1Tad Jēzus runāja ar ļaudīm un saviem mācekļiem,
1 Gaa no Yesu salaŋ nga talibey da jama marga se.
2Sacīdams: Rakstu mācītāji un farizeji nosēdušies Mozus krēslā.
2 A ne: «Asariya* dondonandikoy da Farisi* fonda borey goono ga goro Musa nango ra.
3Visu, ko viņi jums saka, to ievērojiet un dariet, bet pēc viņu darbiem nedariet, jo viņi gan saka, bet paši nedara.
3 Hayey kulu kaŋ i ga ci araŋ se, araŋ m'i gana, araŋ m'i te mo. Day wa si te i goyey cine bo, zama i ga ci no, amma i si ga te.
4Jo viņi sasien smagas un nepanesamas nastas un uzkrauj tās cilvēku pleciem, bet paši negrib tās ar pirkstu kustināt.
4 Oho, i ga jaraw tiŋoyaŋ haw, kaŋ yaŋ sambuyaŋ ga sandi mo, ka dake borey jasey gaa, amma ngey din si ta k'i buti nda ngey kambayzey baa kayna.
5Un viņi tāpēc dara visus savus darbus, lai ļaudis tos redzētu: viņi lieto platas lūgšanas siksnas un garus pušķus pie drēbēm.
5 Amma i ga ngey goyey kulu te no borey ma di se. I ga ngey tira kobtey te itafoyaŋ, ka ngey kwaay bazay-bazey te i ma ku.
6Viņi mīl pirmās vietas mielastos un pirmos sēdekļus sinagogās.
6 I ga ba mo jine goray bucey do, da boro beerey nangorayey diina marga* fuwey ra,
7Un lai ļaudis viņus tirgus laukumos sveicinātu un sauktu par "rabbi".
7 da habey ra fooyaŋey mo, borey m'i ce Alfa.
8Bet jūs nesaucieties par rabbi, jo viens ir jūsu Mācītājs, bet jūs visi esat brāļi!
8 Amma araŋ ma si ta i m'araŋ ce Alfa, zama araŋ alfaga ya afolloŋ no, araŋ mo care nya-izeyaŋ no.
9Un nevienu nesauciet virs zemes par tēvu, jo viens ir jūsu Tēvs, kas ir debesīs.
9 Ndunnya ra mo araŋ ma si ne boro kulu se Baaba, zama araŋ Baabo ya afolloŋ no, nga kaŋ go beena ra.
10Un nesaucieties par mācītājiem, jo viens ir jūsu Mācītājs - Kristus!
10 I ma si ne araŋ se jine boroyaŋ mo, zama araŋ jine bora ya afolloŋ no, nga Almasihu.
11Bet lielākais starp jums lai ir jūsu kalps!
11 Amma araŋ ra bora kaŋ ga ti albeeri ka bisa ikulu, nga no ga ciya araŋ se bannya.
12Bet kas sevi paaugstinās, tiks pazemots; bet kas sevi pazemos, tiks paaugstināts.
12 Boro kulu mo kaŋ ga nga boŋ beerandi, i g'a kaynandi. Boro kulu kaŋ ga nga boŋ kaynandi mo, i g'a beerandi.
13Bet bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs aizslēdzat debesvalstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat ieiet tiem, kas to vēlas.
13 Amma kaari araŋ asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ na beene koytara furoyaŋ meyo daabu borey se. Araŋ bumbey din si furo, araŋ siino ga ta mo ngey kaŋ yaŋ ga ba ka furo ma du ka furo.
14Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apēdat atraitņu mājas, skaitot garas lūgšanas; tāpēc jūs saņemsiet bargāko sodu.
14 Kaari araŋ, asariya dondonandikoy nda Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ goono ga wayborey kaŋ kurnye bu windey ŋwa. Araŋ ga adduwa kuuku te ka te ce birji mo. Woodin se no i ga ciiti konno te araŋ se kaŋ ga jaase ikulu.
15Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs apstaigājat jūru un sauszemi, lai iegūtu kaut vienu jūdu ticībai; un, kad tas noticis, tad jūs padarāt viņu par elles mantinieku, divreiz ļaunāku, nekā jūs paši.
15 Kaari araŋ, asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ ga teeko da laabo windi ka ceeci boro folloŋ hinne kaŋ ga furo araŋ diina ra. Day waati kaŋ a ciya yaadin, gaa no araŋ g'a ciya danji bangu ize ka jaase araŋ hala sorro hinka.
16Bēdas jums, jūs aklie vadoņi, kas sakāt: ja kāds zvēr pie svētnīcas, tas nav nekas, bet kas zvēr pie svētnīcas zelta, tam tas jāpilda.
16 Kaari araŋ, araŋ danawey kaŋ yaŋ goono ga goobu candi danawyaŋ se! Araŋ ga ne: ‹Boro kulu kaŋ ga ze da Irikoy fuwo, manti hay fo no, amma boro kaŋ ga ze da fuwo wura, kal a zeyaŋo m'a di.›
17Jūs, neprātīgie un aklie! Jo kas vairāk: vai zelts, vai svētnīca, kas svētī zeltu?
17 Araŋ saamey da danawey! Woofo no ga beeri ka bisa, wura, wala fuwo kaŋ ga wura fay waani?
18Un, ja kas zvēr pie altāra, tas nav nekas; bet ja kāds zvēr pie dāvanas, kas atrodas uz tā, tam tas jāpilda.
18 Araŋ ga ne mo koyne: ‹Boro kaŋ ga ze da sargay* feema, manti hay fo no, amma boro kaŋ ga ze da sarga kaŋ go feema boŋ, kal a zeyaŋo m'a di.›
19Jūs aklie! Kas vairāk: dāvana vai altāris, kas svētī dāvanu?
19 Araŋ danawey! Woofo no ga bisa beeray, sarga no, wala feema kaŋ ga sarga fay waani?
20Kas zvēr pie altāra, zvēr pie tā un visa, kas uz tā atrodas.
20 A binde, boro kaŋ ze da sargay feema, a ze da sarga mo kaŋ go a ra.
21Un kas zvēr pie svētnīcas, zvēr pie tās un pie visa, ka tanī atrodas.
21 Boro kaŋ ze da Irikoy fuwo, a ze da nga mo kaŋ go a ra.
22Un kas pie debesīm zvēr, tas zvēr pie Dieva troņa un pie tā, kas uz tā sēd.
22 Koyne, boro kaŋ ze da beene, a koy ze da Irikoy karga, ka margu nda nga kaŋ go a boŋ ga goro mo.
23Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs dodat desmito daļu no mētrām, dillēm un ķimenēm, bet neievērojat svarīgāko bauslībā: taisnību, žēlsirdību un ticību. Šo jums vajadzēja darīt un to neatstāt.
23 Kaari araŋ, asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ ga kori gabu da maari da yaazi zakka kaa, amma araŋ na Tawretu* ra hayey kaŋ yaŋ ga beeri ka bis'ey naŋ, ngey neeya: cimi ciiti nda bakaraw da cimbeeri*. Woone yaŋ no ga hima araŋ m'i te, ya-haray waney mo ma si gaze.
24Jūs, aklie vadoņi, kas odus izkāšat, bet kamieļus aprijat!
24 Araŋ danawyaŋ wo kaŋ goono ga fondo cabe, kaŋ yaŋ ga hamn'ize soolam ka yo gon!
25Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs tīrāt biķera un bļodas ārpusi, bet savā iekšienē jūs esat pilni laupījuma un netīrības.
25 Kaari araŋ, asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ goono ga gullayze da gaasu banda gaa nyun, amma i ra haray go ga to da zamba da jaŋ-ka-boŋ-hinay.
26Aklais farizej, iztīri vispirms biķera un bļodas iekšieni, lai tad arī ārpuse kļūtu tīra!
26 Nin, Farisi fonda boro, danaw, ma gullayzo da gaaso ra haray nyun jina, a banda mo ga hanan.
27Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi, jo jūs līdzinaties nobalsinātiem kapiem, kas no ārienes cilvēkiem izrādās daiļi, bet iekšā ir miroņu kaulu un visādas netīrības pilni.
27 Kaari araŋ, asariya dondonandikoy da Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ go sanda saaray kwaaranteyaŋ, kaŋ ga nyaale taray haray, amma a ra haray ga to da buuko biri da ziibi kulu dumi.
28Tā arī jūs: ārīgi gan jūs cilvēkiem izrādāties taisnīgi, bet iekšķīgi jūs esat liekulības un netaisnības pilni.
28 Yaadin mo no araŋ wo. Taray haray araŋ ga hima sanda boro adilanteyaŋ no borey se, amma araŋ biney ra araŋ to da munaficitaray da izefututaray.
29Bēdas jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jūs ceļat kapenes praviešiem un izrotājat pieminekļus taisnīgajiem,
29 Kaari araŋ, asariya dondonandikoy nda Farisi fonda borey, araŋ munaficey! Zama araŋ goono ga annabey saarayey cina, ka adilantey saarayey taalam.
30Un sakāt: ja mēs dzīvotu savu tēvu laikos, mēs nekļūtu viņu līdzdalībnieki praviešu asins izliešanā.
30 Araŋ ga ne: ‹D'iri go no iri kaayey jirbey ra, doŋ iri si margu nd'ey ka annabey wi.›
31Tātad jūs liecināt par sevi, ka jūs esat to bērni, kas nogalināja praviešus.
31 Woodin boŋ no araŋ goono ga te seeda araŋ boŋ se, araŋ ya annabey wiikoy izeyaŋ no.
32Tad nu piepildiet savu tēvu mēru!
32 Araŋ mo, kal araŋ m'araŋ kaayey bata toonandi.
33Jūs, čūsku un odžu izdzimums, kā jūs izbēgsiet no elles sodības?
33 Araŋ gondiyaŋ wo, gazama izey! Mate no araŋ ga te ka danji bangu ciito yana?
34Lūk, tāpēc es sūtu praviešus un gudros, un rakstu mācītājus; un dažus no viņiem jūs nogalināsiet un sitīsiet krustā, un dažus šaustīsiet savās sinagogās un vajāsiet no vienas pilsētas uz otru,
34 Woodin se, wa guna. Ay goono ga annabiyaŋ da laakalkooniyaŋ da dondonandikoyaŋ donton araŋ gaa. Afooyaŋ araŋ g'i wi, afooyaŋ mo araŋ g'i kanji. Afooyaŋ mo araŋ g'i barzu no araŋ diina marga fuwey ra, k'i gurzugandi kwaara fo ka koy kwaara fo do.
35Lai uz jums nāktu visas taisnīgās asinis, kas izlietas virs zemes, sākot ar taisnīgā Ābela asinīm līdz Zaharija, Barahija dēla, asinīm, ko jūs nogalinājāt starp svētnīcu un altāri.
35 Zama adilante kulu kaŋ i n'a kuri mun ne ndunnya ra, i m'a alhakko kaa araŋ gaa, za adilanta Habila kuro ka koy Baraciya izo Zakariya kuro, nga kaŋ araŋ wi Irikoy fuwo da sargay feema game ra.
36Patiesi es jums saku: tas viss nāks pār šo paaudzi.
36 Haciika ay ga ne araŋ se: hayey din kulu ga kaŋ zamana wo borey boŋ.
37Jeruzaleme, Jeruzaleme, kas nokauj praviešus un akmeņiem nomētā tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reizes es gribēju sapulcināt tavus bērnus, kā vista savāc savus cāļus zem spārniem, bet tu negribēji!
37 Ya Urusalima*, Urusalima, kaŋ ga annabey wi! Borey kaŋ yaŋ i donton ni do mo, ni g'i catu-catu nda tondiyaŋ! Sorro marge no ay ga ba ya ni izey margu, sanda mate kaŋ cine goroŋo nya ga nga fambu taji margu nga fatey cire, amma araŋ mana ta!
38Lūk, jūsu māja tiek jums atstāta postā!
38 Wa guna, i n'araŋ fuwo naŋ araŋ se kurmu.
39Jo es jums saku: no šī laika jūs mani vairs neredzēsiet, iekams sacīsiet: svētīgs, kas nāk Kunga vārdā!
39 Zama ay ga ne araŋ se: Araŋ si ye ka di ay koyne kal alwaati kaŋ araŋ ga ne: ‹Albarkante no nga kaŋ goono ga kaa Rabbi maa ra.› »