¹Hi ngata Kaisarea, ria hadua tomane, hanga' -na Kornelius. Kornelius tohe'ei, pangka' -na kapitee to mpohawai' ha'atu tantara to Roma hi rala hampo'emaa' to rahanga' "Tantara Italia."

¹Bet Cēzarejā bija kāds vīrs, vārdā Kornēlijs. Viņš bija simtnieks tā sauktajā itāliešu karaspēka daļā;

²Bela-i to Yahudi, aga mengkoru mpu'u-i hi Pue' Ala, pai' hira' hantinaa-ra mepue' hi Alata'ala. Wori' doi nawai' -raka to Yahudi to kabu, pai' tida-i mosampaya hi Alata'ala.

²Viņš ar visu savu namu bija reliģiozs un dievbijīgs; tas deva daudz dāvanu ļaudīm un vienmēr lūdza Dievu.

³Rala-na ha'eo, ba jaa tolu libe eo wae, mopangila-i Kornelius. Hi rala pangila-na toe, monoto lia nahilo hadua mala'eka Pue' mehupa' pai' mpokio' -i, na'uli': "Kornelius!"

³Ap devīto dienas stundu viņš parādībā skaidri redzēja Dieva eņģeli, kas ienāca pie viņa un sacīja: Kornēlij!

⁴Me'eka' -i Kornelius mponaa mala'eka toei. Metompoi' -i: "Napa-die Pue'?" Na'uli' mala'eka toei: "Goe' -i Alata'ala mpo'epe posampaya-nu, pai' na'inca kamanara-nu mpotulungi tokabu.

⁴Bet viņš, to uzlūkojis un baiļu pārņemts, sacīja: Kas ir, Kungs? Bet tas viņam sacīja: Tavas lūgšanas un tavas nabagu dāvanas pacēlušās Dieva priekšā, lai tevi pieminētu.

⁵Wae-pi, hubui tauna hilou hi Yope mpali' hadua tauna to rahanga' Simon Petrus, pai' kio' -i tumai.

⁵Un tagad sūti vīrus uz Jopi un liec ataicināt zināmo Sīmani, kas tiek saukts Pēteris.

⁶Po'ohaa' -na mohu' hi wiwi' tahi', hi tomi hadua topobago rewa kuliba, Simon wo'o hanga' -na."

⁶Viņš viesojas pie viena ādmiņa Sīmaņa, kā māja atrodas pie jūras. Viņš tev pateiks, kas tev jādara.

⁷Kamalai-na mala'eka to mpololitai-i toe, Kornelius mpokio' rodua pahawaa' -na pai' hadua tantara sarumakaa-na. Tantara sarumakaa-na toe, to mengkoru wo'o-i-hawo hi Pue' Ala.

⁷Kad eņģelis, kas viņam to teica, aizgāja, viņš pasauca savus divus kalpus un vienu dievbijīgu kareivi no tiem, kas bija pie viņa;

⁸Kornelius mpo'uli' -raka napa to lako' nahilo we'i hi rala pangila-na, pai' nahubui-ra hilou hi Yope mpopali' Petrus.

⁸Tiem viņš visu izstāstīja un aizsūtīja tos uz Jopi.

⁹Kamepulo-na, bula-ra hi lengko ohea-pidi to rahubui toera, kamohu' -ra hi Yope, Petrus wo'o-hawo ngkahe' hilou hi pengkawinaraa to hi lolo tomi to molempe ata' -na, hilou mosampaya.

⁹Bet nākošajā dienā, kad tie vēl bija ceļā un tuvojās pilsētai, Pēteris ap sesto stundu uzkāpa mājas augšā lūgt Dievu.

¹⁰Neo' tebua' -mi eo-na, mo'oro' -imi doko' ngkoni'. Jadi', bula-na mpeka'au kataha' koni', muu-mule' ria pangila-na.

¹⁰Un viņš izsalka un gribēja ēst. Kamēr tie sagatavoja, viņš tika garā aizrauts.

¹¹Hi rala pangila-na toe, mpohilo-i langi' tebea pai' ria to hewa kumu' to mowela' ratoe hi opo' huno-na pai' ra'ulu tumai hi tana'.

¹¹Un viņš redzēja atvērtas debesis un kādu trauku nolaižamies, it kā lielu palagu aiz četriem stūriem no debesīm nolaistu zemē;

¹²Hi rala kumu' to ra'ulu toe, mparanyalaa binata, ria omea: to opo' witi' -na, to menyolo, hante danci wo'o.

¹²Tanī bija visādi četrkājaiņi un zemes rāpuļi, un debess putni.

¹³Oti toe, na'epe Petrus ria to mpololitai-i, na'uli' -ki: "Ee Petrus! Mai-moko, sumale' -ramo binata toera lau, pai' nukoni'."

¹³Un balss vēstīja viņam: Pēteri, celies, nokauj un ēd!

¹⁴Na'uli' Petrus: "Uma-e' Pue'! Ko'ia ria kukoni' to rapalii' ba to ra'uli' babo' ntuku' ada agama-kai."

¹⁴Bet Pēteris sacīja: Nē, Kungs, es nekad neesmu ēdis neko nešķīstu un netīru.

¹⁵Na'uli' tena topololita toei mpo'uli' -ki Petrus: "Napa to na'uli' Alata'ala lompe', neo' nu'uli' iko babo'."

¹⁵Tad otrreiz balss uz viņu: Ko Dievs šķīstījis, to nesauc par nešķīstu!

¹⁶Pangila toe tolu ngkani nahilo, pai' oti toe, te'ore' nculii' -mi kumu' toe hilou hi langi'.

¹⁶Tas notika trīs reizes; un trauks tūdaļ tika uzņemts debesīs.

¹⁷Ngkai ree, ingu' -imi Petrus mpopekiri ba napa batua-na pangila to lako' nahilo toe. Bula-na mopekiri-pidi, rata-ramo suro Kornelius hi ngata Yope. Mepekune' -ra hi pue' ngata kahiapa-na tomi Simon. Ratudo' -raka tomi to rapali' pai' hilou-ramo mokore hi wobo' wala,

¹⁷Un kamēr Pēteris sevī nodomāja, ko nozīmē redzētā parādība, lūk, Kornēlija sūtītie vīri, meklēdami Sīmaņa namu, stāvēja pie durvīm.

¹⁸pai' -ra mepekune', ra'uli': "Ba ria hi rehe'i hadua torata to rahanga' Simon Petrus?"

¹⁸Un tie sauca, jautādami: Vai te viesojas Sīmanis, kas tiek saukts Pēteris?

¹⁹Bula-na mopekiri-pidi Petrus, Inoha' Tomoroli' mpo'uli' -ki hewa toi: "Epe pe'! Ria tolu tauna tumai mpali' -ko.

¹⁹Bet kamēr Pēteris domāja par parādību, Gars viņam sacīja: Lūk, trīs vīri tevi meklē.

²⁰Pesahui mana'u. Neo' morara' nono-nu mpotuku' -ra, apa' Aku' -hana to mpohubui-ra."

²⁰Tāpēc celies, nokāp un nemaz nešaubīdamies, ej viņiem līdz, jo es tos sūtīju!

²¹Jadi', pana'u-nami Petrus ngkai tomi pai' na'uli' -raka to lako' rata toera: "Aku' -mile to nipali' -e. Napa-di to nipali' -kae?"

²¹Bet Pēteris, nokāpis pie vīriem, sacīja: Lūk, es esmu tas, ko jūs meklējat. Kāda iemesla dēļ jūs atnācāt?

²²Ratompoi': "Kai' tohe'i, napowiwi Kapitee Kornelius. Hi'a toe, tauna to monoa' ingku-na. Mengkoru-i hi Alata'ala, pai' -i rabila' hawe'ea to Yahudi. Hadua mala'eka Pue' mpohubui-i mpokio' -ko hilou hi tomi-na, bona na'epe ba napa to nu'uli' -ki."

²²Tie sacīja: Simtnieks Kornēlijs, taisnīgs un dievbijīgs vīrs, ko godina visa jūdu tauta, saņēma pamācību no svētā eņģeļa, lai aicinātu tevi savā namā un uzklausītu tavus vārdus.

²³Petrus mpo'uli' -raka suro Kornelius toera: "Turu rei-tamo ulu hamengi." Turu mpu'u-ramo hamengi hi ree. Kamepulo-na, me'ongko' mpu'u-imi Petrus mpotuku' -ra hilou hi ngata Kaisarea. Pai' ria wo'o ba hangkuja dua ompi' hampepangalaa' ngkai Yope hilou dohe-ra.

²³Tad viņš ieveda tos iekšā un uzņēma mājvietā; bet nākošajā dienā viņš cēlies gāja tiem līdz; arī daži brāļi no Jopes pavadīja viņu.

²⁴Hamengi-ra hi lengko ohea pai' lako' rata-rada hi Kaisarea. Karata-ra hi ria, mpolia' morumpu-ramo Kornelius hante posantina-na mpopea Petrus. Ria wo'o tongki-na pai' bale-na to nakio' morumpu hi tomi-na.

²⁴Otrā dienā viņš nonāca Cēzarejā. Bet Kornēlijs, saaicinājis savus radus un tuvākos draugus, gaidīja viņus.

²⁵Jadi', karata-na Petrus hi tomi Kornelius, mehompo-imi Kornelius ngkai tomi hilou mpotomu-i. Motingkua' -i hi nyanyoa Petrus mponyompa-i.

²⁵Un notika, ka, Pēterim ienākot, Kornēlijs nāca viņam pretim un, nometies pie tā kājām, pagodināja viņu.

²⁶Aga Petrus mpotagi-i, na'ore' -i nculii' pai' na'uli' -ki: "Neo' -hawo wae! Mokore-moko. Aku' manusia' wo'o-a-wadi-kuwo, hewa iko."

²⁶Bet Pēteris pacēla viņu, sacīdams: Celies, arī es esmu cilvēks.

²⁷Bula-na Petrus mpololitai-i, mesua' -ramo hi rala tomi. Nahilo-hawo Petrus, wori' -mi tauna himuhu.

²⁷Un viņš, sarunādamies ar to, iegāja iekšā un atrada daudz atnācēju.

²⁸Na'uli' Petrus mpo'uli' -raka: "Ni'inca moto-le, ntuku' atura agama-kai, kai' to Yahudi uma ma'ala mposigalo-kokoi tauna to bela-koi to Yahudi ba mesua' hi rala tomi-ni. Aga Alata'ala mpakanoto-ka hi rala pangila-ku wengi, ka'uma-na ria manusia' to babo' ntuku' ada agama ba to rapalii' mposigalo-raka.

²⁸Un viņš tiem sacīja: Jūs zināt, ka jūdu cilvēkiem nav atļauts biedroties un satikties ar svešinieku; bet man Dievs atklāja, ka nevienu cilvēku nevajag uzskatīt par nešķīstu vai netīru.

²⁹Toe pai' kanikio' -ku tumai, uma-a leba' motance. Jadi', hewa toe lau, doko' ku'inca ba napa pai' nikio' -a tumai."

²⁹Tāpēc uzaicināts es atnācu bez šaubīšanās. Es jautāju, kādā iemesla dēļ jūs mani aicinājāt?

³⁰Na'uli' Kornelius: "Tolu mengi to liu, ba hewa jaa toe-mi lau, bula-ku mosampaya hi tomi-ku jaa tolu libe eo, ria ncorobaa hadua tomane mokore hi nyanyoa-ku. Pohea-na meringkila' -damo.

³⁰Tad Kornēlijs sacīja: Pirms četrām dienām ap šo laiku, devītajā stundā, es lūdzu Dievu savā namā un, lūk, nostājās manā priekšā vīrs spožās drēbēs un sacīja:

³¹Na'uli' tauna toei mpo'uli' -ka: `Kornelius, Alata'ala mpo'epe posampaya-nu pai' na'inca kamanara-nu.

³¹Kornēlij, tava lūgšana uzklausīta, un Dievs tavas labdarības dāvanas atminējies sava vaiga priekšā.

³²Wae-pi, hubui tauna hilou hi ngata Yope mpokio' tauna to rahanga' Simon Petrus. Po'ohaa' -na mohu' hi wiwi' tahi', hi tomi Simon topobago rewa kuliba.'

³²Tāpēc sūti uz Jopi un liec ataicināt Sīmani, kas tiek saukts Pēteris; viņš viesojas ādmiņa Sīmaņa namā pie jūras.

³³Toe pai' kupesahui mpotuma tauna tilou mpokio' -ko. Hiaa' lompe' mpu'u nono-nu, baa' he'i-madakoe. Jadi' hewa toe lau, morumpu-makai hi rehe'i natiroi Alata'ala, doko' mpo'epe hawe'ea to nahubui-koko Alata'ala mpo'uli' -kakai."

³³Tad es tūdaļ sūtīju pie tevis, un labi tu darīji atnākdams. Tagad mēs visi stāvam tavā priekšā, lai uzklausītu visu, ko Kungs tev pavēlējis.

³⁴Na'uli' Petrus: "Wae lau monoto mpu'u-mi ku'inca, Alata'ala uma mpelence tauna.

³⁴Bet Pēteris, atvēris savu muti, sacīja: Patiesi, es atzīstu ka Dievs nešķiro personas (5.Moz.10,17; Īj.34,19; Gudr.6,8; Rom.2,11; Gal.2,6; Ef.6,9; Kol.3,25; 1.Pēt.1,17)

³⁵Hema-hema to mengkoru hi Hi'a pai' to monoa' kehi-ra, bate natarima-ra, pai' uma napoposisala ba to'apa-ra.

³⁵Bet ikvienā tautā tas, kas Viņa bīstas un taisnīgi dzīvo, ir Viņam patīkams.

³⁶Toi-mi kareba to naparata Alata'ala hi kai' to Yahudi, kareba to mpakanoto ohea-na bona posidaia' Alata'ala hante manusia' ma'ala jadi' lompe' nculii' hante petolo' -na Yesus Kristus. Yesus toei, Pue' hawe'ea manusia'.

³⁶Dievs sūtīja vārdu Izraēļa bērniem, pasludinādams mieru caur Jēzu Kristu. (Viņš ir Kungs pār visiem.)

³⁷Tantu ni'inca moto-mi kajadia' to jadi' hobo' hi tana' to Yahudi. Pontepu'ua-na hi Galilea ka'oti-na Yohanes mponiu' tauna to medea ngkai jeko' -ra.

³⁷Jūs zināt, kādi notikumi norisinājās visā Jūdejā, sākot ar Galileju, pēc kristības, ko sludināja Jānis.

³⁸Ni'inca wo'o tutura Yesus to Nazaret. Alata'ala mpopelihi-i pai' mpowai' -i Inoha' Tomoroli' pai' baraka'. Hiapa pomakoa' -na hi tana' to Yahudi, nababehi to lompe', pai' napaka'uri' hawe'ea tauna to nakuasai Magau' Anudaa', apa' Alata'ala mpodohei-i.

³⁸Kā Dievs ar Svēto Garu un spēku svaidīja Nācarieti Jēzu, kas staigāja, labu darīdams un dziedinādams visus velna nomāktos, jo Dievs bija ar Viņu.

³⁹Kai' tohe'i-mi to mpohilo hawe'ea to nababehi hi tana' to Yahudi duu' rata hi ngata Yerusalem. Ka'omea-na, rapatehi-i, rapaku' hi kaju parika'.

³⁹Mēs esam liecinieki visam tam, ko Viņš darīja Jūdu zemē un Jeruzalemē. Viņu tie nonāvēja, piesitot krustā.

⁴⁰Aga hi eo katolu-na, Alata'ala mpotuwu' -i nculii' pai' mpopohiloi-i hi manusia'.

⁴⁰Dievs Viņu uzmodināja trešajā dienā un atļāva Viņam parādīties.

⁴¹Aga uma hi hawe'ea tauna, muntu' hi kai' to napelihi ami' -mi Alata'ala jadi' sabi' -na. Ka'oti-na Yesus tuwu' nculii', nginu pai' ngkoni' moto-kai dohe-na.

⁴¹Ne visai tautai, bet Dieva izredzētajiem lieciniekiem, mums, kas kopā ar Viņu ēdām un dzērām pēc augšāmcelšanās no miroņiem.

⁴²Nahubui-kai mpokeni Kareba Lompe' hi hawe'ea tauna, pai' mposabii' Kahi'a-na mpu'u-mi to napelihi Alata'ala jadi' Topobotuhi hi hawe'ea manusia', lompe' to tuwu' -pidi lompe' to mate-mi.

⁴²Viņš mums pavēlēja sludināt tautai un apliecināt, ka Viņš ir Dieva ieceltais soģis pār dzīvajiem un mirušajiem.

⁴³Hawe'ea nabi owi mpotompo'wiwi-i, ra'uli': hema-hema to mepangala' hi Yesus, jeko' -ra ra'ampungi sabana petolo' -na."

⁴³Par Viņu liecina visi pravieši, ka visi, kas uz Viņu tic, Viņa vārdā saņem grēku piedošanu.

⁴⁴Bula-na mololita-pidi Petrus, hompo-mi Inoha' Tomoroli' mpokahompoi hawe'ea tauna to mpo'epe lolita-na.

⁴⁴Kamēr Pēteris šos vārdus runāja, nāca Svētais Gars pār visiem, kas vārdos klausījās.

⁴⁵Konce omea-ramo to Yahudi topepangala' hi Yesus to mpodohei Petrus ngkai Yope, apa' tauna to bela-ra to Yahudi mporata Inoha' Tomoroli' wo'o-ramo-rawo.

⁴⁵Un apgraizītie ticīgie, kas atnāca kopā ar Pēteri, bija pārsteigti, ka Svētā Gara žēlastība tika izlieta arī uz pagāniem.

⁴⁶Monoto-mi kamporata-ra Inoha' Tomoroli', apa' mololita-ra hante basa to nawai' -raka Inoha' Tomoroli', mpo'une' -une' Alata'ala. Ngkai ree, na'uli' -mi Petrus:

⁴⁶Jo tie dzirdēja viņus valodās runājam un Dievu augsti teicam.

⁴⁷"Hilo pe'. Tauna toera lau, mporata-ramo Inoha' Tomoroli' hibalia hewa to jadi' hi kita'. Jadi', hema-koi to daho' mpotagi-ra? Bate kana raniu' wo'o-ramo-rawo jadi' topetuku' Yesus!"

⁴⁷Tad Pēteris sacīja: Kas var liegt ūdeni viņu kristīšanai, kas, tāpat kā mēs, saņēmuši Svēto Garu?

⁴⁸Toe pai' Petrus mpohubui-ra hira' Kornelius bona raniu' mpokahangai' hanga' Yesus Kristus. Oti toe, Kornelius pai' doo-na merapi' hi Petrus bona mo'oha' -i ulu dohe-ra ba hangkuja mengi.

⁴⁸Un viņš pavēlēja tos kristīt Kunga Jēzus vārdā. Tad tie lūdza viņu dažas dienas palikt pie tiem.