1Un kad viņi tuvojās Jeruzalemei un nonāca Betfāgā pie Olīvkalna, tad Jēzus sūtīja divus mācekļus,
1 Waato kaŋ i maan Urusalima, i to Baytfaji, Zeytun* tondo do haray. Gaa no Yesu na nga talibi hinka donton
2Sacīdams tiem: Ejiet uz miestu, kas jūsu priekšā, un tūdaļ atradīsiet piesietu ēzeļa māti un kumeļu pie tās; atraisiet tos un atvediet man!
2 ka ne i se: «Wa koy kwaara kaŋ go araŋ jine din ra. Sohõ da araŋ ga di farkay nya fo goono ga haw da nga ize binji kaŋ go a jarga. Araŋ m'i feeri ka kand'ey ay se.
3Un ja kas jums ko teiktu, tad sakiet, ka Kungam to vajag; un tūdaļ viņš tos atlaidīs.
3 Da boro fo salaŋ d'araŋ, araŋ ma ne a se: ‹Rabbi no gonda i muraadu.› Sahãadin-sahãadin a ga naŋ i ma kaa.»
4Bet tas viss notika, lai piepildītos pravieša priekšsludinājums, kas saka:
4 Woodin mo, a te no zama i ma haya toonandi kaŋ i ci annabi me ra kaŋ ne:
5Sakiet Siona meitai: Lūk, tavs Ķēniņš nāk pie tevis lēnprātīgs, sēdēdams ēzelī un nastnesējas ēzeļmātes kumeļā.
5 «Wa ci Sihiyona* ize wayo se ka ne: ‹Guna, ni Bonkoono go kaa ni do. Boŋ baanaykoy no, a go ga goro mo farkay boŋ, farkay binj'izo boŋ.› »
6Bet mācekļi nogāja un darīja tā, kā Jēzus viņiem pavēlēja.
6 Kala talibey koy ka te sanda mate kaŋ cine Yesu n'i lordi nd'a.
7Un atveda ēzeļa māti un kumeļu, un apklāja tos savām drēbēm, un sēdināja Viņu tur virsū.
7 I kande farka nda nga ize binjo. I na ngey taafey dake farkayey boŋ, Yesu mo kaaru ka goro.
8Bet daudz ļaužu klāja savas drēbes ceļā; bet citi cirta koku zarus un klāja ceļā.
8 Marga baayaŋ mo na ngey bankaarayey daaru fonda ra. Afooyaŋ mo soobay ka tuuri kobtoyaŋ kaa ka daaru fonda ra.
9Bet ļaudis, kas gāja priekšā un sekoja Viņam, sauca, sacīdami: Hozanna Dāvida Dēlam! Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā! Hozanna augstībā!
9 Jama kaŋ go a jine ga dira, da borey kaŋ yaŋ go a banda ga kaa, i soobay ka kuuwa ka ne: «Hosanna* Dawda Izo gaa!» «Albarkante no nga kaŋ goono ga kaa Rabbi maa ra!» «Hosanna beene kaŋ bisa ikulu ra!»
10Un kad Viņš iegāja Jeruzalemē, uztraucās visa pilsēta un sacīja: Kas tas ir?
10 Waato kaŋ a furo Urusalima ra, kwaara kulu laakal tun ka ne: «Ifo no woone wo?»
11Bet ļaudis sacīja: Šis ir pravietis Jēzus no Galilejas Nācaretes.
11 Borey marga mo ne: «Woone annabo* din no, Yesu kaŋ fun Nazara, Galili wano.»
12Un Jēzus iegāja Dieva svētnīcā un izdzina visus, kas svētnīcā pārdeva un pirka, un apgāza naudas mijēju galdus un baložu pārdevēju sēdekļus.
12 Yesu furo Irikoy windo ra. A na neerakoy da daykoy gaaray i ma fun Irikoy windo ra. A na nooru barmaykoy taabley tuti ka bare, ngey da koloŋay neerakoy goray nangey mo.
13Un Viņš sacīja: Ir rakstīts: mans nams sauksies lūgšanas nams, bet jūs to padarījāt par slepkavu bedri.
13 A ne i se: «I n'a hantum ka ne: ‹I ga ne ay windo se adduwa windi.› Amma araŋ n'a bare ka ciya ‹zayyaŋ guusu›.»
14Un aklie un klibie nāca pie Viņa svētnīcā, un Viņš tos dziedināja.
14 Danawey da simbarkoy kaa a do noodin Irikoy windo ra. A na ikulu no baani mo.
15Bet kad augstie priesteri un rakstu mācītāji redzēja brīnumus, ko Viņš darīja, un bērnus svētnīcā kliedzam un saucam Viņam: Hozanna Dāvida Dēlam, tad tie saniknojās.
15 Amma waato kaŋ alfaga beerey da asariya* dondonandikoy di dambara goyey kaŋ Yesu te, da zankey mo kaŋ yaŋ goono ga jinde sambu Irikoy windo ra ka ne: «Hosanna* Dawda Izo gaa!» kal i dukur.
16Un tie sacīja Viņam: Vai tu dzirdi, ko šie saka? Bet Jēzus sacīja viņiem: Jā gan, bet vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērnu un zīdaiņu mutēm Tu sev sagādāji godu?
16 I ne a se: «Ni goono ga maa haŋ kaŋ no borey wo goono ga ci, wala?» Yesu mo ne i se: «Oho. Araŋ mana caw ce fo kaŋ ‹Attaciriyey da naanandey me ra no ni na kukuyaŋey toonandi?› »
17Un Viņš atstāja tos, izgāja ārā no pilsētas uz Betāniju un palika tur.
17 Yesu n'i naŋ ka fatta gallo ra. A koy Baytaniya ka kani noodin.
18Bet rīta agrumā, kad Viņš atgriezās pilsētā, Viņš bija izsalcis.
18 A suba mo, za da hinay, kaŋ a goono ga ye kwaara ra, a maa haray.
19Un Viņš redzēja ceļmalā vienu vīģes koku, piegāja tam klāt un, nekā tajā neatradis, kā tikai lapas, sacīja: Lai tu nenestu augļus ne mūžam vairs! Un vīģes koks tūdaļ nokalta.
19 A binde di jeejay* nya fo fonda jarga. A kaa a do. Kal a di hay kulu s'a gaa, kala kobtey hinne. Nga mo ne a se: «Ize ma si ye ka fun ni gaa koyne hal abada.» Sahãadin-sahãadin tuuri-nyaŋo koogu.
20Un mācekļi, to redzēdami, brīnījās, sacīdami: Kā tas tik ātri nokalta?
20 Waato kaŋ a talibey di woodin, i dambara ka ne: «Mate no tuuri-nyaŋo wo koogu nd'a sahãadin-sahãadin ya-cine?»
21Bet Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Patiesi es jums saku: ja jums būs ticība un jūs nešaubīsieties, tad ne tikai ar vīģes koku tā darīsiet, bet, ja jūs arī sacīsiet šim kalnam: celies un meties jūrā, tad tas notiks.
21 Yesu tu ka ne i se: «Haciika ay ga ne araŋ se: d'araŋ gonda cimbeeri* kaŋ sinda sikka, manti wo kaŋ te jeejay nyaŋo se hinne no araŋ ga te bo, amma hala baa tondi kuuko wo, d'araŋ ga ne a se: ‹Ma dagu ka koy kaŋ teeko ra,› kal a m'a te.
22Un visu, ko jūs lūgšanā ticēdami lūgsiet, jūs saņemsiet.
22 Hay kulu kaŋ me araŋ ga ŋwaaray adduwa ra, d'araŋ ga cimandi, araŋ ga du a.»
23Un kad Viņš iegāja svētnīcā, tad, Viņam mācot, augstie priesteri un tautas vecākie pienāca pie Viņa un jautāja: Kā varā Tu to dari? Un kas Tev deva tādu varu?
23 Waato kaŋ a furo Irikoy windo ra, alfaga beerey da jama arkusey* kaa a do waato kaŋ cine a goono ga borey dondonandi. I ne: «Dabari woofo dumi no ni go ga hayey din te d'a? May ka ni no dabaro wo mo?»
24Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Es arī jautāšu jums vienu vārdu un, ja jūs man atbildēsiet, tad es jums sacīšu, kā varā es to daru.
24 Yesu mo tu ka ne i se: «Ay mo g'araŋ hã sanni fo. Wa ci ay se, gaa no ay mo ga ci araŋ se dabari kaŋ dumi no ay goono ga hayey din te d'a.
25No kurienes bija Jāņa kristība no debesīm vai no cilvēkiem? Bet viņi apspriedās savā starpā un sacīja:
25 Yohanna baptisma*, man no a fun? Irikoy do no, wala borey do?» Kala i saaware ngey nda care game ra ka ne: «D'iri ne: ‹Irikoy do no›, Yesu ga ne iri se: ‹Day, ifo se no araŋ man'a cimandi?›
26Ja mēs teiksim: no debesīm, Viņš sacīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt? Bet ja mēs sacīsim: no cilvēkiem, tad mums jābīstas no ļaudīm, jo visi viņu tur par pravieti.
26 Amma d'iri ne: ‹Borey do no› -- to, iri ga humburu borey marga, zama i goono ga ne Yohanna ya annabi no.»
27Un viņi atbildēja Jēzum un sacīja: Mēs nezinām. Tad Viņš tiem atbildēja: Arī es jums neteikšu, kā varā es to daru.
27 I binde tu Yesu se ka ne: «Iri si bay.» Nga mo ne i se: «Ay mo si ci araŋ se dabari kaŋ dumi no ay goono ga hayey din te d'a.
28Bet kā jums šķiet? Kādam cilvēkam bija divi dēli; un viņš gāja pie pirmā un sacīja: Dēls, ej un strādā šodien manā vīna dārzā!
28 Amma ifo no araŋ ga ho? Boro fo no ka bara nda ize alboro hinka. A kaa ijina do ka ne a se: ‹Ay izo, hunkuna ma koy kalo do ka goy.›
29Bet tas atbildēja un sacīja: Es negribu! Bet vēlāk viņam kļuva žēl, un viņš aizgāja.
29 Izo ne: ‹Ay si koy.› Amma kokor banda a ye ka tuubi ka koy.
30Bet viņš, aizgājis pie otra, teica tāpat. Tas atbildēja un sacīja: Es eju, kungs, bet negāja.
30 Baabo koy ihinkanta do ka ci nga mo se yaadin. Nga mo tu ka ne: ‹To, baaba, ay ga.› Amma a mana koy.
31Kurš no šiem diviem izpildīja tēva prātu? Viņi saka: Pirmais. Jēzus viņiem sacīja: Patiesi es jums saku, ka muitnieki un netikles pirms jums ieies debesvalstībā.
31 To. I boro hinka din ra woofo no ka te haŋ kaŋ i baabo ga ba?» Kal i ne: «E! ijina me!» Yesu ne i se: «Haciika ay ga ne araŋ se: jangal taakoy da kaaruwey g'araŋ jin ka furo Irikoy koytara ra.
32Jo Jānis nāca pie jums pa taisnības ceļu, bet jūs viņam neticējāt; bet muitnieki un netikles ticēja viņam. Jūs to redzējāt, bet arī vēlāk jūs neatgriezāties un neticējāt viņam.
32 Zama Yohanna go, a kaa araŋ do, a go ga cimi goy te, amma araŋ man'a cimandi. Amma jangal taakoy da kaaruwey n'a cimandi. Araŋ mo, waato kaŋ araŋ di woodin, araŋ mana baa kokor ka tuubi k'a cimandi.
33Klausieties citu līdzību! Bija cilvēks, nama tēvs, kas iestādīja vīna dārzu un iežogoja to, un izraka tanī vīna spiedi, un uzcēla torni, un iznomāja to strādniekiem, bet pats aizceļoja tālumā.
33 Araŋ ma maa misa fo: Waato no boro fo go no, windikoy no. Day a na reyzin* kali tilam. A n'a kali nda sinkita, a na guusu fansi a ra mo reyzin haro kankamyaŋ sabbay se. A na jidan bisa cina ka kalo sufuray goy-teeri fooyaŋ se ka koy laabu fo ra.
34Kad augļu laiks tuvojās, viņš sūtīja savus kalpus pie strādniekiem, lai saņemtu savus augļus.
34 Waato kaŋ reyzin izey ninyaŋ alwaato to, a na nga bannya fooyaŋ donton goy-teerey din gaa, i ma ta ka kande nga se kalo albarka gaa.
35Bet strādnieki, sagrābuši viņa kalpus, vienu šaustīja, citu nogalināja, citu nomētāja akmeņiem.
35 Amma goy-teerey din na bannyey di. I na afo kar ka tutubu, i na afo mo wi, i na afo catu-catu nda tondiyaŋ.
36Atkal viņš sūtīja citus kalpus, vairāk nekā pirmo reizi; un tie darīja ar viņiem tāpat.
36 Hala hõ a ye ka bannya fooyaŋ donton koyne kaŋ yaŋ baa da ijiney. Ngey mo, yaadin no i te i se.
37Bet beidzot viņš sūtīja pie tiem savu dēlu un sacīja: No mana dēla viņi kaunēsies.
37 Amma kokor banda a na nga izo donton i gaa ka ne: ‹I g'ay izo beerandi.›
38Bet strādnieki, ieraudzījuši dēlu, sacīja viens otram: Šis ir mantinieks; iesim, nogalināsim viņu un paturēsim viņa mantojumu!
38 Amma waato kaŋ goy-teerey di izo, i ne ngey nda care se: ‹Woone ya tubukwa no. Wa kaa iri m'a wi ka tubo ta.›
39Un tie sagrāba viņu, izmeta no vīna dārza ārā un nogalināja.
39 I n'a di k'a catu kalo banda k'a wi.
40Bet kad vīna dārza kungs atnāks, ko viņš darīs ar strādniekiem?
40 To. Waati kaŋ kali koyo ga kaa, ifo no a ga te goy-teerey din se?»
41Tie sacīja Viņam: Viņš šos ļaundarus bez žēlastības nogalinās un savu vīna dārzu iznomās citiem vīnkopjiem, kas atdos viņam augļus īstajā laikā.
41 Borey ne a se: «A ga boro yaamey din wi, wiyaŋ laalo, ka kalo sufuray goy-teeri fooyaŋ se, kaŋ yaŋ ga soobay k'a no kalo albarka a ninyaŋ waate.»
42Jēzus sacīja viņiem: Vai jūs nekad neesat lasījuši Rakstos: Akmens, kuru cēlāji atmeta, ir kļuvis stūrakmens? To Kungs darījis, un tas ir brīnums mūsu acīs.
42 Yesu ne i se: «Day, araŋ mana caw Irikoy Tira Hanney ra ce fo no? I ne: ‹Tondo kaŋ cinakoy wangu, nga no ciya cinaro boŋo. Woodin ya Rabbi te-goy no, dambara hari mo no iri diyaŋ gaa.›
43Tāpēc es jums saku, ka Dieva valstība tiks jums atņemta un dota tautai, kas nes tās augļus.
43 Woodin se no ay ga ne araŋ se: i ga Irikoy koytara ta araŋ gaa, k'a no dumi fo se kaŋ g'a goyo te mate kaŋ a ga hima nd'a.
44Un kas uz šo akmeni kritīs, tas sašķīdīs; un uz ko tas kritīs, to tas satrieks.
44 Boro kulu kaŋ ga kaŋ tondo din boŋ, a ga ceeri-ceeri, amma boro kaŋ boŋ a ga kaŋ, a g'a fufu k'a te sanda kusa cine.»
45Un kad augstie priesteri un farizeji dzirdēja Viņa līdzības, tie saprata, ka Viņš par tiem runāja.
45 Waato kaŋ alfaga beerey da Farisi fonda borey maa misa kaŋ a te, kal i faham ka bay kaŋ ngey gaa no a go.
46Un tie meklēja Viņu aizturēt, bet bijās no ļaudīm, jo tie saskatīja Viņā pravieti.
46 Amma waati kaŋ i ceeci ngey m'a di, i humburu borey marga, zama i do Yesu ya annabi no.