1Debesvalstība pielīdzināma nama tēvam, kas rīta agrumā izgāja derēt strādniekus savam vīna dārzam.
1 Zama beene koytara ga hima sanda windikoy fo kaŋ fatta susubay nda hinay ka koy goy-teeriyaŋ sufuray nga kalo se.
2Un viņš, vienojies ar strādniekiem par dēnāriju dienā, sūtīja tos savā vīna dārzā.
2 Nga nd'ey zinga mo ka saba zaari fo far-far'ize banandi boŋ. A n'i donton nga kalo ra.
3Un viņš, izgājis ap trešo stundu, redzēja citus tirgū bez darba stāvam.
3 Sanda guuru yagga cine a ye ka fatta ka di boro fooyaŋ goono ga kay habu ra yaamo.
4Un viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā, un es jums došu, kas pienākas.
4 A ne woodin yaŋ mo se: ‹Araŋ mo, wa koy ay kalo ra. Haŋ kaŋ ay di ga hima nd'a, ay g'araŋ no.›
5Un viņi aizgāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.
5 I binde koy. A ye ka fatta sanda guuru way cindi hinka cine, da guuru hinza wiciri kambu cine, kulu a goono ga te sanda ijina wano cine.
6Bet viņš, ap vienpadsmito stundu izgājis, atrada vēl citus stāvam un sacīja tiem: Ko jūs šeit stāvat visu dienu bezdarbā?
6 Sanda wiciri kambu guuru gu cine, a ye ka fatta koyne. Kal a di afooyaŋ kaŋ goono ga kay. A ne i se: ‹Ifo se no araŋ goono ga kay ne ka foy yaamo?›
7Viņi atbildēja: Neviens nav mūs derējis. Viņš sacīja tiem: Ejiet arī jūs manā vīna dārzā!
7 I ne a se: ‹Zama boro kulu mana iri sambu goy.› A ne i se: ‹Araŋ mo, ma koy ay kalo ra.›
8Kad iestājās vakars, vīna dārza kungs sacīja savam saimniecības pārzinim: Pasauc strādniekus un, sākot ar pēdējiem un beidzot ar pirmajiem, izmaksā viņiem algu!
8 Waato kaŋ wiciri kambo to, kali koyo ne nga goyo jine funa se: ‹Ma goy-izey ce k'i bana ngey alhakko. Ma sintin za kokor banda waney gaa, ka koy hala sintina waney gaa.›
9Tad atnāca tie, kas darbā iestājās ap vienpadsmito stundu, un saņēma katrs pa dēnārijam.
9 Borey kaŋ yaŋ i sambu wiciri kambu guuru guwa ra din, i kaa. I afo kulu du zaari fo far-far'ize banandi.
10Un kad atnāca pirmie, viņi cerēja vairāk saņemt, bet arī tie dabūja katrs pa dēnārijam.
10 Waato kaŋ sintinay waney kaa, i ho hala ngey wo ga du haŋ kaŋ ga bisa yaadin, amma ngey mo boro fo kulu zaari fo far-far'ize banandi no a du.
11Un saņēmuši viņi kurnēja pret nama tēvu.
11 Waato kaŋ i na noorey ta, a banda no i na windikoyo guunu-guunu
12Un sacīja: Šie pēdējie strādāja vienu stundu; un tu viņus pielīdzināji mums, kas izcietām dienas nastu un karstumu.
12 ka ne: ‹Kokor banda borey wo, kaŋ guuru folloŋ hinne no i te, ni na in d'ey kulu sasabandi, iri kaŋ yaŋ maa zaari taabo kulu da wayna konni forta.›
13Un viņš atbildēja vienam no tiem, sacīdams: Draugs, es nedaru tev netaisnību. Vai tu ar mani nesaderēji par vienu dēnāriju?
13 Amma koyo tu ka ne i ra afo se: ‹Ay bora, ay mana ni zamba bo. Manti zaari fo far-far'ize banandi boŋ no iri wafaku?
14Saņem, kas tavs, un ej! Šim pēdējam es gribu dot tik, cik tev.
14 Ma sambu ni wano ka koy ni koyyaŋ. Ay miila no ya kokor banda borey bana sanda ni cine.
15Vai man nav tiesību darīt to, ko es gribu? Vai tava acs skaudīga, ka es esmu labs?
15 Wala a mana halal ay se no ya te haŋ kaŋ ay ga ba d'ay haro? Wala ay gomni teeyaŋo se no ni goono ga futu?›
16Tā pēdējie būs pirmie un pirmie būs pēdējie, jo daudz aicinātu, bet maz izredzētu.
16 Yaadin no kokor banda borey ga ciya sintina waney, sintina waney mo ga ciya kokor banda wane yaŋ.»
17Kad Jēzus gāja uz Jeruzalemi, Viņš ņēma divpadsmit mācekļus savrup un sacīja tiem:
17 Kaŋ Yesu goono ga koy Urusalima*, a na talibi way cindi hinka sambu k'i ye waani fonda boŋ. A ne i se:
18Lūk, mēs aizejam uz Jeruzalemi, un Cilvēka Dēlu nodos augstajiem priesteriem un rakstu mācītājiem; un tie Viņu notiesās uz nāvi.
18 «Wa guna, iri goono ga koy Urusalima. I ga Boro Izo nooyandi alfaga beerey da asariya dondonandikoy se. I ga buuyaŋ ciiti te a se.
19Un tie nodos Viņu pagāniem apsmiešanai, šaustīšanai un krustā sišanai; un trešajā dienā Viņš augšāmcelsies.
19 I g'a nooyandi dumi cindey se, i m'a hahaara, k'a barzu, k'a kanji mo. Jirbi hinzanta ra mo Irikoy g'a tunandi koyne.»
20Tad Zebedeja dēlu māte piegāja ar saviem dēliem pie Viņa, atdeva godu un lūdza kaut ko Viņam.
20 Saaya din no Zabadi izey nyaŋo nda nga izey maan ka kaa Yesu do. A sombu a se k'a ŋwaaray hari fo.
21Viņš sacīja tai: Ko tu vēlies? Tā atbildēja Viņam: Saki, lai šie abi mani dēli sēž Tavā valstībā: viens Tavā labajā, otrs kreisajā pusē!
21 Yesu ne waybora se: «Ifo no ni ga ba?» Nga mo ne a se: «Ma naŋ ay ize hinka wo ma goro afo ni kambe ŋwaaro gaa, afa mo ni kambe wow gaa ni koytara ra.»
22Bet Jēzus atbildēja un sacīja: Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko es dzeršu? Viņi atbild: Varam!
22 Amma Yesu tu ka ne: «Araŋ si bay haŋ kaŋ no araŋ goono ga ŋwaaray. Araŋ ga hin k'ay haŋyaŋ haro dumi haŋ no?» I ne a se: «Iri ga hin.»
23Viņš atbildēja tiem: Manu biķeri gan jūs dzersiet, bet man nepiedienas jums dot sēdēt manā labajā vai kreisajā pusē, bet tiem, kam mans Tēvs sagatavojis.
23 A ne i se: «Ay haŋyaŋ haro, daahir araŋ g'a haŋ. Amma ay kambe ŋwaaro d'ay kambe wow gaa gora, manti ay wane no hala y'a no, amma a ga ciya ngey din wane kaŋ se ay Baabo n'a soola.»
24Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņi saīga uz abiem brāļiem.
24 Waato kaŋ boro wayo maa sanney din, i dukur nya ize hinka din se.
25Bet Jēzus pieaicināja viņus pie sevis un sacīja: Jūs zināt, ka valdnieki valda pār savām tautām, un lielie izmanto savu varu pār tām;
25 Amma Yesu n'i ce nga do ka ne i se: «Araŋ ga bay kaŋ dumi cindey koyey ga hina futay cabe i se, dabarikooney mo ga dabari cabe i se.
26Starp jums tas tā nebūs. Bet kas no jums grib būt lielāks, tas lai ir jūsu sulainis!
26 Manti yaadin no a ga ciya araŋ do, amma boro kaŋ ga ba nga ma ciya ibeeri araŋ game ra, a ga ciya araŋ se zanka.
27Bet kas starp jums grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps!
27 Boro kulu mo kaŋ ga ba nga ma ciya jine boro araŋ game ra, a ga ciya araŋ kulu se bannya.
28Jo Cilvēka Dēls nav atnācis, lai Viņam kalpotu, bet lai Viņš kalpotu un atdotu savu dzīvību daudzu atpestīšanai.
28 Sanda mate kaŋ cine Boro Izo kaa, manti zama i ma nga saajaw bo, amma zama nga din ma borey saajaw, a ma nga fundo no mo fansa hari boro boobo nangu ra.»
29Un kad tie izgāja no Jērikas, daudz ļaužu sekoja viņiem.
29 Waato kaŋ a goono ga fatta Yeriko ra, borey marga bambata n'a gana.
30Un, lūk, divi aklie, sēdot ceļmalā, dzirdēja Jēzu garām ejam, un viņi sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!
30 Kala danaw hinka goono ga goro fonda me gaa. Waato kaŋ i maa Yesu no go ga bisa, i kaati ka ne: «Ya Rabbi, ya Dawda Izo, ma bakar iri se!»
31Bet ļaudis apsauca viņus, lai tie klusētu. Bet viņi vēl skaļāk sauca, sacīdami: Kungs, Dāvida Dēls, apžēlojies par mums!
31 Borey marga deeni i gaa ka ne i ma dangay, amma i kaati ka tonton ka ne: «Ya Rabbi, ma bakar iri se, ya Dawda Izo!»
32Un Jēzus apstājās, pasauca viņus un sacīja: Ko jūs gribat, lai es jums daru?
32 Yesu binde kay k'i ce ka ne: «Ifo no araŋ ga ba ay ma te araŋ se?»
33Tie sacīja Viņam: Kungs, lai atdarās mūsu acis!
33 I ne a se: «Rabbi, iri moy ma fiti.»
34Bet Jēzum kļuva to žēl. Viņš pieskārās to acīm; un tūdaļ tie redzēja un sekoja Viņam.
34 Yesu mo, za kaŋ a ga bakar i se, a n'i moy ham. Sahãadin-sahãadin i ye ka di, i n'a gana mo.