1Un Viņš, iekāpis laivā, pārcēlās pāri un ieradās savā pilsētā.
1 Kaŋ Yesu ye ka furo hiyo ra, a daŋandi ka kaa nga kwaara ra.
2Un, lūk, pie Viņa atnesa paralizēto, kas gulēja gultā. Un Jēzus, redzēdams viņu ticību, sacīja paralizētajam: Uzticies, dēls, tavi grēki tev piedoti!
2 Kal i kand'a se boro fo kaŋ yeeni na dabey wi, kaŋ go ga kani daari boŋ. Waato kaŋ Yesu di i cimbeero*, a ne yeenikoono se: «Ay izo, ni bina ma kaan. Ay na ni zunubey yaafa ni se.»
3Bet, lūk, daži no rakstu mācītājiem paši sevī domāja: Šis zaimo Dievu.
3 Kala asariya dondonandiko fooyaŋ ne ngey biney ra: «Boro wo goono ga Irikoy kayna.»
4Kad Jēzus redzēja to domas, Viņš sacīja: Ko jūs domājat ļaunu savās sirdīs?
4 Yesu kaŋ g'i miiley bay, ne: «Ifo se no araŋ goono ga hari laaley wo miila araŋ biney ra?
5Ko vieglāk pateikt: tavi grēki tev piedoti, vai sacīt: celies un staigā?
5 Zama woofo no ga faala, ay ma ne: ‹Ay na ni zunubey yaafa ni se?› wala ay ma ne: ‹Tun ka dira?›
6Bet lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot, - tad Viņš sacīja paralizētajam: Celies, ņem savu gultu un ej savās mājās!
6 Amma zama araŋ ma bay kaŋ Boro Izo gonda dabari ndunnya ra nga ma zunubey yaafa,» (gaa no a ne yeenikoono se): «Ma tun ka ni daarijo sambu ka koy fu.»
7Un viņš cēlās un gāja savās mājās.
7 A tun mo ka koy fu.
8Ļaudis, redzot to, nobijās un godināja Dievu, kas tādu varu devis cilvēkiem.
8 Amma waato kaŋ borey marga di a, i humburu. I na Irikoy beerandi, nga kaŋ na hina din cine no Adam-izey se.
9Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņš redzēja cilvēku, Mateju vārdā, sēžot muitnīcā. Un Viņš sacīja tam: Seko man! Un tas uzcēlies sekoja Viņam.
9 Waato kaŋ Yesu goono ga bisa noodin, kal a di boro fo kaŋ goono ga goro jangal taayaŋ fuwo ra. A maa ga ti Matta. Yesu ne a se: «M'ay gana.» A tun mo k'a gana.
10Un notika, kad Viņš atradās mājā pie galda, lūk, daudzi muitnieki un grēcinieki nāca un novietojās kopā ar Jēzu un Viņa mācekļiem.
10 Waato kaŋ Yesu go a fuwo ra ga ŋwa, kala jangal taako da zunubikooni boobo kaa ka goro Yesu nda nga talibey banda.
11Farizeji, to redzēdami, sacīja Viņa mācekļiem: Kāpēc jūsu Mācītājs ēd kopā ar muitniekiem un grēciniekiem?
11 Waato kaŋ Farisi* fonda borey di woodin binde, i ne a talibey se: «Ifo se no araŋ jina bora, da jangal taakoy, da zunubikooney goono ga ŋwa care banda?»
12To redzot, Jēzus sacīja: Veseliem nav vajadzīgs ārsts, bet gan slimiem.
12 Amma waato kaŋ Yesu maa, a ne: «Baanikooney si laami nda safarikoy, kala day doorikomey.
13Ejiet un mācieties saprast, ko tas nozīmē: Es vēlos žēlsirdību, bet ne upuri! Es neesmu nācis aicināt taisnīgos, bet gan grēciniekus.
13 Kal araŋ ma woone feerijo bay jina: ‹Ay wo, suuji no ay ga ba, manti sargay bo.› Zama manti adilantey ceeyaŋ se no ay kaa bo, amma zunubikooney se.»
14Tad atnāca Jāņa mācekļi pie Viņa un jautāja: Kāpēc mēs un farizeji bieži gavējam, bet Tavi mācekļi negavē?
14 Kala Yohanna talibey kaa Yesu do ka ne a se: «Ifo se no iri nda Farisi fonda borey ga mehaw*, amma ni talibey ya si mehaw?»
15Un Jēzus sacīja viņiem: Vai var kāzu viesi būt noskumuši, kamēr līgavainis ir pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavaini atraus no viņiem; tad viņi gavēs.
15 Yesu mo ne i se: «Day, hiijay batu borey ga te bine saray za arhiijo go i banda no? Amma jirbiyaŋ ga kaa kaŋ i ga arhiijo kaa i game ra. Waato din gaa no i ga mehaw.
16Neviens neliek jaunas drānas ielāpu uz vecām drēbēm, jo tas drēbēs izplīsīs visā savā platumā, un plīsums būs vēl sliktāks.
16 Amma boro kulu si zu taji daŋ kwaay zeeno gaa ka laafi, zama itajo ga izeena tooru hala kortimo ma ye ka jaase ijina.
17Arī jaunu vīnu nelej vecos maisos, citādi maisi pārplīsīs; un vīns izlīs, un maisi ies bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos maisos, tad abi uzglabāsies.
17 Reyzin* hari taji mo, boro kulu s'a daŋ humbur zeeno yaŋ ra, zama yaadin gaa humburey no ga bagu, reyzin hari ma mun, humburey mo ma halaci. Amma i ga reyzin hari taji daŋ humbur taji yaŋ ra, i boro hinka kulu ga hallasi care banda.»
18Kamēr Viņš to runāja tiem, lūk, kāds priekšnieks atnāca un pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, mana meita tikko nomira, bet nāc, uzliec viņai savu roku, un tā dzīvos!
18 A goono ga woodin yaŋ ci i se, kala marga jine boro fo kaa ka sombu a se ka ne: «Ay ize wandiya no ka bu sohõ, amma da ni kaa ka ni kambe dake a boŋ, kulu a ga tun.»
19Un Jēzus uzcēlies sekoja viņam kopā ar saviem mācekļiem.
19 Kala Yesu da nga talibey tun care banda ka bora din gana.
20Un, lūk, sieviete, kas divpadsmit gadus slimoja ar asins noplūšanu, no mugurpuses pienāca un pieskārās Viņa drēbju vīlei.
20 Wayboro fo mo go no kaŋ te jiiri way cindi hinka kuri goono ga dooru a se. A kaa Yesu se banda k'a kwaayo me bazayey ham.
21Jo viņa sacīja sevī: Ja tikai es pieskaršos Viņa drēbēm, es kļūšu vesela.
21 Zama a ne nga bina ra: «Baa ay du k'a kwaayo ham, kulu ay ga du baani.»
22Bet Jēzus, atgriezies un ieraudzījis viņu, sacīja: Uzticies, meita, tava ticība tevi izdziedināja! Un no šī brīža sieviete kļuva vesela.
22 Yesu zagu ka di a, ka ne: «Ay ize wayo, ni bine ma kaan. Ni cimbeero* no ka ni no baani.» Sahãadin wayboro te baani.
23Un kad Jēzus atnāca priekšnieka mājā un redzēja stabulnieku un trokšņotāju pūli, Viņš sacīja:
23 Saaya kaŋ cine Yesu furo marga jine bora windo ra, a di seese karey da jama kulu goono ga kosongu.
24Atkāpieties, jo meitiņa nav mirusi, bet guļ! Un tie Viņu izsmēja.
24 Kal a ne: «Wa gana, zama wandiya mana bu bo, day jirbi gaa n'a go.» I binde dond'a k'a haaru.
25Un kad pūlis bija izdzīts, Viņš iegāja un saņēma viņas roku, un meitiņa uzcēlās.
25 Amma waato kaŋ a na jama kulu kaa taray, a furo ka wandiya kamba di, wandiya mo tun.
26Un šī ziņa izplatījās visā tanī zemē.
26 Baaro wo binde koy nangu kulu laabo din ra.
27Un kad Jēzus no turienes gāja tālāk, Viņam sekoja divi aklie, saukdami un sacīdami: Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!
27 Kaŋ Yesu goono ga bisa noodin, kala danaw hinka n'a gana. I goono ga jinde sambu ka ne: «Ya Dawda izo, ma bakar iri se!»
28Bet tiklīdz Viņš bija atnācis mājās, aklie piegāja pie Viņa. Un Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs ticat, ka es varu jums līdzēt? Tie atbildēja: Jā gan, Kungs!
28 Waato kaŋ a furo fuwo ra, kala danawey din kaa a do. Yesu ne i se: «Araŋ ga cimandi ay gonda hina kaŋ ga woodin te?» I ne a se: «Oho, ya Rabbi.»
29Tad Viņš skāra to acis, sacīdams: Kā jūs ticējāt, tā jums lai notiek!
29 Gaa no a n'i moy ham ka ne: «A ma ciya araŋ se araŋ cimbeero* hino me.»
30Un viņu acis atvērās; un Jēzus viņiem piekodināja, sacīdams: Lūkojiet, ka neviens to nezinātu!
30 I moy fiti. Amma Yesu n'i kaseeti gumo ka ne: «Boro kulu ma si maa baaro wo.»
31Bet tie aizgājuši godināja Viņu visā tanī apkārtnē.
31 Amma waati kaŋ i fatta, i soobay ka baaro kar ka say laabo kulu ra.
32Kad tie bija aizgājuši, lūk, atnesa vienu mēmu, ļaunā gara apsēstu cilvēku.
32 I go ga fatta ya-cine day, kal i kand'a se beebe follokom fo.
33Kad ļaunais gars bija izdzīts, mēmais sāka runāt, bet ļaudis brīnījās, sacīdami: Nekad vēl Izraēlī nav bijusi tāda parādība.
33 Waato kaŋ Yesu na folla gaaray, beebetara mo ban. Bora salaŋ. Borey marga mo dambara, hal i ne: «I mana di woone dumi baa ce fo Israyla ra, abada.»
34Bet farizeji sacīja: Ar velnu virsnieka spēku Viņš izdzen ļaunos garus.
34 Amma Farisi* fonda borey ne: «Hay! Follayey koyo hino no a goono ga follayey gaaray d'a.»
35Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un miestus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams valstības evaņģēliju, un dziedinādams katru slimību un katru vājību.
35 Yesu binde windi kwaarey da kawyey kulu ra ka dondonandi i diina marga fuwey ra. A goono ga Irikoy koytara baaru hanna waazu. A goono ga doori dumi kulu kaa, a ma baani-jaŋay kulu no baani.
36Bet, redzot ļaudis, Viņam kļuva to žēl, jo viņi bija apspiesti kā avis, kam nav gana.
36 Amma waato kaŋ a di borey margey, a bina bakar i se, zama i go ga taabi, i go furante sanda feejiyaŋ kaŋ sinda kuruko.
37Tad Viņš sacīja saviem mācekļiem: Pļauja gan liela, bet strādnieku maz.
37 Gaa no a ne nga talibey se: «Haciika faro wiyaŋo ga baa, amma goy-teerey si baa.
38Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš sūta strādniekus savā pļaujā!
38 Woodin se binde araŋ ma ŋwaaray wiikwa gaa, a ma goy-teeriyaŋ donton nga faro wiyaŋo se.»