¹Hi olo' topetuku' Yesus to hi Antiokhia, ria ba hangkuja dua nabi pai' guru to mpokeni Lolita Pue', hanga' -ra: Barnabas; Simeon to ra'atu Nto'eta; Lukius to ngkai ngata Kirene; Menahem to rapokakama dohe Magau' Herodes Antipas; pai' Saulus.

¹Antiohijas baznīcā bija pravieši un mācītāji, starp kuriem Barnaba un Sīmanis, saukts Melnais, un kirēnietis Lūcijs, un Manaēns, kas bija uzaudzis kopā ar tetrarhu Herodu un Sauls.

²Hangkani, bula-ra mepue' hi Pue' Ala pai' mopuasa', Inoha' Tomoroli' mpololitai-ra hewa tohe'i: "Barnabas pai' Saulus toe, kupelihi-ra jadi' topobago-ku. Jadi', patani' -ramo, bona hilou-ra mpobabehi bago to kupopokoloi-raka."

²Kad viņi kalpoja Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja tiem: Nošķiriet man Saulu un Barnabu darbam, kādam es tos esmu aicinājis!

³Jadi', ka'oti-ra mopuasa' pai' mosampaya, rajama-ramo Barnabas pai' Saulus, pai' raposampayai. Oti toe, rapope'ongko' mpu'u-ramo hilou mpokeni Kareba Lompe'.

³Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, atlaida tos.

⁴Jadi', apa' Inoha' Tomoroli' mpahawa' -ra mpopalele Kareba Lompe', mako' -ramo hilou hi ngata Seleukia to hi wiwi' tahi'. Ngkai ree, mpohawi' kapal-ramo hilou hi lewuto' Siprus.

⁴Un tie, Svētā Gara sūtīti, aizgāja uz Seleikiju, bet no turienes kuģī pārcēlās uz Kipru.

⁵Karata-ra hi ree hi ngata Salamis, raparata-mi Lolita Alata'ala hi tomi posampayaa to Yahudi. Yohanes Markus mpongawa' -ra hi rala bago-ra toe.

⁵Un viņi, nonākuši Salamīnā, sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis tiem bija palīgs.

⁸Modao' -ra hobo' hi lewuto' toe, duu' -ra rata hi ngata Pafos. Hi ria-ra mpohirua' -ki hadua to Yahudi, hanga' -na Baryesus. Hi rala basa Yunani hanga' -na Elimas. Elimas toei, hadua topobali'mata to wori' inca-na, pai' na'uli' wo'o kahi'a-na nabi Alata'ala. Hi'a toei bale-na gubernur to hi lewuto' toe, Sergius Paulus hanga' -na. Gubernur toei, tauna to pante. Nakio' -ra Barnabas pai' Saulus tumai mpohirua' -ki, apa' doko' na'epe-hawo Lolita Alata'ala. Aga Elimas topobali'mata toei, mpobaro lolita-ra, apa' doko' nalawa' bona neo' mpai' gubernur mepangala' hi Yesus.

⁶Un tie, pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, atrada kādu jūdu vīru, vārdā Barjēzu, burvi, viltus pravieti.

⁹Tapi' Saulus-- to rahanga' wo'o Paulus-- nakuasai Inoha' Tomoroli' -i. Mpomonaa-i Elimas, na'uli' -ki:

⁷Tas bija kopā ar prokonsulu Sergiju Pāvilu, ļoti saprātīgu vīru. Šis, ataicinājis Barnabu un Saulu, vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.

¹⁰"Ee topebagiu ngkaraka'! Iko bali' hawe'ea to monoa'! Hewa Magau' Anudaa' -hana kehi-nu tetu-e! Napa pai' uma nubahakai oa' mpohala'weo tudui' Pue' to monoa'?

⁸Bet tiem pretojās burvis Elims (tā tulko viņa vārdu), cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.

¹¹Wae lau, hilo pe'! Pue' mpohuku' -ko! Ngkai wae lau wero-ko, uma-poko pehilo ba hangkuja eo kahae-na!" Hinto'u toe, Elimas mporasai ria to mo'eta hewa rangahu mpoleru mata-na, alaa-na mogao' -gao' -i-damo mpopali' tauna mpotete' -i.

⁹Bet Sauls, kas ir arī Pāvils, Svētā Gara pilns, uzlūkojis viņu,

¹²Kanahilo-na Gubernur napa to jadi' tohe'e, mepangala' -imi hi Pue' Yesus, apa' konce-i mpo'epe tudui' Pue'.

¹⁰Sacīja: Ak, tu, sātana bērns, visas viltības un melu pilns, katras taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt Kunga taisnos ceļus?

¹³Ngkai Pafos, Paulus pai' doo-na mpohawi' kapal hilou hi ngata Perga hi tana' Pamfilia. Hi ngata toe, Yohanes Markus mpalahii-ra pai' nculii' hilou hi Yerusalem.

¹¹Un, lūk, Kunga roka ir pret tevi; un tu būsi akls un kādu laiku neredzesi sauli. Un tūdaļ krēsla un tumsa nāca pār viņu, un viņš, apkārt staigādams, meklēja, kas viņam sniegtu roku.

¹⁴Ngkai Perga, rapokaliliu pomako' -ra rata hi ngata Antiokhia hi tana' Pisidia. Hi Eo Sabat (eo pepuea' -ra to Yahudi), hilou-ramo mohura hi tomi posampayaa to Yahudi.

¹²Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, ticēja, brīnīdamies par Kunga mācību.

¹⁵Hi porumpua toe, ria to mpobasa Atura Musa pai' sura nabi-nabi. Oti toe, pangkeni tomi posampayaa toe mpohubui tauna hilou mepekune' hi Paulus pai' Barnabas, ra'uli' -raka: "Ompi', ane ria lolita-ni doko' mpotudui' -kai, hewa toe lau kipalogai-koi mololita."

¹³Aizbraukušu no Pafas, Pāvils un tie, kas kopā ar viņu bija, nonāca Pamfilijas Pergā, bet Jānis šķīrās no viņiem un atgriezās Jeruzalemē.

¹⁶Kamokore-nami Paulus, mohuka' bona molino-ra, pai' na'uli': "Ompi' -ompi' -ku to Israel, pai' koi' wo'o to bela-koi to Israel aga to mepue' -mokoi hi Alata'ala: Epe-ka-kuwo lolita-ku.

¹⁴No Pergas, tālāk iedami, viņi nonāca Pizidijas Antiohijā, un, iegājuši sabata dienā sinagogā, apsēdās.

¹⁷Alata'ala to tapue' kita' to Israel mpopelihi-mi ntu'a-ta owi, pai' napopomuli-ra alaa-na wori' lia-ramo bula-ra mesowo' hi tana' Mesir. Ngkai ree, napopohiloi-ra kuasa-na to bohe nto'u kanatete' -ra malai ngkai Mesir.

¹⁵Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: Brāļi, ja jums ir kādi pamācības vārdi ļaudīm, tad sakiet!

¹⁸Oti toe, opo' mpulu' mpae kahae-na, napengkatarii mpohilo pesapuaka-ra bula-ra hi tana' to wao'.

¹⁶Tad Pāvils piecēlās, ar roku norādījis klusēt, sacīja: Izraēliešu vīri un jūs, kas bīstaties Dievu, klausieties!

¹⁹Pitu magau' hante ntodea-ra hi tana' Kanaan nadagi bona tana' -ra nabagi-bagi-raka to Israel bona hira' -mi pue' -na.

¹⁷Izraēļa tautas Dievs izredzēja mūsu tēvus un paaugstināja tautu, kad viņi bija piedzīvotāji Ēģiptes zemē un, paceltu roku, izveda viņus no tās,

²⁰Kajadia' hawe'ea tohe'i we'i, kira-kira opo' atu lima mpulu' mpae kahae-na. "Oti toe, Pue' Ala mpowai' -ra tadulako-tadulako to jadi' pangkeni-ra, duu' rata hi nabi Samuel.

¹⁸Un četrdesmit gadu laikā Viņš pacieta to izturēšanos tuksnesī.

²¹Nto'u toe, merapi' -ra bona Pue' Ala mpowai' -ra magau'. Jadi', Alata'ala mpowai' -ra magau', Saul hanga' -na, ana' -na Kis muli Benyamin. Saul toe-mi to jadi' magau' to Israel opo' mpulu' mpae kahae-na.

¹⁹Viņš iznīcināja septiņas tautas Kanaana zemē un ar lozi piešķīra tiem viņu zemi

²²Aga ka'omea-na Pue' Ala mpopohu-i ngkai huraa-na, pai' -i mpo'ongko' Daud jadi' magau' to Israel. Toi-mi to na'uli' Alata'ala mpotompo'wiwi Daud: `Daud ana' Isai toei, tauna to mpokagoe' nono-ku pai' to mpobabehi konoa-ku.'

²⁰Apmēram pēc četri simti piecdesmit gadiem; pēc tam Viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.

²³"Ompi' -ompi', ngkai muli Daud toe-mi, Alata'ala mpo'ongko' -taka kita' to Israel hadua Magau' Tompohore-ta ngkai huku' jeko' -ta, ntuku' pojanci-na owi. Magau' toei, Yesus hanga' -na.

²¹Pēc tam viņi prasīja ķēniņu, un Dievs deva tiem Saulu, Kīsa dēlu, Benjamina cilts vīru, četrdesmit gadu ilgi.

²⁴Kako'ia-na Yesus mpotepu'u bago-na, Yohanes Topeniu' mpo'uli' -raka hawe'ea to Israel bona medea-ra ngkai jeko' -ra pai' -ra raniu'.

²²To atmetis, Viņš iecēla tiem ķēniņu Dāvidu. Tam Viņš, liecību dodams, sacīja: Es atradu Dāvidu, Jeses dēlu, vīru pēc savas sirds, kas darīs visu, ko vēlos. (1 Ķēn.13,14; Ps.88,21)

²⁵Neo' hudu-mi pobago-na Yohanes, na'uli' -raka ntodea: `Ntuku' pomporataa-ni, hema-a aku' toi-e? Bela-kuwo aku' Magau' to nipopea. Rata moto-i mpai' ane oti-pi bago-ku. Bangku' jadi' pahawaa' -na to mpobongka koloro sapatu' -na, uma-a-kuwo natao.'

²³No viņa pēcnācējiem Dievs saskaņā ar solījumu sūtīja Izraēlim Pestītāju Jēzu.

²⁶"Ompi' -ompi' -ku muli Abraham, pai' koi' wo'o to bela-koi to Yahudi aga to mepue' -mi hi Alata'ala: Hi kita' toi-mi raparata kareba toe, to mpo'uli' ohea bona tebahaka-ta ngkai huku' jeko' -ta.

²⁴Pirms Viņa atnākšanas Jānis sludināja visai Izraēļa tautai grēku nožēlošanas kristību.

²⁷Ompi' -ta to mo'oha' hi Yerusalem hante pangkeni-ra, uma ra'incai Kayesus-na Magau' Topetolo' toei. Uma ra'incai batua-na lolita nabi to rabasa butu Eo Sabat. Toe pai' rahuku' mate-i-hana Yesus. Ntaa' hante babehia-ra tohe'e, te'ihii' lau-mi to ralowa nabi owi.

²⁵Bet, kad Jānis bija pabeidzis savas gaitas, viņš sacīja: Es neesmu tas, par ko jūs mani turat, bet, lūk, pēc manis nāk Tas, kam neesmu cienīgs atraisīt kāju apavus.

²⁸Nau' uma raratai to toto-na rahuku' mate-ki, aga raperapi' oa' hi Pilatus bona rapatehi-i.

²⁶Brāļi, Ābrahama cilts bērni, un jūs, kas bīstaties Dievu, jums šis pestīšanas vārds ir sūtīts!

²⁹Hudu-mi rababehi hawe'ea to te'uki' owi to mpolowa-i, rapopana'u woto-na ngkai kaju parika' -na pai' -i ratana.

²⁷Jo Jeruzalemes iedzīvotāji un viņu priekšnieki, Viņu neatzīdami un notiesādami, izpildīja praviešu vārdus, kas katrā sabatā tiek lasīti.

³⁰Aga Alata'ala mpotuwu' -i nculii'.

²⁸Un tie, nekādu nāves vainu pie Viņa neatraduši, prasīja Pilātam, lai Viņu nonāvētu.

³¹Oti toe, wori' mengi-i-pidi mpopehuwu woto-na hi tauna to mpotuku' -i ngkai Galilea hilou hi Yerusalem. Hira' toe-mi to jadi' sabi' -na hi kita' to Yahudi, Kahi'a-na mpu'u-mi Magau' Topetolo'.

²⁹Kad tie visu bija izpildījuši, kas par Viņu rakstīts, noņēmuši Viņu no krusta, tie ielika Viņu kapā.

³³"Jadi' ompi' -ompi', hewa toe lau, kai' -mi to mparata-kokoi Kareba Lompe' tohe'i. Napa to najanci Alata'ala owi hi ntu'a-ta, napadupa' hi kita' muli-ra tempo toi-e hi kanapotuwu' -na nculii' Yesus ngkai kamatea. Hewa to te'uki' hi rala Rona' Daud karomeha' -na: `Iko-mi Ana' -ku. Eo toe lau kupo'Ana' -moko.'

³⁰Bet trešajā dienā Dievs uzmodināja Viņu no miroņiem, un Viņš daudzās dienās parādījās tiem,

³⁴Yesus tohe'e, napotuwu' mpu'u-imi Alata'ala, pai' bate uma-ipi mate nculii' ba jadi' pope hi rala daeo'. Toe-mile batua lolita Buku Tomoroli' to mpo'uli' hewa toi-e: `Napa to kujanci-ki Magau' Daud owi, bate moroli' pai' monoa' kadupa' -na. Napa to kujanci toe, bate kupadupa' hi koi'.'

³¹Kas kopā ar Viņu no Galilejas atnāca Jeruzalemē. Tie līdz šim ir Viņa liecinieki tautā.

³⁵"Toe wo'o-mi batua lolita Daud hi rala posampaya-na, na'uli' hewa toi: `Woto-ku uma nupelele' hi rala daeo' duu' -na pope, apa' Aku' batua-nu to nupelihi.'

³²Un mēs pasludinām jums to solījumu, kas dots mūsu tēviem;

³⁶Ompi' -ompi', bela woto-na Daud moto to natoa' lolita toe we'i. Apa' Daud mpobabehi hawe'ea to nahubui-ki Alata'ala, pai' kahudu tuwu' -na hi dunia' toi, mate-imi. Woto-na ratana hi ncori daeo' ntu'a-na pai' bate jadi' pope-mi.

³³Jo Dievs, uzmodinādams Jēzu, izpildīja to mūsu bērniem, kā tas otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans dēls, šodien es Tevi esmu dzemdinājis. (Ps.2,7)

³⁷Aga Yesus, to napotuwu' nculii' Alata'ala-e, uma-i-hana jadi' pope hi rala daeo'.

³⁴Bet ka Viņš To no miroņiem uzmodinājis, un Tas jau vairs iznīcībā neatgriezīsies, to Viņš tā pateicis: Es jums došu Dāvida uzticamos svētumus. (Is.55,3)

³⁸Jadi', ompi' -ompi', toe pai' kuparata-kokoi kareba toi: hante napa to jadi' hi Yesus toe, jeko' -ni ma'ala ra'ampungi.

³⁵Tāpat Viņš arī citur saka: Tu nedosi savam Svētajam redzēt satrūdēšanu. (Ps.15,10)

³⁹Uma-ta bisa tebahaka ngkai huku' jeko' -ta hi kampotuku' -ta Atura Musa. Aga hema-hema to mepangala' hi Yesus, tebahaka mpu'u-ra ngkai hawe'ea jeko' -ra, duu' -na jadi' monoa' mpu'u-ramo hi poncilo Alata'ala.

³⁶Bet Dāvids, nokalpojis savā paaudzē Dieva prātam, aizmiga, un viņš tika guldīts pie saviem tēviem un redzēja satrūdēšanu. (3.Ķēn.2,10)

⁴⁰"Aga kana tapelompehi, bona neo' mpai' jadi' hi kita' hewa to na'uli' Alata'ala hante wiwi nabi owi. Na'uli':

³⁷Bet Tas, ko Dievs uzmodināja no miroņiem, neredzēja satrūdēšanu.

⁴¹`Pelompehi-e', koi' to meruge'. Konce-koi mpai' mpohilo babehia-ku, ka'omea-na rahuku' mate-koi. Apa' tempo toi kubabehi anu to mobaraka' lia. Hiaa' oja' -ko-koina mpopangala', nau' ria to mponotohi-kokoi.'"

³⁸Tāpēc, brāļi, lai jums zināms, ka caur Viņu tiek jums pasludināta grēku piedošana, un visās tanīs lietās, no kā jūs Mozus bauslībā nevarējāt attaisnoties,

⁴²Kamalai-ra Paulus pai' Barnabas ngkai tomi posampayaa toe, tauna to morumpu hi ree mpo'uli' -raka: "Kiperapi' bona Eo Sabat to rata, tumai wo'o-koi mpai' mpakanoto tena-kakai tudui' toe-e we'i."

³⁹Ikviens, kas tic, caur Viņu tiek attaisnots.

⁴³Oti toe, pagaa' -gaa' -ramo ngkai tomi posampayaa toe. Wori' to Yahudi mpotuku' Paulus pai' Barnabas. Pai' wori' wo'o tauna to bela-ra to Yahudi aga to mesua' -mi hi agama Yahudi, metuku' wo'o-ra-rawo mpotuku' Paulus pai' Barnabas. Suro Pue' Yesus toera mpo'apui nono-ra bona tida-ra mepangala' hi Alata'ala to mpowai' -ta kalompea' ngkai kabula rala-na.

⁴⁰Tāpēc, pielūkojiet, ka pār jums nenāk tas, ko pravieši sacījuši:

⁴⁴Jadi', mingku boko' hi Eo Sabat wo'o-mi, neo' hawe'ea pue' ngata morumpu doko' mpo'epe Lolita Alata'ala.

⁴¹Skatieties, nievātāji, un brīnieties, un iznīkstiet, jo es daru darbu jūsu dienās, darbu, kam jūs neticēsiet, ja kāds jums par to stāstīs.

⁴⁵Tapi' karahilo-na to Yahudi kawori' tauna to morumpu, mohingi' -ramo. Toe pai' raruge' -i Paulus pai' rabaro hawe'ea to na'uli'.

⁴²Viņiem izejot, tie lūdza, lai nākošajā sabatā tiem runā šos vārdus.

⁴⁶Tapi' hangkedi' kabia' -ra Paulus pai' Barnabas mololita. Ra'uli' mpo'uli' -raka to Yahudi: "Taoa-na, Lolita Alata'ala kana raparata mperi'ulu hi koi' to Yahudi. Tapi', bo uma-ko-koina dota ntarima, koi' moto-mi-koiwo to mpakanoa' ka'uma-nakoi natao mporata katuwua' to duu' kahae-hae-na. Wae-pi, kipalahii-mokoi, hilou mpokeni Lolita Alata'ala hi tauna to bela-ra to Yahudi!

⁴³Kad sinagoga bija atlaista, daudzi jūdi un dievbijīgie prozelīti sekoja Pāvilam un Barnabam; viņi tiem runāja un skubināja pastāvēt Dieva žēlastībā.

⁴⁷Apa' toi-mi hawa' Pue' Ala hi kai'. Na'uli': `Kupelihi-moko jadi' baja to mpobajahi nono tauna to bela-ra to Yahudi, bona Iko mpoparata kalompea' hi tauna humalili' dunia'.'"

⁴⁴Nākošajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.

⁴⁸Kara'epe-na-rawo tauna to bela-ra to Yahudi lolita toe, goe' -ramo, pai' -ra mpo'une' Lolita Pue'. Pai' hema-hema to napelihi ami' -mi Alata'ala bona mporata katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na, mepangala' -ramo hi Pue' Yesus.

⁴⁵Bet jūdi, redzēdami daudz ļaužu, iedegās naidā un zaimodami runāja pretim tam, ko Pāvils sacīja.

⁴⁹Jadi', Lolita Pue' molele hobo' hi tana' toe.

⁴⁶Tad Pāvils un Barnaba vaļsirdīgi pateica: Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt, bet tā kā jūs to atmetāt un sevi uzskatāt par mūžīgās dzīves necienīgiem, tad, lūk, mēs griežamies pie pagāniem.

⁵⁰Tapi' to Yahudi mpo'ukei' totu'a-totu'a ngata pai' tobine-tobine to mo'ua' to mengkoru hi Alata'ala, alaa-na Paulus pai' Barnabas rabalinai' pai' rapopalai ngkai ngata Antiokhia.

⁴⁷Jo tā Kungs mums pavēlējis: Es Tevi nolikšu pagāniem par gaismu, lai Tu būtu pestīšana līdz pasaules galam. (Is.49,6)

⁵¹Toe pai' Paulus hante Barnabas mpotonta awu to hi witi' -ra, tanda kabela-napi-rawo hira' to mpotangku ane Alata'ala mpohuku' pue' ngata toe. Oti toe hilou-ramo hi ngata Ikonium.

⁴⁸Pagāni, to dzirdēdami, priecājās un godināja Kunga vārdu; un tie, kas mūžīgai dzīvei bija izredzēti, ticēja.

⁵²Topetuku' Pue' Yesus hi Antiokhia, nakuasai-ramo Inoha' Tomoroli' pai' goe' lia nono-ra.

⁴⁹Un Kunga vārds izpaudās visā apgabalā.

⁵⁰Bet jūdi, sakūdījuši dievbijīgas un cienītas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Barnabu un izdzina viņus no savām robežām.

⁵¹Un tie, nokratījuši uz viņiem putekļus no savām kājām, aizgāja uz Ikoniju.

⁵²Bet mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.