1Tanī dienā Jēzus izgāja no mājas un apsēdās jūrmalā.
1 Hano din hane Yesu fun fuwo ra ka goro teeko me gaa.
2Un daudz ļaužu sapulcējās ap Viņu. Tāpēc Viņš iekāpa laivā un apsēdās. Visi ļaudis stāvēja krastā.
2 Marga bambata margu a do mo. Nga bumbo furo hi fo ra ka goro. Borey marga mo go jabo gaa ga kay.
3Un Viņš daudz runāja tiem līdzībās, sacīdams: Lūk, sējējs izgāja sēt.
3 A na sanni boobo salaŋ i se da misayaŋ ka ne: «Guna, dum'izey sayko fo fatta ka koy dum'izey sayyaŋ.
4Viņam sējot, cita nokrita ceļmalā, un debess putni nāca un to apēda.
4 Waato kaŋ a go sayyaŋo gaa, kala dum'ize fooyaŋ kaŋ fonda jarga. Kala curayzey kaa k'i ŋwa.
5Cita krita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tūliņ uzdīga, jo tā nebija dziļi zemē.
5 Afooyaŋ mo kaŋ tondi batama boŋ, nangu kaŋ sinda laabu boobo. Sahãadin-sahãadin i fun, zama laabo mana baa.
6Kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, jo tai nebija saknes.
6 Waato kaŋ wayna fatta, i kukure zama i sinda kaaji hanno, hal i koogu.
7Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca.
7 Afooyaŋ mo kaŋ karjiyaŋ ra, karjey mo fun ka beeri k'i koote.
8Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus.
8 Afooyaŋ mo kaŋ laabu hanno ra. I te albarka mo, afo no zangu, afo waydu, afo mo waranza.
9Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!
9 Boro kaŋ gonda hanga kaŋ ga maa, a ma maa.»
10Un Viņa mācekļi piegājuši sacīja Viņam: Kāpēc Tu tiem runā līdzībās?
10 Talibey kaa a do k'a hã ka ne: «Ifo se no ni goono ga salaŋ i se da misayaŋ?»
11Viņš atbildēja un sacīja tiem: Jums dots saprast debesvalstības noslēpumus, bet viņiem nav dots.
11 Kala Yesu tu ka ne i se: «Zama i n'araŋ no araŋ ma beene koytara gundey bay, amma i man'a no ngey wo se.
12Jo kam ir, tam tiks dots, lai būtu pārpilnībā, bet kam nav, no tā tiks atņemts arī tas, kas viņam ir.
12 Zama boro kulu kaŋ gonda, nga se no i ga no, a ma du iboobo mo. Amma boro kaŋ sinda, baa haŋ kaŋ go a se din, i g'a ta a gaa.
13Tāpēc es runāju viņiem līdzībās, jo tie redzēdami neredz, dzirdēdami nedzird un arī nesaprot.
13 Woodin se no ay goono ga salaŋ i se da misayaŋ, zama gunayaŋ ra i si di, hanga maayaŋ ra mo i si maa, i si faham mo.
14Un izpildīsies viņos Isaja pravietojums, kas saka: ar dzirdi jūs dzirdēsiet, bet nesapratīsiet; skatīdamies redzēsiet, bet nesaredzēsiet.
14 Daahir, i boŋ no i na annabi Isaya sanno toonandi kaŋ ne: ‹Maayaŋ ra araŋ ga maa, amma araŋ si faham baa kayna. Gunayaŋ ra mo araŋ ga di, amma araŋ si fayanka baa kayna.
15Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm viņi grūti dzird, un savas acis viņi aizver, lai acīm neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu un neatgrieztos, lai es viņus izdziedinātu.
15 Zama dumo wo bina te tijina, i na ngey hangey sandandi, i na ngey moy daabu mo. Da manti yaadin no i ga di da ngey moy, i ga maa da ngey hangey, i ga faham mo da ngey biney, ka ye ka bare ay do hal ay m'i no baani.›
16Svētīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un jūsu ausis, jo tās dzird.
16 Albarkanteyaŋ no araŋ moy, zama i go ga di, araŋ hangey mo, zama i go ga maa.
17Patiesi es jums saku: daudzi pravieši un taisnīgie vēlējās redzēt, ko jūs redzat, bet nav redzējuši, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nedzirdēja.
17 Zama cimi no ay ga ci araŋ se, annabi boobo da adilante boobo bini ngey ma di haŋ kaŋ araŋ goono ga di, amma i mana di a, i ma maa mo haŋ kaŋ araŋ goono ga maa, amma i mana maa mo.
18Tad nu klausieties līdzību par sējēju!
18 Day, araŋ ma hangan ka maa dum'izey saykwa din misa.
19Pie ikviena, kas vārdu par valstību dzird, bet to nesaprot, nāk ļaunais un izrauj to, kas bija iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas ceļmalā bija iesēts.
19 Waato kaŋ boro fo maa koytara sanno, amma a mana faham d'a, Boro Laalo no ga dumaro kom k'a kaa a bina ra. Fonda jarga dum'izey nooya.
20Bet iesētais akmenājā ir tas, kas vārdu dzird un tūliņ to priekā pieņem.
20 Dum'izo kaŋ i say tondi batama boŋ mo, nga ga ti bora kaŋ d'a maa Irikoy sanno, a m'a ta da farhã.
21Bet tanī nav saknes, tas nav pastāvīgs. Tiklīdz sākas bēdas un vajāšanas vārda dēļ, viņš tūdaļ ieļaunojas.
21 Amma a sinda kaaji nga ra, a si gay mo. Zama waati kaŋ taabi nda gurzugay tun sanno sabbay se, sahãadin-sahãadin no a ga mulay.
22Bet starp ērkšķiem sētais ir tas, kas vārdu dzird, bet šīs pasaules rūpes un bagātības viltība nomāc vārdu; un viņš nenes augļus.
22 Wo kaŋ i say karjey ra mo, nga ga ti bora kaŋ ga maa sanno, amma zamana wo karhã, da arzaka halliyaŋ, ngey no ga sanno koote, hal a ma jaŋ ka te albarka.
23Bet labā zemē sētais ir tas, kas vārdu dzird un to saprot, un nes augļus: cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, bet cits trīsdesmitkārtīgus.
23 Amma wo kaŋ i say laabu hanno ra din, nga ga ti bora kaŋ ga maa sanno, ka faham d'a, kaŋ haciika no a ga te albarka. Afo ma zangu hay, afo waydu, afo mo waranza.»
24Citu līdzību Viņš teica tiem, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā.
24 A kand'i se misa fo ka ne: «I na beene koytara himandi sanda boro fo kaŋ na dum'ize hanno say nga faro ra.
25Bet kamēr ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāli starp kviešiem, un aizgāja.
25 Amma waato kaŋ borey goono ga kani, kal a ibara kande borboto ka say alkama ra, ka dira.
26Bet kad labība uzauga un deva augļus, tad parādījās arī nezāle.
26 Saaya kaŋ dumaro tun ka koy hay, alwaato din no borbota mo bangay.
27Tad pienāca nama tēva kalpi un sacīja viņam: Kungs, vai tu neiesēji labu sēklu savā tīrumā? No kurienes tad radās nezāle?
27 Kala windikoyo bannyey kaa a do ka ne a se: ‹Iri arkuso, manti dum'ize hanno no ni say ni faro ra bo? Day, man no borboto wo binde fun?›
28Viņš tiem sacīja: Cilvēks, ienaidnieks, to padarīja. Bet kalpi sacīja viņam: Ja vēlies, mēs iesim un to izravēsim.
28 A ne i se: ‹Ibare fo no ka woodin te.› Bannyey ne a se: ‹Ni ga ba iri ma koy k'i dagu, wala?›
29Bet viņš sacīja: Nē, lai jūs, ravējot nezāli, kopā ar to neizrautu arī kviešus.
29 Amma a ne: ‹Abada! A ma si ciya, waato kaŋ araŋ goono ga borbota dagu, araŋ ma alkama mo dagu a banda.
30Ļaujiet abiem augt līdz pļaujas laikam! Un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāli un sasieniet to kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus sakraujiet manā šķūnī.
30 Wa fay d'ey i ma beeri care banda hala wiyaŋo waate. Wiyaŋo gaa ay ga ne wiikoy se: Araŋ ma borbota wi jina, k'i haw bokoyaŋ zama i m'i ton, amma araŋ ma alkama margu ay barmey ra.› »
31Vēl citu līdzību Viņš tiem stāstīja, sacīdams: Debesvalstība pielīdzināma sinepju graudam, ko cilvēks paņēma un iesēja savā tīrumā.
31 A kand'i se misa fo ka ne: «Beene koytara ga hima sanda mutard* ize cine no, kaŋ boro sambu ka duma nga faro ra.
32Šī gan ir mazākā no visām sēklām, bet kad tā izaug, tā lielāka par visiem dārza stādiem un kļūst koks, tā ka debess putni nāk un dzīvo tā zaros.
32 A go mo, haciika woone ga kayna ka bisa gurayzey kulu, amma waato kaŋ a ga beeri, kal a ma bisa tuuri ize kulu, ka te tuuri-nya, hala beene curey ga kaa ka zumbu a kambey boŋ.»
33Citu līdzību Viņš tiem sacīja: Debesvalstība pielīdzināma raugam, ko sieviete ņem un iejauc trijos mēros miltu, iekams viss sarūgst.
33 A kand'i se misa fo koyne ka ne: «Beene koytara ga hima sanda dalbu* cine, kaŋ wayboro fo sambu ka daŋ hamni neesiji hinza ra ka diibi, hala dalbuwo n'a kulu kubay.»
34Šo visu Jēzus runāja ļaudīm līdzībās; un bez līdzībām Viņš tiem nerunāja nekā,
34 Yesu na woodin yaŋ kulu ci marga se da misa. A mana hari kulu salaŋ i se kaŋ manti nda misa,
35Lai piepildītos, ko pravietis priekšsludinājis, sacīdams: Es atdarīšu savu muti līdzībās, atklāšu to, kas no pasaules radīšanas bija apslēpts.
35 zama i ma haŋ kaŋ i ci annabi meyo ra toonandi, kaŋ ne: «Ay g'ay meyo feeri da misayaŋ. Haŋ kaŋ go tugante za ndunnya sinjiyaŋ, ay g'a kaa taray.»
36Tad Viņš, atlaidis ļaudis, iegāja namā, un Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Izskaidro mums līdzību par nezāli tīrumā!
36 Gaa no a na marga sallama ka furo fuwo ra. A talibey kaa a do ka ne: «Ma faro ra borbota misa feeri iri se.»
37Viņš atbildēja un sacīja tiem: Cilvēka Dēls ir tas, kas sēj labo sēklu.
37 A tu ka ne: «Dum'ize hanno saykwa ga ti Boro Izo,
38Bet tīrums ir pasaule, un labā sēkla - valstības bērni, bet nezāle ir ļaunā bērni.
38 faro mo ndunnya no. Dum'ize hanna mo, koytara izey no, amma borbota Boro Laalo izey no.
39Bet ienaidnieks, kas to sējis, ir sātans. Pļauja ir pasaules gals, bet pļāvēji ir eņģeļi.
39 Ibara mo kaŋ n'i say din ya Iblisi no, wiyaŋo ga ti zamana bananta, wiikoy mo malaykey no.
40Kā nezāles savāc un ugunī sadedzina, tā tas notiks arī pasaules beigās.
40 Mate kaŋ cine i ga borbota margu k'a ton danji ra din, yaadin no a ga ciya zamana bananta ra.
41Cilvēka Dēls izsūtīs savus eņģeļus, un tie salasīs Viņa valstībā visus apgrēcības un netaisnības darītājus
41 Boro Izo ga nga malaykey donton. I ga hartayaŋ daliiley kulu nda borey kaŋ ga goy laaley te margu k'i kaa nga koytara ra.
42Un iemetīs tos uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana.
42 I g'i catu mo danji futa ra. Noodin no i ga hẽ ka hinjey kanji.
43Tad taisnīgie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēšanai, lai dzird!
43 Alwaato din adilantey ga kaari sanda wayno cine ngey Baabo koytara ra. Boro kaŋ gonda hanga kaŋ ga maa, a ma maa.
44Debesvalstība pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrod un paslēpj; un viņš, būdams priecīgs par to, iet un pārdod visu, kas viņam ir, un pērk šo tīrumu.
44 Beene koytara go sanda arzaka kaŋ goono ga tugu fari ra, kaŋ boro fo du, a n'a tugu koyne. A farhã sabbay se a ga koy ka hay kulu kaŋ go nga se neera, ka faro day.
45Vēl debesvalstība pielīdzināma tirgotājam, kas meklē labas pērles.
45 Hala hõ, beene koytara ga hima sanda hab'ize kaŋ goono ga lulu* hanno yaŋ ceeci.
46Un viņš, atradis vienu dārgu pērli, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka to.
46 Waato kaŋ a du lulu fo kaŋ nooro ga baa gumo, a koy ka hay kulu kaŋ go a se neera k'a day.
47Vēl debesvalstība pielīdzināma jūrā izmestam tīklam, kas savāc visāda veida zivis.
47 Koyne, beene koytara ga hima sanda taaru kaŋ i daŋ hari ra, ka hamisa dumi-dumi di.
48Un viņi, kad tas bija pilns, izvilkuši un krastā sēdēdami, labās savāca traukos, bet sliktās izmeta ārā.
48 Saaya kaŋ a to mo, i n'a candi jabo gaa, ka ihanney suuban k'i kaa ilaaley ra, ka daŋ gumbutuyaŋ ra. Ilaaley mo i n'i furu.
49Tā tas būs arī pasaules beigās: eņģeļi izies un no taisnīgo vidus atšķirs ļaunos,
49 Yaadin cine no a ga ciya zamana bananta ra. Malaykey ga fatta ka ilaaley fay k'i kaa adilantey ra,
50Un iemetīs viņus uguns krāsnī; tur būs raudāšana un zobu griešana.
50 k'i catu danji futa ra. Noodin no i ga hẽ ka hinjey kanji.
51Vai jūs visu to sapratāt? Tie atbildēja Viņam: Jā gan!
51 Araŋ faham da harey din kulu, wala?» Talibey ne a se: «Oho.»
52Viņš tiem sacīja: Tāpēc ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts debesvalstībai, pielīdzināms nama tēvam, kas no sava mantu krājuma izceļ jauno un veco.
52 Kal a ne i se: «Woodin sabbay se: Tawretu* dondonandiko kulu kaŋ te beene koytara talibi ga hima windikoy kaŋ ga jinay taji da izeeno yaŋ kaa taray nga jisiro ra.»
53Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, ka Viņš aizgāja no turienes.
53 Waato kaŋ Yesu na misey din ban, a tun noodin.
54Un Viņš, nonācis savā dzimtenē, mācīja tos viņu sinagogās tā, ka tie brīnījās un sacīja: No kurienes Viņam tāda gudrība un spēks?
54 Saaya kaŋ a to nga laabo ra, a na borey dondonandi i diina marga fuwey ra, hal i dambara ka ne: «Man no boro wo du laakal woone da dabari goy wo mo?
55Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?
55 Woone, manti saca din izo no? Manti Maryama no ga ti nyaŋo mo? A nya izey mo, manti Yakuba da Yosi da Siman da Yahuda no?
56Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?
56 A waymey mo, manti ne no ikulu go iri banda? Day, man no boro wo du hayey wo kulu?»
57Un tie ieļaunojās no Viņa. Bet Jēzus sacīja viņiem: Pravietis nav bez cieņas, bet ne savā tēvzemē un savās mājās.
57 Kal a ciya i se hartayaŋ daliili. Amma Yesu ne i se: «Annabi si jaŋ darza kala nga laabo ra da nga windo ra mo.»
58Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.
58 A mana dabari goy boobo te noodin mo, i cimbeeri-jaŋa sabbay se.