1Es redzēju citu varenu eņģeli, kas bija ietinies mākonī, nokāpjam no debesīm. Un varavīksne bija virs viņa galvas; un viņa vaigs bija kā saule, bet viņa kājas kā uguns stabi.
1 Ay di malayka gaabikooni fo mo kaŋ goono ga zumbu ka fun beena ra. A goono ga daabu nda buru nga gaa. Sajeera mo go a boŋo gaa, a moyduma ga hima wayno cine, a cey mo ga hima danji sariyaŋ.
2Un viņam rokā bija atvērta grāmatiņa. Un viņš lika savu labo kāju virs jūras un kreiso virs zemes
2 A kamba ra mo a gonda tira kunkunante kayna fo kaŋ go feerante. A na nga kambe ŋwaari ca sinji teeko boŋ, kambe wow wano mo laabo boŋ.
3Un sauca stiprā balsī, it kā lauva rūktu. Un kad viņš bija saucis, tad septiņu pērkonu balsis sāka runāt.
3 A kuuwa nda jinde beeri sanda muusu beeri kaŋ goono ga dundu. Waato kaŋ a kuuwa mo, beena kaatiyaŋ iyya na ngey jinde tunandi.
4Un kad septiņi pērkoni savās balsīs bija runājuši, es to gribēju uzrakstīt. Tad dzirdēju balsi no debesīm man sakām: Apzīmogo, ko runāja septiņi pērkoni, bet neuzraksti to!
4 Waato kaŋ kaatiyaŋ iyya din salaŋ, ay soola ay ma hantum. Kal ay maa jinde kaŋ fun beene ka ne: «Ma haŋ kaŋ kaatiyaŋ iyya din ci daabu, ma si n'i hantum bo.»
5Un eņģelis, ko es redzēju stāvam virs jūras un virs zemes, pacēla savu roku pret debesīm
5 Malayka kaŋ ay di go ga kay teeko da laabo boŋ mo na nga kambe ŋwaaro sambu beene haray.
6Un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi mūžos un kas radīja debesis un visu, kas tanīs, un zemi, un visu, kas tanī, un jūru, un visu, kas tanī, jo laika vairs nebūs.
6 A ze nda nga kaŋ goono ga funa hal abada abadin, kaŋ na beene da haŋ kaŋ go a ra, da ganda nda haŋ kaŋ go a ra, da teeku nda haŋ kaŋ go a ra din taka. A ne: «Murayyaŋ si no koyne,
7Bet septītā eņģeļa vēstījuma dienās, kad tas sāks bazūnēt, piepildīsies Dieva noslēpums, kā Viņš to pasludināja caur saviem kalpiem praviešiem.
7 amma malayka iyyanta jinda jirbey ra, alwaato kaŋ a ga ba ka hillo kar, alwaato din no Irikoy gundo ga kubay, mate kaŋ a ci nga tamey kaŋ ga ti annabey* se.»
8Un atkal es dzirdēju balsi no debesīm man runājam un sakām: Ej un ņem atvērto grāmatu no eņģeļa rokas, kas stāv virs jūras un virs zemes!
8 Jinda mo kaŋ ay maa kaŋ fun beena ra ye ka salaŋ ay se ka ne: «Koy ka tira kaŋ go feerante ta malayka kaŋ go ga kay teeko da laabo boŋ kamba ra.»
9Un es aizgāju pie eņģeļa un sacīju viņam, lai viņš man dod grāmatu. Viņš man teica: Ņem grāmatu un apēd to, un tā darīs rūgtas tavas iekšas, bet salda kā medus tā būs tavā mutē.
9 Kal ay koy malayka do ka ne a se a m'ay no tira kayna din. A ne ay se: «Di ka ŋwa. A ga naŋ ni gunda ma fottu, amma ni me ra a ga mansi sanda yu.»
10Un es ņēmu grāmatu no eņģeļa rokas un apēdu to; un tā bija manā mutē salda kā medus. Bet kad to biju apēdis, manās iekšās radās rūgtums.
10 Ay na tira kayna din ta malayka kamba ra mo k'a ŋwa. Ay me ra kay a ga mansi sanda yu. Alwaato kaŋ ay n'a ŋwa mo, ay gunda fottu.
11Un viņš man sacīja: Tev būs atkal pravietot par tautām un ciltīm, un valodām, un daudziem ķēniņiem.
11 I ne ay se: «Tilas kala ni ma ye ka annabitaray te jama boobo, da dumi boobo, da deene boobo da bonkooni boobo boŋ.»