1Kad Viņš nokāpa no kalna, Viņam sekoja daudz ļaužu.
1 Kaŋ Yesu zumbu ka fun tondo boŋ, borey marga bambata n'a gana.
2Un, lūk, spitālīgais atnācis pielūdza Viņu, sacīdams: Kungs, ja Tu gribi, Tu vari mani šķīstīt.
2 Kala jiraykooni fo kaa a do ka sombu a se ka ne: «Rabbi, da ni yadda, ni ga hin k'ay hanandi.»
3Jēzus, izstiepis savu roku, pieskārās viņam un sacīja: Es gribu, topi tīrs! Un viņš kļuva tīrs no savas spitālības.
3 Yesu na nga kambe salle k'a ham ka ne: «Ay yadda. Ni ma hanan.» Sahãadin-sahãadin mo jiraytara ban a gaa.
4Un Jēzus sacīja viņam: Pielūko, ka tu par to nesaki nevienam, bet ej, parādies priesterim un upurē dāvanu, kādu Mozus pavēlējis viņiem par liecību!
4 Gaa no Yesu ne a se: «Ma haggoy ni ma si ci boro kulu se. Amma ma koy ka ni boŋ cabe alfaga* se. Ma sarga kaŋ Musa lordi no mo, zama a ma te i se seeda.»
5Bet kad Viņš bija iegājis Kafarnaumā, kāds virsnieks piegāja pie Viņa un lūdza Viņu,
5 Waato kaŋ Yesu furo Kafarnahum, kala sooje jine funa fo kaa a do. A goono g'a ŋwaaray
6Sacīdams: Kungs, mans kalps, triekas skarts, guļ mājās un ļoti cieš.
6 ka ne: «Ay jina bora, ay zanka fo kaŋ gonda yeeni goono ga kani fu, a goono ga gurzugay gumo.»
7Un Jēzus sacīja tam: Es iešu un izdziedināšu viņu.
7 Yesu ne a se: «Ay ga kaa k'a no baani.»
8Virsnieks atbildēdams sacīja: Kungs, es neesmu cienīgs, ka Tu nāc zem mana jumta, bet saki tikai vārdu, un mans kalps kļūs vesels.
8 Sooje jine funa ne: «Ay jina bora, ay mana to ni ma furo ay nangora ra. Day, ma salaŋ hinne, ay zanka mo ga du baani.
9Jo arī es esmu cilvēks, pakļauts priekšniecībai. Es saku vienam no maniem padotajiem kareivjiem: ej, un viņš iet; un citam: nāc, un viņš nāk; un manam kalpam: dari to, un viņš dara.
9 Zama ay mo, boro fo dabari ra no ay go, soojeyaŋ go ay bumbo dabaro ra mo. Ay ga ne woone se: ‹Koy!› -- kal a ma koy. Ay ga ne afo se: ‹Kaa!› -- kal a ma kaa. Ay ga ne ay bannya se: ‹Ma te woone!› -- kal a m'a te.»
10To dzirdēdams, Jēzus brīnījās un sacīja tiem, kas Viņam sekoja: Patiesi es jums saku: tādu ticību Izraēlī es neesmu atradis!
10 Waato kaŋ Yesu maa woodin, a dambara. A ne nga banda borey se: «Haciika ay ga ci araŋ se, ay mana di cimbeeri* gaabikooni sanda woone cine, baa Israyla ra.
11Bet es jums saku, ka daudzi nāks no austrumiem un rietumiem un novietosies ar Ābrahamu un Īzāku, un Jēkabu debesu valstībā.
11 Amma ay ga ne araŋ se: boro boobo ga fun wayna funay da wayna kaŋay haray, i ga kaa ka goro Ibrahim da Isaka da Yakuba banda beene koytara ra.
12Bet valstības bērni tiks izmesti ārējā tumsā; tur būs raudāšana un zobu griešana.
12 Amma koytara izey, i g'i catu taray kubay bi ra. Noodin no i ga hẽ ka hinjey kanji.»
13Un Jēzus sacīja virsniekam: Ej, lai notiek tev, kā tu esi ticējis! Un tanī pat stundā kalps kļuva vesels.
13 Yesu ne sooje jine funa se: «Ma koy ni koyyaŋ. Mate kaŋ cine ni cimandi, a ma ciya ni se wo kaŋ ni ga ba.» A zanka mo du baani saaya din ra.
14Un kad Jēzus atnāca Pētera mājā, Viņš redzēja tā sievasmāti guļam drudzī.
14 Waato kaŋ Yesu furo Bitros kwaara, a di a anzuray waybora goono ga kani nda konni.
15Un Viņš pieskārās tās rokai, un drudzis atstāja to; un tā uzcēlās un kalpoja viņiem.
15 Yesu n'a kamba ham, konno mo n'a taŋ. Gaa no waybora tun k'a saajaw.
16Vakaram iestājoties, atnesa pie Viņa daudzus ļaunā gara apsēstos, un ar vārdu Viņš izdzina garus un dziedināja visus, kas bija slimi,
16 Kaŋ wiciri kambo to, i kand'a se follaykoy boobo. Me sanni mo no a na ganjey gaaray d'a, a na jantekomey kulu no baani mo.
17Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, kas saka: Viņš uzņēma mūsu vājības un nesa mūsu slimības.
17 Zama i ma sanno toonandi kaŋ i ci annabi Isaya me ra, kaŋ ne: «Nga bumbo n'iri londibuunay ta, a n'iri doorey sambu mo.»
18Bet Jēzus, redzēdams ap sevi daudz ļaužu, pavēlēja pārcelties otrā krastā.
18 Waato kaŋ Yesu di borey marga go nga banda, a lordi ka ne i ma daŋandi ka koy ya-haray kambo gaa.
19Un kāds rakstu mācītājs pienācis sacīja Viņam: Mācītāj, es sekošu Tev, kurp vien tu iesi.
19 Kala asariya dondonandiko fo kaa ka ne a se: «Alfa, ay ga ni gana nangu kulu kaŋ ni ga koy.»
20Un Jēzus sacīja viņam: Lapsām ir alas, debesu putniem - ligzdas, bet Cilvēka Dēlam nav kur nolikt galvu.
20 Yesu mo ne a se: «Zoŋey gonda guusuyaŋ, beene curey mo gonda fitiyaŋ, amma Boro* Izo sinda nangu kaŋ a ga nga boŋo dake.»
21Viens cits no Viņa mācekļiem sacīja Viņam: Kungs, atļauj man vispirms aiziet un apglabāt savu tēvu!
21 Talibey ra afo mo ne a se: «Rabbi, ma yadda ay se ay ma koy k'ay baaba fiji jina.»
22Bet Jēzus atbildēja viņam: Seko man un atstāj mirušajiem apglabāt savus mirušos!
22 Amma Yesu ne a se: «M'ay gana. Ma fay da buukoy i ma ngey buukoy fiji.»
23Tad Viņš iekāpa laivā, un mācekļi sekoja Viņam.
23 Alwaato kaŋ a furo hiyo ra, a talibey n'a gana.
24Un, lūk, jūrā sacēlās liela vētra, tā ka viļņi parplūdināja laivu, bet Viņš gulēja.
24 Kala hari haw bambata fo tun k'i gar teeko ra, k'i daabu nda hari bondayyaŋ, amma Yesu wo goono ga jirbi.
25Un Viņa mācekļi gāja un modināja Viņu, sacīdami: Kungs, glāb mūs, mēs ejam bojā!
25 I kaa a do k'a tunandi ka ne: «Rabbi, iri faaba! Iri ga ba ka halaci!»
26Un Jēzus saka viņiem: Kāpēc bīstaties, jūs mazticīgie? Tad uzcēlies Viņš pavēlēja vētrai un jūrai, un iestājās pilnīgs klusums.
26 A ne i se: «Ifo se no araŋ goono ga humburu, ya araŋ cimbeeri* kayna koyey?» Gaa no a tun ka deeni hawo da teeko gaa. Kal i kulu dangay ka kay, tak!
27Tad ļaudis brīnījās, sacīdami: Kas Viņš ir, jo Viņam vētra un jūra paklausa?
27 Kala borey dambara ka ne: «Day, boro woofo dumi no woone, kaŋ baa haw nda teeko goono ga maa a sanney se?»
28Un kad Viņš ieradās otrā krastā, geraziešu zemē, atsteidzās pie Viņa divi ļaunā gara apsēstie, kas iznāca no kapsētas. Tie bija ļoti mežonīgi, tā ka neviens nevarēja iet pa šo ceļu.
28 Waato kaŋ a kaa ya-haray kambo gaa Gadarancey laabo ra, kala follokom hinka kuband'a, i goono ga fun saarayey ra. I ga futu gumo, hala boro kulu si hin ka fonda din gana.
29Un, lūk, viņi kliedza, sacīdami: Kas mums ar Tevi, Jēzu, Dieva Dēls? Vai Tu atnāci šeit, lai mūs pirms laika mocītu?
29 Kal i na ngey jindey sambu ka ne: «Ya nin Irikoy Izo! ifo k'iri zaa da nin! Ni kaa ne nooya k'iri gurzugandi za alwaato mana to, wala?»
30Bet netālu no viņiem ganījās liels cūku bars.
30 Gursuna* kuru bambata fo goono ga kuru i se nangu mooro.
31Un ļaunie gari lūdza Viņu, sacīdami: Ja Tu mūs izdzen no šejienes, sūti mūs cūku barā!
31 Follayey mo na Yesu ŋwaaray ka ne: «Da ni g'iri gaaray, m'iri donton gursuney kuro din ra.»
32Un Viņš sacīja: Ejiet! Un tie izgājuši iegāja cūkās; un, lūk, viss ganāmpulks strauji metās no nogāzes jūrā un ūdenī dabūja galu.
32 A ne i se: «Wa koy!» Waato kaŋ i fun, i kulu koy ka furo gursuney ra. Kuro kulu te nyagas ka do teeko ra, ka bu haro ra.
33Gani bēga un, iegājuši pilsētā, pastāstīja visu, arī par tiem, kas bija ļaunā gara apsēsti.
33 Amma kurukoy wo zuru ka koy kwaara ra ka baaro kulu dede, da haŋ kaŋ du follokom hinka din mo.
34Un, lūk, visa pilsēta izgāja Jēzum pretim un lūdza, ieraudzījuši Viņu, lai Viņš aizietu no to robežām.
34 Kala kwaara kulu fun taray ka Yesu kubay. Waato kaŋ i di a mo, i n'a ŋwaaray ka ne a ma fun ngey laabo ra.