¹Karata-na Paulus hi porumpua toe, nanaa hawe'ea topohura toera, na'uli' -raka: "Ompi' -ompi' -ku! Moroli' mpontolumanu' nono-ku! Duu' hi eo tohe'i, kupenonoi uma ria sala' -ku hi poncilo Alata'ala."

¹Bet Pāvils, uzlūkodams augsto tiesu, sacīja: Vīri, brāļi, es pēc vislabākās sirdsapziņas esmu dzīvojis Dieva priekšā līdz pat šai dienai.

²Nto'u-na Paulus mololita hewa toe, Imam Bohe Ananias mpohubui tauna to hi ncori Paulus mpohopo' -i.

²Te augstais priesteris Ananija pavēlēja tiem, kas ap to stāvēja, sist viņam pa muti.

³Hampetompoi' Paulus: "Harala nahopo' Alata'ala wo'o-ko-kowo mpai', iko to lompe' hi mali-na-wadi-ko! Mohura-ko retu mai, doko' mpobotuhi kara-kara-ku ntuku' Atura Musa, bo iko moto ntiboki Atura Musa toe, apa' nupehubui rahopo' -a."

³Tad Pāvils sacīja viņam: Dievs tevi sitīs, tu nobaltinātā siena! Tu sēdi, lai mani tiesātu pēc likuma, bet pret likumu pavēli mani sist.

⁴Ngkai ree, tauna to ncori Paulus mpo'uli' -ki: "Daho' rahi-ko-kona mpolibui' Imam Bohe to napelihi Alata'ala hewa tetu!"

⁴Un klātesošie sacīja: Tu zaimo augsto Dieva priesteri?

⁵Na'uli' Paulus: "Uma-kuwo ku'incai kahi'a-na Imam Bohe-e. Hiaa' ria mpu'u-di to te'uki' hi rala Buku Tomoroli' to mpo'uli': `Neo' ralibui' hapa' pangkeni ngata-ta.'"

⁵Bet Pāvils sacīja: Es nezināju, ka viņš ir augstais priesteris, jo ir rakstīts: Savas tautas priekšnieku tev nebūs zaimot.

⁶Na'inca-hawo Paulus, topohura toera, ria-ra to mpotuku' tudui' to Saduki, ria wo'o-ra to mpotuku' tudui' to Parisi. Toe pai' napesukui mpololitai-ra omea, na'uli': "Ompi' -ompi'! Aku' toi-le to Parisi-a, pai' muli to Parisi wo'o-a. Pai' -a tumai rapohurai tohe'i-e, apa' kuparasaya-kuna, tauna to mate bate tuwu' nculii'."

⁶Bet Pāvils, zinādams, ka viena daļa ir saduceji un otra - farizeji, sauca augstajā tiesā: Vīri, brāļi! Es esmu farizejs un farizeju dēls; mani tiesā cerības dēļ un mirušo augšāmcelšanās dēļ.

⁷Kara'epe-na toe, momehono' -ramo to Parisi pai' to Saduki, alaa-na uma-rapa hintuwu'.

⁷Kad viņš to pateica, izcēlās nesaskaņas farizeju un saduceju starpā, un pūlis sašķēlas.

⁸Apa' ntuku' to Saduki, tauna to mate uma tuwu' nculii', pai' uma ria kao' manusia' to tuwu' liu-liu, pai' uma ria mala'eka. Tapi' to Parisi-rana, raparasaya hawe'ea toe.

⁸Jo saduceji saka, ka nav ne augšāmcelšanās, ne eņģeļu, ne gara, bet farizeji visu to atzīst.

⁹Ka'omea-na, moe' -mi pomehono' -ra. Ria ba hangkuja dua guru agama to tono' hi to Parisi mokore pai' mehono', ra'uli': "Uma ria sala' -na tau tohe'ii. Meka' ba lue' ria mpu'u-di mala'eka ba rate mpololitai-i."

⁹Tad izcēlās liela kliegšana. Daži no farizejiem cēlās un strīdējās, sacīdami: Mēs nekā ļauna pie šī cilvēka neatrodam. Kas tad, ja gars vai eņģelis viņam runājis?

¹⁰Ngkai ree, kaboo-bohea lau-mi pomehono' -ra, alaa-na koro' -imi kapala' tantara, nee-neo' mpai' Paulus rapomerentai lau-imi. Nahubui-mi tantara-na hilou mpo'ala' Paulus, pai' -i rakeni nculii' hilou hi tomi tantara.

¹⁰Kad strīds kļuva lielāks, priekšnieks, bīdamies, ka tie Pāvilu nesaplosa, pavēlēja kareivjiem iet un izraut viņu no to vidus, un ievest kareivju mītnē.

¹¹Bengi karomengia-na Paulus hi tomi tantara toe, muu-mule' mokore-imi Pue' Yesus hi ncori-na, na'uli' -ki: "Pakaroho nono-nu. Oti-mi nuposabi' -ka hi Yerusalem rei, pai' bate nuposabi' wo'o-ka mpai' hi ngata Roma."

¹¹Nākošajā naktī Kungs viņam piestājās un sacīja: Esi pastāvīgs! Kā tu par mani liecināji Jeruzalemē, tā tev jāliecina arī Romā.

¹²Kamepulo-na, ba hangkuja dua to Yahudi mohawa' mpopatehi Paulus. Mosumpa-ra, ra'uli': "Uma-kai ulu ngkoni' ba nginu ane da koo-ko'ia kipatehi-i!"

¹²Kad diena bija uzaususi, daži no jūdiem sapulcējās un deva solījumu, sacīdami: Mēs neēdīsim un nedzersim, kamēr Pāvilu nenonāvēsim.

¹³Kadea-ra to mosumpa toera, labi opo' mpulu'.

¹³Bet to, kas tā sazvērējušies, bija vairāk nekā kā četrdesmit vīru.

¹⁴Jadi', hilou-ramo to mosumpa toera hi imam pangkeni pai' pangkeni to Yahudi ntani' -na, ra'uli': "Mojanci mpu'u-kai hante mosumpa, uma-kai ulu ngkoni' napa-napa ane ko'ia kipatehi-i Paulus.

¹⁴Tie aizgāja pie augstajiem priesteriem un vecākajiem un sacīja: Mēs devām solījumu nekā nebaudīt, iekams Pāvilu nenonāvēsim.

¹⁵Wae-pi, kiperapi' hi tuama-tuama hante topohura agama bona nipakatu sura hilou hi kapala' tantara to Roma, mperapi' bona Paulus rakeni nculii' mponyanyo-koi, ntani' raparesa' tena kara-kara-na. Ntaa' kilede-idi pai' kipatehi hi lengko ohea-e!"

¹⁵Tagad jūs kopā ar augsto tiesu ziņojiet priekšniekam, lai viņš to atved pie jums it kā viņa rūpīgākai nopratināšanai, bet mēs būsim gatavi viņu nonāvēt, pirms viņš šeit tuvosies.

¹⁶Jadi', hawa' -ra toe na'epe pino'ana' -na Paulus. Kahilou-nami hi tomi tantara mparata patuju-ra toe hi Paulus.

¹⁶Pāvila māsas dēls, dzirdēdams par šo viltību, nāca, iegāja kareivju mītnē un paziņoja Pāvilam.

¹⁷Ngkai ree, Paulus mpokio' hadua tadulako pai' na'uli' -ki: "Po'ema' ana' toii hilou hi kapala'. Ria anu naparata."

¹⁷Tad Pāvils, pieaicinājis vienu no virsniekiem pie sevis, sacīja: Aizved šo jaunekli pie priekšnieka, jo viņam ir kaut kas tam ziņojams.

¹⁸Napo'ema' mpu'u-imi hilou hi kapala' pai' na'uli': "Paulus, to ratarungku' toei ria, merapi' bona kukeni-i ana' toii tumai hi Kapala'. Ria anu naparata-koko."

¹⁸Tad tas paņēma to līdz, un aizvedis pie priekšnieka, sacīja: Apcietinātais Pāvils lūdza man atvest šo jaunekli pie tevis, jo viņam esot kaut kas tev sakāms.

¹⁹Jadi', kapala' tantara toei mpokamu pale-na ana' toei, pai' natete' -i hilou bona hira' rodua-wadi, pai' napekune' -i: "Napa to doko' nu'uli' -ka, uto'?"

¹⁹Priekšnieks, paņēmis viņu pie rokas, aizgāja ar to savrup un jautāja viņam: Kas tas ir, ko tu gribi man ziņot?

²⁰Na'uli' ana' toei: "Ria-ra to Yahudi to mohawa', merapi' hi Kapala' bona mepulo mpai' uma' -ku rakeni hi poromua topohura, ntani' ra'uli' raparesa' tena kara-kara-na.

²⁰Tad viņš sacīja: Jūdi norunājuši lūgt tevi, lai tu rītdien vestu Pāvilu uz augsto tiesu it kā viņa rūpīgākai nopratināšanai;

²¹Neo' ratuku' pomperapia' -ra! Apa' ria-ra labi opo' mpulu' to mengkawuni hi ohea doko' mpo'inawu-i. Mojanci-ra hante mosumpa bona uma-ra ulu ngkoni' ba nginu ane da koo-ko'ia-i rapatehi. Toe lou, rodo-ramo mpopea woli' lolita ngkai Kapala' -damo."

²¹Bet tu netici tiem, jo no tiem vairāk nekā četrdesmit vīru uzglūn viņam. Tie solījušies neēst un nedzert, iekams viņu nenonāvēs, un tagad tie sagatavoti un gaida tavu piekrišanu.

²²Na'uli' kapala' tantara toei: "Neo' nu'uli' hi hema-hema kanulohu-namaka patuju-ra tetu-e." Oti toe, pai' nahubui-imi nculii'.

²²Tad priekšnieks atlaida jaunekli, pavēlēdams nevienam nesacīt, ka to viņam paziņojis.

²⁴Oti toe, kapala' tantara toei mpokio' rodua tadulako-na, pai' na'uli' -raka: "Porodo ro'atu tantara biasa, pai' pitu mpulu' tantara to mojara', pai' ro'atu wo'o tantara to moponcii'. Porodo wo'o jara' to nahawi' Paulus. Jaa sio bengi toe mpai' lau, me'ongko' -mokoi hilou hi Kaisarea, keni-i Paulus hilou hi Gubernur Feliks. Pai' jaga lompe' -i bona uma-i moapa hi ohea."

²³Un viņš, pasaucis divus virsniekus, sacīja tiem: Sagatavojiet trešajai nakts stundai divi simti kareivju, kas lietu uz Cēzareju, un septiņdesmit jātniekus, un divi simti šķēpnešus.

²⁵Oti toe, kapala' tantara mpo'uki' sura hilou hi gubernur, moni-na hewa toi:

²⁴Un sakārtojiet jājamos lopus, lai Pāvilu uzsēdinātu un novestu viņu veselu pie zemes pārvaldnieka Fēliksa.

²⁶"Hi Gubernur Feliks to rabila'. Wori' tabe ngkai aku', Klaudius Lisias!

²⁵(Jo viņš baidījās, ka jūdi kādreiz nepaņem to ar varu un nenonāvē, un vēlāk viņam pašam nebūtu jācieš zaimi, it kā viņš gribējis naudu pieņemt.)

²⁷Dohe sura toi, kupakatu hi Tuama hadua tauna to rahanga' Paulus. Paulus toii, rahoko' -i to Yahudi wengi, pai' neo' rapatehi lia-imi. Tapi' ku'epe Katoroma-nai. Toe pai' hilou-ama hante tantara-ku mpe'agoi-i ngkai laintongo' -ra.

²⁶Viņš rakstīja šāda satura vēstuli: Klaudijs Lizijs sveicina viscienīgāko zemes pārvaldnieku Fēliksu.

²⁸Apa' doko' ku'inca napa to rapakilu-ki, toe pai' kukeni-i hilou hi topohura to Yahudi bona raparesa'.

²⁷Šo vīru jūdi bija saņēmuši un taisījās nogalināt, bet es, uzzinājis, ka viņš ir romietis, piesteidzos ar karaspēku un izglābu to;

²⁹Raparesa' -i toe, uma-hawo ria sala' -na to masipato' rapatehi ba ratarungku' -ki. Pangadua' -ra toe, ngkai ada agama-ra moto-wadi.

²⁸Bet gribēdams zināt, kādu vainu tie viņam pārmet, es to novedu viņu augstajā tiesā.

³⁰Oti toe, ku'epe karia-na patuju dada'a to Yahudi hi hi'a. Toe pai' kupopekeni-i tilou hi Tuama Gubernur. Pai' ku'uli' -raka bali' -na hi rei, kana tilou-ra hi Gubernur ane doko' rapakilu-i. Hudu rei."

²⁹Es atradu, ka tie viņu apsūdz bauslības jautājumos, bet ne noziegumā, kas pelnītu nāvi vai važas.

³¹Ngkai ree, ka'oti-na na'uki' sura toe, nahubui tantara-na mpokeni-i Paulus hilou hi Gubernur. Hi bengi toe rakeni-i hilou hi ngata Antipatris.

³⁰Kad man tika ziņots par slazdiem, ko tie viņam sagatavojuši, es nosūtīju viņu pie tevis, paziņodams arī sūdzētājiem, lai tie izsakās tavā priekšā. Paliec vesels!

³²Kamepulo-na tantara to mako' witi' nculii' hilou hi tomi tantara. Tantara to mojara' -damo mpokeni Paulus kaliliu hilou hi Kaisarea.

³¹Tad kareivji, izpildot pavēli, ņēma Pāvilu un naktī aizveda uz Antipatrīdu.

³³Karata-ra hi Kaisarea, ratonu-miki Gubernur sura to ngkai kapala' -ra, pai' Paulus wo'o ratonu hi kuasa Gubernur.

³²Nākošajā dienā, atlaiduši jātniekus iet ar viņu tālāk, paši atgriezās karaspēka mītnē.

³⁴Ka'oti-na Gubernur mpobasa sura toe, napekune' -i Paulus: "Hiapa ngata kaputua-nu?" Natompoi' Paulus: "Hi tana' Kilikia." Kana'inca-na Gubernur toe,

³³Nonākuši Cēzarejā un atdevuši vēstuli zemes pārvaldniekam, tie veda arī Pāvilu viņa priekšā.

³⁵na'uli' -mi: "Wae. Kuparesa' moto kara-kara-nu ane rata-ra-damo mpai' bali' -nu." Oti toe, nahubui tantara-na mpojaga Paulus hi rala tomi bohe to nawangu Magau' Herodes owi.

³⁴To izlasījis, tas vaicāja, no kāda apgabala viņš, un, uzzinājis, ka no Kilikijas,

³⁵Viņš teica: Es tevi uzklausīšu, kad atnāks tavi apsūdzētāji; un viņš pavēlēja to apsargāt Heroda tiesas pilī.