¹Mometabe-makai hante pangkeni to Kristen to ngkai Efesus toera, pai' kipalahii-ramo mpokaliliu pomako' -kai hilou hi propinsi Siria. Me'ongko' -mi kapal-kai kaliliu hilou hi lewuto' Kos, pai' kamepulo-na rata hi lewuto' Rodos. Ngkai ree, kaliliu-makai hilou hi lewuto' Patara.

¹Bet notika, ka mēs no viņiem šķīrāmies. Taisnā ceļā braukdami, nonācām Kosā un nākošajā dienā Rodā, un no turienes Patrā;

²Hi Patara toe, hirua' -kai hante kapal to hilou hi tana' Fenisia hi propinsi Siria. Jadi', mehawi' -makai hi kapal toe mpokaliliu pomako' -kai.

²Un mēs, atraduši kuģi, kas brauc uz Feniķiju, iekāpām un aizbraucām.

³Bula pomako' -kai toe, mpohilo-kai lewuto' Siprus hi mali ngki'ii-kai, tapi' kaliliu moto-ka-kaiwo, rata hi tana' Siria. Mana'u-makai ngkai kapal hi ngata Tirus, apa' kapal toe kana rapopana'u kenia-na hi ree.

³Bet kad ieraudzījām Kipru un atstājām to pa kreisi, braucām uz Sīriju un nonācām Tirā, jo tur kuģim bija jāizkrauj krava.

⁴Jadi', hi ree-kai mpencuai' topetuku' Yesus pai' mo'oha' dohe-ra hamingku. Ngkai petete' Inoha' Tomoroli', doo-kai hi Tirus toera mpopo'ingai' Paulus bona neo' -i-hawo kaliliu hilou hi Yerusalem.

⁴Atraduši mācekļus, mēs tur palikām septiņas dienas. Tie, Gara pamudināti, sacīja Pāvilam, lai viņš neiet uz Jeruzalemi.

⁵Aga nau' wae, karata tempo-na pe'ongko' kapal-kai, ki'uli' -mi bate kaliliu moto-kai hilou hi Yerusalem. Jadi', hawe'ea doo-kai toe mpobawa-kai hilou hi mali ngata, hante tobine-ra pai' ana' -ana' -ra. Hi wiwi' tahi', mowingkotu' -makai hangkaa-ngkania pai' mosampaya.

⁵Kad šīs dienas bija pagājušas, mēs kājām devāmies ceļā. Visi kopā ar sievām un bērniem mūs pavadīja vēl ārpus pilsētas; un mēs jūrmalā, ceļos nometušies, lūdzām Dievu.

⁶Oti mosampaya, mometabe-makai, pai' ngkahe' -makai hi rala kapal. Hira' to mebawa toera, nculii' wo'o-ramo-rawo hilou hi tomi-ra.

⁶Atvadījušies savā starpā, mēs iekāpām kuģī, bet viņi aizgāja savās mājās.

⁷Ngkai Tirus, kaliliu-makai rata hi ngata Ptolemais. Hi ria wo'o-kai mpencuai' ompi' hampepangalaa' -kai pai' mpometabe-raka. Hamengi-kai dohe-ra.

⁷No Tiras nonākuši Ptolemaidā, mēs pabeidzām jūras braucienu un, apsveikuši brāļus, palikām pie viņiem vienu dienu.

⁸Kamepulo-na, me'ongko' wo'o-makai hilou hi ngata Kaisarea. Hi ree-kai hilou mo'oha' hi tomi Filipus. Filipus toei, tauna to mpokeni Kareba Lompe', pai' hi'a toe-mi hadua ngkai tauna to pitu to rapelihi hi Yerusalem wengi.

⁸Bet nākošajā dienā mēs devāmies ceļā un nonācām Cēzarejā. Iegājuši evaņģēlista Filipa, kas bija viens no septiņiem, namā, mēs palikām pie viņa.

⁹Ria opo' -ki ana' -na paka' toronaa, pai' paka' nabi-- batua-na to ria pakulea' -ra mpohowa' Lolita Alata'ala.

⁹Viņam bija četras meitas, jaunavas, kuras pravietoja.

¹⁰Ba hangkuja eo-makai hi tomi Filipus toe, rata hadua tauna ngkai Yudea, hanga' -na Agabus. Agabus toei, ria pakulea' -na mpohowa' Lolita Alata'ala.

¹⁰Un kad mēs tur dažas dienas uzkavējāmies, no Jūdejas atnāca kāds pravietis, vārdā Agabs.

¹¹Karata-na Agabus toe, na'ala' -mi salepe' -na Paulus, nahoo' -ki witi' -na pai' pale-na moto, pai' na'uli': "Toi-mi lolita Inoha' Tomoroli': Pue' salepe' toii mpai' rahoko' to Yahudi hi Yerusalem, rahoo' hewa toi-e, pai' -i ratonu-raka topoparenta to bela-ra to Yahudi."

¹¹Tas, ieradies pie mums, paņēma Pāvila jostu un, saistījis sev kājas un rokas, sacīja: To saka Svētais Gars: tā jūdi Jeruzalemē saistīs vīru, kam šī josta pieder, un nodos pagānu rokās.

¹²Kaki'epe-na tohe'e, kai' pai' doo-kai hi Kaisarea merapi' mpu'u hi Paulus bona neo' -i kaliliu hilou hi Yerusalem.

¹²To dzirdēdami, mēs un tie, kas tanī vietā bija, lūdzām, lai viņš neiet uz Jeruzalemi.

¹³Aga na'uli' -kakai: "Napa-di-koina pai' geo' -koi hewa tetu-e? Doko' mpolentei nono-ku lau-wadi-koi! Nau' ba rahoo' -a mpai' hi Yerusalem, ba paiana rapatehi mpu'u-a mpai' sabana petuku' -ku hi Pue' Yesus, sadia moto-ale hilou hi ria-e!"

¹³Tad Pāvils atbildēja un sacīja: Ko jūs darāt, kāpēc raudat un skumdināt manu sirdi? Kunga Jēzus vārda dēļ es esmu sagatavojies, lai mani Jeruzalemē ne tikai sasietu, bet arī mirt.

¹⁴Jadi', apa' uma oa' napangalai' petagi-kai, kipento'oi lau-mi mpotagi-i, ki'uli': "Kadota Pue' -damo to jadi'."

¹⁴Nespēdami viņu pierunāt, mēs nomierinājāmies, sacīdami: Lai notiek Kunga prāts!

¹⁵Oti toe, ngkarewa-makai, pai' -kai me'ongko' mpu'u-mi hilou hi Yerusalem.

¹⁵Pēc šīm dienām mēs sagatavojāmies un gājām uz Jeruzalemi.

¹⁶Ba hangkuja dua ompi' hampepangalaa' -kai ngkai Kaisarea hilou mpobawa-kai, duu' rata hi tomi po'ohaa' -kai hi Yerusalem. Tomi po'ohaa' -kai toe, tomi hadua to Siprus to mahae-mi jadi' topetuku' Yesus, hanga' -na Manason.

¹⁶Bet daži mācekļi no Cēzarejas nāca kopā ar mums. Viņi atveda līdz kādu kiprieti Mnasonu, seno mācekli, pie kura mums bija jāņem mājvieta.

¹⁷Karata-kai hi Yerusalem, ompi' -ompi' hampepangalaa' -kai mpotarima-kai hante goe' nono-ra.

¹⁷Kad nonācām Jeruzalemē, brāļi mūs labprāt uzņēma.

¹⁸Kamepulo-na, hilou-makai dohe Paulus mpencuai' Yakobus. Hawe'ea pangkeni ntani' -na, ria wo'o-ra-rawo morumpu dohe Yakobus.

¹⁸Nākošajā dienā Pāvils kopā ar mums aizgāja pie Jēkaba, kur sapulcējās visi vecākie.

¹⁹Ka'oti-kai mometabe, natepu'u-mi Paulus mpotutura-raka hawe'ea to nababehi Alata'ala hi olo' tauna to bela-ra to Yahudi nto'u-na mpokeni Kareba Lompe' hi ria.

¹⁹Tos apsveicis, viņš pēc kārtas izstāstīja, ko Dievs ar viņa kalpošanu darījis pagāniem.

²⁰Kara'epe-na pangkeni hi Yerusalem lolita Paulus tohe'e, ra'une' -mi Alata'ala. Ngkai ree, ra'uli' -mi mpo'uli' -ki Paulus: "Hewa toe, ompi': bona nu'inca, moncobu-ncobu-mi ompi' -ta to Yahudi to mepangala' -mi hi Yesus. Hira' toe, paka' to mpotuku' Atura Musa hante nono mpu'u.

²⁰To dzirdējuši, tie godināja Dievu un sacīja viņam: Brāli, tu redzi, cik tūkstoši jūdu ir, kas palikuši ticīgi, un visi tie bauslības piekritēji.

²¹Hiaa' ra'epe wo'o-mi kareba to mpotuntui' -ko ompi'. Ra'epe kanutudui' -ra to Yahudi to mposowo' -ra to bela-ra to Yahudi bona neo' -pi mpotuku' Atura Musa. Nutudui' -ra bona neo' -pi mpotini' ana' -ra pai' neo' -pi mpotuku' ada totu'a-ta owi.

²¹Bet viņi dzirdēja par tevi, ka tu tos jūdus, kas dzīvo starp pagāniem, mācot atkrist no Mozus, sacīdams, ka tiem nevajagot apgraizīt savus bērnus un dzīvot pēc ieražām.

²²Hiaa' wae-e lau, bate ra'epe mpai' karata-nu hi rei. Jadi' beiwa-mi?

²²Ko darīt? Katrā ziņā tautai jāsapulcējas, jo dzirdēs, ka tu atnācis.

²³Agina nutuku' paresa' -kai toi ompi', bona monoto-mi ka'uma-na-hawo makono lolita petuntui' toe: Ria-ra hi rehe'i opo' doo-kai to oti-mi mpobabehi janci hi Alata'ala hante mosumpa.

²³Tāpēc dari to, ko mēs tev sakām. Mums ir četri vīri, kas devuši solījumus.

²⁴Jadi', iko wo'o-kowo, hilou-ko dohe-ra hi Tomi Alata'ala mpobabehi ada agama pompobohoi' woto, pai' iko mpobayari oli porewua pepue' -ra, bona ma'ala-ra mposongki' wuluwoo' -ra ntuku' ada-ta. Ane hewa toe-damo, monoto-mi hi hawe'ea tauna ka'uma-na-hawo makono kareba to ra'epe mpotuntui' -ko. Apa' nutuku' wo'o-kowo Atura Musa.

²⁴Ņem tos pie sevis, šķīsties kopā ar viņiem un samaksā par tiem, lai viņi apcērp galvas, tad visi zinās, ka tas, ko par tevi dzirdējuši, ir netaisnība, bet ka arī tu pats dzīvo pēc bauslības.

²⁵Jadi', toe-mi paresa' -kai hi iko ompi'. Aga ane hira' to bela-ra to Yahudi to mepangala' -mi hi Yesus, oti-mi kipakatu-raka sura mpo'uli' -raka kabotu' -kai. Uma-ra mingki' mpotuku' Atura Musa. Sampale kiperapi' bona neo' -ra mpokoni' pongkoni' to rapopepue' hi pinotau, pai' neo' wo'o mpokoni' raa' ba bau' to ko'ia ralali ncala' raa' -na, pai' bona neo' -ra mogau' sala'."

²⁵Bet par tiem, kas no pagāniem kļuvuši ticīgi, mēs nolēmām un rakstījām, lai viņi sargās no tā, kas elkiem upurēts, un asinīm, un nožņaugtā, un netiklības.

²⁶Paresa' -ra toe napangala' mpu'u-mi Paulus. Kamepulo-na hilou mpu'u-imi hante to opo' tohe'era mpobabehi ada agama pompobohoi' woto. Oti toe, mesua' -imi hi rala Tomi Alata'ala mpo'uli' -ki imam hangkuja eo-pi pai' lako' hudu tempo pompobohoi' -ra. Apa' ane hudu-damo tempo pompobohoi' -ra, Paulus hante doo-na to opo' toera hore-hore kana ngkeni pepue' -ra.

²⁶Tad Pāvils, paņēmis vīrus pie sevis, nākošajā dienā kopā ar tiem šķīstījās, iegāja svētnīcā, pasludinādams šķīstīšanās dienu izbeigšanos, tiklīdz par ikvienu no tiem būšot upurēts upuris.

²⁷Neo' hudu-mi pitu eo to rapakatantu, ria ba hangkuja dua to Yahudi ngkai propinsi Asia mpohilo Paulus hi Tomi Alata'ala. Me'ukei' -ramo mpo'ukei' ntodea, pai' -ra mpohoko' -mi Paulus.

²⁷Bet kamēr pagāja septiņas dienas, tie jūdi, kas bija no Āzijas, redzēdami viņu svētnīcā, sakūdīja visu tautu un, sagrābuši viņu, kliedza:

²⁸Mpokio' -ra doo-ra, ra'uli': "Mai-koi ompi' -ompi' to Israel! Ngawa'! Ohe'i-mi tauna to mpotudui' hawe'ea tauna hiapa-apa tudui' to mpo'ewa-ta kita' to Yahudi, mposapuaka Atura Musa pai' mposapai tomi pepuea' -ta toi-e! Hiaa' wae lau nakeni wo'o-mi tauna to bela-ra to Yahudi tumai mesua' hi rala Tomi Alata'ala, mpobaboi' tomi to moroli' toi."

²⁸Izraēliešu vīri, palīdziet! Šis ir tas cilvēks, kas visur visus māca pret tautu, bauslību un šo vietu; turklāt arī pagānus viņš ievedis svētnīcā un tā apgānījis šo svēto vietu;

²⁹Pai' hewa toe pololita-ra, apa' mpohilo-ra hadua to Efesus mo'ema' hante Paulus hi ngata we'i. Hanga' to Efesus toei, Trofimus, bela-i to Yahudi. Jadi', ra'ulia' -rana, Paulus mpokeni Trofimus toei mesua' hi rala Tomi Alata'ala.

²⁹Jo tie redzēja efezieti Trofimu pilsētā kopā ar viņu un domāja, ka Pāvils to ievedis svētnīcā.

³⁰Ngkai ree, mpara'ekaa' -mi tauna hobo' hi ngata Yerusalem, pai' mo'iko-ramo hilou hi Tomi Alata'ala. Rahoko' -imi Paulus pai' -i radii' hilou hi mali Tomi Alata'ala. Oti toe, wobo' Tomi Alata'ala rahohoki-mi.

³⁰Tad visa pilsēta uztraucās, ļaudis saskrēja un, satvēruši Pāvilu, vilka to no svētnīcas ārā; un tūdaļ durvis aizslēdza.

³¹Bula-ra ngasa' mpatehi Paulus toe, ria wo'o tauna hilou mpoparata hi kapala' tantara to Roma, mpo'uli' karia-na pewongoia bohe hi ngata.

³¹Kad tie gribēja viņu nonāvēt, tika paziņots sardzes priekšniekam, ka visā Jeruzalemē ir sacelšanās.

³²Kahilou-nami kapala' tantara toei hante ba hangkuja tadulako pai' tantara-na, kaliliu mpotoa' ntodea. Karahilo-na ntodea tantara toera, rapento'oi-mi mpoweba' Paulus.

³²Paņēmis kareivjus un virsniekus, viņš tūdaļ aizskrēja pie tiem. Tie, redzēdami priekšnieku un kareivjus, mitējās sist Pāvilu.

³³Kapala' tantara toei hilou mpohoko' -i, pai' nahubui tantara-na mpohoo' pale-na ntimalia hante rante. Oti toe, pai' -i mepekune': "Hema-i tauna toii-e? Napa to nababehi?"

³³Tad priekšnieks piegāja, satvēra viņu, pavēlēja sasiet to divām važām un vaicāja, kas viņš tāds un ko viņš darījis?

³⁴Ria-ra to mpo'uli' hewa toe, ria wo'o to mpo'uli' hewa tetu. Apa' mewongoi rahi, uma lau-pi na'incai napa mpu'u to jadi' toe. Toe pai' nahubui-ramo tantara-na mpokeni Paulus hilou hi rala tomi tantara, bona raparesa' hi ria-i-damo.

³⁴Bet pūlī daži kliedza šo, citi to. Nevarēdams troksnī nekā noteikta uzzināt, viņš pavēlēja aizvest to uz kareivju mītni.

³⁵Karata-ra hi tuka' to ngkahe' hilou hi tomi tantara toe, mome'upi' -damo ntodea pai' ngasa' mpu'u-ra doko' mpopatehi Paulus. Toe pai' Paulus kana ra'ongko' pai' rahorongko tantara.

³⁵Kad viņš nonāca līdz kāpnēm, notika, ka kareivji viņu nesa ļaužu uzmākšanās dēļ;

³⁶Metuku' oa' -ra tauna to wori', pai' -ra mejeu': "Patehi lau-imi!"

³⁶Jo daudz ļaužu sekoja, kliegdami: Nost ar viņu!

³⁷Neo' mesua' -ramo hi rala tomi tantara, na'uli' Paulus hi kapala' tantara: "Ma'ala-a-kuwo mololita kampa' hampai'?" Na'uli' kapala' tantara toei: "Ha nu'inca basa Yunani-e?

³⁷Pirms Pāvilu ieveda kareivju mītnē, viņš sacīja priekšniekam: Vai man atļauts tev ko teikt? Tas sacīja: Vai tu grieķiski proti?

³⁸Ha bela-kowo iko to Mesir toe-e wengi to mpo'usoki ntodea, pai' mpakeni opo' ncobu tauna hilou hi tana' to wao' mpobabehi pe'ewa hi topoparenta?"

³⁸Vai tu neesi tas ēģiptietis, kas pirms dažām dienām sacēla dumpi un aizveda tuksnesī četrus tūkstošus sikariešu vīru?

³⁹Natompoi' Paulus: "Aku' toi-le to Yahudi, ngkai ngata Tarsus, ngata to bohe hanga' -na hi tana' Kilikia. Palogai-a-kuwo mpololitai ntodea toera lau."

³⁹Un Pāvils sacīja viņam: Es esmu jūdu cilvēks, tarsietis, ievērojamās Kilikijas pilsētas pilsonis; es tevi lūdzu, atļauj man runāt tautai.

⁴⁰Jadi', napalogai mpu'u-imi. Toe pai' mokore-imi Paulus hi tuka', pai' nahuka' -raka ntodea bona mengkalino-ra. Molino-ramo, natepu'u-mi mololita hi rala basa Ibrani, basa-ra to Yahudi.

⁴⁰Kad viņš to atļava, Pāvils, uz kāpnēm stāvēdams, māja ļaudīm ar roku un dziļam klusumam iestājoties, runāja ebreju valodā, sacīdams: