1Man deva niedri, līdzīgu spieķim, un sacīja: Celies un mēri dievnamu un altāri, un dievlūdzējus, kas tanī,
1 I n'ay no kwaari sanda goobu cine ka ne: «Tun ka fuwo kaŋ ra i ga sududu Irikoy se nda sargay feema neesi, ka borey kaŋ yaŋ ga sududu a ra mo kabu.
2Bet ārējo pagalmu, kas ir ārpus dievnama, atstāj un nemērī to, jo tas dots pagāniem; un viņi mīdīs svēto pilsētu četrdesmit divus mēnešus.
2 Amma batama kaŋ go fuwo windanta, kala ma fay nd'a. Ma s'a neesi, zama i n'a no dumi cindey se. I ga birni hananta taamu ngey cey cire kala handu waytaaci cindi hinka.
3Un es likšu saviem diviem lieciniekiem, ka viņi, maisos tērpti, pravietos tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.
3 Koyne, ay g'ay seeda hinka no dabari i ma annabitaray te jirbi zambar fo da zangu hinka nda waydu. I sinda kala bufu zaara bankaarayyaŋ.»
4Viņi ir tie divi eļļas koki un tie divi svečturi, kas stāv zemes kunga priekšā.
4 Ngey no ga ti zeytun* tuuri nya hinka da fitilla hinka kaŋ goono ga kay ndunnya Rabbo jine.
5Un ja kāds gribētu viņiem kaitēt, tad uguns izies no to mutes un aprīs viņu ienaidniekus; ja kāds tos gribētu aizskart, tam jāiet bojā.
5 Da boro fo ga ba nga m'i maray mo, kala danji ma fun i meyey ra k'i ibarey ŋwa. Da boro fo ga ba nga m'i maray, tilas kal i m'a koy wi yaadin cine.
6Viņiem vara aizslēgt debesis, lai nelītu viņu pravietošanas laikā; tiem vara ūdeņus pārvērst asinīs un sist zemi visādām mocībām, kad vien viņi gribēs.
6 Borey din gonda dabari ka beene daabu hala hari ma si kaŋ ngey annabitaray jirbey ra. I gonda dabari haro boŋ mo k'a bare ka ciya kuri, ka ndunnya kar da balaaw dumi kulu, mate kaŋ i ga ba kulu.
7Un kad viņi beigs savu liecību, tad zvērs, kas izkāpj no bezdibeņa, karos pret tiem, tos uzvarēs un tos nonāvēs.
7 Waati kaŋ i na ngey seeda ban mo, alman futo kaŋ ga fun guuso kaŋ sinda me ra ga wongu nd'ey. A ga te i boŋ zaama k'i wi mo.
8Un viņu līķi gulēs ielās, lielajā pilsētā, ko garīgi sauc par Sodomu un Ēģipti, kur arī viņu Kungs krustā sists.
8 I buukoy mo ga kani birni bambata fonda ra, birno kaŋ se i ga ne da misa Saduma* nda Misira, nango kaŋ borey n'i Rabbo kanji mo nooya.
9Un cilšu, un tautu, un valodu, un tautību ļaudis redzēs viņu līķus trīs ar pus dienas un neļaus viņu līķus likt kapā.
9 Borey mo dumey ra, da kundey ra, da deeney ra, da dumi cindey ra, i g'i buukoy gomdo jirbi hinza nda jare. I mana naŋ mo i m'i buukoy daŋ saaray ra bo.
10Tad zemes iedzīvotāji par to priecāsies un līksmosies, un sūtīs dāvanas cits citam, jo šie divi pravieši mocīja tos, kas dzīvoja virs zemes.
10 Koyne, borey kaŋ yaŋ goono ga goro ndunnya ra ga farhã i boŋ. I ga soobay ka maa kaani, i ga soobay ka nooyaŋ samba care se zama annabi hinka din na ndunnya gorokoy gurzugandi.
11Un pēc trīs ar pus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos. Un viņi cēlās savās kājās; un lielas bailes uznāca tiem, kas viņus redzēja.
11 Jirbi hinza nda jara din banda no, Irikoy ye ka fundi daŋ i ra, i kay ngey cey gaa koyne. Humburkumay bambata mo na borey kaŋ yaŋ goono g'i guna di.
12Un viņi dzirdēja stipru balsi no debesīm tiem sakām: Nāciet šurp augšā! Un viņi mākonī uzgāja debesīs; un to ienaidnieki redzēja viņus.
12 I maa jinde beeri kaŋ fun beena ra ka ne i se: «Wa kaaru ka kaa neewo!» I kaaru ka koy beena ra buro ra. I ibarey mo go g'i guna.
13Un tanī stundā notika liela zemestrīce un desmitā pilsētas daļa sagruva. Šinī zemestrīcē gāja bojā septiņi tūkstoši cilvēku vārdu, bet pārējos pārņēma bailes; un viņi deva godu debesu Dievam.
13 Saaya din ra mo laabu zinjiyaŋ bambata fo te. Birno farsimi way ra afo mo kaŋ. I na boro zambar iyye wi laabo zinjiyaŋo din ra. Cindey mo humburu, hal i na Irikoy kaŋ go beene beerandi.
14Otras bēdas pagāja. Un, lūk, trešās bēdas drīz nāks.
14 Balaaw hinkanta bisa, guna balaaw hinzanta goono ga kaa da waasi.
15Septītais eņģelis bazūnēja, un stipras balsis atskanēja debesīs, vēstīdamas: Šīs pasaules valdīšana pieder mūsu Kungam un Viņa Svaidītajam, un Viņš valdīs mūžīgi mūžos! Amen.
15 Malayka iyyanta mo kar. A banda mo jinde bambata yaŋ te beena ra kaŋ yaŋ ne: «Ndunnya koytara ciya iri Rabbo nda nga Almasihu wane, a ga may mo hal abada abadin.»
16Un tie divdesmit četri sentēvi, kas sēž Dieva priekšā savos troņos, krita uz saviem vaigiem un pielūdza Dievu, sacīdami:
16 Arkusu waranka cindi taaca din kaŋ yaŋ goono ga goro Irikoy jine ngey kargey boŋ ganda biri ngey moydumey boŋ ka sududu Irikoy se
17Mēs Tev pateicamies, Kungs, visvarenais Dievs, kas esi, un kas biji, un kas nāksi, ka Tu saņēmi savu lielo varu un valdīji.
17 ka ne: «Ya Rabbi Irikoy, Hina-Kulu-Koyo, iri goono ga saabu ni se, nin kaŋ go no sohõ, nin kaŋ go no za doŋ, zama ni na ni dabari bambata sambu ka may.
18Un tautas iedegās dusmās: un nāca Tava bardzība un laiks tiesāt mirušos un dot algu Taviem kalpiem, praviešiem un svētajiem, un tiem, kas Tavu vārdu bīstas, mazajiem un lielajiem, un iznīcināt tos, kas zemi veda postā.
18 Ndunnya dumey mo te bine, ni futa mo kaa i gaa. Alwaato kaŋ i ga ciiti buukoy se mo to, da alwaato kaŋ i ga alhakko no ni bannyey kaŋ ti annabey, da hanantey da borey kaŋ yaŋ goono ga humburu ni maa se, ikayney nda ibeerey. Borey mo kaŋ yaŋ goono ga ndunnya halaci, i m'i halaci.»
19Tad atvērās Dieva svētnīca debesīs, un Viņa svētnīcā bija redzams Viņa derības šķirsts, un parādījās zibeņi, un liela krusa.
19 Kal i na fuwo kaŋ ra i ga sududu Irikoy se kaŋ go beena ra feeri. A fuwo ra mo i di a alkawli sundurko. Nyalawyaŋ, da jindeyaŋ, da beene dunduyaŋ, da laabu zinjiyaŋ da gari bambata mo te.