¹Lako' tolu eo-i Festus moparenta hi propinsi toe, me'ongko' -imi ngkai ngata Kaisarea hilou hi Yerusalem.

¹Nonācis šinī apgabalā, Fēsts pēc trim dienām devās no Cēzarejas uz Jeruzalemi.

²Karata-na hi ria, imam pangkeni pai' pangkeni to Yahudi ntani' -na mpohirua' -ki, pai' ra'uli' -ki pangadua' -ra to rapangadu' -ki Paulus.

²Augstie priesteri un ievērojamākie jūdi apsūdzēja viņam Pāvilu un griezās pie viņa,

³Merapi' -ra hi Festus bona hante kalompe' nono-na nahubui tauna mpokeni Paulus tumai hi Yerusalem. Ntaa' we'i, patuju-ra doko' mpolede Paulus pai' mpopatehi-i hi lengko ohea.

³Izlūgdamies labvēlību pret to, lai viņš pavēlētu vest to uz Jeruzalemi, jo tiem bija slepens nodoms ceļā viņu nonāvēt.

⁴Aga natompoi' Festus: "Ane Paulus, ratarungku' hi Kaisarea-i-hana. Pai' aku' uma-apa mahae hilou nculii' hi ria.

⁴Tad Fēsts atbildēja, ka Pāvils tiek apsargāts Cēzarejā, bet viņš pats drīzumā došoties ceļā.

⁵Agina hema-koi topololita hilou dohe-ku hi Kaisarea, bona hi ria-damo mpai' kupe'epei pangadua' -ni, ane ria mpu'u-ki kasalaa' -na."

⁵Viņš sacīja: Kas no jums var, lai nāk līdz un, ja šis vīrs noziedzies, lai apsūdz viņu!

⁶Kira-kira nte walu mengi ba hampulu' bengi-i Festus hi Yerusalem, nculii' -imi hilou hi Kaisarea. Rata mpu'u-ramo hi Kaisarea, kamepulo-na narumpu-ramo omea topohura, pai' napahawa' tauna mpokeni Paulus tumai hi porumpua-ra.

⁶Palicis ar tiem ne vairāk kā astoņas vai desmit dienas, viņš atgriezās Cēzarejā un otrā dienā, noturēdams tiesas sēdi, lika atvest Pāvilu.

⁷Karata-na Paulus, to Yahudi to tumai ngkai Yerusalem mokore mpotipuhi-i, pai' ra'uli' pangadua' -ra. Wori' nyala kasalaa' to dada'a to rapangadu' -ki, tapi' uma ria kanoo-noaa' -na pangadua' -ra toe.

⁷Kad viņš bija atvests, no Jeruzalemes atnākušie jūdi nostājās ap viņu, celdami daudz un smagas apsūdzības, kuras tie nevarēja pierādīt.

⁸Paulus mpobaro lolita-ra, na'uli': "Uma-kuna ria hangkedia' sala' to kubabehi! Uma-a ria ntiboki atura to Yahudi, ba mpobaboi' Tomi Alata'ala, ba ncapuaka magau' hi Roma!"

⁸Pāvils aizstāvējās: Es neesmu grēkojis ne pret jūdu likumu, ne pret svētnīcu, ne pret ķeizaru.

⁹Apa' Festus doko' ngala' nono to Yahudi, toe pai' na'uli' mpo'uli' -ki Paulus: "Dota-ko hilou hi Yerusalem, bona hi ria-damo mpai' kupohurai kara-kara-nu?"

⁹Tad Fēsts, gribēdams parādīt jūdiem labvēlību, atbildēja Pāvilam, sacīdams: Vai tu gribi iet uz Jeruzalemi, lai tur tevi tiesātu manā priekšā par šīm lietām?

¹⁰Na'uli' Paulus: "Tuama Gubernur! Toi-e, bula-ku mokore hi rehe'i hi kantoro' Gubernur, apa' Gubernur to jadi' wakele' Kaisar, magau' -ta hi Roma. Pai' bate topoparenta to Roma to natao mpobotuhi kara-kara-ku. Nu'inca moto ka'uma-na ria sala' -ku hi to Yahudi.

¹⁰Bet Pāvils sacīja: Es stāvu ķeizara tiesas priekšā, tur pienākas mani tiesāt. Jūdiem neesmu ļaunu darījis, kā tu to vēl labāk zini.

¹¹Ane rapa' -na ria lau-ama mpotiboki atura mpobabehi to kasipato' -na rapatehi-ka, uma kuhuna rapatehi. Aga ane uma makono pangadua' -ra to Yahudi, uma ria haduaa to ma'ala mpotonu-a hi rala pale-ra. Mpopebua' -a kara-kara-ku hi Kaisar!"

¹¹Ja es esmu darījis netaisnību vai kaut ko tādu, par ko būtu nāvi pelnījis, tad es neatsakos mirt. Bet ja nekā tāda nav, par ko viņi mani apsūdz, neviens nevar mani tiem nodot. Es pārsūdzu ķeizaram.

¹²Mpo'epe toe, Festus mololita hante hingka topohura-na. Oti toe, na'uli' mpo'uli' -ki Paulus: "Bo merapi' -ko mpobua' kara-kara-nu hi pobotuhia Kaisar, wae-pi bate hilou moto-ko hi ngata Roma mpohirua' -ki Kaisar."

¹²Tad Fēsts, apspriedies ar augsto tiesu, atbildēja: Tu parsūdzēji ķeizaram? Pie ķeizara tu iesi!

¹³Uma mahae ngkai ree, Magau' Agripa hante Bernike, hilou hi ngata Kaisarea mpotabe Festus ngkai kara'ongko' -na jadi' gubernur.

¹³Kad dažas dienas bija pagājušas, ķēniņš Agripa un Berenīke ieradās Cēzarejā apsveikt Fēstu.

¹⁴Ba hangkuja mengi-ramo hi Kaisarea, Festus mpololita kara-kara Paulus hi Magau' Agripa, na'uli': "Ria hi rehe'i hadua tauna to ratarungku' nto'u poparenta-na Feliks.

¹⁴Kad tie vairākas dienas tur uzturējās, Fēsts izstāstīja ķēniņam par Pāvilu, sacīdams: Fēlikss atstājis cietumā kādu vīru.

¹⁵Nto'u-ku ria hi Yerusalem wengi, imam pangkeni pai' totu'a to Yahudi ntani' -na mpo'uli' pangadua' -ra to rapangadu' -ki, pai' raperapi' bona kuhuku' -i.

¹⁵To augstie priesteri un jūdu vecākie apsūdzēja man, kad biju Jeruzalemē, lūgdami, lai viņu notiesā.

¹⁶Kutompoi' -ra: ntuku' atura to Roma, tauna to rapakilu uma ma'ala hangaa ratonu hi bali' -na ane ko'ia-i rapopohirua' hante bali' -na, pai' ko'ia-i rapalogai mpo'uli' noa' -na.

¹⁶Es tiem atbildēju, ka romiešiem nav paraduma notiesāt kādu cilvēku, pirms apsūdzētajam nav stājušies pretim sūdzētāji un tas nav dabūjis iespēju aizstāvēties un pierādīt savu nevainību.

¹⁷Ngkai ree, ba hangkuja dua pangkeni to Yahudi tumai dohe-ku ngkai Yerusalem. Karata-kai hi rehe'i, uma leba' kupopea mahae. Kamepulo-na, ncaliu kupahawa' tauna mpokeni Paulus tumai, pai' kupohurai kara-kara-na.

¹⁷Kad tie bija sanākuši, es bez vilcināšanās nākošajā dienā, tiesas krēslā sēdēdams, pavēlēju šo vīru atvest.

¹⁸Hawe'ea topepakilu toera mpo'uli' pangadua' -ra. Ku'uli' -kuna, ba ria gau' -na to dada'a lia to rapakilu-ki. Ntaa' to rapakilu-ki toe, bela-hawo gau' to dada'a.

¹⁸Kad uzstājās apsūdzētāji, tie neuzrādīja nevienu vainu, kurā es varētu saskatīt kādu ļaunumu.

¹⁹To kurua' -na, muntu' posisalaa-ra hi agama-ra moto-rawo. Momehono' wo'o-ra mpomehonoi' hadua tauna to rahanga' Yesus. Yesus toei, mate-imi, tapi' Paulus mpo'uli' tuwu' nculii' -i.

¹⁹Bet tie cēla apsūdzību pret to par viņu pašu reliģiju un par kādu Jēzu, kas miris, bet Pāvils apgalvo, ka Viņš dzīvo.

²⁰Jadi', ingu' -a-kuwo mpobotuhi kara-kara toe. Toe pai' kupekune' -i Paulus, ku'uli' -ki: `Dota-ko hilou hi Yerusalem, bona hi ria-damo mpai' rapohurai kara-kara-nu?'

²⁰Šādus jautājumus nepārzinādams, es sacīju, vai viņš negrib iet uz Jeruzalemi, lai tie viņu tur tiesātu.

²¹Tapi' naperapi' bona kara-kara-na rabua' hi Kaisar. Pai' naperapi' wo'o bona rajaga-i duu' kara-kara-na rabua' hi Kaisar. Toe-die pai' kupelele' moto-i ratarungku' duu' -na ria loga-ku mpopakatu-i hilou hi Kaisar."

²¹Bet kad Pāvils pārsūdzēja, lai viņu atstāj ķeizara spriedumam, es pavēlēju viņu apsargāt, kamēr to sūtīšu pie ķeizara.

²²Ngkai ree, na'uli' Magau' Agripa mpo'uli' -ki Festus: "Bo doko' wo'o-a-kuwo mpo'epe lolita-na." Na'uli' Festus: "Mepulo-damo mpai' ta'epe-i."

²²Tad Agripa sacīja Fēstam: Es pats arī vēlētos dzirdēt šo cilvēku. Tas atbildēja: Rīt tu viņu dzirdēsi.

²³Kamepulo-na, tumai mpu'u-ramo Agripa pai' Bernike, pai' -ra rapotomu hante wori' nyala pebila'. Mesua' -ramo hi rala tomi poromua hante tadulako tantara pai' totu'a ngata. Festus mpopahawa' bona Paulus rakeni hi poromua-ra.

²³Nākošajā dienā, kad lielā greznumā ieradās Agripa un Berenīke un kopā ar virsniekiem un pilsētas dižciltīgajiem vīriem iegāja tiesas telpās, Fēsts pavēlēja atvest Pāvilu.

²⁴Ngkai ree, natepu'u-mi Festus mololita, na'uli': "Magau' Agripa pai' tuama-tuama omea to morumpu hi rehe'i! Tau tohe'ii rapangadu' hawe'ea to Yahudi, lompe' hi Yerusalem lompe' hi rehe'i. Rajojo merapi' hi aku' bona rapasangkani lau-imi.

²⁴Un Fēsts sacīja: Ķēniņ Agripa un visi vīri, kas līdz ar mums šeit esat! Jūs redzat to, kura dēļ Jeruzalemē man uzmācās viss jūdu vairums, lūgdami un kliegdami: Šis nedrīkst ilgāk dzīvot.

²⁵Hiaa' aku', uma-kuwo ria kuruai' ba sala' napa to nababehi to natao rahuku' mate-ki. Hiaa' oti toe wo'o, merapi' -i bona kara-kara-na rabua' hi Kaisar. Toe wo'o-mi-kuwo pai' kupomonoa' -mi mpopakatu-i hilou hi Kaisar.

²⁵Bet es pārliecinājos, ka viņš nav nekā nodarījis, par ko būtu nāvi pelnījis. Kad viņš pats pārsūdzēja ķeizaram, es nolēmu viņu sūtīt turp.

²⁶Aga ko'ia-kuwo ria kanoaa' -na to natao ku'uki' hi rala sura-ku to hilou hi Kaisar. Jadi', toe pai' hewa toe lau, kukeni-i tumai hi rehe'i, hangkedia' -nami hi Magau' Agripa to kubila'. Patuju-ku, ane hudu-pi pomparesa' -ta tohe'i, ria-mi to ma'ala ku'uki'.

²⁶Bet man nav nekā noteikta, ko par viņu kungam rakstīt. Tāpēc es viņu atvedu pie jums un sevišķi pie tevis, ķēniņ Agripa, lai pēc nopratināšanas man būtu ko rakstīt.

²⁷Apa' ku'uli', uma-hawo ohea-na mpopakatu tauna hilou hi pobotuhia Kaisar ane uma rapakanoto sala' to rapakilu-ki."

²⁷Jo, man šķiet, būtu neprātīgi sūtīt cietumnieku, neminot viņa vainas.