1Oti toe, me'ongko' -imi Paulus ngkai Atena, hilou hi ngata Korintus.
1Pēc tam viņš, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā.
2Hi Korintus toe, Paulus hirua' hante hadua to Yahudi to rahanga' Akwila. Ngata kaputua-na hi tana' Pontus. Akwila toei hante Priskila tobine-na, lako' rata wo'o-ra-rawo hi Korintus toe, apa' lako' mentoli-ra ngkai tana' Italia. Pentoli-ra ngkai tana' Italia toe, apa' ria hawa' Magau' Klaudius mpopalai hawe'ea to Yahudi ngkai ngata Roma to hi tana' Italia. Jadi', karata-na Paulus hi Korintus, hilou-i mpencuai' -ra hira' Akwila pai' Priskila,
2Un viņš atrada kādu jūdu, vārdā Akvilu, kas cēlies no Pontas. Tas ar savu sievu Priskillu nupat kā bija atnācis no Itālijas (jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu). Tiem viņš piebiedrojās.
3pai' -i mo'oha' dohe-ra. Mobago-ra hangkaa-ngkania, apa' pobago Paulus hibalia hante pobago-ra hira', mpobabehi kemah.
3Un tā kā viņam bija tas pats amats, viņš palika pie tiem un strādāja. (Viņiem bija telšu taisītāju amats.)
4Butu Eo Sabat, Paulus momewai' ngkalolita hante tauna to morumpu hi tomi posampayaa, lompe' to Yahudi lompe' to Yunani. Patuju-na doko' mponotohi nono-ra bona mepangala' -ra hi Pue' Yesus.
4Un viņš katru sabatu mācīja sinagogā un, runādams par Kunga Jēzus vārdu, pārliecināja jūdus un grieķus.
5Jadi', karata-ra Silas pai' Timotius ngkai propinsi Makedonia, Paulus uma-pi mobago mpobabehi kemah. Napake' hawe'ea tempo-na mpokeni Kareba Lompe' hi to Yahudi, na'uli' -raka Kayesus-na Magau' Topetolo' to najanci Alata'ala.
5Bet kad Sīls un Timotejs atnāca no Maķedonijas, Pāvils vēl centīgāk sludināja jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.
6Tapi' to Yahudi to hi Korintus ntora mporuge' -i. Toe pai' natonta-mi awu to mentaka' hi pohea-na, tanda kanapalahii-ra. Pai' na'uli' -raka: "Ane nahuku' Alata'ala-koi, bela aku' to mpotangku! Koi' moto-koiwo! Ngkai wae lau, kupalahii-mokoi, hilou-ama mpokeni Kareba Lompe' hi tauna to bela-ra to Yahudi!"
6Bet kad tie runāja pretim un zaimoja, viņš, izkratījis savas drēbes, sacīja tiem: Jūsu asinis lai nāk pār jūsu galvām. No šī brīža es iešu pie pagāniem.
7Oti toe, malai mpu'u-imi hilou hi tomi to hi ncori tomi posampayaa toe. Pue' tomi toe, bela-i to Yahudi, aga to mepue' hi Pue' Ala. Hanga' -na Titius Yustus.
7Un viņš, no turienes aizgājis, nonāca kāda dievbijīga vīra namā, kam vārds bija Tits Justs. Tā nams bija savienots ar sinagogu.
8Aga hadua pangkeni tomi posampayaa toe to rahanga' Krispus, mepangala' wo'o-i hi Pue' Yesus hante hawe'ea posantina-na. Pai' wori' wo'o to Korintus ntani' -na mpo'epe kareba to nakeni Paulus toe, duu' -na mepangala' wo'o-ramo-rawo hi Pue' Yesus, pai' -ra raniu' jadi' topetuku' -na.
8Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, un viss viņa nams ticēja uz Kungu, un daudzi korintieši, dzirdēdami, kļuva ticīgi un kristījās.
9Rala-na hamengi, mopangila-i Paulus. Hi rala pangila-na toe, Pue' mpo'uli' -ki: "Neo' -ko me'eka', pai' neo' nupento'oi mpoparata Lolita-ku.
9Tad naktī Kungs parādībā sacīja Pāvilam: Nebīsties, bet runā un neklusē,
10Apa' wori' mpai' tauna hi ngata toi to jadi' ntodea-ku. Aku' moto to mpodohei-ko. Uma mpai' hema to dungku pale-ra hi iko."
10Jo es esmu ar tevi, un neviens tevi neaiztiks, lai darītu tev ļaunu, jo man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.
11Jadi' ka'omea-na, Paulus mo'oha' hi Korintus hampae ono mula, mpotudui' tauna Lolita Alata'ala.
11Tad viņš tur palika gadu un sešus mēnešus, tiem mācīdams Dieva vārdu.
12Nto'u Galio jadi' gubernur hi propinsi Akhaya toe, to Yahudi hintuwu' mpo'ewa Paulus. Rakeni-i hilou hi tomi pobotuhia.
12Bet kad Gallions bija prokonsuls Ahajā, jūdi vienprātīgi sacēlās pret Pāvilu un veda viņu tiesā,
13Rapakilu-i, ra'uli': "Hi'a tohe'i mpotudui' tauna mpopue' Alata'ala hante tudui' to mosisala hante Atura Musa!"
13Sacīdami: Šis pierunā ļaudis kalpot Dievam pret likumu.
14Ko'ia napoka'alai Paulus mololita, na'uli' -mi Galio: "Ee to Yahudi! Ane to nipakilu-ki tetu mpokahangai' petiboki-na hi atura ngata ba gau' to dada'a mpu'u, mosabara moto-a mpe'epei pangadua' -ni.
14Kad Pāvils sāka atvērt muti, Gallions sacīja jūdiem: Jūdu vīri, ja tas būtu kāds netaisns vai ļauns noziegums, es jūs, kā pienākas, uzklausītu,
15Tapi' tohe'i-e, pomehonoa' -ni mpokahangai' lolita pai' hanga' hi atura agama-ni moto-koiwo. Wae-pi, koi' moto-koiwo to mpo'urusi tetu-e lau. Aku', oja' -a-kuna!"
15Bet ja strīdi ir par mācību, vārdiem un jūsu bauslību, tad lūkojiet paši; es negribu tanīs būt tiesnesis.
16Oti toe, pai' napopalai-ramo ngkai tomi pobotuhia.
16Un viņš tos noraidīja no tribunāla.
17Hi mali tomi pobotuhia toe, ntodea mpohoko' Sostenes, hadua pangkeni tomi posampayaa, pai' -i raweba'. Aga Galio uma mposaile' babehia-ra toe.
17Tad visi, notvēruši sinagogas priekšnieku Sostenu, sita to tribunāla priekšā, bet Gallions neraizējās par viņiem.
18Ngkai ree, mahae-i-pidi Paulus tida hi Korintus, pai' lako' mpalakana-i hi ompi' -ompi' hampepangalaa' -na. Patuju-na doko' nculii' hilou hi tana' Siria. Jadi', hilou-imi hi wiwi' tahi' hi ngata Kengkrea. Hi ria-i mpopesongki' wuluwoo' -na, apa' ria janci-na hi Alata'ala pai' wae-mi-hawo ada to Yahudi, ane hudu-damo tempo pojanci-ra kana rasongki' wuluwoo' -ra. Oti toe, mohawi' kapal-imi hilou hi Siria, hidohea hante Priskila pai' Akwila.
18Bet Pāvils uzturējās tur vēl daudz dienas un, atvadījies no brāļiem, pārcēlās uz Sīriju, bet kopā ar viņu Priskilla un Akvila, kas Kenhrejā apcirpa savu galvu, jo tāds bija viņa solījums.
21Hi pomakoa' -ra toe, mehani-ra hi ngata Efesus, pai' Paulus hilou hi tomi posampayaa pai' momewai' ngkalolita hante to Yahudi to morumpu hi ria. Raperapi' -i bona mahae hala' -i dohe-ra, tapi' uma-i dota. Sampale-di hinto'u pe'ongko' -na, na'uli' -raka: "Ane napokono Alata'ala, nculii' moto-a mpai' tumai hi rehe'i." Priskila pai' Akwila, tida-ramo-rana hi Efesus, tapi' Paulus mpokaliliu pomako' -na, mpohawi' kapal hilou hi tana' Siria.
19Viņš nonāca Efezā un atstāja tos tur, bet pats, iegājis sinagogā, sarunājās ar jūdiem.
22Rata mpu'u-imi hi ngata Kaisarea hi tana' Siria, hilou ncala' -i hi Yerusalem mpotabe topepangala' hi Pue' Yesus to hi ria, pai' lako' hilou-idi hi ngata Antiokhia.
20Tie lūdza viņu palikt ilgāku laiku, bet viņš.nepiekrita,
23Ba hangkuja eo-i hi Antiokhia, pai' me'ongko' wo'o-imi hilou hi tana' Galatia pai' Frigia, bona mporohoi pepangala' -ra topetuku' Pue' Yesus hi ria.
21Bet atvadīdamies viņš teica: Ja tāds būs Dieva prāts, es atkal atgriezīšos pie jums. Tad viņš aizgāja no Efezas.
24Nto'u Priskila pai' Akwila hi Efesus, rata wo'o hi ria hadua to Yahudi, hanga' -na Apolos. Ngata kaputua-na, Aleksandria. Pante lia-i mololita, pai' na'inca lia ihi' Buku Tomoroli'.
22Un viņš, nonācis Cēzarejā, aizgāja un apsveica draudzi, un devās uz Antiohiju.
25Oti wo'o-imi ratudui' tutura-na Pue' Yesus. Jadi', karata-na hi Efesus, metudui' -i hante nono-na mpu'u, mpotudui' tauna tutura Yesus hante kanoto-noto-na. Aga ko'ia na'incai omea tudui' -na Yesus, lako' peniu' Yohanes Topeniu' -pidi to na'inca.
23Un kādu laiku tur palicis, viņš aizgāja; pārstaigādams pēc kārtas Galatijas apgabalu un Frīģiju, viņš stiprināja visus mācekļus.
26Nto'u toe, natepu'u wo'o-mi mololita hi tomi posampayaa to Yahudi hante uma ria ka'ekaa' -na. Kara'epe-na Priskila pai' Akwila lolita Apolos toe, rapo'ema' -i hilou hi tomi-ra, pai' ranotohi tena-ki patuju-na Alata'ala mpohore manusia' ngkai huku' jeko' -ra hante petolo' -na Pue' Yesus.
24Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, labs Rakstu pazinējs un daiļrunīgs.
27Oti toe, ria patuju-na Apolos doko' hilou hi propinsi Akhaya. Pai' ompi' -ompi' hampepangalaa' -na hi Efesus mpotulungi-i: rapakatu sura hilou hi hingka topepangala' -ra hi Akhaya bona ratarima lompe' -i Apolos. Jadi', rata mpu'u-imi Apolos hi Akhaya, pai' tudui' -na mpokeni wori' rasi' hi hawe'ea tauna to mepangala' -mi hi Pue' Yesus sabana kabula rala-na Alata'ala.
25Viņš bija mācīts Kunga ceļā un dedzīgs garā, runāja un cītīgi mācīja to, kas attiecas uz Jēzu, pats pazīdams tikai Jāņa kristību.
28Apolos momewai' ngkalolita hante to Yahudi hi mata ntodea, pai' nadagi-ra apa' motede' mpu'u pololita-na. Nabasa-raka ihi' Buku Tomoroli', pai' ngkai lolita Buku Tomoroli' toe napakanoa' Kayesus-na Magau' Topetolo' to najanci Alata'ala.
26Viņš droši sāka sludināt sinagogā. To dzirdējuši, Priskilla un Akvila paņēma viņu pie sevis un vēl rūpīgāk paskaidroja viņam Kunga ceļu.
27Kad viņš gribēja iet uz Ahaju, brāļi viņu pamācīja un rakstīja mācekļiem, lai viņu uzņem. Tur nonācis, viņš kļuva noderīgs tiem, kas ticēja;
28Jo viņš atklāti un stipri atspēkoja jūdus, pierādīdams ar Rakstiem, ka Jēzus ir Kristus.