¹Saulus wo'o-hawo mpokagoe' karapatehi-na Stefanus toe.

¹Bet tanī dienā notika liela Jeruzalemes baznīcas vajāšana; un visi, izņemot apustuļus, tika izklīdināti Jūdejas un Samarijas apvidos.

²Tauna to mengkoru hi Alata'ala mpo'ala' woto-na Stefanus, rapotantangii' hante nono mpu'u, pai' -i ratana.

²Tad dievbijīgie vīri apbedīja Stefanu un ļoti viņu apraudāja.

³Hiaa' Saulus-hana, ngasa' mpu'u-i mpobalinai' tauna to mepangala' hi Pue' Yesus. Butu-butu ntomi-na napesua', pai' hema-hema to mepangala' hi Yesus, lompe' tomane lompe' tobine, nahoko' nadii' hilou hi mali-na pai' natonu hi topoparenta bona ratarungku'.

³Bet Sauls postīja Baznīcu, iedams namos, tverot vīriešus un sievietes un nododot tos cietumā.

⁴Jadi', topetuku' Yesus to metibo' ngkai Yerusalem toera, hiapa kahiloua-ra raparata oa' Lolita Pue'.

⁴Bet izklīdinātie staigāja apkārt, sludinādami Dieva vārdu.

⁵Wae wo'o-hawo Filipus hilou hi ngata hi tana' Samaria, mpoparata-raka Kareba Lompe' Kayesus-na Magau' Topetolo'.

⁵Tad Filips nogāja Samarijas pilsētā un sludināja tiem Kristu.

⁶Nababehi wo'o tanda mekoncehi hi ria. Wae kara'epe-na to Samaria lolita Filipus toe, pai' karahilo-na tanda mekoncehi to nababehi, ratarima-mi kareba to nakeni hante nono-ra mpu'u.

⁶Bet ļaudis uzmanīgi un vienprātīgi klausījās, ko Filips runāja, un redzēja zīmes, ko viņš darīja.

⁷Apa' napopalai seta ngkai wori' tauna to rapesuai', alaa-na me'au-au-ramo tauna toera pai' malai mpu'u-mi seta to mpesuai' -ra. Pai' napaka'uri' wo'o wori' tauna topungku pai' tokejo.

⁷Jo no daudziem, kas bija ļauno garu apsēsti, tie izgāja, stiprā balsī kliegdami; bet daudzi triekas skartie un tizlie tika izdziedināti.

⁸Toe pai' goe' lia-ramo to Samaria toera mpotarima Filipus.

⁸Un liels prieks bija tanī pilsētā.

⁹Hi rala ngata toe, ria hadua tomane to rahanga' Simon. Simon toei hadua topobali'mata. Mahae-imi mpopehuwu pake' -na to rapokakonce to Samaria. Mpo'uli' -i, hi'a tauna to bohe baraka' -na.

⁹Bet kāds vīrs, vārdā Sīmanis, kas agrāk pilsētā bija burvis, krāpa Samarijas ļaudis, sacīdams, ka viņš esot kas liels.

¹⁰Hi hi'a-damo nono hawe'ea ihi' ngata, lompe' maradika lompe' ntodea, ra'uli': "Simon toei, ria-ki-hana baraka' -na ngkai Alata'ala to rahanga' Kabaraka' Bohe."

¹⁰Viņu ievēroja visi: no maza līdz lielam, sacīdami: Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks.

¹¹Mahae-imi mpakakonce-ra hante pake' -na, duu' -na hawe'ea pue' ngata toe mpotuku' -i pai' mpe'epei hawa' -na.

¹¹Bet viņi tāpēc to ievēroja, ka tas ilgu laiku ar savām burvībām tos bija apmulsinājis.

¹²Aga karata-na Filipus hi ngata-ra, natudui' -ra Kayesus-na Magau' Topetolo', pai' natudui' -ra mepangala' hi Yesus bona jadi' ntodea-na Alata'ala hi rala Kamagaua' -na. Jadi', wori' -ramo pue' ngata mepangala' hi Yesus pai' mpopeniu' jadi' topetuku' Yesus, lompe' tomane lompe' tobine.

¹²Bet kad tie noticēja Filipam, kas sludināja Dieva valstību, vīrieši un sievietes tika kristīti Jēzus Kristus vārdā.

¹³Ngkai ree, Simon wo'o-hawo mepangala', pai' -i raniu'. Oti-i raniu', metuku' oa' -imi hi Filipus, apa' konce-i mpohilo tanda to mekoncehi pai' tanda baraka' to jadi'.

¹³Tad arī pats Sīmanis kļuva ticīgs un, pieņēmis kristību, piebiedrojās Filipam, bet viņš, redzēdams notiekam zīmes un lielus brīnumus, apmulsis brīnījās.

¹⁴Suro Pue' Yesus to hi Yerusalem mpo'epe napa to jadi' hi Samaria, apa' ria to mpo'uli' -raka: "To Samaria toera ria, mpotarima Lolita Alata'ala wo'o-ramo-rawo." Toe pai' mohawa' -ra mpahawa' Petrus pai' Yohanes hilou hi ria.

¹⁴Kad apustuļi, kas bija Jeruzalemē, izdzirda, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, tie sūtīja pie viņiem Pēteri un Jāni.

¹⁵Karata-ra Petrus pai' Yohanes hi ria, mosampaya-ramo mpekakae-raka to Samaria to mepangala' -mi hi Pue' Yesus, bona Pue' mpowai' -ra Inoha' Tomoroli'.

¹⁵Tie atnākuši lūdza Dievu par viņiem, lai tie saņemtu Svēto Garu.

¹⁶Apa' ko'ia-ra nakahompoi Inoha' Tomoroli'. Muntu' raniu' -ra mpokahangai' hanga' Pue' Yesus.

¹⁶Jo Tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija kristīti tikai Kunga Jēzus vārdā.

¹⁷Yohanes pai' Petrus mosampaya pai' -ra mpojama to Samaria toera. Jadi', mporata mpu'u-ramo Inoha' Tomoroli'.

¹⁷Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie saņēma Svēto Garu.

¹⁸Nahilo-hawo Simon, hema-hema to rajama suro Pue' Yesus toera, mporata mpu'u-ramo Inoha' Tomoroli'. Toe pai' Simon mpokeni doi-na hilou hi Petrus pai' Yohanes,

¹⁸Bet Sīmanis, redzēdams, ka caur apustuļu roku uzlikšanu tiek dots Svētais Gars, piedāvāja tiem naudu,

¹⁹pai' na'uli' -raka: "Wai' -a-kuwo kuasa-ni tetu, bona hema-hema wo'o-kuwo to kujama, mporata-ra Inoha' Tomoroli'."

¹⁹Sacīdams: Dodiet arī man šo varu, lai ikviens, kam es uzlikšu rokas, saņemtu Svēto Garu! Bet Pēteris sacīja viņam:

²⁰Na'uli' Petrus mpo'uli' -ki: "Harala ratadi-dako hi rala naraka, ntali doi-nu wo'o! Ha nu'uli' -kona, pewai' Alata'ala ma'ala ra'oli hante doi?

²⁰Tava nauda lai iet ar tevi pazušanā, jo tu domāji Dieva dāvanu par naudu iemantot!

²¹Uma ria huraa-nu mobago dohe-kai, apa' uma monoa' nono-nu hi poncilo Alata'ala.

²¹Tev nav ne daļas, nedz mantojuma no šīs mācības, jo tava sirds nav taisnīga Dieva priekšā.

²²Medea-moko ngkai jeko' -nu tetu-e, pai' merapi' hi Pue' bona na'ampungi patuju nono-nu to dada'a.

²²Tāpēc atgriezies no šī sava ļaunuma un lūdz Dievu! Varbūt šī tavas sirds iedoma tiks tev piedota.

²³Apa' ku'inca mohingi' lia-ko, pai' napobatua jeko' -moko."

²³Kā es redzu, tu esi žults rūgtuma pilns un netaisnības saitēs.

²⁴Na'uli' Simon mpo'uli' -raka Petrus pai' Yohanes: "Perapi' -ka-kuwo hi Pue' bona neo' -a mpai' narumpa' silaka to ni'uli' tetu-e we'i!"

²⁴Bet Sīmanis atbildēja, sacīdams: Lūdziet jūs Kungu par mani, lai nekas no tā, ko jūs sacījāt, nenāk pār mani!

²⁵Jadi', kahudu-rami Petrus pai' Yohanes mpoparata Lolita Pue' pai' mporohoi nono-ra to Samaria, nculii' -ramo hilou hi Yerusalem. Hi pomakoa' -ra toe, raparata wo'o Lolita Pue' hi rala wori' ngata hi tana' Samaria.

²⁵Tad viņi, Dieva vārdu apliecinājuši un pavēstījuši, griezās atpakaļ uz Jeruzalemi un vēl daudziem Samarijas apgabaliem sludināja evaņģēliju.

²⁶Rala-na hangkani, hadua mala'eka Pue' mpololitai Filipus, na'uli': "Hilou-moko tono' hi selatan, hi ohea to ngkai Yerusalem rata hi Gaza." (Ohea tohe'e uma-pi jau ratara.)

²⁶Tad Kunga eņģelis sacīja Filipam: Celies un ej uz dienvidiem pa ceļu, kas ved no Jeruzalemes uz Gazu, kas ir tuksnešains!

²⁸Hilou mpu'u-imi Filipus. Nto'u toe, ria wo'o-hawo hadua to Etiopia to ntara ohea toe nculii' hilou hi ngata-na. To Etiopia toei, tauna to mopangka' bohe, to mpokakamu hawe'ea ihi' tomi raja bine tana' Etiopia to rahanga' Kandake. Ka'oti-na mepue' hi Alata'ala hi Yerusalem, nculii' -imi hi ngata-na mpohawi' kereta to nadii' jara'. Bula-na mohura hi rala kereta-na, mpobasa-i sura nabi Yesaya.

²⁷Viņš cēlās un aizgāja. Un, lūk, kāds vīrs no Etiopijas, einuhs, Etiopijas ķēniņienes Kandakes pilnvarnieks, kas pārvaldīja visas viņas mantnīcas, bija ieradies Jeruzalemē pielūgt Dievu.

²⁹Inoha' Pue' Ala mpololitai Filipus, na'uli': "Hilou-ko mpomohui' kereta toe mai."

²⁸Un atceļā, sēdēdams savos ratos, viņš lasīja pravieti Isaju.

³⁰Pokeno-nami Filipus hilou mpomohui' kereta toe. Na'epe-hawo, tauna toei mpobasa sura nabi Yesaya. Filipus mpekune' -i, na'uli': "Nu'inca wa batua-na to nubasa tetu-e?"

²⁹Tad Gars sacīja Filipam: Ej un piebiedrojies šiem ratiem!

³¹Na'uli' tau toei: "Beiwa-kona kaku'inca-na, apa' uma ria tauna to mponotohi-ka." Ngkai ree, nabawai Filipus ngkahe' hi rala kereta-na pai' mohura hi ncori-na.

³⁰Filips piesteidzies un izdzirdis viņu lasām pravieti Isaju, sacīja: Vai tu domā, ka saproti, ko tu lasi?

³²Lolita to nabasa hi rala sura nabi Yesaya, hewa toi moni-na: Hi'a hewa hama'a bima to radii' hilou rasumale'. Hewa ana' bima to uma mobee' ane ragunci wulu-na, wae wo'o uma-i mololita nau' hamelaa.

³¹Viņš sacīja: Kā lai es to varu, ja man neviens nepaskaidro? Un viņš lūdza Filipu iekāpt un apsēsties pie viņa.

³³Raruge' -i pai' rahuku', hiaa' uma ria sala' -na. Uma ria haduaa tauna to mpotutura karia muli-na apa' rapatehi-i-hana."

³²Bet Rakstu vieta, ko viņš lasīja, bija šī: It kā avs, ko veda nokaušanai, un kā jērs kluss cirpēja priekšā, tā Viņš neatvēra savu muti.

³⁴Ngkai ree, na'uli' -mi to Etiopia toei hi Filipus: "Uli' -ka ba hema-i to natoa' nabi toei, ba woto-na moto-di ba tau ntani' -nadi."

³³Viņa pazemošanai tiesa tika atcelta. Kas izstāstīs Viņa cilti, jo Viņa dzīvība tiek paņemta no šīs zemes? (Is.53,7-8)

³⁵Jadi', ntepu'u ngkai pobasa-na toe we'i, Filipus mpakanoto-ki Kareba Lompe' Yesus.

³⁴Tad einuhs jautāja Filipam, sacīdams: Es tevi lūdzu, par ko pravietis to saka? Par sevi vai par kādu citu?

³⁶Bula-ra mokereta toe, mpohilo-ra ue hi wiwi' ohea. Na'uli' to Etiopia toei mpo'uli' -ki Filipus: "Hilo, ohe'e mai ue. Niu' -ama-kuwo jadi' topetuku' Yesus." ((

³⁵Bet Filips, atdarījis savu muti, un iesākdams ar šiem Rakstiem, sludināja viņam Jēzu.

³⁷Na'uli' Filipus: "Ane nupangala' mpu'u-imi, ma'ala moto-ko kuniu'." Na'uli' to Etiopia toei: "Kupangala' Yesus Kristus, Hi'a-mi Ana' Alata'ala."))

³⁶Un viņi, ceļu turpinādami, nokļuva pie kāda ūdens; un einuhs sacīja: Lūk, ūdens! Kas mani kavē kristīties?

³⁸Ngkai ree, napopento'o-mi kereta-na, pai' -ra mehompo hilou hi rala ue, pai' Filipus mponiu' -i.

³⁷Filips sacīja: Ja tu no visas sirds tici, tad to var. Un viņš atbildēja, sacīdams: Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.

³⁹Pencore-ra ngkai rala ue, muu-mule' Inoha' Pue' Ala mpo'ala' Filipus ngkai ree, alaa-na to Etiopia toei uma-pi mpohiloi-i ba hiapa-imi. Napokaliliu pomako' -na hante nono to goe'.

³⁸Un viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi, Filips un einuhs, iekāpa ūdenī, un viņš to kristīja.

⁴⁰Ane Filipus-hawo, muu-mule' mehupa' -imi hi ngata Asdod. Me'ongko' -imi hilou hi ngata Kaisarea, pai' halengko ohea mpoparata-i Kareba Lompe' hi butu-butu ngata to natara.

³⁹Kad viņi izkāpa no ūdens, tā Kunga Gars aizrāva Filipu, un einuhs viņu vairs neredzēja, bet līksms turpināja ceļu.

⁴⁰Bet Filips tika atrasts Azotā un, evaņģēliju sludinādams, pārstaigāja visas pilsētas, kamēr nonāca Cēzarejā.