¹Tuku' po'ingku-ku, hewa aku' wo'o mpotuku' po'ingku Kristus.

¹Esiet sekotāji man kā es Kristum!

²Kakaliliua-na ompi', ku'une' -koi apa' hi butu nyala-na nikiwoi oa' -a, pai' nituku' oa' tudui' to kuparata-mikokoi.

²Brāļi, par to es jūs cildinu, ka jūs visur mani pieminat un pildāt manas pavēles tā, kā es jums tās esmu devis.

³Aga ria hanyala to kana kupopokiwoii-kokoi. Kristus ma'ala rarapai' -ki woo' hi hawe'ea tomane. Tomane-hawo hewa woo' hi tobine, pai' Alata'ala hewa woo' hi Kristus.

³Bet es gribu, lai jūs zinātu, ka katra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, un Kristus galva ir Dievs.

⁴Ane tomane mokaramuai pai' -i mosampaya ba mpohowa' lolita Alata'ala hi pogamparaa, tomane toei mpokedi' Kristus, to jadi' woo' -na.

⁴Katrs vīrietis, kas, apsedzis galvu, lūdz Dievu vai pravieto, dara negodu savai galvai.

⁵Aga ane hadua tobine mosampaya ba mpohowa' lolita Alata'ala hi pogamparaa, pai' uma-i mokaramuai, uma-hana lompe'. Apa' ntuku' ada, tobine toei mpokedi' tomane-na, to jadi' woo' -na. Tobine to uma mokaramuai toei, hibalia kame'eai' -na hante tobine to rakoku lau-mi wuluwoo' -na.

⁵Bet katra sieviete, kas lūdz Dievu vai pravieto ar neapsegtu galvu, dara negodu savai gadvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.

⁶Jadi', ane ria tobine to uma dota mokaramuai hi pogamparaa, agina ragunci lau-mi wuluwoo' -na. Aga ane me'ea' -i ragunci ba rakoku, kana mokaramuai-i.

⁶Ja sieviete neaizsedzas, tad lai viņai nocērp matus! Tā kā sievietei ir kauns būt apcirptai vai noskūtai, tad lai apsedz galvu!

⁷Tomane to mosampaya ba mpohowa' lolita Alata'ala, neo' mokaramuai, apa' tomane rapajadi' hi rala lence Alata'ala bona hanga' Alata'ala rapomobohe. Tobine-hawo kana mokaramuai apa' tobine mpomobohe hanga' tomane-na.

⁷Vīrietim nevajag galvu apsegt, jo viņš ir Dieva attēls un godība, bet sieviete ir vīra gods.

⁸Apa' tomane uma rapajadi' ngkai tobine, tobine-hanale to rapajadi' ngkai tomane-e.

⁸Jo vīrietis nav no sievietes, bet sieviete no vīrieša; (1.Moz.2,21-22)

⁹Pai' wo'o, bela tomane to rapajadi' bona mpotulungi tobine, tobine rapajadi' bona mpotulungi tomane.

⁹Arī vīrietis nav radīts sievietes dēļ, bet sieviete - vīrieša dēļ. (1.Moz.2,18 u.c.)

¹⁰Toe-mi pai' tobine kana mokaramuai, hewa tanda pengkoru-na, apa' ria wo'o-hawo mala'eka to mpopanto' -ta.

¹⁰Tāpēc sievietei galvā jānēsā varas zīme eņģeļu dēļ.

¹¹Aga nau' -pa wae, hi kita' to mepangala' hi Pue', tobine pai' tomane hibaa-balia hi rala hawe'ea-na. Tobine uma tuwu' mokalaua hi woto-na moto, wae wo'o tomane uma tuwu' mokalaua hi woto-na moto.

¹¹Tomēr Kungā nav vīrietis bez sievietes, nedz sieviete bez vīrieša;

¹²Apa' hewa tobine to lomo' -na rapajadi' ngkai tomane, tomane wo'o-hawo putu ngkai tobine. Hawe'ea-na ngkai Alata'ala.

¹²Jo kā sieviete no vīrieša, tā arī vīrietis no sievietes, bet viss no Dieva.

¹³Pekiri moto-koi: ha natao tobine mosampaya hi Alata'ala hi rala pogamparaa ane uma-i mokaramuai?

¹³Spriediet jūs paši: vai pieklājas sievietei neaizsegtai Dievu lūgt?

¹⁴Rapa' -na ane tomane moloe wuluwoo' -na, biasa ta'uli' uma ntoto ria taoa-na.

¹⁴Vai pati daba nemāca: ja kāds vīrietis audzē matus, tas viņam ir negods;

¹⁵Aga ane tobine moloe wuluwoo' -na, ta'uli' lompe'. Wuluwoo' -na to moloe toe kancolaa-na-hana, apa' wuluwoo' to moloe rawai' -raka tobine raponcawa mua-ra.

¹⁵Bet ja sieviete audzē matus, tas viņai ir gods, jo mati viņai doti par aizsegu.

¹⁶Tapi' ane ria to doko' mpobaro to ku'uli' tohe'i, toi-wadi lolita-ku: ada to kituku' kai', tobine kana mokaramuai hi pogamparaa, pai' ada toe wo'o-mi to ratuku' topetuku' Alata'ala hi ngata-ngata ntani' -na. Ntani' -na ngkai toe, uma ria.

¹⁶Bet ja kāds gribētu ķildoties, tad ne pie mums, ne Dieva Baznīcā tāda ieraduma nav.

¹⁷Kakaliliua-na, ria wo'o-pi hanyala to doko' ku'uli' -kokoi. Uma-koi ku'une' sabana kehi-ni tohe'i, apa' porumpu-ni uma mpokeni kalompea' -na, kadada'aa-na lau-wadi.

¹⁷Bet šo es aizrādu ne cildinādams, jo jūsu sanāksmes nenāk jums par labu, bet par ļaunu.

¹⁸Lomo' -lomo' -na, ku'epe kareba to mpo'uli': ane morumpu-koi mogampara, ria posisalaa-ni hadua pai' hadua. Hiaa' neo' kupemakono mpu'u-e'!

¹⁸Vispirms es dzirdu, ka jūsu draudzes sanāksmēs notiekot šķelšanās, un daļēji es tam ticu;

¹⁹Lompe' lau-di ane ria posisalaa-nie, bona incana ba hema mpu'u-koi to moroho petuku' -ni hi Pue'.

¹⁹Jo šķelšanām gan jābūt, lai kļūtu redzami tie, kas starp jums ir uzticami.

²⁰Jadi', ane moromu-koi hangkaa-ngkania, po'ingku-ni uma natao hi tauna to morumpu ngkoni' roti pai' nginu anggur mpokiwoi kamate-na Pue' Yesus.

²⁰Kad jūs sanākat kopā, tad tas vairs nav Kunga vakarēdiena baudīšanai;

²¹Apa' hi poromu-ni, ria-koi hantongo' to kaliliu mpokoni' pongkoni' -ni moto pai' nginu anggur-ni moto, alaa-na nipolangu moto-mi-koina. Hiaa' doo-ni to uma nakariai, mo'oro' moto-ra.

²¹Jo katrs steidzas paņemt ēšanai savu ēdienu, un tā dažs paliek izsalcis, bet dažs piedzeras.

²²Ha uma-koi tomia-e? Agina ngkoni' pai' nginu moto-mokoi rala tomi-ni ntuku' konoa-ni. Napa pai' hewa toe kehi-ni hi pogamparaa-e? Ba nipokedi' -ra-rana hingka doo-ni to napobagia Alata'ala? Doko' ni'eai' -ra to uma nakariai-e? Napa to kana ku'uli' -kokoi tohe'i-e? Ha taoa-na ku'une' -koi? Uma-hanae'! Hi gau' -ni tohe'e uma-koi ku'une'.

²²Vai jums nav māju, kur ēst un dzert? Vai jūs nicināt Dieva Baznīcu un apkaunojat tos, kam nekā nav? Ko lai jums saku? Vai lai cildinu? Šai ziņā es jūs necildinu.

²³Apa' kutudui' moto-koi wengi napa batua-na ngkoni' pai' nginu hangkaa-ngkania mpokiwoi kamate-na Pue'. Pai' napa to kutudui' -kokoi toe, kutarima ngkai Pue' moto. Hi bengi karapobalu' -na Pue' Yesus, na'ala' -mi roti

²³Jo no Kunga es saņēmu, ko arī jums atstāju, ka Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tika nodots, paņēma maizi,

²⁴pai' ka'oti-na mpo'uli' tarima kasi hi Alata'ala, napihe-pihe pai' na'uli' -raka ana'guru-na: "Toi-mi woto-ku to kutonu mpotolo' -koi. Babehi-mokoi ada toi bona mpokiwoi-a."

²⁴Un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai!

²⁵Wae wo'o ka'oti-ra ngkoni', na'ala' sangkiri' to ihia' anggur, pai' na'uli': "Ihi' sangkiri' toi mpobatuai pojanci Alata'ala to bo'u, to mpoposidai' Alata'ala pai' manusia', to rapadupa' hante raa' -ku. Butu ngkani-ni nginu, babehi-koi tohe'i bona mpokiwoi-a."

²⁵Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir Jaunā derība manās Asinīs; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai!

²⁶Jadi', butu ngkani takoni' roti pai' ta'inu anggur hangkaa-ngkania hewa toe, to tababehi toe mpotutura kamate-na Pue', duu' -na rata nculii' -i mpai'.

²⁶Un cikkārt šo maizi ēdīsiet un biķeri dzersiet, jūs pasludināsiet Kunga nāvi, iekams Viņš nāks.

²⁷Toe pai' ku'uli' -kokoi: tauna to ngkoni' roti ba mpo'inu anggur Pue' toe hante kehi to uma natao, bate masala' -ra, apa' hewa uma rasaile' woto pai' raa' -na Pue' to nabatuai ada toe.

²⁷Tātad, kas necienīgi šo maizi ēdīs vai dzers Kunga biķeri, tas noziegsies pret Kunga Miesu un Asinīm.

²⁸Jadi', butu dua tauna kana mpoparesa' ncala' kehi-na, pai' lako' ma'ala-idi ngkoni' roti pai' nginu anggur toe.

²⁸Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera!

²⁹Apa' tauna to ngkoni' roti pai' nginu anggur toe hante kehi to uma natao, bate nahuku' -ra Alata'ala, apa' uma rasaile' woto-na Pue' to nabatuai ada toe.

²⁹Jo kas ēd un dzer necienīgi, tas, neizšķirdams Kunga miesu, ēd un dzer sev tiesu.

³⁰Apa' ngkai toe-die pai' alaa-na wori' -koi to peda' ba lente wuku-nie, pai' ria mpu'u-mi doo-ni to mate.

³⁰Tādēļ starp jums ir daudz neveselu un vāju, un daudzi aizmiguši.

³¹Jadi', ane taparesa' mperi'ulu moto-hawo kehi-ta, uma-hawo nahuku' -ta Pue'.

³¹Ja mēs paši sevi tiesātu, tad mēs netiktu tiesāti.

³²Aga ane nahuku' -ta Pue' hewa toe, batua-na naparesai' -ta hewa hadua tuama mpoparesai' ana' -na, bona neo' -ta mpai' rahuku' hangkaa-ngkania hante tauna to uma mpo'incai Pue'.

³²Bet tiesādams Kungs mūs pārmāca, lai mēs reizē ar šo pasauli netiekam pazudināti.

³³Ngkai toe-mi ompi' -ompi' -ku, ane morumpu-koi ngkoni' roti pai' nginu anggur mpokiwoi kamate-na Pue', agina momepopea-koi pai' lako' ngkoni' hangkaa-ngkania.

³³Tātad, mani brāļi, kad jūs sapulcējaties mielastam, tad pagaidiet cits citu!

³⁴Ane ria to mo'oro', ngkoni' ncala' hi tomi-na. Nee-neo' mpai' morumpu-koi bona mogampara, hiaa' mporata huku' lau-dakoi ngkai Pue'. Pai' ane gau' -gau' to ntani' -na, ku'atoro' ane rata-a-damo mpai'.

³⁴Ja kāds ir izsalcis, lai paēd mājās, ka jūs nesapulcētos tiesai. Kad ieradīšos, noteikšu pārējo.