1Ngkai ree, suro Pue' Yesus hante ompi' -ompi' hampepangalaa' to hi tana' Yudea mpo'epe karia-ra to bela-ra to Yahudi mpotarima wo'o-ramo-rawo Lolita Alata'ala.
1Bet apustuļi un brāļi, kas bija Jūdejā, dzirdēja, ka arī pagāni pieņēmuši Dieva vārdu.
2Toe pai' karata-na Petrus hi Yerusalem, ba hangkuja dua to Yahudi topepangala' hi Yesus mposalai' -i,
2Kad Pēteris nonāca Jeruzalemē, apgraizītie pārmeta viņam,
3ra'uli' -ki: "Napa pai' mesua' -ko-kona hi tomi tauna to babo' ntuku' ada agama-ta, pai' ngkoni' wo'o-ko-kona dohe-rae?"
3Sacīdami: Kāpēc tu gāji pie neapgraizītajiem un ēdi kopā ar viņiem?
4Ngkai ree, Petrus mpotutura-raka hawe'ea to jadi' ngkai lomo' -na, na'uli':
4Tad Pēteris iesāka un attēloja viņiem pēc kārtas, sacīdams:
5"Bula-ku mosampaya hi ngata Yope, muu-mule' molinga' -a pai' ria pangila-ku. Hi rala pangila-ku toe, kuhilo kumu' to mowela', ratoe hi opo' huno-na pai' ra'ulu tumai ngkai langi' hompo hi ncori-ku.
5Jopes pilsētā būdams, es lūdzu Dievu un, garā aizrauts, redzēju parādību: kāds trauks nonāca it kā liels palags aiz četriem stūriem no debesīm, nolaidās, un tas nonāca pie manis.
6Kukamata ihi' -na, kuhilo-kuwo wori' nyala binata to opo' witi' -na, binata to me'ila, binata to menyolo, pai' nte danci wo'o.
6Tanī ieskatījies, es redzēju zemes četrkājaiņus un zvērus, un rāpuļus, un debess putnus.
7Ngkai ree, ku'epe to mpololitai-a, na'uli' -ka: `Petrus, mokore-moko, sumale' -ramo pai' nukoni'.'
7Bet es dzirdēju arī balsi man sakām: Celies, Pēteri, nokauj un ēd!
8"Kutompoi': `Uma-e' Pue'! Ko'ia ria hangkania kukoni' binata to rapalii' ba to babo' ntuku' ada agama-kai.'
8Bet es sacīju: Nekad nē, Kungs, jo nekas nešķīsts vai netīrs nekad nav nācis manā mutē.
9"Ku'epe tena lolita tohe'e mpo'uli' -ka: `Napa to na'uli' Alata'ala lompe', neo' nu'uli' iko babo'.'
9Tad balss no debesīm otrreiz man atbildēja: Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu!
10Tohe'e kuhilo tolu ngkani, pai' te'ore' nculii' -mi hilou hi langi'.
10Tas notika trīskārt, un viss tika paņemts atpakaļ debesīs.
11"Nto'u toe wo'o-hawo, rata-mi tolu tauna hi tomi po'ohaa' -ku. To tolu toera, tauna to bela-ra to Yahudi to rahubui ngkai ngata Kaisarea hilou hi Yope mpopali' -a.
11Un, lūk, trīs vīri no Cēzarejas, kas bija sūtīti pie manis, tūdaļ nostājās pie nama, kurā es biju.
12Inoha' Tomoroli' mpo'uli' -ka: `Petrus, neo' morara' nono-nu mpotuku' tauna toera.' Jadi', hilou mpu'u-ama dohe-ra. Pai' ria moto sabi' -ku hi rehe'i, apa' ompi' -ta to ono toera mai mpodohei-a hilou hi Kaisarea. Karata-kai hi tomi Kornelius, mesua' -makai hi rala-na.
12Un Gars man sacīja, lai es, nemaz nešaubīdamies, eju tiem līdz. Bet arī šie brāļi nāca kopā ar mani, un mēs iegājām tā vīra namā.
13Kornelius mpotutura-kakai kampohilo-na hadua mala'eka mehupa' hi tomi-na to mpo'uli' -ki: `Hubui tauna hilou hi Yope mpopali' hadua tomane to rahanga' Simon Petrus bona tumai-i.
13Bet tas mums stāstīja, ka viņš savā namā redzējis stāvam eņģeli un viņam sakām: Sūti uz Jopi un liec ataicināt Sīmani, kas tiek saukts Pēteris,
14Hi'a mpai' to mpoparata-koko kareba to mpokeni kalompea' hi iko, duu' -na hi hawe'ea tauna ihi' tomi-nu.'
14Viņš tev pateiks vārdus, ar kuriem tu un viss tavs nams tiks atpestīti.
15"Jadi', bula-ku mpololitai-ra-pidi, hompo-mi Inoha' Tomoroli' mpokuasai-ra, hibalia hewa to jadi' hi kita' to Yahudi lomo' -na.
15Bet kad es sāku runāt, Svētais Gars nāca pār viņiem tāpat kā sākumā pār mums.
16Ngkai ree, kukiwoi-mi lolita Pue' to mpo'uli': `Yohanes meniu' hante ue, aga koi' mpai' raniu' hante Inoha' Tomoroli'.'
16Tad es atminējos Kunga vārdu, ko Viņš sacījis: Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs tiksiet kristīti Svētajā Garā. (Apd.1,5; Mt.3,11; Mk.1,8; Lk.3,16)
17Jadi', ompi' -ompi', monoto-mi Alata'ala mpowai' Inoha' Tomoroli' hi hira' to bela-ra to Yahudi, hibalia hewa to nawai' -taka kita', sabana pepangala' -ta hi Pue' Yesus Kristus. Jadi', hema rahi-a aku' toi-e, pai' daho' -a mpolawa' patuju Alata'ala?"
17Ja tad Dievs to pašu žēlastību devis viņiem, kā arī jums, kas esam ticējuši uz Kungu Jēzu Kristu, kas tad es esmu, ka spētu pretoties Dievam?
18Kara'epe-na toporumpu toera lolita Petrus, rabahakai-mi mposalai' -i. Mpo'une' Alata'ala lau-ramo, ra'uli': "Ane wae-tano, natarima moto-ra-rawo Alata'ala tauna to bela-ra to Yahudi, napalogai-ra medea ngkai jeko' -ra duu' -na mporata katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na."
18To dzirdējuši, tie apklusa un godināja Dievu, sacīdami: Tātad arī pagāniem Dievs devis atgriešanos no grēkiem dzīvībā.
19Jadi', ntepu'u ngkai karapatehi-na Stefanus, topetuku' Yesus hi Yerusalem rabalinai', pai' wori' -ramo to metibo' hilou hi ngata doo, alaa-na pahawu' -hawu' -ramo. Ria-ra to rata hi tana' Fenisia, ria wo'o-ra to loha hi tana' Siprus pai' hi ngata Antiokhia. Hiapa kahilouaa-ra, mpoparata-ra Lolita Pue' Ala, aga muntu' hi to Yahudi-wadi.
19Bet tie, kas tika izklīdināti vajāšanās, kuras notika Stefana dēļ, aizgāja līdz Feniķijai un Kiprai, un Antiohijai, nesludinādami šo vārdu nevienam kā tikai jūdiem.
20Jadi' ngkai ree, ria wo'o-ra-rawo to mepangala' hi Yesus to ngkai tana' Siprus pai' Kirene. Ngkai hira' toe, ria to hilou hi ngata Antiokhia mpokeni Kareba Lompe' hi tauna to bela-ra to Yahudi, mpo'uli' -raka Kayesus-na Pue'.
20Bet daži no tiem bija vīri no Kipras un Kirēnes, kas, nonākuši Antiohijā, runāja grieķiem, sludinādami Kungu Jēzu.
21Baraka' Pue' ria dohe-ra, pai' alaa-na wori' -ramo to Antiokhia mepangala' pai' mpotonu katuwu' -ra hi Pue'.
21Un Kunga roka bija ar viņiem; liels skaits ticēja un atgriezās pie Kunga.
22Jadi', topetuku' Yesus to hi Yerusalem, mpo'epe wo'o-ra napa to jadi' hi Antiokhia toe. Toe pai' Barnabas rahubui hilou hi Antiokhia.
22Tad šī vēsts nonāca Jeruzalemes baznīcas ausīs, un viņi sūtīja Barnabu uz Antiohiju.
23Karata-na Barnabas hi ria, goe' lia-mi nono-na, apa' nahilo kabohe pegane' Alata'ala mpogane' tauna to mepangala' hi Yesus toera. Jadi', Barnabas mporohoi nono-ra pai' na'uli' -raka bona tida-ra mpotuku' Pue' Yesus hante nono mpu'u.
23Viņš, atnācis un Dieva žēlastību redzējis, priecājās un pamudināja visus turēties pie Kunga ar patiesu sirdi.
24Barnabas toei, tauna to lompe' nono-na. Nakuasai-i Inoha' Tomoroli' pai' moroho pepangala' -na. Toe pai' wori' tena to Antiokhia mepangala' hi Pue'.
24Jo viņš bija labs cilvēks un Svētā.Gara un ticības pilns. Un daudz ļaužu pievienojās Kungam.
25Oti toe, hilou-imi Barnabas hi ngata Tarsus mpopali' Saulus.
25Tad Barnaba aizgāja uz Tarsu uzmeklēt Saulu. Un atradis to, atveda uz Antiohiju.
26Wae kanarua' -na, napo'ema' -imi hilou hi Antiokhia. Barnabas pai' Saulus, tida-ra hi Antiokhia hampae kahae-na, morumpu ncuu-ra hante topepangala' hi Pue' Yesus to hi ria, pai' -ra mpotudui' wori' tauna. Hi Antiokhia toe-mi lomo' -na topetuku' Yesus rahanga' to Kristen.
26Un veselu gadu viņi tur darbojās baznīcā un mācīja daudz ļaužu, un Antiohijas mācekļi pirmo reizi sāka saukties par kristīgajiem.
27Nto'u toe wo'o, ba hangkuja dua to Kristen ngkai Yerusalem rata hi Antiokhia. To Kristen toera, paka' nabi apa' ria pakulea' -ra mpohowa' lolita Alata'ala.
27Tanīs dienās no Jeruzalemes uz Antiohiju atnāca pravieši.
28Hadua ngkai tauna toera, hanga' -na Agabus. Mokore-i pai' hante petete' Inoha' Tomoroli' nalowa ami' -mi karia-na mpai' oro' bohe hi humalili' Kamagaua' Roma. (Oro' toe madupa' mpu'u-mi nto'u poparenta-na Magau' Klaudius hi Roma.)
28Un viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Garā norādīja, ka liels bads nāks pār visu zemeslodi. Tas notika Klaudija laikā.
29Mpo'epe toe, mohawa' -ramo topetuku' Yesus hi Antiokhia doko' mpotulungi ompi' hampepangalaa' -ra to hi tana' Yudea. Jadi', butu-butu dua-ra mpowai' doi ntuku' pakulea' -ra,
29Bet visi mācekļi apņēmās, kā kurš varēdams, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.
30pai' doi tohe'e rarumpu. Oti toe, Barnabas pai' Saulus rasarumaka mpokeni doi toe hilou hi pangkeni topetuku' Yesus hi Yerusalem.
30To viņi arī izdarīja. Caur Barnabas un Saula rokām viņi sūtīja vecākajiem.