1Lima mengi oti toe, Imam Bohe Ananias pai' ba hangkuja dua pangkeni to Yahudi hilou hi Kaisarea hante hadua to pante mololita, hanga' -na Tertulus. Karata-ra hi ria, hilou-ramo hi Gubernur Feliks mpobua' pangadua' -ra.
1Pēc piecām dienām augstais priesteris Ananija kopā ar dažiem vecākajiem un kādu runātāju Tertullu atnāca pie zemes pārvaldnieka, lai vērstos pret Pāvilu.
2Jadi', Gubernur Feliks mpohubui tauna mpokeni Paulus tumai hi poromua-ra. Tertulus ulu to rapalogai mololita. Natepu'u-mi mpakilu Paulus hewa toi: "Tuama-kai Gubernur Feliks to kibila'! Ngkai poparenta-nu, kai' ntodea-nu tuwu' hante kalompea'. Pai' ngkai kapantea-nu mohawa', wori' -mi to tekolompehii hi rala ngata-kai.
2Kad Pāvils bija atsaukts, Tertulls sāka to apsūdzēt, sacīdams: Pateicoties tev un tavai aizgādībai, mēs dzīvojam pilnīgā mierā un daudz kas ticis labots
3Hawe'ea toe kitu'u oa' hi lolo tanuana' -kai, pai' uma ria kaputua-nakai mpo'uli' wori' wori' tarima kasi.
3Visteicamākais Fēliks! Un mēs vienmēr un visur to visā pateicībā atzīstam.
4Aga, bona neo' mpokerei mara tempo Gubernur, kusarumaka ahi' ngkai Gubernur mpe'epei-ka-kuwo lolita-ku to rede' toi.
4Bet lai pārāk ilgi tevi neaizkavētu, es lūdzu savā laipnībā īsumā uzklausīt mūs.
5"Ta'uli' -mi-hawo, Paulus toei-e mai, tauna to mpobalinai' ngata. Hiapa-apa-i mpo'usoki to Yahudi mpo'ewa topoparenta. Pai' hi'a toe-mi pangkeni-ra to mpotuku' tudui' -na Yesus to Nazaret.
5Mēs atradām, ka šis cilvēks ir mēris un nemiera cēlājs starp visiem jūdiem visā pasaulē un Nācarieša sektas vadītājs,
6Meliu ngkai toe, doko' -i mpobaboi' Tomi Alata'ala. Toe pai' kihoko' -imi. ((Ria patuju-kai wengi mpohurai kara-kara-na ntuku' atura agama-kai moto-kaiwo.
6Kas mēģināja apgānīt arī svētnīcu. Mēs viņu notvērām un gribējām tiesāt pēc mūsu likuma.
7Tapi' kapala' tantara Lisias mpe'agoi-i ngkai pale-kai.
7Bet priekšnieks Lizijs atnāca ar lielu spēku un, izrāvis to no mūsu rokām,
8Pai' na'uli' hema to doko' mpakilu-i kana tumai hi Tuama Gubernur.)) Jadi', ane nuparesa' -i mpai', nu'epe moto ngkai wiwi-na kamakono-na hawe'ea pangadua' -kai toi."
8Pavēlēja, lai apsūdzētāji nāk pie tevis. Tu pats, viņu nopratinājis, varēsi uzzināt visu to, par ko mēs viņu apsūdzam.
9Hawe'ea to Yahudi to ria hi retu, medulu wo'o-ramo-rawo mepakilu pai' mporohoi lolita Tertulus toe.
9Arī jūdi tam piekrita un sacīja, ka tas tā ir.
10Oti toe, Gubernur mpohuka' -ki Paulus bona mololita-i. Pololita-nami Paulus, na'uli': "Goe' mpu'u-a, apa' rawai' -a loga mpo'uli' noa' -ku hi Tuama Gubernur. Apa' ku'inca mompae-mpae-mi Gubernur jadi' topobotuhi hi rala ngata-kai.
10Tad Pāvils, kad zemes pārvaldnieks māja viņam runāt, atbildēja: Zinādams, ka tu daudz gadus esi šīs tautas tiesnesis, es drošu prātu aizstāvu sevi.
11Ma'ala moto nupewulihi', lako' hampulu' romengi to liu, hilou-a hi Yerusalem bona mepue' hi rala Tomi Alata'ala.
11Tu vari pārliecināties, ka nav vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es aizgāju uz Jeruzalemi pielūgt Dievu;
12Uma-a hangkania raruai' momehono' hante hema-hema ba mpo'usoki ntodea hi Tomi Alata'ala ba hi tomi posampayaa, ba hiapa-apa hi rala ngata.
12Un viņi nav atraduši mani svētnīcā ar kādu strīdamies, ne ļaudis kūdām uz sacelšanos ne sinagogās,
13Hiaa' uma wo'o-di ma'ala rapopohiloi-ko kamakono-na pangadua' -ra toe we'i to rapangadu' -ka.
13Ne pilsētā; tie nevar tev pierādīt arī to, par ko tie mani apsūdz.
14Sampale-di to kupangaku' hi Gubernur, aku' mpotuku' Tudui' Pue' Yesus, to rasapuaka bali' -ku toera. Ntuku' tudui' toe-mi mepue' -a hi Alata'ala to rapue' ntu'a-kai owi, pai' bate kuparasaya hawe'ea to te'uki' hi rala Atura Musa pai' sura nabi-nabi.
14Bet atzīstos tanī, ka es pēc tās mācības, ko viņi sauc par maldu mācību, kalpoju savam Tēvam un Dievam, ticēdams visam, kas uzrakstīts bauslībā un praviešos.
15Poncarumakaa-ku hi Alata'ala, bate hibalia hante poncarumakaa bali' -ku toera mai. Kusarumaka Alata'ala mpotuwu' nculii' hawe'ea tomate hi eo mpeno, lompe' to monoa' ingku-ra lompe' to mogau' dada'a.
15Un man ir cerība uz Dievu un uz taisnīgo un netaisnīgo augšāmcelšanos, kādu arī viņi paši gaida.
16Toe pai' kuhuduwukui oa' mpobabehi po'ingku to lompe', bona ku'inca hi rala nono-ku ka'uma-na ria sala' -ku, ba hi poncilo Alata'ala ba hi poncilo manusia'.
16Tāpēc es arī cenšos vienmēr paturēt tīru sirdsapziņu Dieva un cilvēku priekšā.
17"Ba hangkuja mpae-mi, uma-a ria hilou hi Yerusalem. Tapi' bo'u toi, hilou-a hi Yerusalem, mpokeni doi petulungi hi ompi' -ku to Yahudi pai' mpokeni pepue' -ku hi Alata'ala.
17Bet pēc vairākiem gadiem es atnācu, lai nodotu dāvanas savai tautai un upurētu, un dotu solījumus.
18Bula-ku mpokeni pepue' -ku toe, ba hangkuja dua to Yahudi to ngkai propinsi Asia mpohirua' -ka hi Tomi Alata'ala, ka'oti-ku mpobabehi ada pompobohoi' agama. Nto'u toe, uma-hawo ria wori' tauna dohe-ku, pai' uma wo'o ria to mewongoi.
18Un viņi mani atrada svētnīcā šķīstītu, ne pūlī un ne drūzmā.
19Kakoo-kono-na, ke to Yahudi to ngkai Asia toera-dile to kana tumai mpakilu-a hi Gubernur, ane ria mpu'u sala' -ku hi hira' -e.
19Tāpēc dažiem Āzijas jūdiem vajadzēja būt šeit tavā priekšā un apsūdzēt, ja tiem kas būtu pret mani.
20Tapi' uma-ra-rawo ria hi rehe'i. Jadi', agina bali' -ku to ria-mi hi rehe'i mpo'uli' napa sala' -ku to rarua' hi karaparesaa' -ku wengi topohura agama hi Yerusalem. Raparesa' -a toe, uma ria sala' -ku raruai'.
20Vai šie paši lai saka, kādu netaisnību tie manī atklājuši, kad es stāvēju augstās tiesas priekšā,
21Muntu' lolita-ku to hamela-wadi to rapodaa' nto'u toe. Bula-ku mokore hi laintongo' -ra, ku'uli' mpesukui hewa toi: `Pai' -a raparesa' toi, sabana kuparasaya katuwu' -ra nculii' tauna tomate.'"
21Vai vienīgi saucienu dēļ, ko es saucu, viņu vidū stāvēdams: jūs šodien mani tiesājat mirušo augšāmcelšanās dēļ.
22Gubernur Feliks mpo'inca lia napa to raparasaya tauna to mepangala' hi Yesus. Toe pai' na'uli': "Hudu rei-mi ulu pohura-ta. Kubotuhi moto mpai' kara-kara toi, ane rata-ipi kapala' tantara Lisias."
22Tad Fēlikss, labi šo mācību pazīdams, atlika šo lietu, sacīdams: Es jūs uzklausīšu, kad atnāks priekšnieks Lizijs.
23Oti toe, nahawai' tadulako-na mpojaga Paulus. Tapi' nau' rajaga-i, uma-i hewa tauna to ratarungku' mpu'u. Apa' rapalogai moto-i modao', pai' rapiliu moto bale-na mpowai' -i napa to naparaluu.
23Un viņš pavēlēja virsniekam to apsargāt, dot viņam mieru un neliegt nevienam no savējiem sniegt viņam pakalpojumus.
24Ba hangkuja eo ngkai ree, rata wo'o-imi Gubernur Feliks hante tobine-na, hanga' -na Drusila. Drusila toei to Yahudi. Feliks mpohubui tantara-na mpokeni Paulus tumai hi nyanyoa-ra, bona na'epe lolita-na Paulus mpokahangai' pepangala' -na hi Kristus Yesus.
24Pēc dažām dienām atnāca Fēlikss kopā ar Druzillu, savu sievu, kas bija jūdiete, un, ataicinājis Pāvilu, klausījās viņu par ticību uz Jēzu Kristu.
25Hi rala pololita-na Paulus, na'uli' -ki Feliks hewa toi: kita' kana monoa' po'ingku-ta, pai' kana mpokuasai konoa nono-ta moto, apa' rata mpai' Eo Kiama, nto'u Alata'ala mpobotuhi kara-kara hawe'ea manusia'. Mpo'epe toe, kame'eka' -nami Feliks, na'uli': "Wae-mi ulu! Kukio' wo'o-damo-ko mpai', ane ria loga-ku."
25Kad viņš runāja par taisnību un par šķīstību, un nākamo tiesu, tad Fēlikss pārbijās un atbildēja: Tagad ej! Attiecīgā brīdī es tevi atkal aicināšu.
26Kakoo-kono-na, Feliks mposarumaka Paulus mpowai' -i doi bona nabahaka-i. Toe pai' jau-i nakio' bona napololitai-i.
26Bet viņš turklāt arī cerēja, ka Pāvils viņam dos naudu, tāpēc tas bieži aicināja viņu un runāja ar to.
27Feliks doko' ngala' nono-ra to Yahudi, toe pai' napelele' moto-i Paulus ratarungku' rompae kahae-na. Timpaliu rompae toe, Feliks rasampei, pai' Perkius Festus jadi' gubernur to bo'u.
27Kad divi gadi bija pagājuši, Porcijs Fēsts kļuva Fēliksa pēctecis. Fēlikss, gribēdams jūdiem parādīt labvēlību, atstāja Pāvilu cietumā.