1Tanī laikā tetrarhs Herods dzirdēja runājam par Jēzu,
1 Alwaato din Bonkoono Hirodus* maa Yesu baaru.
2Un viņš sacīja saviem ļaudīm: Šis ir Jānis Kristītājs; viņš no miroņiem uzcēlies, un tāpēc viņā brīnumdarītāja spēks.
2 A ne nga zankey se: «Yohanna baptisma* teekwa no tun ka fun buukoy game ra, woodin se no dabari goyey din goono ga te a do.»
3Jo Herods sava brāļa sievas Herodijas dēļ Jāni bija apcietinājs, saistījis un ieslodzījis cietumā.
3 Zama waato Hirodus na Yohanna di k'a haw, k'a daŋ kasu Hirodiya nga kayne Filibos wando sabbay se.
4Jo Jānis sacīja viņam: Nav brīv tev to pie sevis atstāt.
4 Zama Yohanna ci a se ka ne: «A si halal* ni ma goro nd'a.»
5Bet, gribēdams viņu nonāvēt, baidījās tautas, jo tā atzina viņu par pravieti.
5 Waato kaŋ Hirodus miila nga ma Yohanna wi, a humburu borey marga, zama i ne Yohanna ya annabi no.
6Heroda dzimšanas dienā Herodijas meita dejoja viņu priekšā, un viņa patika Herodam.
6 Amma waato kaŋ Hirodus hayyaŋ zaaro kaa ka to, Hirodiya ize wandiyo gaan i jama bindi ra, hal a kaan Hirodus se.
7Tāpēc viņš zvērēdams apsolīja dot tai visu, ko vien viņa lūgs.
7 A binde na alkawli sambu wandiya se da zeyaŋ ka ne hay kulu kaŋ a ga ŋwaaray, nga mo g'a no nd'a.
8Un viņa, savas mātes pamācīta, sacīja: Dod man šeit bļodā Jāņa Kristītāja galvu!
8 Amma wandiya nyaŋo n'a daŋ a ma ne: «Ni m'ay no Yohanna baptisma teekwa boŋo taasa wo ra.»
9Un ķēniņš noskuma; bet zvēresta un to dēļ, kas atradās pie galda, viņš pavēlēja dot.
9 Bonkoono bina sara, amma za-jinda kaŋ nga te sabbay se, da yawey mo sabbay se, kal a lordi ka ne i m'a no a se.
10Viņš sūtīja, lai Jānim cietumā nocērt galvu.
10 A donton mo ka Yohanna boŋo kaa kaso ra.
11Un viņa galvu atnesa bļodā un deva meitenei; viņa to aiznesa savai mātei.
11 I kande boŋo mo taasa ra k'a no wandiya se, wandiya mo kond'a nga nyaŋo do.
12Un viņa mācekļi atnākuši paņēma tā miesu un apbedīja to; tad viņi aizgāja un paziņoja Jēzum.
12 Yohanna talibey kaa k'a gaahamo sambu k'a fiji. Gaa no i koy ci Yesu se.
13Kad Jēzus to dzirdēja, Viņš no turienes laivā aizbrauca uz atsevišķu tuksnešainu vietu; bet ļaudis, to dzirdēdami, no pilsētām sekoja Viņam kājām.
13 Waato kaŋ Yesu maa woodin, a tun noodin ka furo hi ra ka koy saaji fo ra waani. Waato kaŋ borey margey maa, i fun kwaarey ra k'a gana ce gaa.
14Un Viņš izkāpis redzēja daudz ļaužu; un Viņš par tiem iežēlojās; un Viņš dziedināja viņu slimos.
14 Yesu fun hiyo ra ka di borey marga bambata. A bakar i se, a n'i jantekomey mo no baani.
15Vakaram iestājoties, Viņa mācekļi piegāja pie Viņa un sacīja: Vieta tuksnešaina, un stunda jau vēla; atlaid ļaudis, lai tie iet miestos iepirkt sev barību!
15 Kaŋ wiciri kambo to a talibey kaa a do ka ne: «Neewo ya saaji no, zaaro alwaato bisa. Ma borey marga sallama i ma koy kwaarey ra ka ŋwaari day ngey boŋ se.»
16Bet Jēzus viņiem sacīja: Nevajag viņiem aiziet, dodiet jūs viņiem ēst!
16 Amma Yesu ne i se: «Manti tilas no i ma koy, day araŋ bumbey m'i no ŋwaari.»
17Tie atbildēja Viņam: Mums šeit nekā nav, bet ir tikai piecas maizes un divas zivis.
17 Amma i ne a se: «Buuru ize gu da hamisa ize hinka hinne no ka bara iri se neewo.»
18Un Viņš sacīja tiem: Atnesiet man tās šurp!
18 Yesu ne: «Wa kand'ey ay do neewo.»
19Un Viņš, pavēlējis ļaudīm apmesties zālē, paņēma piecas maizes un divas zivis; un Viņš, pacēlis acis pret debesīm, svētīja un lauza, un pasniedza maizes mācekļiem, bet mācekļi - ļaudīm.
19 A na borey marga lordi ka ne i ma goro subu taya boŋ. A na buuru kunkuni guwa da hamisa hinka din sambu ka beene guna ka albarka daŋ i gaa. A na buuro ceeri-ceeri ka no talibey se, ngey mo soobay k'a zaban borey marga se.
20Un visi ēda un paēda. Un savāca atlieku druskas pilnus divpadsmit grozus.
20 Borey kulu ŋwa hal i kungu. I na patarmey kaŋ yaŋ cindi margu ka cilla kayna way cindi hinka toonandi.
21Bet to, kas ēduši, skaitā bija pieci tūkstoši vīriešu, neieskaitot sievietes un bērnus.
21 Borey kaŋ yaŋ ŋwa mo, alborey sanda zambar gu cine no, wayborey da zankey baa si.
22Un tūliņ Jēzus pamudināja mācekļus kāpt laivā un pirms Viņa pārcelties otrā krastā, iekams Viņš atlaidīs ļaudis.
22 Sahãadin-sahãadin a na nga talibey tilasandi k'i daŋ jine i ma furo hi ra ka daŋandi ka koy ya-haray, hala nga ma jama sallama.
23Un Viņš, ļaudis atlaidis, viens pats uzkāpa kalnā lūgt Dievu. Vakaram iestājoties, Viņš bija tur viens pats.
23 Kaŋ a na borey marga sallama, kal a kaaru tondi kuuko boŋ zama nga ma te adduwa nga hinne. Waato kaŋ kuba furo, a go noodin nga hinne.
24Bet viļņi jūras vidū svaidīja laivu, jo bija pretvējš.
24 Amma hiyo go teeko bindi ra ga taabi bondayey sabbay se, zama haw goono ga gaaba nd'a k'a tuti ka ye banda.
25Bet Viņš ceturtās nakts sardzes laikā, iedams pa jūru, nāca pie tiem.
25 Amma cin guuru hinza ka koy guuru iddu bato ra Yesu kaa i do, a go ga dira teeko boŋ.
26Un tie, redzot Viņu staigājam pa jūru, iztrūkās un sacīja: Tā ir parādība. Un bailēs tie kliedza.
26 Waato kaŋ a talibey di a, a goono ga dira teeko boŋ, i laakaley tun. I ne biya no. Kal i na ngey jinde sambu nda humburkumay.
27Un Jēzus tūliņ viņus uzrunāja, sacīdams: Esiet droši! Es esmu, nebīstieties!
27 Amma sahãadin-sahãadin Yesu salaŋ i se ka ne: «Araŋ laakaley ma kani, ay no! Wa si humburu.»
28Bet Pēteris atbildēja un sacīja: Kungs, ja Tu tas esi, pavēli man iet pie Tevis pa ūdens virsu!
28 Bitros tu ka ne a se: «Rabbi, hala day nin no, ma naŋ ay ma kaa ni do haro boŋ.»
29Un Viņš sacīja: Nāc! Un Pēteris, izkāpis no laivas, gāja pa ūdens virsu, lai ietu pie Jēzus.
29 Yesu ne a se: «Ma kaa!» Bitros mo zumbu ka fun hiyo ra haro boŋ, a soobay ka dira haro boŋ ka kaa Yesu do.
30Bet viņš, redzēdams stipro vēju, izbijās un, kad sāka grimt, sauca, sacīdams: Kungs, glāb mani!
30 Amma waato kaŋ a di hawo, a humburu, kal a sintin ka miri. Gaa no a na nga jinda sambu ka ne: «Rabbi, m'ay faaba!»
31Un Jēzus, roku izstiepis, satvēra viņu un sacīja: Mazticīgais, kāpēc tu šaubījies?
31 Sahãadin-sahãadin Yesu na nga kambe salle k'a di ka ne a se: «Nin, cimbeeri kayna koyo! Ifo se no ni sikka?»
32Un kad viņi iekāpa laivā, vētra apklusa.
32 Waato kaŋ i furo hiyo ra, hawo kani.
33Bet tie, kas bija laivā, nāca un pielūdza Viņu, sacīdami: Patiesi, Tu esi Dieva Dēls!
33 Borey kaŋ yaŋ go hiyo ra mo sombu a se ka ne: «Haciika ni ya Irikoy Ize no.»
34Un pārcēlušies viņi nonāca Ģenezaretes zemē.
34 Waato kaŋ i daŋandi mo, i to Janisarata laabu.
35Un tā novada ļaudis, Viņu pazinuši, izziņoja visā apgabalā; un tie atnesa pie Viņa visus savus slimniekus un lūdza Viņu, lai atļauj pieskarties kaut Viņa drēbju vīlei. Un visi, kas pieskārās, kļuva veseli.
35 Saaya kaŋ cine noodin borey n'a bay, i donton laabo din kulu ra, ka kand'a se doorikomey kulu kaŋ go no.
36 I n'a ŋwaaray mo a ma yadda ngey se ngey ma baa a kwaayo me ham. Boro kulu kaŋ n'a ham mo du baani.