¹Kakaliliua-na ompi', mpotompoi' -a pompekunea' -ni to hi rala sura-ni to nipakatu-ka. Makono-di, lompe' ane tomane uma motobinei-e.

¹Bet attiecībā uz to, ko jūs man rakstījāt: Ir labi cilvēkam sievieti neaizskart.

²Aga aku' mpo'uli', agina tomane mpotobine tobine-na moto-hawo, pai' tobine mpotomane tomane-na moto, bona neo' ria to mogau' sala' hewa to lalau.

²Bet netiklības novēršanai lai katram ir sava sieva un katrai savs vīrs!

³Uma lompe' ane tomane mpolaahi tobine-na ba tobine mpolaahi tomane-na, alaa-na uma-rapa hampoturua lau. Tomane kana mpo'ihii' gau' ncamoko hi tobine-na, wae wo'o-hawo tobine hi tomane-na. Butu dua-nara hore mpo'ihii' pogau' himpau hira'.

³Vīram jāizpilda pienākums pret sievu, tāpat arī sievai pret vīru.

⁴Tobine uma ma'ala mpo'uli': "Woto-ku, anu-ku moto-kuwo." To mpohawai' -i, tomane-na. Wae wo'o tomane uma ma'ala mpo'uli' woto-na anu-na moto-hawo. To mpohawai' -i, tobine-na.

⁴Sievai nav varas pār savu miesu, bet vīram; tāpat arī vīram nav varas pār savu miesu, bet sievai.

⁵Koi' tomane pai' tobine neo' himpau momelaahi alaa-na uma-koi hincoria hewa ada to ncamoko. Ane rapa' -na mpali' loga mosampaya-koi, pai' kahibaliaa-ni uma hincoria ba hangkuja kahae-na, ma'ala moto. Aga ane hudu-damo tempo toe, hincoria wo'o-mokoi. Apa' ane uma hewa toe-koi, mojoli lia-koi nasori seta mogau' sala' apa' uma nikulei' ntaha konoa-ni.

⁵Neizvairieties viens no otra, kā vien uz kādu laiku, pašiem vienojoties, lai nodotos lūgšanai; bet tad atkal atgriezieties viens pie otra, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ.

⁶To ku'uli' toi, bela hawa'. To ku'uli' -le, ane kahibaliaa-ni uma hincoria ba hangkuja kahae-na, ma'ala moto.

⁶Bet to es saku: atļaudams, ne pavēlēdams.

⁷Kakoo-kono-na, kupokono lia ane hawe'ea tauna loa hewa aku'. Aga uma hawe'ea tauna mporata pakulea' bona uma motobinei ba uma motomanei. Butu dua tauna hore-hore mporata pakulea' ngkai Alata'ala, hadua hewa toi hadua hewa tetu.

⁷Jo es vēlos, ka visi būtu tā kā es; bet katram ir sava dāvana no Dieva: vienam tā, otram cita.

⁸Hi tauna to loa pai' hi tobine tobalu, ohe'i lolita-ku: lompe' lau ane bate-ni loa hewa aku'.

⁸Bet es saku neprecētajiem un atraitņiem: labi viņiem būtu, ja viņi paliktu tā kā es.

⁹Aga ane uma-koi ntaha, agina lau-pi ncamoko-koi. Apa' lompe' lau-pi ncamoko, ngkai hina-ni ncamoko uma nidadahi mpotaha.

⁹Bet ja viņi nav atturīgi, lai precas; jo labāk doties laulībā, nekā degt kaislībā.

¹⁰Hi ompi' -ompi' to ncamoko-mi, ohe'i hawa' -ku-- aga bela aku' pue' lolita, Pue' Yesus-hana pue' lolita: tobine to motomanei, neo' -i mpogaa' -ki tomane-na.

¹⁰Bet laulātajiem pavēlu ne es, bet Kungs: sieva lai nešķiras no vīra!

¹¹Tapi' ane mpolia' napogaa' -miki, neo' -ipi motomanei. Ane uma wae, agina mpokanculihii-i tomane-na. Pai' tomane wo'o-hawo, neo' mpogaa' -ki tobine-na.

¹¹Un ja tā šķīrusies, tad tai jāpaliek neprecētai vai jāizlīgst ar savu vīru. Arī vīrs lai sievu neatstāj!

¹²Kakaliliua-na, hi ompi' -ompi' to ntani' -na, ohe'i lolita-ku-- tohe'i aku' moto-mi pue' lolita, uma ria hawa' ngkai Pue': ane ria hadua tomane to Kristen to mpotobine to bela-i to Kristen, hiaa' tobine-na toei dota tida hante hi'a, neo' napogaa' -ki.

¹²Pārējim ne Kungs, bet es saku: ja kādam brālim ir nekristīta sieva un tā piekrīt ar viņu kopā dzīvot, tad lai viņš to neatstāj!

¹³Wae wo'o ane tobine to Kristen to mpotomane to bela-i to Kristen, bo tomane-na toei dota tida dohe-na, neo' napogaa' -ki.

¹³Un ja kādai ticīgai sievai ir nekristīts vīrs, un tas piekrīt ar viņu kopā dzīvot, tad lai neatstāj vīru!

¹⁴Apa' tomane to uma mepangala' tetui, tetonu hi Pue' -imi sabana tobine-na. Pai' tobine to uma mepangala' tetonu hi Pue' wo'o-imi-hawo sabana tomane-na to mepangala'. Ane ke uma hewa toe, tantu ana' -ni hibalia ana' -ra to uma mpo'incai Pue'. Tapi' toe-e, ana' -ni bate tetonu hi Pue' -ramo sabana pepangala' totu'a-ra to hadua.

¹⁴Jo ticīgā sieva svētī neticīgo vīru, un ticīgais vīrs svētī neticīgo sievu; citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti.

¹⁵Tapi' ane tauna to uma mepangala' hi Pue' tetui doko' mogaa', pelele' moto-imi. Hi gau' tohe'e, tobine ba tomane to mepangala' hi Pue' uma tehoo' hi ada poncamoko. Tapi' Alata'ala mpokio' -ta jadi' ana' -na bona tuwu' hintuwu'.

¹⁵Bet ja nekristītais šķiras, tad lai iet, jo brālis vai māsa tādā gadījumā nav saistīti; Dievs mūs ir aicinājis mieram.

¹⁶Apa' uma ta'incai: meka' iko tobine mpokeni tomane-nu mepangala' hi Pue', ba iko tomane mpokeni tobine-nu mepangala' hi Pue'.

¹⁶Jo no kurienes tu, sieva, zini, ka izglābsi savu vīru? Vai no kurienes tu, vīrs, zini, ka izglābsi savu sievu?

¹⁷Hi butu dua tauna Pue' mpowai' tuwu' to mosisala: ria-ta to loa, ria to motobinei, ria to tuwu' batua, ria to tuwu' maradika. Jadi', ane Alata'ala mpokio' -ta jadi' to Kristen, tatuku' -imi hi rala katuwu' -ta, hewa katuwu' -ta ami'. Toe-mi hawa' to kutudui' -raka hawe'ea to Kristen hi butu ngata kahilouaa-ku.

¹⁷Lai katrs dzīvo tā, kā katram Kungs piešķīris un kā Dievs katru aicinājis, un kā es visās draudzēs mācu.

¹⁸Rapa' -na hadua to Yahudi, mepangala' -imi hi Pue' Yesus, uma mingki' nabahaka Katoyahudi-na. Wae wo'o ane tauna to bela-i to Yahudi mepangala' hi Pue' Yesus, uma mingki' mpopetini' -i jadi' to Yahudi.

¹⁸Ja kāds apgraizītais ir aicināts, tad lai viņš nemeklē neapgraizīšanas; ja kāds neapgraizītais ir aicināts, tas lai paliek neapgraizīts!

¹⁹Apa' hi poncilo Alata'ala, ratini' -ta ba uma-ta ratini', uma omea ria tuju-na. To motuju-le, mpotuku' hawa' Alata'ala.

¹⁹Apgraizīšana nekas nav un neapgraizīšana nekas nav, bet Dieva baušļu pildīšana.

²⁰Butu dua tauna, nau' ba beiwa katuwu' -ra, ane Alata'ala mpokio' -ra mepangala' hi Pue' Yesus, agina mpotuku' -ra Pue' hi rala katuwu' -ra toe.

²⁰Katrs lai paliek tanī aicinājumā, kurā tas aicināts!

²¹Ane rapa' -na tuwu' batua-ta, pai' -ta nakio' Alata'ala jadi' to Kristen, neo' tapopeda' nono. Bate tuwu' batua moto-mi. Tapi' ane ria-hawo kalogaa-ta tebahaka ngkai kabatua-ta, mengkabahaka-tamo.

²¹Ja esi aicināts vergs, nezūdies par to, bet, ja vari kļūt brīvs, tad izmanto to!

²²Ba tuwu' batua-ta ba tebahaka-tamo, hibalia-wadi hi poncilo Alata'ala. Apa' hadua batua to nakio' Alata'ala mepangala' hi Pue' Yesus, tebahaka-imi ngkai jeko' sabana posidaia' -na hante Pue'. Wae wo'o hadua maradika to nakio' Alata'ala mepangala' hi Pue' Yesus, batua Kristus wo'o-imi-hawo.

²²Jo kas, vergs būdams, ir Kunga aicināts, tas ir Kunga brīvlaistais; līdzīgi tas, kas brīvs būdams, aicināts, ir Kristus kalps.

²³Alata'ala mpo'oli-mokoi, oti-mi nabayari. Neo' -pokoi mpotuku' konoa manusia'.

²³Jūs esat dārgi atpirkti, nekļūstiet cilvēku vergi!

²⁴Jadi', hewa to ku'uli' we'i ompi': nau' ba beiwa katuwu' -ta nto'u Alata'ala mpokio' -ta jadi' to Kristen, neo' -pi tabalii'. Hante petulungi ngkai Alata'ala, tatuku' -imi hi rala katuwu' -ta.

²⁴Brāļi, katrs lai paliek Dieva priekšā, kā viņš ir aicināts!

²⁵Kakaliliua-na ompi', mpokahangai' -a tauna to loa-pidi. Uma ria hawa' to kutarima ngkai Pue' Yesus, aga nau' -pa wae, ku'uli' -kokoi pomporataa-ku moto-kuwo-- pai' lolita-ku toi masipato' nipangala', apa' na'ongko' -a Pue' jadi' suro-na sabana ahi' -na.

²⁵Attiecībā uz jaunavību man Kunga pavēles nav, bet es dodu padomu kā tāds, kas no Kunga ieguvis žēlsirdību, lai būtu uzticīgs.

²⁶Jadi', ohe'i pomporataa-ku: hi tempo tohe'i, kita' to Kristen bate mponyanyo wori' nyala kaparia, toe pai' ku'uli' agina neo' tabalii' katuwu' -ta eo-eo-na hi rala dunia' toi.

²⁶Tāpēc pašreizējo spaidu dēļ es atzīstu par labāku, ka cilvēkam labāk palikt tāpat.

²⁷Rapa' -na: tauna to motobinei, neo' mpali' ohea-na bona mogaa' hante tobine-na. Tauna to uma motobinei, neo' mingki' motobinei.

²⁷Ja esi saistīts ar sievu, nemeklē šķiršanos; ja esi neprecēts, nemeklē sievu!

²⁸Aga ane hadua kabilasa doko' motobinei, uma wo'o-hawo napojeko' -ki. Pai' ane hadua toronaa doko' motomanei, uma wo'o napojeko' -ki. Aga toe-wadi: tauna to ncamoko bate mporata kasusaa' hi rala dunia' toi. Pai' konoa-ku bona neo' -koi narumpa' kasusaa' toe.

²⁸Bet ja esi devies laulībā, tad neesi grēkojis; un ja jaunava apprecas, tā negrēko, bet miesas grūtības viņiem būs. Es tomēr gribu jūs saudzēt.

²⁹Ompi' -ompi', patuju-ku hewa tohe'i: kita' to Kristen, kana takiwoi ka'uma-napi wori' loga-ta hi dunia' toi. Toe pai' ku'uli', ngkai tempo tohe'i tauna to mpolia' ncamoko-mi kana mo'ingku hewa to uma ncamoko.

²⁹Brāļi, tāpēc es to saku: laiks ir īss. Turpmāk, lai tie, kam ir sievas, būtu tādi, it kā viņiem tās nebūtu;

³⁰Tauna to geo', neo' ntora mpenonoi kasusaa' -na. Tauna to goe', neo' ntora mpenonoi kagoea' -na. Tauna to me'oli-mi ba napa-napa, neo' ntora mpenonoi rewa-na.

³⁰Un tie, kas raud, kā tādi, kas neraud; un kas priecājas, kā tādi, kas nepriecājas; un kas pērk, kā tādi, kam nekā nav;

³¹Tauna to sese' mpali' katuwua' -ra hi rala dunia', neo' ntora mpenonoi katuwu' -ra hi dunia' toi-wadi. Apa' dunia' to tapo'ohai' toi neo' kahudua-nami.

³¹Un kas šo pasauli izmanto, būtu kā tādi, kas to neizmanto, jo šīs pasaules veids iznīkst.

³²Konoa-ku ompi' bona neo' -koi sese' mpenonoi katuwu' -ni. Tauna to uma motobinei, mpenonoi Pue' -i-wadi, doko' mpakagoe' nono Pue'.

³²Bet es vēlos, lai jūs būtu bez rūpēm. Kam nav sievas, tas rūpējas par to, kas ir Kunga, kā patikt Dievam.

³³Aga tauna to motobinei, mpenonoi wo'o-i katuwu' -na hi rala dunia' toi, doko' mpakagoe' nono tobine-na,

³³Bet precētais rūpējas par pasaules lietām, kā patikt sievai, un viņš ir dalīts.

³⁴alaa-na mopenga nono-na. Wae wo'o posisalaa tobine to motomanei pai' to uma motomanei. Tobine to uma motomanei ba toronaa ntora mpenonoi Pue' -i-wadi, apa' konoa-na bona katuwu' -na pahalolia hi Pue' -wadi. Aga tobine to motomanei, mpenonoi wo'o-i dunia' tohe'i, doko' mpakagoe' nono tomane-na.

³⁴Arī neprecētā sieviete un jaunava domā par to, kas ir Kunga, lai būtu svēta miesā un garā; bet precētā domā par pasaules lietām, kā patikt vīram.

³⁵Pai' ku'uli' -kokoi tohe'i ompi', kalompea' -ni moto. Uma-a dota mpohoo' -koi hante wori' nyala parenta. Patuju-ku bona po'ingku-ni natao pai' masipato' oa' -wadi, bona ma'ala-koi mpotuku' Pue' hante uma ria to mposaleroi-koi.

³⁵Es to saku jūsu labā, ne cilpu jums apmezdams, bet tājā nolūkā, lai dotu jums iespēju godīgā dzīvē un bez traucējuma pielūgt Kungu.

³⁶Rapa' -na hadua kabilasa mokamae' hante hadua toronaa. Na'uli' kabilasa toei, uma natao ane uma oa' napotobine kamae' -na, apa' kamae' -na toe katuu-tu'aa-i mpai'. Jadi', ane doko' mpu'u-imi motobinei, agina lau-ramo ncamoko, uma-hawo napojeko' -ki.

³⁶Bet ja kādam šķiet, ka izrādīsies necienīgi, ja viņa jaunava būs pāri gadiem, un tam tā jānotiek, tad lai dara, kā grib! Ja viņa dodas laulībā, grēka nav.

³⁷Aga ane rapa' -na kabilasa toei mpo'uli' hi rala nono-na: "Agina neo' -a motobinei,"-- uma ria to mpewuku-i, konoa-na moto-hawo-- pai' ane nakule' moto mpotaha konoa woto-na, lompe' ane uma lau-ra ncamoko.

³⁷Bet kas, nebūdams padots nekādai nepieciešamībai, noteikti nospriedis savā sirdī un, rīkojoties saskaņā ar savu brīvo gribu, ir nolēmis savā sirdī paturēt savu meitu jaunavībā, tas labi dara.

³⁸Jadi', to ncamoko lompe' moto, aga to uma ncamoko meliu kalompe' -na.

³⁸Tātad, kas savu meitu atdod pie vīra, tas labi dara, bet kas nedod pie vīra, tas dara labāk.

³⁹Ntuku' atura poncamoko, tobine to motomanei-mi tehoo' -i hi rala poncamoko-na hante tomane-na bula-na tuwu' -pidi tomane-na. Ane mate-damo-hawo tomane-na, tebahaka-imi ngkai ada poncamoko. Ma'ala moto-imi motomanei, asala tomane-na to bo'u to Kristen wo'o-i-hawo.

³⁹Sieva ir padota likumam, kamēr viņas vīrs dzīvs. Ja tās vīrs ir miris, viņa ir brīva un var doties laulībā, ar ko vēlas, bet tikai Kungā.

⁴⁰Aga meliu kamorasi' -na ane uma-ipi motomanei. Toe, pomporataa-ku moto-wadi-hawo. Aga nau' wae, ku'uli' karia-na wo'o-kuwo Inoha' Alata'ala hi aku'.

⁴⁰Bet svētīgāka viņa būs, ja saskaņā ar manu padomu paliks tāpat. Es esmu pārliecināts, ka arī man ir Dieva Gars.