1Un kad Jēzus bija beidzis mācīt savus divpadsmit mācekļus, notika, ka Viņš no šejienes aizgāja, lai mācītu un sludinātu viņu pilsētās.
1 Waato kaŋ Yesu na nga talibi way cindi hinka lordi ka ban, kal a tun noodin zama nga ma dondonandi ka waazu kwaarey ra.
2Bet Jānis, dzirdēdams cietumā par Kristus darbiem, nosūtīja divus no saviem mācekļiem
2 Kaŋ Yohanna go kaso ra, a maa Almasihu goyey baaru. A na nga talibey donton Yesu do
3Un sacīja Viņam: Vai Tu esi tas, kam bija jānāk, vai lai citu gaidām?
3 ka ne: «Nin no ga ti bora kaŋ ga kaa din, wala iri ma afo batu?»
4Un Jēzus, atbildēdams viņiem, sacīja: Ejiet un ziņojiet Jānim, ko jūs dzirdējāt un redzējāt!
4 Yesu tu ka ne i se: «Araŋ ma konda baaro Yohanna do, hayey kaŋ araŋ di da hayey kaŋ araŋ maa mo:
5Akli redz, tizli staigā, spitalīgie kļūst tīri, kurli dzird, miroņi ceļas augšām, nabagiem tiek sludināts evaņģēlijs.
5 Danawyaŋ goono ga di, simbarkoyaŋ goono ga kay ka dira, jiraykooniyaŋ goono ga hanan, lutuyaŋ goono ga maa, buukoyaŋ goono ga tun, i goono ga Baaru Hanna waazu talkey se mo.
6Un svētīgs ir tas, kas no manis neapgrēcinās.
6 Albarkante no boro kulu kaŋ mana di darayyaŋ hari ay do.»
7Bet viņiem aizejot, Jēzus sāka runāt ļaudīm par Jāni: Ko jūs gājāt tuksnesī skatīt? Vai vēja šķobītu niedri?
7 I goono ga dira kala Yesu sintin ka salaŋ borey marga se Yohanna boŋ: «Ifo no araŋ koy ka guna ganjo ra? Kwaari kaŋ haw ga zinji no?
8Bet ko jūs gājāt skatīt? Vai mīkstās drēbēs tērptu cilvēku? Lūk, kas tērpjas mīkstās drēbēs, tie dzīvo ķēniņu pilīs.
8 Wala ifo no araŋ koy ka guna? Boro kaŋ ga bankaaray baano daŋ no? Wa guna ka di: bankaaray baano dankoy go koyey windey ra.
9Bet ko jūs gājāt skatīt? Vai pravieti? Jā, es saku jums, un vairāk nekā pravieti.
9 Amma ifo se no araŋ koy? Zama araŋ ma di annabi se? Oho, ay ga ne araŋ se, boro kaŋ ga bisa annabi no gumo.
10Šis ir tas, par ko rakstīts: lūk, es sūtu savu eņģeli pirms Tava vaiga, kas sagatavos Tavu ceļu pirms Tevis.
10 Nga no ga ti bora kaŋ i hantum a boŋ ka ne: ‹Guna, ay g'ay diya donton ni jine, kaŋ ga ni fonda soola ni jine.›
11Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav lielāks nācis par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesvalstībā ir lielāks par viņu.
11 Haciika ay ga ne araŋ se: boro kulu si no kaŋ wayboro hay kaŋ ga bisa Yohanna baptisma* teekwa beeray. Amma kulu nda yaadin, bora kaŋ kayna d'i kulu beene koytara ra ga bisa Yohanna beeray.
12No Jāņa Kristītāja laikiem līdz šim debesvalstība cieš varu: un tie, kas varu lieto, iegūst to.
12 Amma za Yohanna baptisma teekwa jirbey ka kaa sohõ, beene koytara goono ga kaa da ceeriyaŋ, ceerikwa mo ga gurjay k'a di.
13Jo visi pravieši un bauslība līdz pat Jānim pravietoja.
13 Zama Tawretu* da annabey kulu na annabitaray te hala i to Yohanna jirbey wo gaa.
14Un ja jūs gribat pieņemt: viņš ir Elijs, kam bija jānāk.
14 D'araŋ ga ta mo, nga no ga ti Iliya kaŋ ga kaa din.
15Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!
15 Boro kaŋ gonda hanga kaŋ ga maa, a ma maa!
16Bet kam lai es pielīdzinu šo cilti? Viņa līdzīga bērniem, kas tirgus laukumā sēd un, kliegdami sev līdzīgajiem,
16 Amma ifo gaa no ay ga zamana wo borey himandi nd'a? I go sanda zankayaŋ kaŋ goono ga goro habu ra ka ngey hangasinyaŋ ce
17Saka: Mēs jums spēlējām, bet jūs nedejojāt; mēs jums dziedājām raudu dziesmas, bet jūs neraudājāt.
17 ka ne: ‹Iri na seese kar araŋ se, amma araŋ mana gaan. Iri na bu baray te, amma araŋ mana hẽ.›
18Jo atnāca Jānis: ne ēda, ne dzēra, bet tie saka, ka viņā ļaunais gars.
18 Zama Yohanna kaa, a siino ga ŋwa, a siino ga haŋ, kal i ne, ‹A gonda follay.›
19Atnāca Cilvēka Dēls; Viņš ēd un dzer, un tie saka: lūk, cilvēks, kas rijējs un dzērājs, muitnieku un grēcinieku draugs! Un to bērni attaisnoja viņu gudrību.
19 Boro Izo mo kaa, a ga ŋwa, a ga haŋ, amma i goono ga ne: ‹Wa guna ŋwaari boobo ŋwaako da baji hanko no, jangal taakoy da zunubikooney coro mo no!› Day, da boro lasaabuyaŋo ga saba, kulu ni te-goy mo ga saba.»
20Tad Viņš sāka pārmest tām pilsētām, kurās bija darīti daudzi brīnumi, ka tās neatgriežas no grēkiem.
20 Kal a sintin ka kwaarey foy kaŋ yaŋ ra a na nga dabari goy baayaŋ te, zama i mana tuubi.
21Bēdas tev, Horacina! Bēdas tev, Betsaida! Jo, ja Tirā un Sidonā būtu notikuši tie brīnumi, kas tika darīti jūsos, viņi sen jau maisos un pelnos nožēlotu grēkus.
21 A ne: «Kaari nin, Korazin! Kaari nin, Baytsayda! Zama nda Tir* da Zidon* ra no i na dabari goyey wo te kaŋ yaŋ i te araŋ ra, doŋ i tuubi za waatifo ka goro bufu zaara nda boosu ra.
22Bet es jums saku: Tirai un Sidonai tiesas dienā tiks vieglāk piedots nekā jums.
22 Amma ay ga ne araŋ se: Tir da Zidon ga du rongome ciiti zaaro ra ka bisa araŋ.
23Un tu, Kafarnauma, vai tu pacelsies līdz debesīm? Līdz pat ellei tu nokritīsi, jo, ja Sodomā būtu darīti tie brīnumi, kas notika tevī, tā noteikti paliktu līdz šai dienai.
23 Ya nin Kafarnahum, ni ga ni boŋ beerandi ka koy hala beene no? Abada! I ga ni ye ganda hala Alaahara. Zama nda Saduma* ra no i na dabari goyey wo te kaŋ yaŋ i te ni ra, doŋ a ga goro hala hõ.
24Tomēr es jums saku: Sodomas zemei tiesas dienā būs vieglāk nekā tev.
24 Amma ay ga ci ni se: Saduma laabo ga du rongome ciiti zaaro ra ka bisa nin.»
25Tanī laikā Jēzus atbildēdams sacīja: Es godinu Tevi, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu noslēpi to mācītiem un gudriem, bet atklāji to mazajiem.
25 Alwaato din ra binde Yesu tu ka ne: «Ya Baaba, beene nda ganda Koyo, ay ga saabu ni se, zama ni na hayey din tugu laakalkooney da fahamantey se, k'i bangandi zankey se.
26Jā, Tēvs, jo tas Tev tā labpatika.
26 Oho, ya Baaba, zama yaadin no ga kaan ni se.
27Mans Tēvs man visu atdevis. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls, un kam Dēls grib to atklāt.
27 Ay Baabo na hay kulu daŋ ay kambe ra. Boro kulu si Izo bay kala Baabo, wala mo boro kulu si Baabo bay kala Izo da boro kulu mo kaŋ se Izo miila nga m'a bangandi.
28Nāciet pie manis visi, kas pūlaties un esat apgrūtināti! Es jūs atspirdzināšu.
28 Wa kaa ay do, araŋ kulu kaŋ goono ga taabi, jaraw tiŋokoyey, ay mo g'araŋ no fulanzamay.
29Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi; un jūs atradīsiet mieru savām dvēselēm.
29 W'ay calo* sambu araŋ jasey gaa. Araŋ ma dondon ay do, zama ay ya lalabukoy no, kaŋ sinda boŋbeeray, araŋ ga du fulanzamay mo araŋ fundey sabbay se.
30Jo mans jūgs ir tīkams, un mana nasta viegla.
30 Zama ay calo gonda daama, ay jaraw mo si tin.»