1Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!
1 Araŋ ma si ciiti, zama i ma si koy ka ciiti araŋ se.
2Kādu tiesu jūs spriedīsiet, tāda jums tiks spriesta, un ar kādu mēru jūs mērīsiet, ar tādu jums tiks atmērīts.
2 Zama sanda mate kaŋ cine araŋ ga ciiti nd'a, a dumi no i ga ciiti nd'a araŋ se. Neesijo kaŋ araŋ ga neesi nd'a din, nga no i ga neesi nd'a araŋ se.
3Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?
3 Ifo se no ni ga sub'izo kaŋ go ni nya-izo mwa ra guna, amma ni baa si nda bundo kaŋ go ni bumbo din mwa ra?
4Vai arī kā tu vari sacīt savam brālim: atļauj man izvilkt skabargu no tavas acs! Un, lūk, baļķis ir tavā acī?
4 Wala mate ni ga te ka ne ni nya-ize se: ‹Naŋ ya sub'izo wo kaa ni mwa ra,› a go mo bundu go ni bumbo mwa ra?
5Liekuli, izmet vispirms baļķi no savas acs un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs!
5 Nin, munafico! ma bundo kaa ni bumbo mwa ra jina, gaa no ni ga di gumo ka sub'izo kaŋ go ni nya-izo mwa ra din kaa.
6Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet pērles cūkām, ka viņas kādreiz tās nesamītu kājām un atgriezušās jūs nesaplosītu!
6 Ma si haŋ kaŋ ga hanan no hansi se. Araŋ ma si luluwey* catu mo gursuney* jine, zama i ma s'i taamu-taamu ngey cey cire, ka bare ka ye k'araŋ tooru-tooru.
7Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klauvējiet, un jums tiks atvērts!
7 Araŋ ma ŋwaaray, i g'araŋ no. Wa ceeci, araŋ ga du. Wa kobi, i ga fiti araŋ se.
8Jo katrs, kas lūdz, saņem, kas meklē - atrod, un kas klauvē, tam tiek atvērts.
8 Zama boro kulu kaŋ ga ŋwaaray, i g'a no, boro kaŋ ga ceeci ga du, boro kaŋ ga kobi mo, i ga fiti a se.
9Vai starp jums ir cilvēks, kas pasniegtu savam dēlam akmeni, ja tas lūgtu maizi?
9 Wala boro woofo no araŋ game ra, kaŋ d'a ize n'a ŋwaaray buuru, a g'a no tondi?
10Vai arī kas dotu čūsku, ja viņš lūgtu zivi?
10 Wala d'a n'a ŋwaaray hamisa, a g'a no gondi?
11Ja tad jūs, kas esat ļauni, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs, kas debesīs, dos labu tiem, kas Viņu lūdz!
11 Woodin sabbay se mo, d'araŋ wo, kaŋ ga ti boro laaloyaŋ ga waani mate kaŋ araŋ ga nooyaŋ hanney no araŋ izey se nd'a, sanku fa araŋ Baabo kaŋ go beena ra ga hari hanney no borey kaŋ yaŋ ga ŋwaaray a gaa se.
12Tātad visu, ko jūs vēlaties, lai cilvēki jums darītu, dariet jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši!
12 Hay kulu mo kaŋ araŋ ga ba borey ma te araŋ se, araŋ mo ma te i se yaadin, zama woodin, nga no ga ti haŋ kaŋ Tawretu* da Annabey* Tirey ci.
13Ieejiet caur šaurajiem vārtiem, jo plaši ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā; un ir daudzi, kas pa to iet.
13 Wa furo me kankamanta ra. Zama meyo kaŋ ga koy halaciyaŋ do din, itafo no, a fonda ganayaŋ mo ga dogon no, borey kaŋ yaŋ ga furo a ra mo ga baa.
14Cik šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā! Un tikai nedaudzi to atrod.
14 Zama fonda kaŋ ga koy fundi do din, a meyo ga kankam no, fonda mo ga mari, a duukoy mo si baa.
15Sargieties no viltīgajiem praviešiem, kas nāk pie jums avju drēbēs, bet iekšienē ir plēsīgi vilki!
15 Day araŋ ma haggoy da tangari annabey, kaŋ yaŋ goono ga kaa araŋ do da feeji alhaali, amma i biney ra sakaliyaŋ* no kaŋ yaŋ ga kom.
16No viņu augļiem jūs tos pazīsiet. Vai no ērkšķiem novāc vīnogas, vai vīģes no dadžiem?
16 I te-goyey do no araŋ g'i bay. Karji nya gaa i ga hin ka reyzin* ize kosu no? Jeejay ize binde, i g'a kaa yo-karji nya gaa, wala?
17Tā katrs labs koks dod labus augļus, bet nelabs koks dod nelabus augļus.
17 Yaadin mo no, tuuri hanno kulu ga ize hanno hay, amma tuuri laalo, ize laalo no a ga hay.
18Labs koks nevar dot nelabus augļus, un nelabs koks nevar dot labus augļus.
18 Tuuri hanno si ize laalo hay. Tuuri laalo mo si ize hanno hay.
19Katrs koks, kas nedod labus augļus, tiek nocirsts un ugunī iemests.
19 Tuuri kulu kaŋ si ize hanno hay, i g'a wi k'a catu danji ra.
20Tātad pēc to augļiem jūs pazīsiet tos.
20 I izey gaa no araŋ g'i bay.
21Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstībā, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.
21 Manti boro kulu kaŋ ga ne ay se: ‹Rabbi! Rabbi!› no ga furo beene koytara ra bo, kala day boro kaŋ ga te haŋ kaŋ ay Baaba ga ba, nga kaŋ go beena ra.
22Daudzi man sacīs tanī dienā: Kungs, Kungs, vai ne Tavā vārdā mēs pravietojām un Tavā vārdā neizdzinām ļaunos garus, un Tavā vārdā nedarījām daudz brīnumu?
22 Hano din hane boro boobo ga ne ay se: ‹Rabbi, Rabbi! Ni maa ra no iri na annabitaray te. Ni maa ra no iri na follayyaŋ gaaray, ni maa ra mo no iri na dabari goy boobo te. Wala manti yaadin no?›
23Un tad es viņiem pasludināšu: Es nekad jūs neesmu pazinis; atkāpieties no manis, jūs ļaundari!
23 Saaya din ra ay mo ga ne i se: ‹Ay s'araŋ bay kulu-kulu! Araŋ ma fay d'ay, araŋ goy laalo teekoy.›
24Tātad katrs, kas šos manus vārdus dzird un tos izpilda, būs līdzīgs prātīgajam vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
24 Boro kulu kaŋ ga maa ay sanney wo k'i te mo, i g'a himandi boro kaŋ gonda laakal, kaŋ na nga fu cina tondi boŋ.
25Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, bet tā nesagruva, jo tā bija celta uz klints.
25 Beene hari kaŋ, goorey to kal i ga mun, haw mo tun ka fuwo kar. Amma a mana kaŋ, zama i n'a sinji tondi boŋ.
26Un katrs, kas šos vārdus dzird, bet tos neizpilda, būs līdzīgs neprātīgajam vīram, kas savu māju cēla uz smiltīm.
26 Boro kulu mo kaŋ ga maa ay sanni woone yaŋ kaŋ s'i te mo, i g'a himandi boro kaŋ sinda laakal, kaŋ na nga fu cina taasi boŋ.
27Un lija lietus, un nāca plūdi, un pūta vēji, un gāzās pār šo māju, un tā sagruva; un tās posts bija liels.
27 Hari kaŋ, goorey to kal i ga mun, haw mo tun ka fuwo kar. A na fuwo zinji k'a zeeri. A kaŋyaŋo ga laala gumo.»
28Un notika, kad Jēzus pabeidza šos vārdus, ka ļaudis brīnījās par Viņa mācību.
28 Kaŋ Yesu na sanney din kulu ban, borey dambara nd'a dondonandiyaŋo,
29Jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, un ne tā kā rakstu mācītāji un farizeji.
29 zama a n'i dondonandi sanda hinkoy, manti sanda i asariya* dondonandikoy cine.