1Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ka Viņš aizgāja no Galilejas un nonāca pāri Jordānai Jūdejas robežās.
1 Kaŋ Yesu na sanney din kulu ban, a tun Galili ka kaa Yahudiya laabo ra, Urdun daŋanta haray.
2Un daudz ļaužu sekoja Viņam; un Viņš tos turpat dziedināja.
2 Borey marga bambata mo n'a gana, a n'i kulu no baani mo noodin.
3Un farizeji, kārdinādami Viņu, nāca pie Viņa un sacīja: Vai cilvēkam brīv kaut kādu iemeslu dēļ atstāt savu sievu?
3 Farisi* fonda borey mo kaa a do zama ngey m'a si. I ne: «A ga halal* no boro ma nga wande fay sabaabu kulu sabbay se, wala?»
4Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs neesat lasījuši, ka Tas, kas sākumā radīja cilvēku, tos radīja vīrieti un sievieti?
4 A tu ka ne: «Araŋ mana caw no kaŋ nga kaŋ n'i taka din za sintina, a n'i te no alboro nda wayboro,
5Un sacīja: Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti un paliks pie savas sievas; un būs divi vienā miesā.
5 ka ne: ‹woodin se no alboro ga nga baaba nda nga nya naŋ, ka naagu nga wando gaa, i boro hinka mo ga ciya gaaham folloŋ.›
6Tātad viņi nav vairs divi, bet viena miesa. Tāpēc: ko Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.
6 A ga ciya mo ne ka koy jine i manti ihinka koyne, amma gaaham folloŋ no. Haŋ kaŋ Irikoy haw care gaa, boro ma s'a feeri.»
7Tie sacīja Viņam: Kā tad Mozus lika dot šķiršanās grāmatu un šķirties?
7 I ye ka ne a se: «Day, ifo se no Musa lordi ka ne i ma hiijay fayyaŋ tira no, i ma fay mo?»
8Viņš sacīja tiem: Jūsu cietsirdības dēļ Mozus atļāva jums atstāt savas sievas, bet no sākuma tas tā nebija.
8 A ne i se: «Zama araŋ biney ga sandi se no Musa yadda araŋ m'araŋ wandey fay. Amma za sintina ya, manti yaadin no bo.
9Bet es jums saku: kas savu sievu atstāj, ja ne laulības pārkāpšanas dēļ, un precē citu, tas pārkāpj laulību; un kas šķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
9 Ay ga ne araŋ se koyne: boro kulu kaŋ ga nga wando fay, da manti zina taali sabbay se no, hal a ma afo hiiji koyne -- to, zina no a goono ga te. Wala mo, d'a na fayante fo hiiji, nga mo a na zina te nooya.»
10Viņa mācekļi saka Viņam: Ja tas tā ir vīra un sievas starpā, tad labāk neprecēties.
10 Talibey ne a se: «Da boro nda nga wando sanni wo, ya-cine no a bara nd'a, yaadin gaa a si hima baa boro ma hiiji.»
11Viņš tiem sacīja: Visi nesaprot šo vārdu, bet tie, kam tas ir dots.
11 Amma a ne i se: «Manti boro kulu no ga hin ka sanno wo ta, kala day borey kaŋ yaŋ se i n'a no.
12Ir einuhi, kas tādi dzimuši no mātes miesām; un ir einuhi, kurus par tādiem padarījuši cilvēki; un ir einuhi, kuri paši atteikušies no laulības dzīves debesvalstības dēļ. Kas var to saprast, lai saprot!
12 Zama mantawyaŋ go no kaŋ yaadin no i n'i hay za i go ngey nyaŋey gunde ra. Mantawyaŋ go no mo kaŋ borey kambe no k'i manta. Mantawyaŋ go no koyne kaŋ ngey no ka ngey boŋ te mantawyaŋ beene koytara sabbay se. Boro kaŋ ga hin ka sanno wo ta, a m'a ta.»
13Tad atnesa pie Viņa bērnus, lai Viņš tiem uzliktu rokas un lūgtu Dievu; bet mācekļi norāja tos.
13 Gaa no i kand'a se zanka kayna yaŋ, zama a ma nga kambey dake i boŋ ka te _i se|_ adduwa, amma talibey deeni i gaa.
14Bet Jēzus viņiem sacīja: Laidiet bērniņus un neliedziet viņiem pie manis nākt, jo tādiem pieder debesvalstība.
14 Amma Yesu ne: «Wa naŋ zanka kayney ma kaa ay do. Wa s'i ganji, zama woone yaŋ dumi no beene koytara ga bara nd'a.»
15Un Viņš, uzlicis tiem rokas, aizgāja no turienes.
15 A na nga kambey dake i boŋ, gaa no a dira noodin.
16Un, lūk, viens piegāja un sacīja: Labais Mācītāj, kas man labs jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi?
16 Kala boro fo kaa ka maan Yesu do ka ne: «Alfa, goy hanno woofo dumi no ay ga hima ka te, hala ya du fundi hal abada?»
17Viņš tam atbildēja: Ko tu man jautā par labo? Viens ir labs, - Dievs. Bet ja tu gribi ieiet dzīvībā, pildi baušļus.
17 Yesu tu a se ka ne: «Ifo se ni g'ay hã booriyaŋ ciine boŋ? Afo hinne ga ti ihanno, _Irikoy no_. Amma da ni ga ba ni ma furo fundi hal abada ra, ni ma lordey* gana.»
18Tas jautāja Viņam: Kādus? Bet Jēzus sacīja: Tev nebūs nokaut, tev nebūs laulību pārkāpt, tev nebūs zagt, tev nebūs nepatiesu liecību dot,
18 Bora ne a se: «Woofo yaŋ?» Yesu ne: «Ni ma si boro wi, ni ma si zina, ni ma si zay, ni ma si tangari seeda te,
19Tev būs savu tēvu un māti godāt, un tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu!
19 ni ma ni baaba nda ni nya beerandi, ni ma ba ni gorokasin danga ni boŋ cine.»
20Jauneklis sacīja Viņam: To visu pildīju no savas jaunības; kā vēl man trūkst?
20 Arwaso ne a se: «Woodin yaŋ kulu no ay gana ka haggoy d'ey. Ifo ka cindi ay se koyne?»
21Jēzus atbildēja viņam: Ja tu gribi būt pilnīgs, ej, pārdod, kas tev ir, un atdod nabagiem, un tev būs manta debesīs; un nāc, seko man!
21 Yesu ne a se: «Da ni ga ba ni ma ciya toonante, kala ni ma koy ka hay kulu kaŋ go ni se neera, k'a zaban talkey se -- ni mo ga du arzaka beena ra. Ma kaa mo k'ay gana.»
22Bet kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo viņam piederēja daudz īpašumu.
22 Amma waato kaŋ arwaso maa sanno din, a dira nda bine saray, zama arzakante no gumo.
23Bet Jēzus sacīja saviem mācekļiem: Patiesi es jums saku: bagātam grūti ieiet debesvalstībā.
23 Yesu ne nga talibey se: «Haciika ay ga ne araŋ se: da cat no arzakante ma furo beene koytara ra.
24Un atkal es jums saku: Vieglāk kamielim izlīst caur adatas aci, nekā bagātam ieiet debesvalstībā.
24 Ay ga ne araŋ se koyne, a ga faala yo se a ma furo sana fune ra, da arzakante ma furo Irikoy koytara ra.»
25Kad mācekļi to dzirdēja, viņi ļoti brīnījās un sacīja: Kas tad var tikt pestīts?
25 Waato kaŋ talibey maa sanno din, i dambara gumo. I ne: «Yaadin gaa, may no ga hin ka du faaba?»
26Bet Jēzus uzlūkoja viņus un sacīja: Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam viss iespējams.
26 Amma kaŋ Yesu n'i guna, a ne i se: «I si hin ka woodin te borey do, amma Irikoy do hari kulu ga te.»
27Tad Pēteris atbildēja un sacīja Viņam: Lūk, mēs atstājām visu un sekojām Tev. Kas mums par to būs?
27 Gaa no Bitros tu ka ne a se: «Guna me, iri kaŋ na hay kulu naŋ ka ni gana, ifo no iri ga du binde?»
28Bet Jēzus sacīja viņiem: Patiesi es jums saku, ka jūs, kas esat man sekojuši, pie atdzimšanas, kad Cilvēka Dēls sēdēs savā godības tronī, arī jūs sēdiesiet divpadsmit sēdekļos un tiesāsiet divpadsmit Izraēļa ciltis.
28 Yesu ne i se: «Haciika ay ga ne araŋ se: araŋ kaŋ yaŋ n'ay gana sohõ, d'i na takayaŋ tajandi, waati kaŋ Boro Izo ga goro nga darza karga boŋ, araŋ mo ga goro karga way cindi hinka boŋ, ka Israyla izey dumi way cindi hinka ciiti.
29Un katrs, kas atstās māju vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus mana vārda dēļ, tas saņems simtkārtīgi un iemantos mūžīgo dzīvību.
29 Boro kulu mo kaŋ na fuyaŋ naŋ, wala nya-ize alboro wala wayboro, wala baaba, wala nya, wala izeyaŋ, wala fariyaŋ, ay maa sabbay se, a ga du riiba boobo, woodin banda a ga fundi hal abada tubu mo.
30Un daudzi pirmie kļūs pēdējie, bet pēdējie - pirmie.
30 Amma boro boobo kaŋ ga ti sintina waney ga ye kokor banda, kokor banda waney mo ga ciya sintina.