1Tad rakstu mācītāji un farizeji no Jeruzalemes nāca pie Viņa un sacīja:
1 Kala Farisi* fonda borey da asariya* dondonandiko fooyaŋ fun Urusalima* ka kaa Yesu do ka ne:
2Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj senču ieražas? Viņi nemazgā rokas pirms maizes ēšanas.
2 «Ifo se no ni talibey ga arkusey alaadey harta? Zama i si ngey kambey nyun hal i ga ŋwaari ŋwa.»
3Bet Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kāpēc jūs pārkāpjat Dieva bausli savu ieražu labad? Jo Dievs sacīja:
3 Amma a tu ka ne i se: «Ifo se no araŋ mo ga Irikoy lordey* harta araŋ alaadey sabbay se?
4Godā tēvu un māti, un kas tēvu vai māti nievā, tam būs mirt!
4 Zama Irikoy ne: ‹Ni ma ni baabo nda ni nya beerandi. Boro kaŋ na baaba wala nya wow mo, haciika i g'a wi.›
5Bet jūs sakāt: kas tēvam un mātei saka: kas tev no manis par labu pienākas, lai ir upura dāvana,
5 Amma araŋ ga ne: ‹Boro kulu kaŋ ga ne nga baaba wala nga nya se: Haŋ kaŋ ga hima doŋ ni ma du ay do, woodin ya sargay no,› kulu a si baabo da nyaŋo beerandi baa kayna.
6Un tam vairs nav jāgodina savs tēvs un sava māte. Un jūs apejat Dieva bausli savu ieražu dēļ.
6 Araŋ na Irikoy sanno ciya yaamo nooya araŋ alaadey se.
7Jūs, liekuļi! Isajs ir labi pravietojis par jums, sacīdams:
7 Araŋ wo munaficey, Isaya na annabitaray te araŋ boŋ ihanna dumi ka ne:
8Šī tauta godina mani ar lūpām, bet viņu sirdis ir tālu no manis.
8 ‹Jama wo go g'ay beerandi nda ngey meyey, amma i biney ga mooru ay.
9Bez pamata viņi mani godina, jo tie sludina cilvēku mācības un likumus.
9 Day yaamo no i go ga sududu ay se. Dondonandiyaŋey kaŋ i ga te mo, borey alaadayaŋ no.› »
10Un Viņš, sasaucis pie sevis ļaudis, tiem sacīja: Klausieties un iegaumējiet:
10 Yesu na borey marga ce nga do ka ne i se: «Araŋ ma maa ka faham mo:
11Ne tas, kas mutē ieiet, sagāna cilvēku, bet tas, kas no mutes iziet, sagāna cilvēku.
11 Manti hari kaŋ ga furo me ra no ga boro ziibandi* bo. Amma wo kaŋ ga fun me ra din, nga no ga boro ziibandi.»
12Tad Viņa mācekļi pienākuši sacīja Viņam: Vai zini, ka farizeji, izdzirduši šos vārdus, krita apgrēcībā?
12 Kal a talibey kaa ka ne a se: «Ni bay kaŋ a dooru Farisi fonda borey gaa waato kaŋ i maa sanno din, wala?»
13Bet Viņš atbildēja un sacīja: Visi stādi, ko mans Debestēvs nav stādījis, tiks ar saknēm izrauti.
13 Amma a tu ka ne: «Tuuri-nya kulu kaŋ ay Baabo kaŋ go beene mana tilam, i g'a dagu.
14Atstājiet tos! Viņi ir akli un aklo vadoņi. Bet kad aklais aklo vada, abi iekrīt bedrē.
14 Wa fay d'ey. Danawyaŋ no kaŋ goono ga danaw candi. Da danaw na danaw goobu candi binde, i boro hinka kulu no ga kaŋ goota folloŋ ra.»
15Bet Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Paskaidro mums šo līdzību!
15 Bitros tu ka ne a se: «Ma misa din feeri iri se.»
16Un Viņš sacīja: Vai arī jūs vēl neizprotat?
16 Yesu ne: «Hala baa araŋ mo, araŋ sinda fahamay no koyne?
17Vai nesaprotat, ka viss, kas mutē ieiet, noiet vēderā un tiek izmests laukā?
17 Araŋ mana faham hala haŋ kaŋ furo me ra, teeley ra no a ga koy, a ga ye ka fun taray koyne, wala?
18Bet kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.
18 Amma hayey kaŋ yaŋ ga fun me ra, bine do no i ga fun, ngey no ga boro ziibandi.
19Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.
19 Zama miila laaley, da boro wiyaŋ, da zina* kulu dumi, da zaytaray, da tangari seeda, da Irikoy gaa alaasirayyaŋ, bine do no i ga fun.
20Tas ir, kas sagāna cilvēku. Bet ēšana nemazgātām rokām cilvēku nesagāna.
20 Woodin yaŋ dumi no ga boro ziibandi. Amma i ma ŋwa da kambe kaŋ mana nyun, woodin si boro ziibandi.»
21Un Jēzus, turieni atstājis, aizgāja Tiras un Sidonas robežās.
21 Kala Yesu tun noodin ka koy Tir* da Zidon* laabey ra.
22Un, lūk, kanāniešu sieviete, no tās puses atnākusi, sauca, sacīdama Viņam: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! Manu meitu šausmīgi moka ļaunais gars.
22 Kanaana* wayboro fo mo kaa ka fun laabey din ra haray. A kaa ka hẽ ka ne: «Ya Rabbi, Dawda izo, ma bakar ay se! Ay ize way no goono ga taabi gumo da follay.»
23Bet Viņš tai neatbildēja ne vārda. Un Viņa mācekļi pienāca, lūdza Viņu un sacīja: Atlaid viņu, jo tā sauc pēc mums.
23 Amma Yesu mana tu a se da baa sanni fo. A talibey binde kaa k'a ŋwaaray ka ne: «M'a sallama, zama a go g'iri gana nda hẽeni.»
24Bet Viņš atbildēja un sacīja: Es esmu sūtīts vienīgi pie Izraēļa nama pazudušajām avīm.
24 Amma Yesu tu ka ne: «I man'ay donton kala Israyla dumo feeji darantey hinne do.»
25Bet tā atnāca un pielūdza Viņu, sacīdama: Kungs, palīdzi man!
25 Amma waybora kaa ka sombu a se ka ne: «Rabbi, m'ay gaa!»
26Viņš atbildēja un sacīja: Nav labi atņemt maizi bērniem un mest suņiem.
26 Amma a tu ka ne: «A mana hagu i ma zankey ŋwaaro sambu k'a catu hans'izey se.»
27Bet Viņa atbildēja: Tiešām, Kungs, tomēr arī sunīši ēd druskas, kas nokrīt no viņu kunga galda.
27 Amma waybora ne: «Oho Rabbi, amma baa hans'izey ga du zanjarmey ngey koyey waney do.»
28Tad Jēzus atbildēja un sacīja viņai: Ak, sieviet, liela ir tava ticība. Lai notiek, kā esi vēlējusies! Un no tā brīža viņas meita kļuva vesela.
28 Gaa no Yesu tu ka ne a se: «Waybora, ni cimbeero ga beeri. A ma ciya ni se mate kaŋ cine ni ga ba.» A ize wayo te baani mo za saaya din ra.
29Un Jēzus, iedams no turienes, gāja gar Galilejas jūru; un, uzkāpis kalnā, Viņš tur apsēdās.
29 Yesu tun noodin ka kaa Galili teeko me gaa haray. A kaaru tondi boŋ ka goro noodin.
30Un daudz ļaužu nāca pie Viņa un atveda līdz mēmus, aklus, klibus, kropļus un daudz citus un nolika tos pie Viņa kājām; un Viņš tos dziedināja.
30 Borey marga bambata kaa a do. I kande simbarantey, da danawey, da beebey, da larantey, da jantekom boobo fooyaŋ ngey banda. I n'i jisi Yesu jine, a na ikulu no baani mo.
31Tā kā ļaudis, redzot mēmos runājam, tizlos staigājam, aklos redzam, brīnījās un godināja Izraēļa Dievu.
31 Hala borey marga dambara, waati kaŋ i di beebey goono ga salaŋ, larantey go ga boori gumo, simbarantey go ga dira, danawey go ga di. I na Israyla* izey Irikoyo beerandi mo.
32Bet Jēzus, saaicinājis savus mācekļus, sacīja: Man žēl šo ļaužu, jo jau trīs dienas tie palikuši pie manis, un viņiem nav ko ēst. Es negribu viņus atlaist neēdušus, lai tie ceļā nepagurtu.
32 Yesu na nga talibey ce nga do ka ne: «Ay goono ga bakar jama wo se, zama a to jirbi hinza sohõ kaŋ i go ay banda. I sinda haŋ kaŋ i ga ŋwa mo. Ay si ba ay m'i sallama da haray, i ma si koy ka gaze fonda boŋ.»
33Un mācekļi sacīja Viņam: No kurienes mums šeit, tuksnesī, tik daudz maizes, lai paēdinātu tik daudz ļaužu?
33 A talibey ne a se: «Day, man no iri ga du ŋwaari boobo neewo ganjo ra, hal iri ma borey marga wo cine kungandi?»
34Jēzus jautāja viņiem: Cik jums maizes? Viņi atbildēja: Septiņas un dažas zivtiņas.
34 Yesu ne i se: «Buuru kunkuni marge no ka bara araŋ do?» I ne a se: «Iyye no, da hamisa kayna fooyaŋ.»
35Un Viņš pavēlēja ļaudīm apmesties zemē.
35 Yesu na jama lordi ka ne i ma goro ganda laabo ra.
36Un Viņš, paņēmis septiņas maizes un zivis, izteicis pateicības lūgšanu, lauza un deva saviem mācekļiem, bet mācekļi deva tautai.
36 A na buuru kunkuni iyya da hamisey din sambu ka saabu. Waato gaa no a n'i ceeri-ceeri ka no nga talibey se. Talibey mo soobay ka zaban borey se.
37Un visi ēda un paēda. Un viņi savāca septiņus grozus, pilnus ar pārpalikušajām druskām.
37 Kaŋ i ŋwa ka kungu, i na patarmey kaŋ cindi margu, cilla beeri toonante iyye.
38Bet to, kas ēda, bija četri tūkstoši cilvēku, neieskaitot bērnus un sievietes.
38 Borey kaŋ yaŋ ŋwa mo, alboro zambar taaci no, kaŋ wayborey da zankey baa si.
39Un Viņš, atlaidis ļaudis, iekāpa laivā un nonāca Magedanas novadā.
39 Waato kaŋ a na marga sallama din banda, Yesu furo hi ra ka kaa Magdala laabo ra.