1Un Viņš, pieaicinājis savus divpadsmit mācekļus, deva tiem varu izdzīt ļaunos garus un dziedināt katru slimību un katru vājību.
1 Yesu na nga talibi* way cindi hinka ce nga do k'i no hina kaŋ ga follayyaŋ gaaray ka dirandi, i ma jante da gaaham baani-jaŋay kulu dumi no baani.
2Bet divpadsmit apustuļu vārdi ir sekojoši: pirmais ir Sīmanis, saukts Pēteris, un viņa brālis Andrejs;
2 Diya* way cindi hinka din maayey neeya: sintina day Siman kaŋ se i ga ne Bitros, da Andarawos kaŋ ga ti a kayne; Yakuba Zabadi ize da nga kayne Yohanna;
3Jēkabs, Zebedeja dēls, un viņa brālis Jānis; Filips un Bērtulis, Toms un muitnieks Matejs. Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs.
3 Filibos da Bartalami; Toma da Matta, jangal taakwa; Yakuba Halfa ize da Taddawus;
4Sīmanis Kanānietis un Jūdass Iskariots, kas Viņu nodeva.
4 Siman Kanaana bora da Yahuta Kariyoti bora, kaŋ na Yesu amaana ŋwa.
5Jēzus sūtīja šos divpadsmit un pavēlēja viņiem, sacīdams: Ceļu uz pagāniem nestaigājiet un samariešu pilsētās neieejiet,
5 Boro way cindi hinka wo binde, Yesu n'i donton k'i lordi ka ne: «Araŋ ma si dumi cindey fondey gana. Araŋ ma si furo mo Samariyancey* kwaarey ra.
6Bet drīzāk ejiet pie Izraēļa nama pazudušajām avīm!
6 Day wa koy Israyla izey kaŋ yaŋ ga ti feeji darantey do.
7Ejiet un sludiniet, sacīdami: Debesvalstība ir tuvu klāt.
7 Araŋ diraw ra mo, araŋ ma waazu ka ne: ‹Beene koytara maan.›
8Dziediniet slimos, uzmodiniet mirušos, spitālīgos dariet tīrus, izdzeniet ļaunos garus! Bez maksas esat saņēmuši, bez maksas dodiet!
8 Araŋ ma doorikomey no baani. Araŋ ma buukoy mo tunandi. Araŋ ma jirayey hanandi. Araŋ ma follayey gaaray. Nooyaŋ no araŋ du, araŋ mo ma no gomni.
9Neturiet savās jostās ne zeltu, ne sudrabu, ne naudu,
9 Araŋ ma si nooru jare, wura wala nzarfu wala guuru-ciray araŋ guddama ra.
10Ne ceļa somu, ne divus svārkus, ne kurpes, ne spieķi, jo strādnieks ir sava uztura cienīgs!
10 Araŋ ma si hindoonay foolo jare mo araŋ diraw se, wala kwaay hinka, wala taamu, wala goobu, zama goy-teeri ga hima ka du nga alhakko.
11Bet kurā pilsētā vai ciemā jūs ieiesit, pajautājiet, kas tanī cienīgs; tur arī palieciet, kamēr iziesiet!
11 Kwaara nda kawye kulu kaŋ ra araŋ furo mo, wa ceeci boro kaŋ gonda Adam-izetaray. Araŋ ma zumbu a gaa kala han kaŋ hane araŋ ga dira.
12Ieejot mājā, sveiciniet to, sacīdami: miers šai mājai!
12 D'araŋ ga ba ka furo windi ra mo, araŋ m'a salam.
13Un ja šī māja būs tā cienīga, jūsu miers nāks pār to; bet ja tā nebūs cienīga, jūsu miers atgriezīsies jūsos.
13 Da windo ya cimi wane no, araŋ salam ma goro a boŋ. Da mo manti cimi wane, naanayo ma ye ka kaa araŋ do.
14Bet kas jūs neuzņems un jūsu vārdos neklausīsies, izejot no tā mājas vai pilsētas arā, nokratiet putekļus no savām kājām!
14 Boro kulu kaŋ si araŋ kubayni, a wangu mo ka hangan araŋ sanney se, waati kaŋ araŋ ga fatta windo wala kwaara din ra, kal araŋ ma kusa kaŋ go araŋ cey gaa din kokobe.
15Patiesi es jums saku: sodomiešu un gomoriešu zemei būs vieglāk tiesas dienā nekā šai pilsētai.
15 Haciika ay ga ne araŋ se: Ciito hane Saduma* da Gomorata* laabu day ga du rongome ka bisa kwaara din.
16Lūk, es jūs sūtu kā avis starp vilkiem. Tāpēc esiet gudri kā čūskas un vienkārši kā baloži!
16 Wa guna, ay g'araŋ donton sanda feejiyaŋ sakaliyaŋ* game ra. Araŋ ma ciya carmaykomyaŋ sanda gondi, baanikomyaŋ mo sanda koloŋay.
17Sargieties no cilvēkiem: viņi nodos jūs tiesai, jūs šaustīs savās sinagogās.
17 Araŋ ma haggoy da borey, zama i g'araŋ nooyandi marga ciiti borey se, i diina marga fuwey ra mo i g'araŋ barzu.
18Manis dēļ jūs vedīs valdnieku un ķēniņu priekšā viņiem un pagāniem par liecību.
18 I ga konda araŋ laabu koyey da bonkooni beerey jine, zama araŋ ma seeda no i jine da dumi* cindey kulu mo se.
19Bet kad jūs nodos, nedomājiet, ko un kā runāt! Tanī brīdī tiks jums dots, kas jums jārunā.
19 Amma waati kaŋ i g'araŋ nooyandi, araŋ laakal ma si tun da sanni kaŋ araŋ ga tu d'a, wala mo haŋ kaŋ araŋ ga ci. Zama saaya din ra no i g'araŋ no haŋ kaŋ araŋ ga ci.
20Ne jūs esat tie, kas runā, bet jūsu Tēva gars, kas runā jūsos.
20 Zama manti araŋ no ga salaŋ bo. Araŋ Baabo Biya, nga no ga salaŋ araŋ meyey ra.
21Jo brālis nodos nāvē brāli, un tēvs - savu bērnu; un bērni sacelsies pret saviem vecākiem un viņus nonāvēs.
21 Amma nya-ize ga nga nya-izo no i m'a wi, baaba mo ga nga izo no. Izey mo ga murte hayrey gaa k'i daŋ kambe i m'i wi se.
22Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ, bet kas izturēs līdz galam, būs pestīts.
22 Araŋ ga ciya konnari hari mo ndunnya dumey kulu do ay maa sabbay se. Amma boro kaŋ ga hin suuru hala bananta, nga no ga du faaba.
23Bet kad jūs vajās vienā pilsētā, bēdziet otrā! Patiesi es jums saku: jūs nebeigsiet ar Izraēļa pilsētām, iekams atnāks Cilvēka Dēls.
23 Day, waati kaŋ i g'araŋ gurzugandi kwaara woone ra, araŋ ma zuru ka koy afa kaŋ ga maan din do. Zama haciika ay ga ne araŋ se: za araŋ mana Israyla* izey kwaarey kulu gana ka ban, kulu Boro Izo ga kaa.
24Māceklis nav pārāks par mācītāju, nedz kalps par savu kungu.
24 Talibi si bisa nga alfaga bo, tam mo si bisa nga koyo.
25Māceklim pietiek, ja viņš kļūst tāds kā viņa mācītājs, un kalps - kā viņa kungs. Ja nama tēvu sauca par Belcebulu, tad jo vairāk viņa mājiniekus.
25 Oho, a wasa day talibi se a ma ciya danga nga alfaga cine, tam mo danga nga koyo cine. Zama hala day i ne windikoy se Baalzabula*, sanku fa a windo borey!
26Tomēr nebīstieties no viņiem, jo nekas nav noslēpts, kas neatklāsies, un nekas nav slepens, kas nekļūs zināms.
26 Araŋ ma si humburu bo, zama hay kulu si no daabante kaŋ i s'a feeri. Hay kulu si no mo tugante kaŋ i si aniya ka bay a gaa.
27Ko es jums saku tumsā, par to jūs runājiet gaismā; un ko jūs dzirdat ausī, to sludiniet no jumtiem!
27 Haŋ kaŋ ay ci araŋ se kubay ra, araŋ ma woodin ci kaari ra. Haŋ kaŋ araŋ maa ciinay ra mo, araŋ m'a fe da jinde beeri fuwey boŋ.
28Nebīstieties no tā, kas nokauj miesu, bet dvēseli nespēj nonāvēt! Bet vairāk bīstieties no tā, kas spēj dvēseli un miesu pazudināt ellē!
28 Woodin banda mo, araŋ ma si humburu borey kaŋ yaŋ ga gaaham wi, amma i si hin ka biya* wi. Amma a ga hima araŋ ma humburu nga kaŋ ga hin ka biya nda gaaham kulu halaci danji* bango ra.
29Vai divus zvirbuļus nepērk par vienu grasi? Bet neviens no tiem nekrīt bez jūsu Tēva (ziņas).
29 Manti i ga sasa hinka neera dala fo? Baa afo mo si kaŋ kala day araŋ Baabo yaddayaŋ ra.
30Pat mati uz jūsu galvas visi saskaitīti.
30 Amma i n'araŋ boŋ hamney kulu kabu.
31Nebīstieties, jo jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi!
31 Araŋ ma si humburu bo, zama araŋ bisa sasa boobo darza.
32Katru, kas mani atzīst cilvēku priekšā, es atzīšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
32 Boro kulu binde kaŋ g'ay seeda borey jine, ay mo g'a seeda ay Baabo kaŋ go beena ra jine.
33Bet kas mani noliegs cilvēku priekšā, to es noliegšu sava Tēva priekšā, kas ir debesīs.
33 Amma boro kulu kaŋ g'ay ze borey jine, ay mo g'a ze ay Baabo kaŋ go beena ra jine.
34Nedomājiet, ka es atnācu nest mieru virs zemes! Es neatnācu nest mieru, bet šķēpu.
34 Wa si tammahã hala baani no ay kaa ka daŋ ndunnya ra bo. Ay mana kaa ka baani daŋ fa, amma takuba.
35Jo es nācu šķirt dēlu no viņa tēva, meitu no viņas mātes un vedeklu no viņas vīramātes.
35 Ay kaa no zama ay ma ‹boro nda nga baaba kubandi i ma gaaba nda care, ize way da nga nya, da ize aru wande nda nga anzuray waybora.
36Un viņa mājnieki būs cilvēka ienaidnieki.
36 Boro windi borey mo no ga ciya boro se ibarey.›
37Kas mīl tēvu vai māti vairāk nekā mani, nav manis cienīgs; un kas mīl dēlu vai meitu vairāk nekā mani, nav manis cienīgs.
37 Boro kaŋ ga ba baaba wala nya ka bisa ay mana to a ma ciya ay wane. Wala mo, boro kaŋ ga ba ize aru wala ize way ka bisa ay mana to a ma ciya ay wane.
38Kas neņem savu krustu un neseko man, nav manis cienīgs.
38 Boro kaŋ si nga kanjiyaŋ* bundo sambu k'ay gana mo, a mana to a ma ciya ay wane.
39Kas savu dzīvību iegūst, pazaudē to; bet kas savu dzīvību pazaudēs manis dēļ, atradīs to.
39 Boro kaŋ ga nga fundo haggoy, a fundo ga daray. Boro kaŋ ga nga fundo nooyandi ay wo sabbay se, a g'a hallasi.
40Kas jūs uzņem, tas uzņem mani; un kas mani uzņem, tas uzņem to, kas mani sūtījis.
40 Boro kaŋ n'araŋ ta, a n'ay ta. Boro kaŋ n'ay ta mo, a na nga kaŋ n'ay donton ta.
41Kas uzņem pravieti pravieša vārdā, saņems pravieša algu; un kas uzņem taisnīgo taisnīgā vārdā, saņems taisnīgā algu.
41 Boro kaŋ ga annabi ta annabi maa ra, annabi alhakku no a ga du. Boro kaŋ ga boro adili ta boro adili maa ra mo, adilante* alhakku no a ga du.
42Un kas dos dzert vienam no šiem mazajiem kaut glāzi auksta ūdens mācekļa vārdā, patiesi es jums saku: viņš savu algu nezaudēs.
42 Boro kaŋ ga ikayney wo ra afo no hari yeeno gullayze fo hinne a m'a haŋ zama ay talibi no, haciika ay ga ne araŋ se, a si jaŋ nga alhakko baa kayna.»