1Napa to jadi' hi ngata Antiokhia wengi, toe wo'o to jadi' hi Ikonium. Paulus pai' Barnabas hilou hi tomi posampayaa to Yahudi, pai' -ra mpoparata Kareba Lompe' hi tauna to morumpu hi ria, alaa-na wori' to Yahudi pai' to bela-ra to Yahudi mepangala' hi Yesus.
1Un notika, ka Ikonijā viņi kopā iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka liels daudzums jūdu un grieķu kļuva ticīgi.
2Tapi' to Yahudi to uma dota mepangala' mpo'ukei' ntodea to bela-ra to Yahudi, bona mpokahuku' -ra topepangala' hi Pue' Yesus.
2Bet neticīgie jūdu kūdīja un pamudināja pagānu sirdis uz naidu pret brāļiem.
3Paulus pai' Barnabas, mahae-ra mobago hi ngata toe. Mpoparata-ra Kareba Pue' hante uma ria eka' -ra. Pai' Pue' moto-mi mpotulungi-ra, apa' nawai' -ra baraka' mpobabehi tanda mekoncehi, bona monoto-mi hi hawe'ea tauna kamakono-na lolita to rakeni. Lolita toe mpo'uli' kabula rala Alata'ala mpowai' kalompea' hi manusia'.
3Viņi tur uzturējās diezgan ilgu laiku, uzticīgi kalpodami Kungam, kas apliecināja savu žēlastības vārdu, likdams zīmēm un brīnumiem notikt caur viņu rokām.
4Tapi' ihi' ngata toera uma-ra hintuwu'. Ria-ra to tono' hi to Yahudi, ria wo'o-ra to tono' hi suro Pue' Yesus.
4Tad sašķēlās pilsētas ļaudis, jo citi bija ar jūdiem, bet citi ar apustuļiem.
5Ka'omea-na tauna to bela-ra to Yahudi pai' tauna to Yahudi hante pangkeni-ra wo'o, mohawa' -ramo doko' mpobalinai' pai' mpowatuhi-ra Paulus pai' Barnabas.
5Bet tad notika pagānu, jūdu un to priekšnieku uzmākšanās, lai nodarītu tiem pārestību un nomētātu viņus akmeņiem.
6Ntaa' ra'inca-di Paulus pai' Barnabas patuju-rae. Toe pai' metibo' -ramo hilou hi tana' Likaonia, pai' -ra mo'oha' hi ree, mohu' hi ngata Listra pai' Derbe.
6To nojauzdami, viņi aizbēga uz Likaonijas pilsētām Listru un Derbi un visu tā apgabala apkārtni. Tur viņi sludināja evaņģēliju.
7Hi ree wo'o-ra mpoparata Kareba Lompe'.
7Un Listrā sēdēja kāds vīrs slimām kājām, būdams tizls no savas mātes miesām, kas vēl nekad nebija staigājis.
8Hi ngata Listra, ria hadua tomane to pungku ngkai lomo' kaputu-na. Ntora mohura-i-wadi, apa' uma moroho witi' -na pai' uma mpu'u nakulei' momako'.
8Viņš dzirdēja Pāvilu runājam, kas, to uzlūkodams un redzēdams, ka tam ir ticība kļūt dziedinātam,
9Topungku toei mohura mpo'epe Paulus mololita. Paulus mpenoto' -i pai' nahilo karia pepangala' -na bona rapaka'uri' -i.
9Skaļā balsī sacīja: Celies stāvus uz savām kājām! Un viņš uzlēca un staigāja.
10Toe pai' na'uli' napesukui: "Mokore monoa' -moko!" Hangkore-idile, pai' -i momako' hilou tumai.
10Bet ļaudis, redzēdami to, ko darīja Pāvils, pacēla savas balsis un likaoniski sacīja: Dievi kļuvuši līdzīgi cilvēkiem un nonākuši pie mums.
11Karahilo-na ntodea napa to nababehi Paulus toe, mololita-ramo hi rala basa-ra moto, to rahanga' basa Likaonia, ra'uli': "Hompo-mi anitu bola' tumai hi wongko dunia' molence mpo-manusia'!"
11Un viņi nosauca Barnabu par Jupiteru, bet Pāvilu par Merkuriju, jo viņš bija galvenais runātājs.
12Barnabas rahanga' Zeus, pai' Paulus rahanga' Hermes, apa' Paulus poko topololita.
12Bet Jupitera priesteris, kas atradās ārpus pilsētas, atvedis vēršus un vainagus pie vārtiem, gribēja kopā ar ļaudīm upurēt.
13Ngkai ree, apa' ria-hawo tomi pepuea' hi Zeus hi mali ngata, pangkeni agama-ra ngkeni ba hangkuja ma'a pamawa japi pai' wunga hilou hi wobo' ngata, hangkaa-ngkania hante tauna to wori'. Patuju-ra, doko' mposumale' japi toe rapopepue' hi Barnabas pai' Paulus.
13Kad apustuļi Barnaba un Pāvils to dzirdēja, tie saplēsa savas drēbes un, izsteigušies pie ļaudīm, kliedza,
14Ntaa' we'i, kara'epe-na Barnabas pai' Paulus napa patuju-ra, raheu' -heu' -mi pohea-ra, tanda kasusa' nono-ra, pai' -ra mokeno hilou hi laintongo' tauna to wori', rapesukui mololita, ra'uli':
14Sacīdami: Vīri, ko jūs darāt? Arī mēs esam līdzīgi jums mirstīgi cilvēki, kas jums sludinām no šī tukšuma atgriezties pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tanīs ir.
15"Napa-di to nibabehi tohe'i-ee? Kai' toi-e, manusia' biasa moto wo'o-ka-kaiwo hewa koi'. Tumai-kai tohe'i-e, mpokeni Kareba Lompe' hi koi', bona nibahakai mepue' hi pue' to uma ria kalaua-na tetu, pai' bona mepue' -koi hi Alata'ala to Tuwu', Alata'ala to mpajadi' langi', dunia', tahi' hante hawe'ea ihi' -na.
15Kas pagājušās paaudzēs visām tautām atļāvis iet savus ceļus.
16Owi Pue' Ala mpelele' tauna humalili' dunia' mpotuku' konoa-ra moto.
16Viņš neatstāja sevi bez apliecinājuma, darīdams labi no debesīm, dodams lietu un auglīgus laukus, pildīdams mūs ar barību, bet mūsu sirdis ar prieku.
17Aga nau' wae, uma nalipo' mpowai' -ta tanda-tanda to mpakanoto-taka karia-na Alata'ala. Nawai' -ta wori' nyala pewai' to lompe': nawai' -ta uda ngkai langi', napopowua' hinu'a-ta hi tempo-na. Nawai' -ta pongkoni', nawai' -ta kagoea' nono."
17To runādami, viņi tikko nomierināja ļaudis, lai tie viņiem neupurētu.
18Nau' wae-mi lolita-ra Paulus pai' Barnabas hi ntodea, aga mokoro lia-pidi mpotagi-ra bona neo' -ra mpokeni pepue' -ra hi hira'.
18Tad atnāca daži jūdi no Antiohijas un Ikonijas un, pierunājuši ļaudis, apmētāja Pāvilu akmeņiem. Domādami, ka viņš miris, tie izvilka viņu ārpus pilsētas.
19Uma mahae ngkai ree, ba hangkuja dua to Yahudi to ngkai ngata Antiokhia pai' Ikonium rata hi Listra, doko' mpo'ewa Paulus. Mpo'ukei' -ra ntodea hi Listra bona hira' wo'o doko' mpo'ewa-i. Oti toe, hilou-ramo mpowatuhi-i pai' -i radii' hilou hi mali ngata pai' rapalahii-mi hi retu, ra'uli' -rawo mate-imi.
19Kad mācekļi sapulcējās ap viņu, tas uzcēlās un iegāja pilsētā, bet nākošajā dienā kopā ar Barnabu aizgāja uz Derbi.
20Ntaa' we'i, bula-ra topetuku' Yesus mokore ntololikia-na, muu-mule' memata-imi, pai' -i kaliliu mesua' hi rala ngata. Kamepulo-na, hilou-imi dohe Barnabas hi ngata Derbe.
20Pasludinājuši evaņģēliju šai pilsētai un daudzus pamācījuši, tie atgriezās Listrā un Ikonijā, un Antiohijā,
21Hi Derbe, Paulus pai' Barnabas mpoparata wo'o Kareba Lompe', alaa-na wori' tauna jadi' topetuku' Yesus. Ngkai ree, nculii' -ramo hilou hi ngata Listra, pai' ngkai ree hilou hi Ikonium, kaliliu wo'o hi ngata Antiokhia tana' Pisidia.
21Stiprinādami mācekļu dvēseles un pamudinādami pastāvēt ticībā, jo caur daudz ciešanām pienākas mums ieiet Dieva valstībā.
22Hi butu ngata to rakahiloui toe, rarohoi nono-ra topetuku' Yesus, ra'uli' -raka: "Neo' tabahakai mepangala' hi Pue' Yesus, apa' kita' to jadi' ntodea-na Alata'ala kana mporata kaparia ncala', aga hi eo mpeno mo'oha' -ta dohe-na hi rala Kamagaua' -na."
22Un tie, iecēluši atsevišķām baznīcām prezbiterus, Dievu pielūgdami un gavēdami, novēlēja tos Kungam, uz ko viņi ticēja.
23Hi butu ngata to rakahiloui toe, Paulus pai' Barnabas mpo'ongko' tauna to jadi' pangkeni to mpototu'ai topetuku' Yesus hi ria. Mopuasa' pai' mosampaya-ra, merapi' bona Pue' mpewili' -ra, apa' Hi'a-wadi poncarumakaa-ra.
23Un pārstaigājuši Pizidiju, viņi nonāca Pamfīlijā.
24Oti toe, Paulus pai' Barnabas mpokaliliu pomako' -ra ntara hi tana' Pisidia rata hi tana' Pamfilia.
24Tad viņi sludināja Dieva vārdu Pergā un aizgāja uz Ataliju.
25Ngkai ree-ra mpokeni Lolita Alata'ala hi ngata Perga, pai' lako' mana'u-ra hilou hi wiwi' tahi' rata hi ngata Atalia.
25No turienes viņi kuģī pārcēlās uz Antiohiju, no kurienes tie bija nodoti Dieva žēlastības darbam, ko viņi izpildīja.
26Hudu-mi pobago-ra mpokeni Kareba Lompe' hi ngata-ngata toe. Toe pai' mehawi' kapal-ramo nculii' hilou hi ngata Antiokhia hi tana' Siria. Apa' ngkai ngata Antiokhia toe-mi pontepu'ua pomako' -rae wengi, pai' topetuku' Yesus to hi Antiokhia toe-ramo wengi to mposampayai-ra pai' merapi' bona Alata'ala mpewili' -ra hante kabula rala-na bula-ra mpobago bago to lako' hudu rapobago toe.
26Tur nonākuši un draudzi sapulcinājuši, tie stāstīja, cik daudz Dievs ar tiem darījis un kā Viņš pagāniem atvēris ticības durvis.
27Karata-ra hi Antiokhia toe, rarumpu-ramo hawe'ea topepangala' hi Pue' Yesus, pai' ratutura-raka hawe'ea to nababehi Alata'ala hi pomakoa' -ra. Ralolita wo'o beiwa Alata'ala mpobea-raka ohea bona tauna to bela-ra to Yahudi mepangala' wo'o-ra-rawo hi Yesus.
27Pie mācekļiem viņi uzturējās labu laiku.
28Jadi', Paulus pai' Barnabas, mahae hala' -ra tida hi ngata toe dohe topetuku' Yesus.