1Tanī stundā mācekļi gāja pie Jēzus un jautāja: Kā Tev šķiet, kas ir lielākais debesvalstībā?
1 Saaya din ra no Yesu talibey kaa a do ka ne: «May no ga beeri ka bisa ikulu beene koytara ra?»
2Un Jēzus, pasaucis bērnu, nostādīja to viņu vidū
2 Kal a na zanka kayna fo ce nga do k'a kayandi i bindo ra,
3Un sacīja: Patiesi es jums saku: ja jūs neatgriezīsieties un nekļūsiet kā bērni, jūs debesvalstībā neieiesiet.
3 ka ne: «Haciika ay ga ne araŋ se: d'araŋ mana bare ka te sanda zanka kayney cine, abada araŋ si furo beene koytara ra.
4Tātad, kas pats pazemosies kā šis bērns, tas ir lielākais debesvalstībā.
4 Boro kulu kaŋ ga nga boŋ kaynandi sanda zanka kayna wo cine, nga no ga beeri ka bisa ikulu beene koytara ra.
5Un kas uzņem tādu bērnu manā vārdā, tas uzņem mani.
5 Boro kulu mo kaŋ ga zanka kayna wo cine afo ta ay maa ra, ay no a goono ga ta.
6Bet kas apgrēcina vienu no šiem mazajiem, kas tic man, tam būtu labāk, ka viņam kaklā piesietu dzirnakmeni un nogremdētu jūras dziļumos.
6 Amma boro kulu kaŋ ga zanka kayney wo kaŋ yaŋ g'ay cimandi ra baa afolloŋ daŋ a ma taali te, a ga bisa bora se i ma fufuyaŋ* tondi sarku a jinde gaa k'a mirandi teeku ra, naŋ kaŋ ga guusu.
7Bēdas pasaulei apgrēcības dēļ! Apgrēcībai gan jānāk, bet bēdas tam cilvēkam, caur ko apgrēcība nāk!
7 Kaari nin, ndunnya wo, hartayaŋ daliiley sabbay se! Daahir no, hartayaŋ sabaabey si jaŋ ka kaa, amma kaari nga, bora kaŋ a do haray no hartayaŋ sabaabey goono ga fun ka kaa.
8Bet ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, cērt to nost un met no sevis prom: labāk tev kroplim vai tizlam ieiet dzīvībā, nekā tu ar divām rokām un divām kājām tiktu iemests mūžīgajā ugunī.
8 Da ni kambe wala ni ce no ga ni daŋ ni ma taali te, m'a dumbu ka furu. Zama ni ma furo fundi ra kambe-fo-koy wala ce-fo-koy ga bisa i ma ni catu danji kaŋ ga duumi ra, nin da ni ce hinka da ni kambe hinka.
9Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un aizmet no sevis: labāk tev ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā tev paliktu divas acis un tu tiktu iemests elles ugunī.
9 Woodin banda, da ni mwa no na ni daŋ ni ma taali te, m'a dagu ka furu. Zama a ga bisa ni se ni ma furo fundi ra mo-fo-koy, d'i ma ni catu danji* bangu danjo ra, nin da ni mo hinka.
10Pielūkojiet, ka jūs nevienu no šiem mazajiem nenievātu, jo es jums saku, ka viņu eņģeļi debesīs vienmēr redz mana Tēva vaigu, kas ir debesīs.
10 Wa te laakal araŋ ma si donda ikayney wo ra baa afo, zama ay ga ne araŋ se, beena ra i malaykey goono g'ay Baabo kaŋ go beene moyduma guna waati kulu.
11Jo Cilvēka Dēls atnāca glābt to, kas bija pazudis.
11 Boro Izo kaa no zama nga ma borey kaŋ daray faaba se.
12Kā jums šķiet? Ja kam simts avju, bet viena no tām nomaldās, vai viņš neatstāj deviņdesmit deviņas kalnos un neiet meklēt to, kas nomaldījusies?
12 Ifo no araŋ ga tammahã? Da boro fo gonda feeji zangu, afolloŋ fun i ra ka daray, manti a ga wayga cindi yagga din naŋ tondi kuukey ra ka koy ka wo kaŋ daray din ceeci no?
13Un ja viņam laimējas to atrast, patiesi es jums saku: viņš priecājas par to vairāk nekā par deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās.
13 D'a di a mo, haciika ay ga ne araŋ se, farhã kaŋ a ga te daranta kaŋ margu din sabbay se ga bisa wo kaŋ a ga te wayga cindi yagga kaŋ yaŋ mana daray din se.
14Tas nav jūsu Debestēva prāts, ka viens no šiem mazajiem pazustu.
14 Yaadin mo no, manti araŋ Baabo kaŋ go beena ra miila no ikayney wo ra baa afo ma halaci bo.
15Bet ja tavs brālis sagrēko pret tevi, ej un aizrādi viņam savā un viņa klātbūtnē vien! Ja viņš tevi paklausīs, būsi savu brāli ieguvis.
15 Hala hõ koyne, da ni nya-ize na taali te ni se, ma koy k'a cabe nga taalo, nin d'a hinne game ra. D'a ta ni se, kay, ni na ni nya-izo ye kwaara nooya.
16Bet ja viņš tevi neklausīs, ņem līdzi sev vēl vienu vai divus, lai katru vārdu apstiprinātu divu vai triju liecinieku mutes.
16 Amma d'a wangu ka maa ni se, ma boro fo wala ihinka tonton ni gaa, zama ‹seeda hinka wala ihinza me ra no sanni kulu ga tabbat.›
17Bet ja viņš tiem neklausīs, saki Baznīcai! Bet ja viņš Baznīcai neklausīs, tad lai viņš tev būtu kā pagāns un muitnieks!
17 D'a wangu ka maa ngey mo se, ma ci marga borey se. D'a wangu ka maa marga borey mo se, waati din gaa a ma hima ni se dumi waani fo, wala mo jangal taako cine.
18Patiesi es jums saku: ko jūs virs zemes saistīsiet, tas būs saistīts arī debesīs; un ko jūs virs zemes atraisīsiet, tas būs atraisīts arī debesīs.
18 Zama haciika ay ga ne araŋ se: Lordi kulu kaŋ araŋ ga haw ndunnya ra, i jin k'a haw beena ra no. Lordi kulu kaŋ araŋ ga feeri ne ndunnya ra, i jin k'a feeri beena ra mo.
19Atkal es jums saku: ja divi no jums virs zemes vienprātīgi kaut ko lūgs, to viņiem dos mans Tēvs, kas ir debesīs.
19 Ay ga ne araŋ se koyne: d'araŋ boro hinka ga saba ndunnya ra, hari kulu boŋ kaŋ araŋ ga ŋwaaray, ay Baabo kaŋ go beena ra ga woodin te araŋ se.
20Jo kur divi vai trīs sapulcējušies manā vārdā, tur es esmu viņu vidū.
20 Zama nangu kaŋ boro hinka wala ihinza goono ga margu ay maa ra, ay mo go no noodin i bindo ra.»
21Tad Pēteris piegāja pie Viņa un sacīja: Kungs, cikkārt man jāpiedod savam brālim, ja viņš pret mani grēko? Vai līdz septiņkārt?
21 Gaa no Bitros kaa ka ne: «Rabbi sorro marge no ay nya-ize ga taali te ay se, ay m'a yaafa nd'a mo? Hala sorro iyye, wala?»
22Jēzus sacīja viņam: Es nesaku tev: līdz septiņkārt, bet līdz septiņdesmitkārt septiņi.
22 Yesu ne a se: «Ay si ne ni se hala sorro iyye hinne bo, amma iyye hala sorro wayye.
23Tāpēc debesvalstība pielīdzināma cilvēkam, ķēniņam, kas gribēja norēķināties ar saviem kalpiem.
23 Woodin sabbay se no i ga beene koytara deedandi nda koy fo kaŋ ga ba ka nga nooru kaŋ go a tamyaŋ kambe ra kabu.
24Un kad viņš iesāka norēķinu, tika pie viņa atvests viens, kas tam bija parādā desmit tūkstošu talentu.
24 Waato kaŋ a sintin k'a lasaabu, kal i kande tam fo kaŋ koyo g'a gana zambar hala sorro zambar way.
25Bet kad tam nebija ko atdot, tā kungs pavēlēja pārdot viņu un tā sievu, un bērnus, un visu, kas tam bija, un samaksāt.
25 Bannya din binde, kaŋ a sinda haŋ kaŋ nga ga bana nd'a, koyo lordi ka ne i ma nga nd'a wando nd'a izey d'a jinayey kulu neera ka garawo bana.
26Bet kalps, nokritis ceļos, lūdza viņu, sacīdams: Esi ar mani pacietīgs, un es tev visu atdošu.
26 Tamo binde kaŋ ganda ka sombu koyo se ka ne: ‹Ay koyo, ma suuru ay se. Ay g'i kulu bana ni se.›
27Tad kungs apžēlojās par šo kalpu; viņš to atbrīvoja un atlaida viņam parādu.
27 Tamo bakaraw na koyo di. A n'a taŋ k'a yaafa nda garawo kulu.
28Bet šis kalps, izgājis ārā, atrada vienu savu līdzgaitnieku, kas tam bija simts denāriju parādā; un viņš, sagrābis to, žņaudza, sacīdams: Atdod, ko esi parādā!
28 Amma tamo din fattanta nango ra, kal a di nga hangasin tam fo, kaŋ nga mo g'a gana nooru danga handu taaci banandi cine. A n'a di k'a koote ka ne: ‹M'ay bana ay garawo!›
29Un viņa līdzgaitnieks, nokritis pie kājām, lūdza to, sacīdams: Esi pacietīgs ar mani, un es tev visu atdošu.
29 A hangasin tamo din mo kaŋ ganda k'a ŋwaaray ka ne: ‹Ma suuru ay se, ay g'i kulu bana ni se.›
30Bet viņš negribēja un gāja, un meta to cietumā, iekams neatdos parādu.
30 Amma a wangu k'a taŋ. A kond'a k'a daŋ kasu hal a ma nga garawo bana.
31Bet viņa līdzgaitnieki, redzēdami notikušo, ļoti noskuma un aizgāja, un pastāstīja savam kungam visu, kas bija noticis.
31 Waato kaŋ a tamtaray hangasiney di haŋ kaŋ a te, i biney sara gumo. I koy ka ci ngey koyo se hay kulu kaŋ te.
32Tad viņa kungs to pasauca un sacīja: Tu nekrietnais kalps! Es visu parādu tev atlaidu, jo tu mani lūdzi.
32 Alwaato din koyo mo n'a ce a ma kaa nga do. A ne a se: ‹Ni ya tam laalo no. Ay na ni yaafa nda garawo kulu zama ni n'ay ŋwaaray.
33Vai tad tev nevajadzēja apžēloties par savu līdzgaitnieku, kā es apžēlojos par tevi?
33 A si hima ni mo ma bakar ni tamtaray hangasino se bo, sanda mate kaŋ cine ay bakar ni se?›
34Un viņa kungs, kļuvis dusmīgs, nodeva to mocītājiem, kamēr tas neatdos visu parādu.
34 A koyo mo futu. A n'a no gurzugandikoy se, hal a ma garaw kulu kaŋ go a gaa bana.
35Tā arī mans Debestēvs jums darīs, ja jūs ikviens no sirds nepiedosiet savam brālim.
35 Yaadin mo no ay Baabo kaŋ go beena ra ga te araŋ se, d'araŋ biney ra araŋ mana araŋ nya-izey yaafa.»