¹Bula-na Apolos hi Korintus, Paulus modao' mpotara ngata to hi bulu' -na hi Asia Kedi', pai' lako' mana'u-idi hilou hi ngata Efesus. Hi ria-i hirua' hante ba hangkuja dua topetuku' Alata'ala.

¹Bet notika, kamēr Apolls bija Korintā, ka Pāvils, pārstaigājis augstienes apgabalus, nonāca Efezā. Atradis dažus mācekļus,

²Napekune' -ra, na'uli': "Ria-mokoi mporata Inoha' Tomoroli' kamepangala' -nie?" Ratompoi': "Ko'ia-hana! Ko'ia ria ki'epei karia-na Inoha' Tomoroli' tetu-e."

²Viņš tiem sacīja: Vai jūs saņēmāt Svēto Garu, kad kļuvāt ticīgi? Bet tie viņam sacīja: Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir.

³Napekune' tena Paulus, na'uli': "Ane wae, raniu' -koi ntuku' tudui' hema?" Ratompoi': "Ntuku' tudui' -na Yohanes Topeniu'."

³Tad viņš tiem sacīja: Kā tad jūs esat kristīti? Tie sacīja: Jāņa kristībā.

⁴Ngkai ree, na'uli' Paulus mpo'uli' -raka: "Peniu' -na Yohanes-le, tanda kamedea-ta ngkai jeko' -ta. Aga bula-na Yohanes meniu' tohe'e, na'uli' -raka to Yahudi bona kana mepangala' -ra hi tauna to rata ngkabokoa' ngkai hi'a, hanga' -na Yesus."

⁴Bet Pāvils sacīja: Jānis kristīja tautu grēku nožēlošanas kristībā, sacīdams, lai tie tic uz To, kas pēc viņa nāks, t.i., uz Jēzu.

⁵Kara'epe-na toe, raniu' -ramo jadi' topetuku' Pue' Yesus.

⁵To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā.

⁶Kanajama-ra Paulus, pehompo-nami Inoha' Tomoroli' hi tauna toera, alaa-na mololita-ramo hante basa to nawai' -raka Inoha' Tomoroli', pai' -ra mpohowa' lolita to ngkai Alata'ala.

⁶Un kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca uz viņiem, un tie runāja valodās un pravietoja.

⁷Kawori' -ra toe, ba ria hampulu' rodua-ra.

⁷Bet viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.

⁸Bula-na Paulus hi ngata Efesus toe, hilou oa' -i hi tomi posampayaa to Yahudi. Rala-na tolu mula, mololita-i hante uma ria ka'ekaa' -na, momewai' ngkalolita hante tauna to morumpu hi ree. Natudui' -ra beiwa ohea-na jadi' ntodea-na Alata'ala hi rala Kamagaua' -na, nanotohi nono-ra pai' nabawai-ra bona mepangala' -ra hi Yesus.

⁸Tad viņš, iegājis sinagogā, droši sludināja trīs mēnešus, mācīdams un pārliecinādams par Dieva valstību.

⁹Aga ria ba hangkuja dua to motu'a nono-ra, uma-ra dota mepangala'. Hi rala poromua-ra, rasapuaka Tudui' Pue' Yesus. Jadi', Paulus pai' topetuku' Pue' Yesus uma-pi moromu hi tomi posampayaa toe. Malai-ramo hilou moromu hi tomi-na Tiranus. Tomi Tiranus toe, tomi bohe to biasa rapake' hewa tomi poromua. Butu eo-na Paulus momewai' ngkalolita hante tauna to moromu hi ree.

⁹Bet kad daži palika cietsirdīgi un neticēja, ļaužu priekšā zaimodami Kunga ceļu, viņš no tiem aizgāja, nošķīra mācekļus un katru dienu tiem sludināja Tiranna skolā.

¹⁰Toe bago-na rala-na rompae, duu' -na hawe'ea tauna to hi propinsi Asia, lompe' to Yahudi lompe' to bela-ra to Yahudi, mpo'epe-ramo Lolita Pue'.

¹⁰Tas turpinājās divus gadus, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, jūdi un pagāni dzirdēja Kunga vārdu.

¹¹Bula-na Paulus hi Efesus toe, Alata'ala mpowai' -i kuasa mpobabehi tanda to mekoncehi lia.

¹¹Dievs ar Pāvila rokām darīja ne mazums brīnumu,

¹²Bangku' lenco ba abe' to napake' Paulus, ane rakeni hilou hi topeda', hangaa mo'uri' -ramo, pai' ane ria seta to mpobalinai' -ra, metibo' wo'o-ra-rawo.

¹²Tā ka pat sviedrautus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveselajiem, un slimības tos atstāja, un ļaunie gari izgāja no tiem.

¹⁴Nto'u toe, ria wo'o hi Efesus ba hangkuja dua to Yahudi to modao' -dao' mpopalai seta to mpesuai' tauna. Ngkai hira' toe, ria pitu tomane, paka' ana' imam pangkeni to rahanga' Skewa. Hangkani, to pitu toera mperao mpopalai seta ngkai hadua tauna hante mpokahangai' hanga' Pue' Yesus. Ra'uli': "Hante hanga' Yesus to nakeni Paulus, palai-ko!"

¹³Bet daži no jūdiem, kas bija garu izdzinēji un klejoja apkārt, mēģināja piesaukt Jēzus vārdu pār tiem, kam bija ļaunie gari, sacīdami: Es jūs zvērinu pie Jēzus, ko Pāvils sludina.

¹⁵Hampetompoi' seta toei: "Ane Yesus ku'inca moto-i, Paulus ku'inca wo'o-i. Hiaa' koi', hema wo'o-ko-koiwo!"

¹⁴Bet tie, kas to darīja, bija dažī jūdi: augstā priestera Skevas septiņi dēli.

¹⁶Ngkai ree, pengkalitadi-nami tauna to napesuai' seta toe, hilou mpo'uko' -ra. Uma radadahi mpo'ewa-i, apa' parimuku mpu'u-i. Petibo' -rami ngkai rala tomi, weho pai' putu lawa-ramo, apa' pohea-ra oti nagani' -gani'.

¹⁵Bet ļaunais gars tiem atbildēja, sacīdams: Jēzu es pazīstu un Pāvilu es zinu, bet kas jūs esat?

¹⁷Hawe'ea tauna to mo'oha' hi Efesus, lompe' to Yahudi lompe' to bela-ra to Yahudi, mpo'epe to jadi' tohe'e. Toe pai' me'eka' -ra, pai' hanga' Yesus rapomobohe.

¹⁶Un cilvēks, kurā bija ļaunais gars, uzbruka tiem, ņēma pār abiem virsroku un pieveica tos, tā ka tie kaili un ievainoti aizbēga no tās mājas.

¹⁸Ngkai ree wo'o, wori' -mi topepangala' hi Yesus mpangaku' hi mata ntodea babehia-ra to uma tumotoa.

¹⁷Tas kļuva zināms visiem jūdiem un pagāniem, kas dzīvoja Efezā, un visus tos pārņēma bailes, un viņi godināja Kunga Jēzus vārdu.

¹⁹Wori' -ra to ria pake' -ra mpokeni buku-buku pake' -ra, rarumpu pai' rasuwe hi mata ntodea. Oli buku pake' -ra tohe'e ane rarumpu, ria nte lima mpulu' ncobu doi pera'.

¹⁸Un daudzi no ticīgajiem nāca, atzīdami un izstāstīdami savus darbus.

²⁰Jadi', ngkai kajadia' to mobaraka' hewa toe, kawoo-woria' tauna to mpo'epe Lolita Pue', pai' kawoo-woria' to mepangala'.

¹⁹Bet daudzi no tiem, kas nodarbojās ar māņticību, sanesa grāmatas un visu priekšā sadedzināja. Noteicot to vērtību, atrada, ka tā ir piecdesmit tūkstošu denāriju.

²¹Timpaliu-mi to jadi' toe, Paulus mopatuju hilou hi propinsi Makedonia pai' Akhaya, pai' oti toe doko' hilou-i hi ngata Yerusalem. Na'uli' wo'o: "Oti-a mpai' ngkai Yerusalem, kana hilou-a hi ngata Roma."

²⁰Tā Dieva vārds vareni auga un nostiprinājās.

²²Ngkai ree, nahubui-mi rodua topobago-na hilou meri'ulu hi Makedonia. Hanga' -ra, Timotius pai' Erastus. Aga Paulus moto, ria-i-pidi-hana hi propinsi Asia.

²¹To pabeidzis, Pāvils garā apņēmās, pārstaigājot Maķedoniju un Ahaju, iet uz Jeruzalemi, sacīdams: Kad es būšu tur bijis, man būs jāredz arī Roma.

²³Nto'u toe, wori' tauna mpobabehi pewongoia hi ngata Efesus sabana Tudui' Pue' Yesus. Hewa toi tutura-na:

²²Tad viņš, aizsūtījis uz Maķedoniju divus savus palīgus, Timoteju un Erastu, pats kādu laiku palika Āzijā.

²⁴Hi Efesus toe, ria hadua tomane to pante mpobabehi rewa ngkai salaka', hanga' -na Demetrius. Pobago-na mpobabehi too-tomia ngkai salaka' to molence tomi pepuea' hi anitu to rahanga' Dewi Artemis. Ngkai pobago-na tohe'e, hi'a pai' topobago-na mporata doi uma hangke-ngkedi'.

²³Bet tanī laikā notika liels nemiers Kunga ceļa dēļ.

²⁵Rala-na ha'eo, narumpu-ramo doo-doo hampobagoa-na hante topobago pante salaka' ntani' -na, pai' na'uli' -raka: "Ompi' -ompi', ni'inca moto-mi, ngkai bago-ta tohe'i wori' lia pomporataa-ta.

²⁴Jo kāds sudrabkalis, vārdā Dēmetrijs, kas darināja Diānas sudraba tempļus un sagādāja amatniekiem ne mazums peļņas,

²⁶Hiaa' nihilo pai' ni'epe-mi-koiwo napa to nababehi tauna to rahanga' Paulus toei lou. Na'uli' lence to rababehi manusia', uma natao rapue'. Wori' -mi tauna to nabawai, duu' -na mepangala' -ramo hi tudui' -na tetu. Uma muntu' hi Efesus, neo' hi humalili' propinsi Asia, bate wae wo'o.

²⁵Sasaucis tos un citus, kas strādāja to pašu amatu, sacīja: Vīri, jūs zināt, ka no šī darba mums ir ieguvums;

²⁷Jadi' ompi' -ompi', me'eka' -ta, nee-neo' mpai' uma-pi hema to dota mpo'oli lence-lence to tababehi ngkai salaka'. Uma muntu' toe, tapi' meka' ba lue' tomi pepuea' -ta hi Artemis wo'o uma-pi rasaile', duu' -na uma-pi rabila' hanga' Artemis to mobaraka' lia. Bo anitu-ta toe to rapue' hawe'ea tauna hi Asia pai' hi humalili' dunia'."

²⁶Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils ne vien Efezā, bet gandrīz visā Āzijā pārliecina un novērš daudz tautas, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām darināti.

²⁸Kara'epe-na lolita Demetrius toe, moroe-ramo, pai' -ra ntora mogora: "Une' -imi Artemis, anitu-ta to Efesus!"

²⁷Bet ne tikai šai mūsu nodarbei draud briesmas kļūt atmestai, bet arī lielās Diānas templis tiks nievāts un arī sāks iznīkt viņas godība, ko pielūdz visa Āzijā un pasaule.

²⁹Pewongoia tohe'e ngkenele hobo' hi rala ngata. Ngkai ree, mo'iko-ra ntodea hilou hi tomi poromua bohe to hi rala ngata. Rahoko' -ramo Gayus pai' Aristarkhus, pai' -ra rakeni hilou dohe-ra hi tomi poromua toe. Gayus pai' Aristarkhus toe, rodua to Makedonia to mpodohei Paulus hi pomakoa' -na.

²⁸To dzirdēdami un dusmu pārņemti, tie kliedza, sacīdami: Liela ir efeziešu Diāna!

³⁰Paulus doko' hilou dohe-ra mesua' hi rala poromua toe. Aga topetuku' Yesus mpokorai' -i bona neo' -i hilou.

²⁹Un pilsētā cēlās nemiers. Tie vienprātīgi traucās uz teātri, raudami līdz maķedoniešus - Gaiju un Aristarhu, Pāvila ceļa biedrus.

³¹Wae wo'o, ba hangkuja dua maradika hi propinsi Asia to mpobale-ki Paulus mpohubui tauna hilou mpo'uli' -ki bona neo' -i hilou hi poromua toe.

³⁰Kad Pāvils gribēja iet pie tautas, mācekļi to nepieļāva.

³²Nto'u toe, uma mowo kamerodo' -ra to morumpu toera. Ria to mpo'uli' hewa toi, ria to mpo'uli' hewa tetu. To wori' -na uma mpo'incai napa pai' morumpu-ra.

³¹Bet arī daži no Āzijas dižciltīgajiem, kas bija viņa draugi, sūtīja pie viņa un lūdza, lai viņš neiet uz teātri.

³³Hadua to Yahudi to rahanga' Aleksander mokore doko' mololita, apa' hi'a to rahubui to Yahudi mpololitai ntodea. Nahuka' -raka ntodea bona mengkalino-ra, apa' doko' -i mpo'uli' noa' -na.

³²Bet daži kliedza citu, jo sanāksme bija izjukusi, un vairums nezināja, kāda iemesla dēļ viņi sanākuši.

³⁴Ntaa' we'i, karahilo-na ntodea Katoyahudi-na, rajojo lau-mi mogora rojaa kahae-na, ra'uli': "Une' -imi Artemis, anitu-ta to Efesus!"

³³Tad tie no pūļa izvilka Aleksandru, ko jūdi bīdīja uz priekšu. Bet Aleksandrs, pieprasījis ar roku klusēšanu, gribēja aizstāvēties tautas priekšā.

³⁵Ka'omea-na, hadua totu'a ngata mpopengkalino-ra, pai' na'uli' -raka: "Ompi' -ompi' to Efesus! Kita' to Efesus mpojampangi tomi pepuea' hi Artemis, anitu-ta to bohe lia baraka' -na. Kita' to mpotimamahi watu to moroli' to monawu' ngkai langi'. Uma hema to uma mpo'incai toe-e ompi'.

³⁴Uzzinājuši, ka viņš ir jūds, tie visi vienā balsī apmēram divas stundas kliedza: Liela ir efeziešu Diāna!

³⁶Uma hema to mposapu toe. Toe pai' mengkalino-ta ulu, neo' -ta nakeni roe nono-ta.

³⁵Bet rakstvedis nomierināja pūli, sacīdams: Efeziešu vīri, vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka efeziešu pilsēta ir lielās Diānas, Jupitera meitas, godinātāja?

³⁷Tauna to rodua tohe'ira, nikeni-ra tumai, tapi' uma-ra-hawo mpanakoi tomi pepuea' -ta ba mporuge' hanga' anitu-ta.

³⁶Tā kā tam neviens nevar pretim runāt, jums jānomierinās, lai neko neapdomīgu nedarītu.

³⁸Jadi', ane Demetrius hante ema' hampobagoa-na doko' mpakilu ba hema-hema, bate kana rabua' hi topohura ngata-hawo. Ria moto tempo to rapakatantu, tempo topohura mpohurai kara-kara.

³⁷Jūs atvedāt šos cilvēkus, kas nav ne tempļa aplaupītāji, ne jūsu dieves zaimotāji.

³⁹Jadi' ompi' -ompi', ane ria-pidi kara-kara-ni, kara-kara tetu kana rapohurai hi porumpua ntuku' atura topoparenta-hana.

³⁸Ja Dēmetrijam un amatniekiem, kas kopā ar viņu, ir kāda prasība pret citiem, tad notiek tiesu sanāksmes un ir arī prokonsuli, lai sūdz viens otru.

⁴⁰Apa' napa to tababehi tohe'i-e, mekoroi' lia. Ra'uli' mpai' topoparenta Roma, porumpu-ta toi mpobabehi pe'ewaa. Pai' ane rarai' mpu'u-ta mpai', napa-mi-hawo to ta'uli', apa' uma ria huraa-ta mpobabehi poromua to merodo' tohe'i-e."

³⁹Bet ja jums būtu vēl kāda cita prasība, to var izlemt likumīgā sanāksmē.

⁴¹Hudu-mi lolita totu'a ngata toei, pai' nahubui-ramo omea nculii' hilou hi tomi-ra.

⁴⁰Mums arī jābīstas, ka mūs neapsūdz par šīs dienas sacelšanos, jo mēs nevaram uzrādīt, kas būtu pie dumpja vainojams. Un viņš to teicis, atlaida sanāksmi.