesaņēmāt. Bet Rakstiem jāpiepildās.
49 Han kulu ay go araŋ banda Irikoy windo ra ga dondonandi, amma araŋ man'ay di. Amma zama Tawretu* nda Zabura* nda Annabey* Tirey sanno ma to se no i na woodin te.»
50Tad Viņa mācekļi, atstājuši Viņu, visi aizbēga.
50 Talibey kulu n'a naŋ ka zuru.
51Bet kāds jauneklis, apjozis audeklā kailo miesu, sekoja Viņam; un viņu satvēra;
51 Arwasu fo n'a gana. A go ga daabu nda lin* taafe, a gaahamo go koonu. I n'a di,
52Bet viņš, nometis audeklu, kails aizbēga no tiem.
52 amma a na lin taafa naŋ ka zuru gaa-koonu.
53Un viņi atveda Jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi priesteri un rakstu mācītāji, un vecākie.
53 I na Yesu candi ka kond'a alfaga beero do. Noodin alfaga beerey da arkusey da asariya dondonandikoy margu a boŋ.
54Bet Pēteris sekoja Viņam no tālienes līdz pat augstā priestera pagalma iekšienei un, sēdēdams ar kalpiem pie uguns, sildījās.
54 Bitros mo na banda gana nangu mooru kala alfaga beero windo batama ra, ka goro noodin faadancey banda. A go ga caan danjo do.
55Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai Viņu nodotu nāvei, bet neatrada.
55 Alfaga beerey da Yahudancey arkusey marga kulu ceeci seeda Yesu boŋ hala ngey ma du k'a wi, amma i mana du.
56Jo daudzi nepareizi liecināja pret Viņu; bet liecības nesaskanēja.
56 Zama boro boobo kande tangari seeda, amma i seedey mana saba.
57Un daži cēlās un nepareizi liecināja pret Viņu, sacīdami:
57 Afooyaŋ koyne tun ka kande tangari seeda a boŋ ka ne:
58Mēs dzirdējām Viņu runājam: Es šo rokām celto dievnamu noplēsīšu un trijās dienās uzcelšu citu, ne rokām celtu.
58 «Iri maa a ne: ‹Ay ga Irikoy fu wo kaŋ i te da borey kambey zeeri, amma jirbi hinza nda care game ra ay g'afo cina kaŋ manti nda kambey.› »
59Bet viņu liecībā nebija saskaņas.
59 Amma baa woodin yaŋ ra, i seedey mana saba.
60Un augstais priesteris, nostājies vidū, jautāja Jēzum, sacīdams: Vai Tu nekā neatbildi uz to, ko viņi Tev pārmet?
60 Alfaga beero tun ka kay i bindo ra ka Yesu hã ka ne: «Seeda kaŋ borey wo go ga kande ni boŋ, ni si tu da hay kulu, wala?»
61Bet Viņš klusēja un nekā neatbildēja. Atkal augstais priesteris jautāja Viņam, sacīdams: Vai Tu esi Kristus, augsti teicamā Dieva Dēls?
61 Amma Yesu dangay, a mana tu da hay kulu. Alfaga beero ye k'a hã koyne ka ne a se: «Nin no ga ti Almasihu, Albarkakoyo izo?»
62Bet Jēzus sacīja viņam: Es esmu; un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Dieva spēka labās rokas un nākam debesu padebešos.
62 Yesu ne: «Ay no ga ti NGA. Araŋ ga di mo Boro Izo goono ga goro Hina-Kulu-Koyo kambe ŋwaaro gaa, a go ga kaa mo beene burey ra.»
63Tad augstais priesteris saplēsa savas drēbes un sacīja: Kam mums vēl vajag liecinieku?
63 Waato gaa alfaga beero na nga bankaaray tooru-tooru ka ne: «Iri ga laami nda seeda fooyaŋ koyne, wala?
64Jūs dzirdējāt zaimus! Kā jums šķiet? Un tie visi Viņu notiesāja, ka Viņš esot pelnījis nāvi.
64 Araŋ maa Irikoy gaa kaynayaŋo. Ifo no araŋ di?» I kulu n'a zeeri nda ciiti ka ne: «A to wiyaŋ!»
65Un daži sāka apspļaudīt Viņu un, aizklājuši Viņa vaigu, sita Viņu dūrēm, sacīdami Viņam: Pravieto! Un kalpi sita Viņu sejā.
65 Boro fooyaŋ sintin ka tuf'a gaa, i n'a moy haw ka soobay k'a kutubo ka ne a se: «Ma te annabitaray!» Faadancey mo du a k'a saŋ-saŋa.
66Un Pēterim apakšā pagalmā esot, nāca viena no augstā priestera kalponēm
66 Bitros mo go ganda windo batama ra. Alfaga beero koŋŋo fo kaa.
67Un, redzēdama Pēteri sildāmies, uzlūkoja viņu un sacīja: Arī tu biji ar Jēzu Nācarieti.
67 A di Bitros kaŋ go ga caan. A n'a guna ka ne: «Ni mo go Nazara bora, Yesu banda waato.»
68Bet viņš noliedza, sacīdams: Ne es zinu, ne es saprotu, ko tu runā. Un viņš izgāja ārā, pagalma priekšā; tad gailis dziedāja.
68 Amma Bitros ze ka ne: «Ay si bay, yana faham mo da haŋ kaŋ ni goono ga ci.» A tun noodin ka koy taray tanda ra. Sahãadin d'a, gorongaari ca.
69Bet kalpone, ieraudzījusi atkal viņu, sāka runāt apkārtstāvošajiem: Šis ir viens no tiem.
69 Koŋŋa di a, a sintin ka ne borey kaŋ go noodin yaŋ se: «Woone wo i boro fo no.»
70Un viņš atkal noliedza. Un pēc brītiņa tie, kas bija klāt, atkal sacīja Pēterim: Patiesi tu esi viens no viņiem, jo tu esi galilejietis.
70 Amma a ye ka ze. A gay kayna fo, borey kaŋ yaŋ goono ga kay noodin ne Bitros se: «Cimi no ni go i ra, zama ni ya Galili boro no.»
71Bet viņš sāka lādēties un zvērēt: Es nepazīstu to Cilvēku, par ko jūs runājat.
71 Amma a sintin ka nga boŋ laali nda zeyaŋ ka ne: «Bora din kaŋ araŋ go ga ci, ay s'a bay.»
72Un tūdaļ gailis otrreiz iedziedājās. Un Pēteris atminējās vārdu, ko Jēzus viņam sacīja: Pirms nekā gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt noliegsi. Un viņš sāka raudāt.
72 Sahãadin-sahãadin gorongaari fo ca sorro hinkanta. Bitros mo fongu mate kaŋ Yesu ci nga se ka ne: «Za gorongaari mana ca sorro hinka, ni g'ay bayray ze sorro hinza.» Waato kaŋ a fongu woodin gaa, kal a baray.