1Tad debesvalstība būs pielīdzināma desmit jaunavām, kas, paņēmušas savas lampiņas, izgāja pretim līgavainim un līgavai.
1 Gaa no i ga beene koytara himandi sanda wandiyo way kaŋ yaŋ na ngey fitillayaŋ sambu ka koy ka arhiiji kubay.
2Bet piecas no tām bija vieglprātīgas un piecas gudras.
2 I ra igu wo sinda laakal, amma igu fa din laakalkooniyaŋ no.
3Jo piecas vieglprātīgās paņēma sev līdz lampiņas, bet nepaņēma eļļu.
3 Zama ngey kaŋ sinda laakal din, saaya kaŋ i na ngey fitilley sambu, i mana ji sambu i banda.
4Bet gudrās līdz ar lampiņām paņēma arī eļļu savos traukos.
4 Amma laakalkooney wo na ji sambu sintiliyaŋ ra, da fitilley ngey banda.
5Kad līgavainis kavējās, visas iemiga un gulēja.
5 Amma waato kaŋ arhiijo gay hal a ga kaa, jirbi n'i kulu di hal i kani.
6Bet nakts vidū atskanēja sauciens: Lūk, līgavainis nāk, izejiet viņam pretim!
6 Amma cino farsi bindi, kal i maa cilili: ‹Wa guna, arhiijo neeya! Wa fatta k'a kubay!›
7Tad visas šīs jaunavas uzcēlās un iededzināja savas lampiņas.
7 Alwaato din ra binde, wandiyey din kulu tun ka ngey fitilley hanse.
8Bet vieglprātīgās sacīja gudrajām: Dodiet mums no jūsu eļļas, jo mūsu lampiņas izdziest.
8 Ngey kaŋ sinda laakal ne laakalkooney se: ‹W'iri no araŋ jiyey gaa, zama iri fitilley goono ga bu.›
9Gudrās atbildēja, sacīdamas: Lai nepietrūktu mums un jums, labāk ejiet pie pārdevējiem un nopērciet sev!
9 Amma laakalkooney tu ka ne i se: ‹Hambara a si wasa in d'araŋ se. Wa koy neerakoy do ka day araŋ boŋ se.›
10Bet kamēr viņas gāja pirkt, atnāca līgavainis; un kas bija sagatavojušās, tās kopā ar viņu iegāja kāzās un durvis aizslēdza.
10 Waato kaŋ i koy daymo do, kal arhiijo kaa i banda. Borey kaŋ yaŋ go soolanteyaŋ furo arhiijo banda hiijay bato ra. I na windi meyo daabu mo.
11Bet pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atver mums!
11 Kokor banda wandiyo fey din mo kaa ka ne: ‹Rabbi, Rabbi, ma fiti iri se!›
12Bet viņš atbildēja un sacīja: Patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu.
12 Amma a tu ka ne: ‹Haciika, ay ga ne araŋ se: ay s'araŋ bay.›
13Tāpēc esiet modri, jo nezināt ne dienu, ne stundu!
13 Araŋ ma batu fa, zama araŋ si zaaro wala saaya bay!
14Tas tāpat kā ar cilvēku, kas pirms aizceļošanas sasauca savus kalpus un uzticēja viņiem savu mantu.
14 Zama a si hima kala boro kaŋ ga koy laabu fo. A na nga tamey ce ka nga arzaka talfi i gaa.
15Un vienam viņš deva piecus talentus, citam divus, bet citam vienu, katram pēc tā spējām; un pats tūdaļ aizceļoja.
15 A na talent gu no afo se, afo mo se talent* hinka, afo mo talent fo. A n'i kulu no ngey hina me, gaa no a na nga diraw te.
16Bet tas, kas piecus talentus bija saņēmis, aizgāja un laida tos darbā, un ieguva citus piecus.
16 Sahãadin-sahãadin nga kaŋ na iguwa din ta koy ka daymi te ka du igu fo koyne.
17Tāpat tas, kas divus bija saņēmis, ieguva citus divus.
17 Yaadin no nga mo kaŋ na ihinka ta, nga mo du ihinka koyne.
18Bet tas, kas bija saņēmis vienu, aizgāja un ieraka to zemē, un tā paslēpa sava kunga naudu.
18 Amma bora kaŋ n'afa ta din, a koy ka guusu fansi no laabo ra ka nga koyo nooro tugu.
19Bet pēc ilga laika pārnāca šo kalpu kungs un sāka norēķināties ar viņiem.
19 A go no, alwaati kuuku banda, kala tamey din koyo kaa. Nga nd'ey soobay ka lasaabu.
20Tad atnāca tas, kas bija saņēmis piecus talentus. Viņš atnesa vēl piecus talentus un sacīja: Kungs, tu man iedevi piecus talentus, lūk, es ieguvu vēl citus piecus!
20 Bora kaŋ na talent guwa ta din kaa ka kande igu fo koyne ka ne: ‹Ay jine bora, guna, talent guwa kaŋ ni no ay se kande igu fo riiba.›
21Tad viņa kungs sacīja tam: Pareizi, tu labais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!
21 A koyo ne a se: ‹A boori! Ni ya tam hanno no, naanaykoy mo. Ni na naanay cabe hari kayna yaŋ ra, ay ga ni daŋ hari boobo boŋ. Ma furo ni koyo farhãyaŋo ra.›
22Atnāca arī tas, kas divus talentus bija saņēmis, un sacīja: Kungs, tu man iedevi divus talentus; lūk, es ieguvu vēl citus divus!
22 Bora kaŋ na talent hinka ta din mo kaa ka ne: ‹Ay jine bora, talent hinka kaŋ ni no ay se kande ihinka fo riiba.›
23Viņa kungs sacīja tam: Labi, labais un uzticīgais kalps. Tu biji uzticīgs mazumā, es tevi iecelšu daudzumā. Ieej sava kunga priekā!
23 A koyo ne a se: ‹A boori! Ni ya tam hanno no, naanaykoy mo. Ni na naanay cabe hari kayna yaŋ ra, ay ga ni daŋ hari boobo boŋ. Ma furo ni koyo farhãyaŋo ra.›
24Bet atnāca arī tas, kas vienu talentu bija saņēmis, un sacīja: Kungs, es zinu, ka tu esi bargs cilvēks: tu pļauj tur, kur tu neesi sējis, un savāc, kur neesi izkaisījis.
24 Bora kaŋ na talent fa ta din mo kaa ka ne: ‹Ay jine bora, ay bay ni ya boro no kaŋ si bakar. Ni ga nangu kaŋ ni mana duma wi, nangu kaŋ ni mana say mo, ni ga hin ka margu.
25Es baidījos, aizgāju un paslēpu tavu talentu zemē. Lūk, te saņem, kas tavs!
25 Ay mo humburu. Ay koy ka ni taleŋo tugu laabo ra. Guna ni haro neeya.›
26Bet viņa kungs atbildēja un tam sacīja: ļaunais un kūtrais kalps! Tu zināji, ka es pļauju tur, kur neesmu sējis, un savācu, kur neesmu kaisījis.
26 Amma a koyo tu ka ne a se: ‹Ni ya tam laalo no, kaŋ ga hawfun mo! Ni bay kaŋ ay ga wi naŋ kaŋ manti ay k'a duma, ay ga margu mo naŋ kaŋ ay mana say.
27Taču tev vajadzēja dot manu naudu naudas mainītājiem, lai es pārnācis saņemtu savu mantu ar augļiem.
27 A ga hima doŋ ni ma kond'ay nooro barmaykoy do. D'ay kaa ay ga du a, nga nda nga riiba.
28Tāpēc atņemiet viņam talentu un dodiet tam, kam desmit talentu!
28 Wa taleŋo din ta a gaa k'a no bora kaŋ gonda iway din se.
29Jo katram, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnībā; bet no tā, kam nav, tiks atņemts arī tas, kas viņam šķietami ir.
29 Zama boro kulu kaŋ gonda, nga se no i ga no, a ma du iboobo mo. Amma boro kaŋ sinda, baa haŋ kaŋ go a se din, i g'a ta a gaa.
30Bet nelietīgo kalpu izmetiet ārējās tumsībās; tur būs raudāšana un zobu griešana.
30 Tam yaamo wo mo, w'a catu taray kuba ra. Noodin no i ga hẽ ka hinjey kanji.›
31Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā majestātē un visi eņģeļi līdz ar Viņu, tad Viņš sēdēs savā godības tronī.
31 Amma waati kaŋ Boro Izo ga kaa nga beera ra, da malaykey kulu a banda, alwaati din no a ga goro nga darza karga boŋ.
32Un visas tautas tiks sapulcinātas Viņa priekšā; un Viņš tās atdalīs vienu no otras, kā gans atšķir avis no āžiem.
32 I ga ndunnya dumey kulu mo margu a jine. Nga no g'i kaa care ra, mate kaŋ cine kuruko ga hincin da feeji kaa care ra.
33Un Viņš novietos avis savā labajā, bet āžus kreisajā pusē.
33 A ga feejey ye nga kambe ŋwaaro gaa, hinciney mo nga kambe wow gaa.
34Tad ķēniņš sacīs tiem, kas būs Viņa labajā pusē: Nāciet jūs, mana Tēva svētītie, un iemantojiet valstību, kas jums sagatavota no pasaules radīšanas!
34 Gaa no Koyo ga ne nga kambe ŋwaaro gaa waney se: ‹Araŋ wo ay Baabo albarkantey, wa kaa! Araŋ ma koytara kaŋ i soola araŋ se za ndunnya sinjiyaŋ tubu.
35Jo es biju izsalcis, un jūs mani paēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man devāt dzert; es biju svešinieks un jūs mani pieņēmāt.
35 Zama ay maa haray, araŋ n'ay no ŋwaari. Ay maa jaw, araŋ n'ay no hari ya haŋ. Ay go yawtaray ra, araŋ n'ay zumandi araŋ do.
36Es biju kails un jūs mani apģērbāt; es biju slims un jūs mani apmeklējāt; es biju cietumā un jūs atnācāt pie manis.
36 Ay banji, araŋ n'ay bankaaray. Ay jante, araŋ n'ay kunfa. Ay go kasu ra, araŋ kaa ay do.›
37Tad taisnīgie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam redzējuši Tevi izsalkušu un Tevi paēdinājuši, izslāpušu un devuši Tev dzert?
37 Gaa no adilantey ga tu ka ne a se: ‹Rabbi, waatifo no iri di nin da haray, iri na ni no ŋwaari? wala nda jaw, iri na ni no haŋyaŋ hari?
38Kad mēs esam redzējuši Tevi kā svešinieku un Tevi pieņēmuši, vai kailu un Tevi apģērbuši?
38 Waatifo mo no iri di nin yawtaray ra, hal iri na ni zumandi? wala banji ra, hal iri na ni bankaaray?
39Kad mēs esam redzējuši Tevi slimu vai cietumā un esam gājuši pie Tevis?
39 Waatifo no iri di ni jante, wala ni go kasu ra, hala iri kaa ni do?›
40Un ķēniņš atbildēs viņiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.
40 Koyo mo ga tu ka ne i se: ‹Haciika, ay ga ne araŋ se: za kaŋ araŋ na woodin te ay nya-izey wo se, baa bora kaŋ ga kayna ka bisa ikulu, ay se no araŋ n'a te.›
41Tad Viņš sacīs arī tiem, kas pa kreisi: Ejiet prom no manis jūs, nolādētie, mūžīgajā ugunī, kas ir sagatavota velnam un tā eņģeļiem!
41 Gaa no a ga ne nga kambe wow haray waney se: ‹Wa fay d'ay, araŋ laalantey, ka koy furo danji kaŋ ga duumi ra, kaŋ i soola Iblisi nda nga malaykey se.
42Jo es biju izsalcis, un jūs mani nepaēdinājāt; es biju izslāpis, un jūs man nedevāt dzert.
42 Zama ay maa haray, araŋ man'ay no ŋwaari. Ay maa jaw, araŋ man'ay no haŋyaŋ hari.
43Es biju svešinieks, un jūs mani nepieņēmāt; biju kails, un jūs mani neapģērbāt; es biju slims un biju cietumā, bet jūs mani neapmeklējāt.
43 Ay go yawtaray ra, araŋ man'ay zumandi, da banji ra mo, araŋ man'ay bankaaray. Ay jante, ay furo kasu mo, araŋ day man'ay kunfa.›
44Tad atbildēs arī tie un sacīs Viņam: Kungs, kad mēs redzējām Tevi izsalkušu vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai neapģērbtu, vai slimu, vai cietumā, un neesam Tev kalpojuši?
44 Gaa no ngey mo ga tu ka ne: ‹Rabbi, waatifo no iri di nin da haray, wala da jaw, wala yawtaray ra, wala banji ra, wala nda jante, wala kasu ra, kaŋ iri mana ni saajaw?›
45Tad Viņš atbildēs tiem un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arī man neesat darījuši.
45 Gaa no nga mo ga tu i se ka ne: ‹Haciika, ay ga ne araŋ se: za kaŋ araŋ mana woodin te bora kaŋ kayna nda ikulu afo se, ay se no araŋ man'a te.›
46Un šie ieies mūžīgajās mokās, bet taisnīgie - mūžīgajā dzīvē.
46 Woodin yaŋ mo ga koy gurzugay kaŋ ga duumi bona ra, amma adilantey ga koy fundi hal abada ra.»