¹Nto'u toe wo'o, ngasa' oa' -imi Saulus mpongasai' pai' mpopatehi topetuku' Pue' Yesus. Hilou-i hi Imam Bohe,

¹Bet Sauls, vēl vienmēr dvesdams draudus un nāvi pār Kunga mācekļiem, gāja pie augstā priestera

²pai' -i mperapi' sura kuasa nakeni hilou hi pangkeni tomi posampayaa hi ngata Damsyik, bona ane ria-ra narata to mpotuku' Tudui' Yesus, nahoko' pai' nakeni-ra nculii' hi Yerusalem, ba tomane ba tobine.

²Un lūdza no viņa vēstules Damaskas sinagogām, lai šīs mācības vīriešus un sievietes, kurus atradīs, saistītus vestu uz Jeruzalemi.

³Jadi', pomako' -na hilou hi Damsyik tohe'e, mohu' -imi hi ngata, muu-mule' mehini ncorobaa baja ngkai langi' mpotipuhi-i.

³Un notika, viņam ceļojot, ka viņš tuvojās Damaskai; un piepeši gaisma no debesīm apspīdēja viņu.

⁴Kamodungka-nami pai' na'epe-hawo topololita to mpo'uli' -ki: "Saulus! Saulus! Napa pai' nubalinai' -a?"

⁴Un viņš, zemē nokritis, dzirdēja balsi sakām viņam: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā?

⁵Na'uli' Saulus: "Ha hema-ko Pue'?" Na'uli' topololita toei: "Aku' -mile Yesus, to nubalinai' -e!

⁵Viņš sacīja: Kas tu esi, Kungs? Un Viņš: Es esmu Jēzus, ko tu vajā. Grūti tev pret dzenuli spert.

⁶Wae-pi, memata-moko, mesua' hi rala ngata. Hi ria-damo mpai' ra'uli' -koko napa to kana nubabehi."

⁶Un viņš trīcēdams izbrīnā sacīja: Kungs, ko Tu gribi, lai es daru? Un Kungs sacīja viņam: Celies un ej pilsētā; un tur tev pateiks, kas tev jādara.

⁷Ane doo-doo Saulus toera, uma-rapa tepololita, kuyu-ramo nakeni eka' -ra. Apa' ra'epe moto wo'o-rawo topololita toe, aga uma rahiloi hema-i to mololita.

⁷Bet tie vīri, kas kopā ar viņu ceļoja, stāvēja kā mēmi, jo balsi viņi gan dzirdēja, bet nevienu neredzēja.

⁸Ngkai ree, mokore-imi Saulus mpobini' mata-na, aga uma-ipi pehilo. Jadi', ratete' -i-damo hilou hi rala ngata Damsyik.

⁸Tad Sauls piecēlās no zemes un, acis atvēris, nekā neredzēja. Aiz rokām vezdami, tie ieveda viņu Damaskā.

⁹Tolu eo kahae-na bate uma-i pehilo, pai' uma wo'o-i ngkoni' ba nginu.

⁹Un viņš tur bija trīs dienas nekā neredzēdams, neēdis un nedzēris.

¹⁰Hi ngata Damsyik toe, ria hadua topetuku' Yesus, Ananias hanga' -na. Nto'u toe, mopangila-i. Hi rala pangila-na toe, Pue' Yesus mpokio' -i, na'uli': "Ananias!" Na'uli' Ananias: "Oi-a Pue'."

¹⁰Bet Damaskā bija kāds māceklis, vārdā Ananija; un Kungs parādībā viņu uzrunāja: Ananij! Un tas sacīja: Šeit es esmu, Kungs.

¹¹Na'uli' Pue': "Me'ongko' -moko hilou hi ohea to rahanga' Ohea Monoa', hi tomi-na Yudas. Pekune' hi pue' tomi ba ria to Tarsus to rahanga' Saulus. Saulus toei bula-na mosampaya,

¹¹Un Kungs sacīja viņam: Celies un ej uz tā saukto Taisno ielu un uzmeklē Jūdas mājā tarsieti, vārdā Sauls, jo lūk, viņš tur lūdz Dievu.

¹²pai' hi rala pangila-na nahilo-ko, Ananias. Nahilo-ko hilou mpohirua' -ki pai' mpojama-i bona pehilo nculii' -imi."

¹²Un viņš redzēja vīrieti, vārdā Ananiju, kas ienāca un uzlika viņam rokas, lai tas atdabūtu redzi.

¹³Na'uli' Ananias: "Pue', wori' tauna to mpotompo'wiwi Saulus tetui. Wori' pebalinai' -na hi topetuku' -nu to hi Yerusalem.

¹³Bet Ananija atbildēja: Kungs, es no daudziem esmu dzirdējis par šo vīru, cik daudz ļauna viņš Taviem svētajiem darījis Jeruzalemē;

¹⁴Hiaa' tumai wo'o-imi hi rehe'i, hante kuasa ngkai imam pangkeni, bona mpohoko' hawe'ea tauna to mekakae hi Iko Pue'."

¹⁴Un te viņam ir augsto priesteru pilnvara saistīt visus, kas piesauc Tavu vārdu.

¹⁵Na'uli' Pue' mpo'uli' -ki Ananias: "Bate hilou-ko! Apa' Saulus toei ria, tungkai' kupelihi jadi' topobago-ku. Hi'a mpai' to mpoparata hanga' -ku hi to Yahudi pai' hi tauna to bela-ra to Yahudi, duu' hi magau' wo'o.

¹⁵Tad Kungs sacīja viņam: Ej, jo viņš man ir izredzēts trauks, lai nestu manu vārdu pagāniem, ķēniņiem un Izraēļa bērniem.

¹⁶Ku'uli' moto-ki mpai' kaparia to kana natodohaka sabana petuku' -na hi Aku'."

¹⁶Jo es viņam rādīšu, cik daudz tam būs jācieš mana vārda dēļ.

¹⁷Jadi', hilou mpu'u-imi Ananias hi tomi to na'uli' Pue' we'i. Karata-na hi ria, najama-i Saulus, na'uli' -ki: "Ompi' -ku Saulus! Pue' Yesus to nuhilo hi lengko ohea katumai-nu toi-e, Hi'a-mi to mpohubui-a tumai mpokinomo-ko. Nahubui-a tumai bona pehilo nculii' -moko, pai' -ko nakuasai Inoha' Tomoroli'."

¹⁷Un Ananija aizgāja un iegāja namā, un, uzlicis rokas, sacīja: Brāli, Saul, Kungs Jēzus, kas tev parādījās ceļā, pa kuru tu nāci, sūtīja mani, lai tu kļūtu redzīgs un Svētā Gara pilns.

¹⁸Nto'u toe, ria to hewa ruke uru molepa' ngkai mata Saulus, pai' pehilo mpu'u-imi. Pokore-nami Saulus, pai' -i raniu' jadi' topetuku' Pue' Yesus.

¹⁸Un tūdaļ no viņa acīm nokrita it kā zvīņas; un viņš kļuva redzīgs. Viņš piecēlās un tika kristīts.

¹⁹Oti toe, ngkoni' -imi pai' moroho nculii' -imi.

¹⁹Un viņš, pieņēmis barību, atspirga. Tad viņš dažas dienas palika pie mācekļiem, kas bija Damaskā.

²⁰Bula-na hi Damsyik toe, hilou oa' -i hi tomi-tomi posampayaa to Yahudi hi Damsyik, pai' na'uli' -raka: "Yesus, Hi'a-mi Ana' Alata'ala."

²⁰Un tūdaļ viņš sinagogās sludināja par Jēzu, ka Viņš ir Dieva Dēls.

²¹Konce omea-ra to mpo'epe lolita-na, ra'uli': "Ha beiwa-mi-koiwo tohe'i-e? Apa' hi'a toe-mi wengi to mpopatehi tauna to mepue' hi Yesus hi Yerusalem. Pai' patuju-na tumai tetu-e, bona mpohoko' wo'o-ra to hi rehe'i pai' mpokeni-ra hi imam pangkeni hi Yerusalem bona rahuku'."

²¹Bet visi, kas to dzirdēja, brīnījās un sacīja: Vai viņš nav tas, kas Jeruzalemē vajāja tos, kas piesauca šo vārdu? Un vai tāpēc viņš nav nācis šurp, lai tos saistītus vestu pie augstajiem priesteriem?

²²Aga kaboo-bohea baraka' -na Saulus metudui', napakanoto Kayesus-na Magau' Topetolo'. Jadi', to Yahudi hi Damsyik, uma-pi rakulei' mpobaro-i.

²²Bet Sauls atspirga arvien vairāk un ienesa sajukumu jūdos, kas dzīvoja Damaskā, apstiprinādams, ka Šis ir Kristus.

²³Ba hangkuja kahae-na ngkai ree, mohawa' -ramo to Yahudi mpopatehi Saulus.

²³Kad pagāja vairākas dienas, jūdi kopīgi nolēma nonāvēt viņu.

²⁴Pohawa' -ra toe, mpodongo hawe'ea wobo' wala ngata, lompe' hi eo-na lompe' hi bengi-na, bona ane liu-ipi mpai', rapatehi-imi. Ntaa' na'inca-di Saulus patuju-ra tohe'e-e.

²⁴Bet Sauls uzzināja viņu viltību. Un tie sargāja vārtus dienu un nakti, lai viņu nonāvētu.

²⁵Jadi', apa' hawe'ea wobo' radongo, Saulus kana mpali' akala-na bona ma'ala-i metibo' ngkai ngata. Toe pai' rala-na hamengi, ba hangkuja dua ana'guru-na Saulus mpokeni-i hilou hi wala tana' to mpotololiki ngata Damsyik, rapopohura-i hi rala karanci, pai' -i ra'ulu hi rala karanci toe ngkai lolo wala tana' hilou hi mali ngata, pai' kaliliu metibo' -imi.

²⁵Bet mācekļi, paņēmuši viņu, naktī nolaida grozā pāri mūrim un izglāba to.

²⁶Nculii' -imi Saulus hilou hi Yerusalem. Karata-na hi ria, doko' napobale-miraka topetuku' Yesus, aga rapoka'eka' -i, apa' ko'ia rapangalai' kametuku' -na mpu'u-mi hi Yesus.

²⁶Nonācis Jeruzalemē, viņš mēģināja pievienoties mācekļiem, bet visi baidījās viņa, jo neticēja, ka viņš ir māceklis.

²⁷Aga Barnabas-hana, hilou-i mpobale-ki Saulus, pai' napo'ema' -imi hilou hi suro Pue' Yesus. Natutura-raka beiwa Saulus mpohilo Pue' Yesus hi lengko ohea kahilou-na hi Damsyik, pai' beiwa Pue' mpololitai-i. Nalolita wo'o-raka kabia' -na Saulus mpokarebai kareba Pue' Yesus hi Damsyik.

²⁷Tad Barnaba, paņēmis viņu, aizveda pie apustuļiem un izstāstīja tiem, kā viņš ceļā redzēja Kungu, ka Viņš tam runāja un kā viņš Damaskā uzticīgi sludinājis Jēzus vārdā.

²⁸Ngkai ree, hampodooa-ramo Saulus hante topetuku' Yesus hi Yerusalem, pai' modao' -i hobo' ngata mpoparata kareba Pue' Yesus hante uma ria kakoroa' -na.

²⁸Un viņš kopā ar tiem Jeruzalemē nāca un gāja, vaļsirdīgi sludinādams Kunga vārdā.

²⁹Biasa wo'o-i momewai' ngkalolita pai' momehono' hante to Yahudi to mobasa Yunani. Toe pai' to Yahudi toera doko' mpopatehi-i.

²⁹Un viņš runāja ar pagāniem un pārrunāja ar grieķiem, bet tie meklēja viņu nonāvēt.

³⁰Jadi', kara'inca-na ompi' -ompi' hampepangalaa' -na karia-ra to doko' mpopatehi-i, rabawa-imi hilou hi ngata Kaisarea. Ngkai Kaisarea toe, rapope'ongko' -imi hilou hi ngata Tarsus.

³⁰Brāļi, to uzzinājuši, aizveda viņu uz Cēzareju un aizsūtīja uz Tarsu.

³¹Jadi', nto'u toe uma-pi ria kakoroa' -ra hawe'ea topepangala' hi Pue' Yesus to hi tana' Yudea, Galilea pai' Samaria. Kawoo-woria' tauna to mepangala' hi Yesus pai' kamoroo-rohoa pepangala' -ra. Apa' mengkoru mpu'u-ra hi Pue' Ala, pai' Inoha' Tomoroli' moto to mporohoi nono-ra.

³¹Tad Baznīcai visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga, dzīvodama Kunga bijībā un pilna Svētā Gara iepriecinājuma.

³²Petrus modao' mpencuai' topepangala' hi Pue' Yesus hiapa-apa. Rala-na ha'eo, rata-i hi ngata Lida.

³²Tad notika, ka Pēteris, apmeklēdams visus, nonāca pie svētajiem, kas dzīvoja Lidā.

³³Hi ngata Lida toe, mpohirua' -ki hadua tomane, hanga' -na Eneas. Eneas toei walu mpae-imi pungku, uma-i tepemata ngkai poturua-na.

³³Tur viņš atrada kādu cilvēku, vārdā Aineju, kas astoņus gadus, triekas skarts, gulēja gultā.

³⁴Na'uli' Petrus mpo'uli' -ki: "Eneas, Yesus Kristus mpaka'uri' -ko! Mokore-moko, pai' lulu-mi ali' -nu." Hinto'u toe mpu'u, mokore-imi Eneas.

³⁴Un Pēteris sacīja viņam: Ainej, Kungs Jēzus Kristus tevi dziedina; celies un apklāj savu gultu! Un tūdaļ viņš piecēlās.

³⁵Hawe'ea tauna hi ngata Lida pai' hi Saron mpohilo kamo'uri' -nami, pai' mepangala' -ramo hi Pue' Yesus.

³⁵Un viņu redzēja visi Lidas un Saronas iedzīvotāji, kas atgriezās pie Kunga.

³⁶Uma molaa ngkai Lida toe, ria wo'o ngata to rahanga' Yope. Hi Yope toe, ria hadua tobine to mepangala' hi Yesus, Tabita hanga' -na. Hi rala basa Yunani hanga' -na Dorkas (batua-na: ruha). Lompe' po'ingku-na, pai' wori' petulungia-na hi tauna to mpe'ahii'.

³⁶Bet Jopē bija kāda mācekle, vārdā Tabita, kas tulkojumā nozīmē stirna. Viņa bija bagāta labiem darbiem un dāvāja nabagiem dāvanas.

³⁷Nto'u Petrus hi Lida, peda' danca Dorkas toei, kaliliu mate. Ka'oti-na raniu', ratu'u-i hi kamar to hi lolo-na.

³⁷Tanīs dienās notika, ka viņa saslima un nomira; un viņi to nomazgāja un nolika augštelpā.

³⁸Topetuku' Yesus hi Yope mpo'epe karia-na Petrus hi Lida, apa' ngata Yope toe mohu' -wadi hi Lida. Toe pai' rahubui rodua tauna hilou hi Petrus, merapi' bona napesahui tumai hi Yope.

³⁸Bet tā kā Lida bija tuvu Jopei, mācekļi, izdzirduši, ka Pēteris atrodas tur, sūtīja divus vīrus pie viņa ar lūgumu, lai tas nekavējas atnākt pie viņiem.

³⁹Metuku' mpu'u-imi Petrus hilou dohe-ra. Karata-ra hi Yope, kaliliu rapo'ema' -i hilou hi powataa tomate. Hawe'ea tobine tobalu mpotipuhi Petrus. Geo' -ra pai' rapopohiloi-i baju pai' pohea to nadau-raka Dorkas bula-na tuwu' -pidi.

³⁹Tad Pēteris cēlās un aizgāja tiem līdz. Un kad viņš bija atnācis, tie uzveda viņu augštelpā; un visas atraitnes nostājās ap viņu, raudādamas un rādīdamas viņam svārkus un virsdrēbes, ko "Stirna" bija tām darinājusi.

⁴⁰Ngkai ree, Petrus mpohubui-ra omea mpalahii kamar toe, pai' powilingkudu-nami mosampaya. Ka'oti-na mosampaya, pai' -i mponyanyohi tomate, na'uli' -ki: "Tabita, memata-moko!" Hangaa mobini' mpu'u-mi mata-na mponaa Petrus, pai' kaliliu mohura-imi.

⁴⁰Kad visi bija izraidīti ārā, Pēteris, nometies ceļos, pielūdza Dievu un, pagriezies pret mironi, sacīja: Tabita, celies augšām! Un viņa atvēra savas acis un, Pēteri ieraudzījusi, atsēdās.

⁴¹Petrus mpokakamu pale-na pai' mpo'ore' -i duu' -na mokore. Oti toe, nakio' nculii' -ramo topetuku' Yesus pai' tobalu to nahubui malai-e we'i, pai' na'uli' -raka: "Ohe'i-imi bale-ni, tuwu' nculii' -imi."

⁴¹Tad viņš, pasniedzis tai roku, to piecēla. Un viņš, saaicinājis svētos un atraitnes, rādīja tiem to dzīvu.

⁴²Kajadia' toe rajarita hobo' hi ngata Yope, alaa-na wori' tauna mepangala' hi Pue' Yesus.

⁴²Tas kļuva zināms visā Jopē, un daudzi ticēja uz Kungu.

⁴³Oti toe, Petrus tida hi Yope ba hangkuja mengi-pidi kahae-na, mo'oha' hi tomi hadua topobago rewa kuliba to rahanga' Simon.

⁴³Un notika, ka viņš daudz dienas pavadīja Jopē pie kāda ādmiņa Sīmaņa.