1Jēzus atstāja svētnīcu un aizgāja. Tad Viņa mācekļi pienāca, lai rādītu Viņam svētnīcas celtnes.
1 Yesu fun Irikoy windo ra. A goono ga dira, kal a talibey kaa a do. I go ga windo cinarey cabe a se.
2Bet Viņš atbildēja un sacīja tiem: Vai jūs redzat to visu? Patiesi es jums saku: šeit nepaliks akmens uz akmens, kas netiktu nopostīts.
2 A tu ka ne i se: «Araŋ di cinarey wo kulu? Haciika ay ga ne araŋ se: tondi fo si cindi tondi fo boŋ kaŋ i s'a zeeri.»
3Bet kad Viņš sēdēja Olīvkalnā, mācekļi vieni pienāca pie Viņa un sacīja: Saki mums, kad tas viss notiks, un kāda būs Tavas atnākšanas un pasaules gala zīme?
3 A goono ga goro Zeytun tondo boŋ kal a talibey kaa a do ngey hinne. I ne: «Ma ci iri se, waatifo no hayey din ga te? Ifo no ga ti ni kaayaŋ alaama, da zamana wo bananta wano?»
4Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Uzmanieties, lai neviens jūs nepieviltu!
4 Yesu tu ka ne i se: «Wa haggoy boro kulu ma si araŋ darandi.
5Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: Es esmu Kristus; un tie pievils daudzus.
5 Zama boro boobo ga kaa k'ay maa sambu ka ne ngey no ga ti Almasihu. I ga boro boobo darandi mo.
6Jūs dzirdēsiet par kariem un karu baumām. Pielūkojiet un nebaidieties, jo tam visam jānotiek, bet tas vēl nav gals.
6 Araŋ ga maa wongu baaru da wongu ruubuyaŋ mo. Araŋ ma haggoy araŋ laakal ma si tun zama tilas no kala hayey din ma jin ka te, amma bananta mana to jina.
7Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un būs mēris, bads un vietvietām zemestrīces.
7 Zama dumi ga tun dumi gaa, mayray mo ga tun mayray gaa. Haray da laabu zinjiyaŋ ga te nangu waani-waani ra.
8Bet tas viss tikai ciešanu sākums.
8 Amma woodin yaŋ kulu taabi sintin yaŋ no jina.
9Tad jūs nodos mokās un jūs nonāvēs; un jūs būsiet visu tautu nīsti mana vārda dēļ.
9 Saaya din ra i g'araŋ nooyandi gurzugay se, i g'araŋ wi, zaati. Araŋ ga ciya konnari hariyaŋ mo ndunnya dumey kulu se ay maa sabbay se.
10Un tad daudzi ieļaunosies, un viens otru nodos, un viens otru ienīdīs.
10 Waati din no boro boobo ga mulay, i ga care nooyandi ka konna care mo.
11Un radīsies daudzi viltus pravieši, un pievils daudzus.
11 Tangari annabi boobo mo ga tun ka boro boobo darandi.
12Un tāpēc mīlestība daudzos atdzisīs, jo netaisnība būs pārpilnībā.
12 Zama izefututaray no ga tonton, borey baayaŋ baakasina mo ga ye da banda.
13Bet, kas pastāvēs līdz galam, tas būs pestīts.
13 Amma boro kaŋ ga hin suuru hala bananta, nga no ga du faaba.
14Un šīs valstības evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, visām tautām par liecību; un tad nāks gals.
14 I ga koytara Baaru Hanna waazu mo ndunnya kulu ra, a ma ciya seeda dumey kulu se. Gaa no bananta ga te.
15Un, kad jūs redzēsiet izpostīšanas negantību esam svētajā vietā, kā to pravietis Daniēls sacījis, - kas to lasa, lai saprot! -
15 Woodin se binde, waati kaŋ araŋ ga di ‹fanta hari laala kaŋ ga kazaamandi,› wo kaŋ annabi Daniyel ci, goono ga kay Nangu Hananta ra (cawkwa ma faham),
16Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos!
16 waato gaa borey kaŋ yaŋ go Yahudiya ra ma zuru ka koy tondey kuukey ra.
17Un kas uz jumta, lai nekāpj zemē iznest kaut ko no savas mājas!
17 Boro kaŋ go fu boŋ ma si zumbu ka hay fo sambu nga fuwo ra.
18Un kas ir tīrumā, lai neatgriežas paņemt savus virssvārkus!
18 Boro kaŋ go fari mo ma si ye banda ka nga taafa sambu.
19Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās.
19 Amma kaari ngey kaŋ gonda gunde, da ngey mo kaŋ go ga naanandi jirbey din ra!
20Bet lūdziet Dievu, lai jūsu bēgšana nenotiek ziemā vai sabatā!
20 Araŋ ma te adduwa araŋ zura ma si ciya jaw waate, wala asibti* hane.
21Jo tad būs lielas bēdas, kādas nav bijušas no pasaules sākuma līdz pat šim un arī vairs nebūs.
21 Zama alwaato din ra i ga gurzugay bambata te kaŋ dumi mana bay ka te ce fo za ndunnya sinjiyaŋ ka kaa hunkuna, a si ye ka te mo abada.
22Un ja šīs dienas nesaīsinātu, tad neviena miesa neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas saīsinās.
22 Da manti kaŋ i na jirbey din dunguriyandi, doŋ fundikooni si no kaŋ ga du faaba. Amma suubanantey sabbay se no i g'i gazandi.
23Ja tad kāds jums sacītu: Lūk, še vai tur ir Kristus, neticiet!
23 Alwaato din da boro fo ga ne araŋ se: ‹Wa guna, Almasihu neeya!› wala, ‹Nga nooya yongo!› araŋ ma s'a cimandi.
24Jo celsies viltus Kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai maldinātu, ja tas iespējams, arī izredzētos.
24 Zama almasihu, tangari wane yaŋ, da tangari annabiyaŋ, ga tun ka alaama bambata yaŋ da dambara hariyaŋ cabe, hala nda haŋ kaŋ ga hin ka te no, doŋ i ga baa suubanantey darandi.
25Lūk, es jums saku to jau iepriekš.
25 Wa guna fa, ay jin ka ci araŋ se.
26Ja tad jums sacīs: Lūk, Viņš ir tuksnesī, neizejiet! Lūk, Viņš ir kambaros, tad neticiet!
26 D'i ga ne araŋ se: ‹Wa guna, a go saajo ra!› wa si koy. Da mo i ne: ‹Wa guna, a go lokoto-lokotey ra!› wa si ta.
27Jo kā zibens rodas austrumos un atspīd līdz rietumiem, tā būs arī ar Cilvēka Dēla atnākšanu.
27 Zama mate kaŋ cine beene maliyaŋ ga fun wayna funay haray, i ga di a kala wayna kaŋay haray mo, yaadin cine no Boro Izo kaayaŋo ga te d'a.
28Jo kur ir miesa, tur salasās arī ērgļi.
28 Nangu kulu kaŋ jifa go, noodin no gaadagey mo ga margu.
29Bet tūdaļ pēc šo bēdu dienām saule aptumšosies, un mēness nedos savu spīdumu, un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu stiprumi sakustēsies.
29 Amma sahãadin-sahãadin kankami jirbey din banda, ‹wayna ga te kubay, hando si kaari koyne, handariyayzey ga fun beena gaa ka kaŋ, beene dabarey mo ga zinji.›
30Un tad Cilvēka Dēla zīme parādīsies debesīs; un tad visas zemes ciltis vaimanās; un viņas redzēs Cilvēka Dēlu nākam debesu padebešos lielā spēkā un godībā.
30 Gaa no Boro Izo alaama mo ga bangay beena ra. Saaya din no ndunnya dumey kulu ga te bine saray. I ga di Boro Izo go kaa beene burey boŋ da dabari da darza bambata.
31Un Viņš sūtīs savus eņģeļus ar bazūnēm un stipru skaņu; un tie savāks Viņa izredzētos no četriem vējiem, no vienas debesu malas līdz otrai.
31 A ga nga malaykey donton da hilli hẽeni bambata, ngey mo g'a suubanantey margu i ma fun ndunnya haw taaca do haray za beena me fo gaa kal a me fa gaa.
32Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad zari jau paliek maigi un lapas plaukst, ziniet, ka vasara tuvu!
32 Jeejay nya gaa araŋ ma misa wo dondon. Waati kaŋ a kambey jin ka zay, a goono ga kobto kaa mo, araŋ ga bay day kaŋ kaydiya maan nooya.
33Tā arī jūs: kad visu to redzēsiet, ziniet: Viņš ir tuvu durvīs!
33 Yaadin no araŋ mo: waati kaŋ araŋ ga di hayey din kulu, araŋ ma bay kaŋ Boro Izo maanu, hal a to fu meyo gaa zaati.
34Patiesi es jums saku: šī cilts neizzudīs, kamēr tas viss notiks.
34 Haciika ay ga ne araŋ se: dumo wo si ban kala day hayey din kulu ma te.
35Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
35 Beene nda ganda ga tuusu, amma ay sanney wo si tuusu.
36Bet to dienu un stundu neviens nezina, pat ne debesu eņģeļi, kā vienīgi Tēvs.
36 Amma zaaro din, wala saaya din sanno, boro kulu s'a bay, baa beene malaykey, wala Izo mo, kala Baabo hinne.
37Jo kā bija Noasa dienās, tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
37 Amma mate kaŋ Nuhu jirbey te d'a, yaadin no Boro* Izo bangayyaŋo mo ga te d'a.
38Jo kā tanī laikā pirms ūdens plūdiem viņi ēda un dzēra, precējās un devās laulībā līdz tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā,
38 Zama mate kaŋ cine a go jirbey din ra, za tunfaana* haro mana kaa, i goono ga ŋwa, i goono ga haŋ, i goono ga hiiji, i ga hiijandi, kala hano kaŋ hane Nuhu furo hiyo ra,
39Un viņi nesaprata, iekams plūdi nāca un aizrāva visus; tā būs arī Cilvēka Dēla atnākšanā.
39 jirsi boŋ mo tunfaana haro kaa ka ikulu ŋwa. Yaadin cine no Boro Izo bangayyaŋo ga ciya d'a.
40Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās.
40 Saaya din ra boro hinka ga bara fari. I g'afo sambu k'afa naŋ.
41Divas mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.
41 Wayboro hinka ga bara fufuyaŋ do. I g'afo sambu k'afa naŋ.
42Tāpēc esiet modri, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs atnāks.
42 Araŋ ma batu fa, zama araŋ si bay zaari kaŋ ra no araŋ Rabbo ga kaa.
43Bet tas jums jāzina: ja nama tēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, tad viņš paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā mājā.
43 Amma ma woone bay: da windikoy ga bay saaya kaŋ no zay ga kaa, doŋ a ga batu, a si naŋ i ma nga fuwo fun.
44Tāpēc esiet arī jūs sagatavoti, jo jūs nezināt, kurā stundā Cilvēka Dēls atnāks.
44 Araŋ binde ma goro soolanteyaŋ, zama saaya kaŋ ra araŋ mana tammahã no Boro Izo ga kaa.
45Kā tev šķiet, kurš ir uzticīgais un gudrais kalps, ko kungs iecēla pār savu saimi, lai viņiem dotu barību īstā laikā?
45 May no tamo wo kaŋ gonda naanay da laakal, kaŋ a koyo n'a daŋ nga windo almayaaley boŋ, zama a m'i no ŋwaari alwaati kaŋ ga hagu ra?
46Svētīgs tas kalps, kuru kungs pārnācis atradīs tā darām.
46 Tamo wo ya albarkante no d'a koyo kaa ka gar a goono ga te yaadin.
47Patiesi es jums saku: Viņš to iecels pār visiem saviem īpašumiem.
47 Haciika ay ga ne araŋ se: a g'a daŋ a ma nga jinayey kulu dabari.
48Bet ja ļaunais kalps sacīs savā sirdī: mans kungs kavējas nākt,
48 Amma da tam laala din ga ne nga bina ra: ‹Ay koyo ga gay hal a ga kaa,›
49Un iesāks sist savus līdzdarbiniekus, un ēdīs, un dzers ar plītniekiem,
49 hal a ma sintin ka nga tamtaray hangasiney kar, a ma ŋwa, a ma haŋ bugantey banda,
50Tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad viņš to negaida, un stundā, kuru nezina.
50 kala tamo din koyo ga kaa zaaro kaŋ a mana tammahã din ra, da saaya kaŋ a si bay ra.
51Un viņš to satrieks un dos tam kopalgu ar liekuļiem: tur būs raudāšana un zobu griešana.
51 A ga tamo barzu k'a gaahamo kulu bagu-bagu. A g'a baa daŋ munaficey banda. Noodin no i ga hẽ ka hinjey kanji.