¹Paulus pai' Silas mpokaliliu pomako' -ra ntara hi ngata Amfipolis pai' Apolonia, rata hi ngata Tesalonika. Hi Tesalonika toe, ria tomi posampayaa to Yahudi.

¹Izgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonīkē, kur bija jūdu sinagoga.

²Jadi', kahilou-na wo'o-mi Paulus hi tomi posampayaa toe hewa kabiasaa-na, pai' momewai' ngkalolita hante tauna to morumpu hi retu. Tolu mingku mometuku', hewa toe oa' pobago Paulus hi Eo Sabat.

²Pēc savas ieražas Pāvils iegāja pie viņiem un trīs sabatus skaidroja tiem Rakstus,

³Mobasa-i Buku Tomoroli', napakanoto pai' nabajahi-raka batua-na, na'uli': "Magau' Topetolo' to najanci Pue' Ala owi, bate kana mporata kaparia duu' -na mate, aga tuwu' nculii' moto-i. Yesus to kulolita-kokoi toi, Hi'a-mi Magau' Topetolo' to ralowa owi-e."

³Atklādams un izskaidrodams tiem, ka Kristum vajadzēja ciest un augšāmcelties no miroņiem; un ka tas ir Jēzus Kristus, ko es jums sludinu.

⁴Ria-ra to Yahudi to mpangala' lolita toe, pai' -ra mpotuku' Paulus pai' Silas. Wori' wo'o-ra to Yunani to mengkoru hi Pue' Ala pai' wori' wo'o tobine to bohe hanga' -ra, mepangala' wo'o-ramo-rawo hi lolita to nakeni Paulus toe.

⁴Un daži no tiem ticēja un piebiedrojās Pāvilam un Sīlam un arī liels daudzums dievbijīgo un pagānu, kā arī ne mazums dižciltīgo sieviešu.

⁵Aga to Yahudi to uma mepangala', mohingi' -ramo mpokahingii' -ra hira' Paulus pai' Silas. Toe pai' me'ukei' -ra mpo'ukei' tauna to dada'a to mengkalose-lose hi rala ngata. Wori' -mi to morumpu, mako' -ramo hilou mpobabehi pewongoia hi rala ngata. Pomako' -ra toe, rata hi tomi Yason, apa' hi ria po'ohaa' -ra Paulus pai' Silas. Mesua' -ramo hi rala tomi toe ke doko' mpohoko' pai' mpokeni-ra hilou hi ntodea.

⁵Tad jūdi, būdami skaudīgi, paņēma no pūļa dažus ļaunus vīrus, sagāja barā, uztrauca pilsētu un, apstājuši Jazona namu, meklēja viņus, lai vestu tautas priekšā.

⁶Jadi', apa' uma-ra raruai', Yason moto-mi to rakahurui. Rahoko' -i hante ba hangkuja dua topepangala' hi Yesus ntani' -na, pai' radii' -ra hilou hi topohura ngata. Rata ria, mejeu' -ra, ra'uli': "Paulus pai' doo-doo-na toi-e mpaka'ingu' tauna humalili' dunia'. Hiaa' rata wo'o-ramo hi ngata-ta toi-e.

⁶Un tie, viņus neatraduši, vilka Jazonu un dažus brāļus pie pilsētas priekšniekiem, kliegdami, ka tie, kas uztrauc pilsētu, arī šurp atnākuši;

⁷Pai' Yason tohe'ii, natarima-ra-hana hi rala tomi-na! Hira' toe-mi to mpo'ewa hawa' Kaisar, magau' -ta hi Roma, ra'uli' karia-na magau' ntani' -na to rahanga' Yesus."

⁷Tos uzņēmis Jazons, un tie visi rīkojas pret ķeizara pavēlēm, sacīdami, ka ir cits ķēniņš - Jēzus.

⁸Mpo'epe lolita-ra toe, morani' mpu'u-mi nono ntodea hante nono-ra wo'o topohura.

⁸Tā viņi kūdīja tautu un pilsētas priekšniekus, kas to dzirdēja.

⁹Ka'omea-na, Yason pai' topepangala' hi Yesus ntani' -na rapopowaya', pai' lako' rabahaka.

⁹Bet viņi, saņēmuši no Jazona un pārējiem galvojumu, tos atlaida.

¹⁰Hi bengi toe, ompi' -ompi' hampepangalaa' -ra to hi Tesalonika mpo'uli' -raka Paulus pai' Silas: "Agina malai-mokoi ngkai rei." Jadi', malai mpu'u-ramo hilou hi ngata Berea. Karata-ra hi Berea, hilou-ra hi tomi posampayaa to Yahudi.

¹⁰Bet brāļi tādēļ naktī aizsūtīja Pāvilu un Sīlu uz Beroju. Tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā.

¹¹To Yahudi to hi Berea toera, lompe' nono-ra, uma-ra hewa to hi Tesalonika. Goe' -ra mpo'epe Kareba Yesus, pai' butu eo-na rapewulihi' Buku Tomoroli' bona ra'inca ba makono lolita Paulus ba uma.

¹¹Šie bija cildenāki nekā tesalonīķieši. Viņi visai labprātīgi uzņēma vārdu, pētīdami ik dienas Rakstus, vai tas tā ir.

¹²Ka'omea-na, wori' to Yahudi toera to mepangala' -mi hi Yesus, pai' wori' to Yunani to bohe hanga' -ra, mepangala' wo'o-ramo hi Yesus, lompe' tomane lompe' tobine.

¹²Un daudzi no viņiem, kā arī ne mazums cienītu pagānu, kļuva ticīgi.

¹³Uma mahae ngkai ree, to Yahudi to hi ngata Tesalonika mpo'epe karata-na wo'o-mi Paulus hi Berea mpokeni Lolita Alata'ala. Toe pai' kahilou-ra wo'o-mi hi Berea. Karata-ra hi ria, ra'ukei' pai' raranii' nono ntodea.

¹³Kad Tesalonīkes jūdi uzzināja, ka Pāvils Berojā sludina Dieva vārdu, tie nāca arī uz turieni, uzbudinādami un uztraukdami ļaudis.

¹⁴Jadi' ngkai ree, ompi' -ompi' hampepangalaa' -na Paulus mpesahui mpobawa-i hilou hi wiwi' tahi'. Aga Silas pai' Timotius, tida moto-ra hi Berea.

¹⁴Tad brāļi tūdaļ sūtīja Pāvilu, lai viņš iet līdz jūrai, bet Sīla un Timotejs palika tur.

¹⁵Tauna to mpobawa Paulus toera mpobawa-i rata hi ngata Atena. Oti toe na'uli' Paulus mpo'uli' -raka: "Nculii' -mokoi hilou hi Berea, pai' uli' -raka Silas pai' Timotius bona sohi' -ra tumai hi aku'."

¹⁵Bet tie, kas pavadīja Pāvilu, aizveda viņu līdz Atēnām un aizgāja, saņēmuši no viņa pavēli Sīlam un Timotejam, lai tie drīz nāktu pie viņa.

¹⁶Bula-na Paulus mpopea-ra Silas pai' Timotius hi Atena, susa' -mi nono-na mpohilo kawori' -na pinotau to rapue' to Atena.

¹⁶Kamēr Pāvils Atēnās tos gaidīja, tā gars viņā iedegās, redzēdams elkdievībai atdotu pilsētu.

¹⁷Toe pai' hi tomi posampayaa, momewai' ngkalolita-i hante to Yahudi pai' tau ntani' -na to mesua' -mi agama Yahudi. Pai' butu eo-na, momewai' ngkalolita wo'o-i hante hema-hema to narua' hi rala ngata.

¹⁷Un viņš sarunājās ar jūdiem un Dieva atzinējiem sinagogā, bet ik dienas tirgus laukumā ar tiem, kas bija klāt.

¹⁸Hi ngata Atena toe, ria wo'o-ra tauna to pante to mpotuku' tudui' Epikuros pai' tudui' to Stoa. Tauna to pante toera mpomehono' -ki Paulus. Ria-ra to mpotuntui' -i, ra'uli': "Mpo'uli' napa-idie tauna toei-e mai? Pe'inca-na hangkedi', tapi' lolita-na wori'." Ria wo'o-ra to mpo'uli': "Ba lue' doko' natudui' -ta hanga' pue' to ko'ia ta'incai," apa' hi rala tudui' -na, Paulus mpokahangai' Yesus pai' katuwu' -ra nculii' manusia' ngkai kamatea.

¹⁸Tad daži epikūriešu un stoiķu filozofi strīdējās ar viņu; bet daži sacīja: Ko šis pļāpa grib teikt? Bet citi: Šķiet, viņš ir jaunu dievu sludinātājs, jo viņš tiem sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.

¹⁹Toe pai' rabawa-imi hilou hi poromua bohe to rahanga' Bulu' Areopagus, ra'uli' -ki: "Doko' ki'epe-kaina tudui' -nu to bo'u tetu-e.

¹⁹Un tie, saņēmuši viņu, veda uz areopagu, sacīdami: Mēs taču varam dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?

²⁰Ko'ia ria ki'epei tudui' to motani' rahi hewa tetu, pai' doko' ki'inca batua-na."

²⁰Jo tu sniedz mūsu ausīm kaut ko jaunu. Tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.

²¹(Apa' to Atena pai' tau ntani' -na to mo'oha' hi Atena, kagoea' -ra doko' ntora mpo'epe pai' mpojarita lolita-lolita to bo'u.)

²¹Jo visiem atēniešiem un atnācējiem, svešiniekiem, nekas cits nerūpēja, kā vienīgi kaut ko jaunu runāt vai klausīties.

²²Ngkai ree, pokore-nami Paulus hi laintongo' -ra to morumpu hi Bulu' Areopagus toe, pai' na'uli': "Pue' ngata Atena! Kuhilo hi rala butu nyala pogau' -ni, mo'agama mpu'u-koi.

²²Tad Pāvils, stāvēdams areopaga vidū, sacīja: Atēnieši, es redzu jūs visās lietās pārāk reliģiozus!

²³Apa' bula-ku modao' hi rala ngata-ni mpohilo pepuea' -ni, kuhilo-kuwo hameha' watu pepuea' to ria ukia' -na hewa tohe'i: `Pepuea' hi Pue' to Uma Ra'incai Hanga' -na.' Jadi', pue' to uma ni'incai hanga' -na tetu-e, Hi'a-mi to kuparata-kokoi tohe'i-e.

²³Jo es, apstaigādams un aplūkodams jūsu dievekļus, atradu arī altāri, uz kura bija rakstīts: "Nepazīstamajam Dievam". Ko jūs nepazīdami godinājat, to es jums sludinu.

²⁴Alata'ala to mpajadi' dunia' hante ihi' -na omea, Hi'a-mi Pue' langi' pai' dunia'. Uma-i-hawo mo'oha' hi tomi pepuea' to nababehi manusia'.

²⁴Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī ir, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos,

²⁵Uma wo'o-i merapi' tulungi hi manusia', apa' Hi'a-hana to mpowai' -ta katuwua' pai' inoha' pai' hawe'ea to taparaluu.

²⁵Un Viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā Viņam kā vajadzētu; Viņš pats dod visiem dzīvību un elpu, un visu.

²⁶Ngkai hadua tauna, napopomuli hawe'ea manusia', pai' nahubui-ta mpo'ohai' humalili' dunia'. Napakatantu ami' -mi ngkai lomo' -na sipa' tana' po'ohaa' butu negara pai' tempo poparenta-na.

²⁶Viņš padarīja to, ka no viena visu cilvēku cilts apdzīvotu visu zemes virsu, nosprauzdams noteiktus laikus un robežas to dzīvošanai.

²⁷Nababehi hewa toe bona doko' ta'inca kahema-na, bona ane tapali' -i, tapohirua' mpu'u-ki. Apa' kakoo-kono-na, uma-i molaa ngkai kita' butu dua-ta.

²⁷Lai tie meklētu Dievu vai tie varētu Viņu nojaust un atrast, lai gan Viņš nav tālu no mums katra:

²⁸Hewa to ra'uli' totu'a: `Ngkai Hi'a-wadi pai' alaa-na tuwu' -ta pai' mongkale-ta pai' ria-ta hi rala dunia'.' Hibalia wo'o to na'uki' ntu'a-ni owi to pante mpobabehi rona', na'uli': `Hawe'ea-tale, ana' Alata'ala moto-ta.'

²⁸Jo Viņā mēs dzīvojam un kustamies, un esam, kā arī daži jūsu dzejnieki sacījuši: Mēs arī esam Viņa cilts.

²⁹"Jadi' ompi' -ompi', apa' lawi' kita' ana' -na, uma lompe' ane Pue' Ala taponcawa lence to rababehi ngkai bulawa ba ngkai salaka' ba ngkai watu, ntuku' kapantea manusia'.

²⁹Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nevajag domāt, ka dievība līdzīga zeltam vai akmenim, vai cilvēka mākslas skulptūrai un izdomājumam.

³⁰Owi, ane mepue' -ta hi pue' to uma makono hewa tetu, uma-ta nahuku' Alata'ala. Napiri moto mata-na hi kawojoa-ta tetu. Tapi' hewa toe lau, nahubui hawe'ea manusia' hi humalili' dunia' medea ngkai jeko' -ra.

³⁰Bet Dievs, skatīdamies pār šiem nezināšanas laikiem, tagad pasludina cilvēkiem, lai visi un visur gandara par grēkiem,

³¹Apa' napakatantu-mi hangkani tempo mpai', mpobotuhi-i kara-kara tauna humalili' dunia' hante kanoo-noaa' -na. Bago pompobotuhi toe mpai', natonu hi hadua tauna to napelihi ami' -mi. Tauna toei, napotuwu' nculii' ngkai kamatea, bona monoto hi hawe'ea tauna Kahi'a-na mpu'u-mi to napelihi jadi' Topobotuhi hi hawe'ea manusia'."

³¹Jo Viņš nolicis dienu, kurā taisnīgi tiesās pasauli caur Vīru, ko Viņš izredzējis un visiem to ticamu padarījis, uzmodinādams Viņu no miroņiem.

³²Kara'epe-na lolita Paulus toe, hantongo' -ra mpotawai-i, apa' uma rapangalai' karia tauna to tuwu' nculii' ngkai kamatea. Aga ria moto wo'o-ra hantongo' to mpo'uli': "Doko' tena-pidi-kai mpo'epe lolita-nu tetu."

³²Dzirdēdami par mirušo augšāmcelšanos, daži zobojās, bet daži sacīja: Par to mēs tevi klausīsimies citu reizi.

³³Oti toe, malai-imi Paulus ngkai porumpua-ra.

³³Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.

³⁴Aga ria-ramo to mpotuku' -i pai' mepangala' -ramo hi Yesus. Hadua to mepangala' hi Yesus toe, hanga' -na Dionisius, pangkeni porumpua to hi Bulu' Areopagus. Ria wo'o hadua tobine to rahanga' Damaris, pai' ba hangkuja wo'o-pi to ntani' -na.

³⁴Bet daži vīrieši piebiedrojās viņam un kļuva ticīgi, starp tiem Dionīzijs, areopaga loceklis, un sieviete, vārdā Damara, un citi līdz ar viņiem.