¹Ora-mi pewongoia hi Efesus toe, Paulus mporumpu topetuku' Yesus pai' narohoi nono-ra. Oti toe, mpalakana-imi pai' napokaliliu-mi pomako' -na hilou hi tana' Makedonia.

¹Pēc tam, kad nemiers bija norimis, Pāvils, saaicinājis mācekļus, pamācīja tos, atvadījās un devās ceļā, lai ietu uz Maķedoniju.

²Hi pomakoa' -na toe, nakinomo-ra topetuku' Yesus pai' narohoi nono-ra hante wori' nyala paresa' -na. Ngkai ree, hilou wo'o-imi hi propinsi Akhaya, tana' -ra to Yunani.

²Bet pārstaigājis šos apgabalus un daudz vārdiem tos pamācījis, viņš nonāca Grieķijā.

³Mo'oha' -i hi ria tolu mula kahae-na. Timpaliu tolu mula toe, ria patuju-na mpohawi' kapal nculii' hilou hi tana' Siria. Aga nto'u toe, ria kareba to mpo'uli': to Yahudi mohawa' mpatehi-i. Toe pai' na'uli': "Agina ntara hi role-na moto-a mpohulii' pomakoa' -ku hilou hi propinsi Makedonia." Jadi', hilou mpu'u-imi hi Makedonia.

³Tur viņš, palicis trīs mēnešus, domāja pārcelties uz Sīriju, bet, tā kā jūdi viņam uzglūnēja, viņš nolēma atgriezties caur Maķedoniju.

⁴Hi pomako' -na toe, ria wo'o ba hangkuja dua doo-na to hilou dohe-na. Hanga' -na to hadua, Sopater ana' -na Pirus to ngkai Berea. Ria wo'o Aristarkhus pai' Sekundus to ngkai Tesalonika; Gayus to ngkai Derbe; Tikhikus pai' Trofimus to ngkai Asia. Pai' Timotius.

⁴Viņu pavadīja berojietis Zopatrs, Pirra dēls, tesalonīķieši - Aristarhs un Sekunds, derbietis Gaijs, Timotejs un no Āzijas - Tihiks un Trofims.

⁵Jadi', karata-kai hi tana' Makedonia, to pitu toera meri'ulu ngkai kai', mpopea-kai hi ngata Troas.

⁵Tie izgāja iepriekš un gaidīja mūs Troadā.

⁶Timpaliu-mi eo bohe to Yahudi to rahanga' Posusaa' Roti to Uma Raragii, mehawi' kapal-kai mpalahii ngata Filipi. Pai' lima mengi ngkai toe, hirua' nculii' -makai hante doo-kai hi Troas, pai' mo'oha' -kai hi ree hamingku kahae-na.

⁶Mēs no Filipiem aizbraucām pēc neraudzētās maizes dienas un piecās dienās nonācām pie viņiem Troadā, kur palikām septiņas dienas.

⁸Eo Mingku morumpu-kai bona ngkoni' hangkaa-ngkania hante ompi' hampepangalaa' -kai hi Troas. Tomi porumpua-kai toe, tomi to molangko. Morumpu-kai hi kamar to hi lolo-na mpu'u. Wori' lampu rasuwe. Moloe pololita-na Paulus mpololitai-ra to morumpu toe. Mololita-i duu' mentongo' bengi, apa' patuju-na me'ongko' -i kamepulo-na.

⁷Bet pirmajā nedēļas dienā, kad mēs sanācām maizi lauzt, Pāvils, gribēdams nākošajā dienā doties tālāk, runāja tiem; un viņa runa ieilga līdz pusnaktij.

⁹Hi porumpua-kai toe, ria hadua kabilasa, Eutikhus hanga' -na, mohura-i hi jendela. Ngkai ka'uma-na napentoo-nto'oi Paulus metudui', tetunu' -imi kabilasa toei nculi' leta', alaa-na monawu' -imi hi tana'. Hiaa' jendela toe hi katolu duncu-na ngkai tana'. Mehompo-ramo doo-na hilou mpo'ongko' -i, rahilo-rawo mate-imi.

⁸Bet augšistabā, kur mēs sanācām, bija daudz lampadu.

¹⁰Ngkai ree, mehompo-imi Paulus ngkai tomi, pai' -i motingkua' mpokupui kabilasa toei, na'uli' -raka doo-na: "Neo' me'eka', tuwu' moto-i-hawo."

⁹Kad Pāvils tik ilgi runāja, tad kāds jauneklis, vārdā Eitihs, uz palodzes sēdēdams, iegrima dziļā miegā un, miega pārvarēts, nokrita no trešā stāva lejā un tika pacelts jau nedzīvs.

¹¹Oti toe, ngkahe' nculii' -imi hilou hi tomi, mpopihe-pihe roti, pai' ngkoni' -makai hangkaa-ngkania. Mololita tena-i Paulus duu' mobaja. Oti toe, me'ongko' -imi.

¹⁰Tad Pāvils, nokāpis zemē pie viņa, nometās pār viņu un, to apkampis, sacīja: Neuztraucieties, jo viņa dvēsele vēl viņā.

¹²Ane kabilasa to monawu' toei we'i, tuwu' moto-i-hawo, pai' goe' lia-ra doo-na mpokeni-i hilou hi tomi-na.

¹¹Tad viņš, uzkāpis augšā, lauza maizi, baudīja to un, runājis pietiekoši līdz gaismai, aizceļoja.

¹³Kai', meri'ulu-makai mohawi' kapal hilou hi ngata Asos. Aga Paulus, doko' merole-i-hana hilou hi ria, na'uli' -kakai kipohirua' -ki hi ria-damo.

¹²Bet zēnu tie aizveda dzīvu un ļoti priecājās.

¹⁴Hirua' mpu'u-makai hi Asos, pai' mohawi' wo'o-imi dohe-kai hi kapal hilou hi ngata Mitilene.

¹³Tad mēs, iekāpuši kuģī, braucām uz Asu, gribēdami tur uzņemt Pāvilu, jo tā viņš, pats iedams pa zemes ceļu, mums pavēlēja.

¹⁵Ngkai ree, kaliliu wo'o-makai, pai' kamepulo-na rata hi tana' to momekidipoi-ki lewuto' Khios. Kamepulo-na wo'o rata-makai hi lewuto' Samos, pai' kamepulo-na wo'o rata hi ngata Miletus.

¹⁴Kad viņš Asā ar mums satikās, mēs viņu uzņēmām un pārcēlāmies uz Mitilēni.

¹⁶Napakatantu ami' -mi Paulus, bona neo' -pi leba' mehani hi ngata Efesus, bona neo' -kai mahae rahi hi propinsi Asia. Doko' napesahui pomako' -na, apa' konoa nono-na doko' mpokaralai eo bohe Pentakosta hi Yerusalem.

¹⁵No turienes aizbraukuši, mēs nākošajā dienā nokļuvām iepretim Hijai, un otrā dienā mēs piestājāmies Samosā, bet nākošajā dienā nonācām Milētā;

¹⁷Ngkai Miletus toe, Paulus mpakatu kareba hilou hi Efesus, bona pangkeni to Kristen to hi ria tumai mpohirua' -ki hi Miletus.

¹⁶Jo Pāvils nolēma braukt Efezai garām, lai neuzkavētos Āzijā. Viņš steidzās, lai, ja tas iespējams, Vasarsvētkus svinētu Jeruzalemē.

¹⁸Rata mpu'u-ramo hi Miletus, na'uli' Paulus mpo'uli' -raka: "Ompi' -ompi', ni'inca moto-mi beiwa po'ingku-ku dohe-ni, ngkai lomo' karata-ku hi propinsi Asia toi duu' hewa toe lau.

¹⁷No Milētas viņš sūtīja uz Efezu un ataicināja baznīcas vecākos.

¹⁹Hante nono mengkadingki' pai' hante ue mata mo'ili, mpobago-a bago Pue' hi laintongo' -ni. Pai' wori' kaparia mporumpa' -a sabana patuju-ra to Yahudi to doko' mpatehi-a.

¹⁸Kad viņi atnāca un bija kopā ar to, viņš tiem sacīja: Jūs zināt, ka no pirmās dienas, kopš esmu atnācis Āzijā, es visu laiku biju pie jums,

²⁰Ni'inca moto ompi' ka'uma-ku koro' mpo'uli' -kokoi napa-napa to mokalaua. Kutudui' -koi ompi', lompe' bula-ni moromu lompe' hi tomi-ni moto.

¹⁹Kalpodams Kungam visā pazemībā un asarās, un pārbaudījumos, ko man sagādāja jūdu vajāšanas;

²¹Kupopo'ingai' oa' -koi omea, lompe' to Yahudi lompe' to bela-koi to Yahudi, bona medea-koi ngkai jeko' -ni pai' mengkoru hi Alata'ala pai' mepangala' hi Pue' -ta Pue' Yesus.

²⁰Arī neko noderīgu neesmu noklusējis, bet esmu jums sludinājis un jūs mācījis atklātībā un mājās,

²²"Wae lau, hilou-ama hi Yerusalem, ntuku' hawa' Inoha' Tomoroli' hi aku'. Hiaa' uma ku'incai ba napa mpai' to jadi' hi woto-ku hi ria.

²¹Apliecinādams jūdiem un pagāniem atgriešanos pie Dieva un ticību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu.

²³Sampale-wadi to ku'inca, hi butu ngata to kukahiloui-mi wengi, Inoha' Tomoroli' mpakanoto-maka bate rahoo' -a mpai' hi ria pai' mporata kaparia.

²²Un tagad, lūk, garā saistīts, es eju uz Jeruzalemi, nezinādams, kas man tur notiks.

²⁴Aga uma kuparipoko woto-ku moto. Nau' ba rapatehi mpu'u-a mpai', uma beiwa. Asala ma'ala kupohudu pobago to nawai' -ka Pue' Yesus. Pobago-ku tetu-le, mpokarebai Kareba Lompe' to mpo'uli' Alata'ala mpowai' -ta kalompea' ngkai kabula rala-na.

²³Tikai Svētais Gars man katrā pilsētā liecina, sacīdams, ka važas un apspiešana mani gaida Jeruzalemē.

²⁵"Ompi' -ompi' omea, mahae-ama mobago hi laintongo' -ni, kukinomo-koi pai' kutudui' -koi mepangala' hi Pue' Yesus bona jadi' ntodea-na Alata'ala hi rala Kamagaua' -na. Aga monoto-mi hi nono-ku, ka'uma-napi mpai' nihiloi-a.

²⁴Bet no tā visa es nebīstos, un es nevērtēju savu dzīvību dārgāku par sevi, lai tikai pabeigtu savas gaitas un kalpošanu vārdam, ko esmu saņēmis no Kunga Jēzus, lai apliecinātu Dieva žēlastības evaņģēliju.

²⁶Toe pai' kupakalonto' ami' -mikokoi eo toe lau: ane ria-koi to mporata silaka mpeno, bela-pi-kuwo sala' -ku.

²⁵Un, lūk, tagad es zinu, ka jūs visi, kuru vidū esmu staigājis, sludinādams Dieva valstību, manu vaigu vairs neredzēsiet.

²⁷Apa' uma-a koro' mpo'uli' -kokoi omea patuju Alata'ala hi kita'.

²⁶Tāpēc es šinī dienā apstiprinu jums, ka esmu tīrs no visu asinīm.

²⁸Pelompehi-koi mpojaga woto-ni moto pai' mpojaga hawe'ea topetuku' Alata'ala to nasarumaka-mikokoi Inoha' Tomoroli'. Kana nipewili' -ra, hewa topo'ewu mpo'ewu bima-na, apa' Pue' Yesus mate, raa' -na mo'ili, mpobayari huku' jeko' -ta, bona kita' jadi' bagia Alata'ala.

²⁷Jo es neesmu atturējies sludināt jums visu Dieva prātu.

²⁹Ku'inca moto-le ompi', ane malai-a-damo ngkai rei, bate rata-rale mpai' tauna to dada'a to mpobalinai' tauna to ni'ewu tetu-e, hewa serigala mpobalinai' bima.

²⁸Uzmaniet paši sevi un visu ganāmo pulku, kurā Svētais Gars jūs iecēlis par bīskapiem, lai ganītu Dieva Baznīcu, ko Viņš ar savām asinīm ieguvis.

³⁰Bangku' ngkai koi' moto mpai', ria to mpokeni tudui' to sala', bona topetuku' Yesus rahinai pai' rabagiu, duu' -na tono' hi hira' -ramo.

²⁹Es zinu, ka pēc manas aiziešanas pie jums iebruks plēsīgi vilki, kas nesaudzēs ganāmo pulku.

³¹Toe pai' mo'inga' -inga' -koi. Kiwoi-koi ompi', rala-na tolu mpae uma kupento'oi mpoparesai' -koi butu dua-ni, lompe' hi eo-na lompe' hi bengi-na, pai' wori' ngkani mo'ili ue mata-ku mpokageoi' -koi.

³⁰No jums pašiem celsies vīri, runādami aplamības, lai aizrautu mācekļus sev līdz.

³²"Wae lau ompi' -ompi', mekakae-ama hi Pue' Ala, kuperapi' bona Hi'a-damo to mpewili' -koi. Kuparesai' -koi bona tida-mokoi mpotuku' Lolita Pue' to mpo'uli' -taka kabula rala-na Alata'ala hi kita'. Apa' Alata'ala-wadi to mokuasa mporohoi nono-ta pai' mpowai' -ta rasi' to naporodo ami' -mi hi hawe'ea tauna to napobagia.

³¹Tāpēc esiet nomodā, pieminēdami, ka es trīs gadus dienām un naktīm nemitējos ar asarām ikvienu no jums pamācīt!

³³Uma-a ria mpokahina doi ba pohea hema-hema.

³²Un tagad es jūs novēlu Dievam un Viņa žēlastības vārdam, kas spēj celt un dot mantojumu ar visiem svētajiem.

³⁴Ni'inca moto ompi' beiwa-a mobago hante pale-ku moto bona ma'ala-a mpo'oli napa-napa kaparaluua-ku pai' kaparaluua doo-doo-ku.

³³Sudrabu un zeltu vai drēbes ne no viena neesmu iekārojis.

³⁵Hi butu nyala-na, kupopohiloi-mokoi tonco, beiwa-ta kana mobago mpotulungi doo-ta to uma mpakulei'. Apa' kana takiwoi oa' lolita Pue' Yesus to mpo'uli': `Morasi' -pi tauna to mewai' ngkai tauna to mpodoa.'"

³⁴Jūs paši zināt, ka šīs manas rokas gādāja par to, kas bija vajadzīgs man un tiem, kas pie manis ir.

³⁶Kahudu-na Paulus mololita, mowingkotu' -imi hangkaa-ngkania hante hawe'ea doo-na to ngkai Efesus toera, pai' -i mosampaya.

³⁵Es jums visu esmu rādījis, ka, tā strādājot, jāuzņem vājie, atminēdamies Kunga Jēzus vārdu, ko Viņš sacījis: Svētīgāk ir dot nekā ņemt.

³⁷Kageo' -ra omea-mi pai' -ra mpokupui Paulus pai' ra'uli' -ki: "Pelompehi momako'."

³⁶Un viņš, to sacījis, ceļos nometies, kopā ar viņiem visiem lūdza Dievu.

³⁸To mpopedahi rahi nono-ra, lolita Paulus to mpo'uli' uma-ipi rahiloi mpai'. Ngkai ree, rabawa-imi duu' -na rata hi kapal.

³⁷Bet visi gauži raudāja, metās Pāvilam ap kaklu un skūpstīja viņu,

³⁸Visvairāk noskumdami par vārdiem, ko viņš sacīja, ka tie vairs viņa vaigu neredzēs. Un tie pavadīja viņu līdz kuģim.