¹Oti toe, na'uli' Agripa hi Paulus: "Rapalogai-moko-kowo mololita, mpo'uli' noa' -nu." Paulus mpo'ongko' pale-na, pai' -i mpo'uli' noa' -na. Lolita-na hewa tohe'i:

¹Agripa sacīja Pāvilam: Tev atļauts runāt par sevi. Tad Pāvils izstiepa roku un iesāka aizstāvēšanos.

²"Magau' Agripa to kubila'! Lomo' -lomo' -na ku'uli', morasi' lia-a, ma'ala-a-kuwo mpo'uli' noa' -ku hi Magau', mpotompoi' hawe'ea pangadua' to Yahudi hi aku'.

²Es jūtos laimīgs, ķēniņ Agripa, ka es šodien varu aizstāvēties tavā priekšā pret visu, par ko jūdi mani apsūdz.

³Hangkedia' -nami apa' Magau' mpo'inca lia ada pai' tudui' to rapomehonoi' to Yahudi. Toe pai' merapi' -a-kuwo bona mosabara-ko mpe'epei-ka-kuwo noa' -ku.

³Jo vairāk tāpēc, ka tu zini visas jūdu paražas un strīdus jautājumus; tāpēc es tevi lūdzu pacietīgi mani uzkausīt.

⁴"Hawe'ea to Yahudi mpo'inca omea dala ngkatuwu' -ku ngkai lomo' -na. Ngkai kakedia' -ku mo'oha' -a dohe ompi' -ku hi Yerusalem.

⁴Manu dzīvi no pat jaunības, kāda tā bijusi no sākuma manas tautas vidū Jeruzalemē, zina visi jūdi.

⁵Mahae moto-mile ra'inca gau' -kue. Ane dota-ra, hira' moto ma'ala mpotutura dala ngkatuwu' -ku ngkai lomo' -na, ka'aku' -na tohe'i mpotuku' tudui' to Parisi, to mantata' mpu'u petuku' -ra hi hawe'ea ada agama Yahudi.

⁵Viņi pazīst mani no sākuma (ja tie gribētu liecināt), ka es esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākā novirziena, būdams farizejs.

⁸Jadi', hewa toe lau, mokore-a hi rehe'i bona raparesa', apa' kusarumaka Alata'ala mpopadupa' janci-na hi ntu'a-ta owi to mpo'uli': hawe'ea tomate napotuwu' nculii' hi eo mpeno. Kita' muli Israel to hampulu' rontina, hawe'ea-ta mpopea kadupa' -na pojanci toe, toe pai' mepue' ncuu-ta hi Alata'ala, lompe' hi eo-na lompe' hi bengi-na. Magau' to kubila', ngkai pepangala' -ku hi pojanci Alata'ala toe-die, pai' alaa-na rapakilu-a to Yahudi toi-e. Pai' koi' ompi' -ompi' -ku to Yahudi! Napa-di pai' uma nipangalai' kabaraka' -na Alata'ala mpotuwu' nculii' tomate-e?

⁶Un tagad es stāvu tiesas priekšā par cerību uz apsolījumu, ko Dievs devis mūsu tēviem;

⁹"Owi wo'o-kuwo-le, wori' nyala akala-ku mpo'ewa tauna to mpotuku' Yesus to Nazaret toei.

⁷To mūsu divpadsmit ciltis, dienām un naktīm kalpodamas, cer sasniegt. Šīs cerības dēļ, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.

¹⁰Hiaa' ku'ewa mpu'u-ra hi Yerusalem. Hante sura kuasa ngkai imam pangkeni, wori' tauna to mepangala' hi Yesus kutarungku'. Kupokono wo'o-kuwo ane rahuku' mate-ra.

⁸Kāpēc jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?

¹¹Wori' ngkani-a mpobalinai' -ra hi rala tomi posampayaa, pai' kupewuku-ra mposapuaka pepangala' -ra hi Yesus. Dede' -damo nono-ku, alaa-na hilou-ama hi ngata-ngata to molaa mpobalinai' -ra.

⁹Arī es domāju, ka man vajag Nācarieša Jēzus vārdam daudz pretoties.

¹³"O Magau' to kubila', hante patuju toe-mi, pai' hilou-a hi ngata Damsyik, rapowiti' pai' rawai' kuasa ngkai imam pangkeni. Hi pomako' -ku hilou hi Damsyik toe, hi lengko ohea-a-pidi, kira-kira tebua' -mi eo, muu-mule' kuhilo baja to mehini ngkai langi' mpohinii-a hante doo-doo-ku. Baja toe meliu kabaja-na ngkai hini eo.

¹⁰To es arī darīju Jeruzalemē. Saņēmis pilnvaras no augstajiem priesteriem, es daudzus no svētajiem ieslēdzu cietumos un viņu nonāvēšanai devu savu piekrišanu.

¹⁴Kamodungka-kai omea-mi. Pai' ria ku'epe to mpololitai-a hi rala basa Yahudi, na'uli' -ka: `Saulus! Saulus! Napa pai' nubalinai' -a? Aga iko moto-kowo mpai' to peda' ane nujojo mpo'ewa pekio' Pue' -nu!'

¹¹Visās sinagogās, daudzkārt tos sodīdams, es piespiedu zaimot un, pārāk pret tiem trakodams, vajāju tos pat svešās pilsētās.

¹⁵"Ku'uli' -ki: `Ha hema-ko Pue'?' "Natompoi' -a: `Aku' -mile Yesus, to nubalinai' -e!

¹²Ar augsto priesteru pilnvaru un atļauju iedams šinī nolūkā uz Damasku,

¹⁶Aga wae lau, mokore-moko! Mehupa' -ama hi iko hewa toe lau, apa' ria patuju-ku hi iko: kupelihi-moko jadi' topobago-ku pai' sabi' -ku. Iko kana mpoparata hi tau ntani' -na napa to nuhilo-mi eo toe lau, pai' napa to kupopohiloi-koko hi eo-eo to tumai mpai'.

¹³Ceļā dienas vidū, ķēniņ, es redzēju gaismu no debesīm, kas bija spožāka par sauli, apspīdam mani un tos, kas bija kopā ar mani.

¹⁷Kubahaka moto-ko mpai' ngkai kuasa-ra to Yahudi pai' ngkai kuasa-ra to bela-ra to Yahudi. Kusuro-moko hilou mpokeni Lolita-ku hi tauna to bela-ra to Yahudi.

¹⁴Kad mēs visi nokritām zemē, es dzrdēju balsi ebreju valodā man sakām: Saul, Saul, kāpēc tu mani vajā? Grūti tev spert dzenulim pretim.

¹⁸Kusuro-ko hilou mpobini' mata-ra, pai' mpotete' -ra ngkai kabengia-na tumai hi kabajaa-ku; bona tebahaka-ra ngkai kuasa Magau' Anudaa' pai' nakuasai-ramo Alata'ala; bona te'ampugi jeko' -ra pai' jadi' -ramo bagia Alata'ala sabana pepangala' -ra hi Aku'.'

¹⁵Tad es sacīju: Kungs, kas Tu esi? Kungs teica: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.

¹⁹"O Magau' Agripa to kubila', toe-mi pai' kuhuduwukui oa' mpotuku' napa to na'uli' -ka Pue' hi rala pangila-ku toe-e.

¹⁶Bet celies un nostājies uz savām kājām, jo es tāpēc tev parādījos, lai ieceltu tevi par kalpu un liecinieku tam, ko es tev atklāšu,

²⁰Kuparata hi hawe'ea tauna kareba to mpo'uli': kana medea-ta ngkai jeko' -ta pai' mpotonu katuwu' -ta hi Alata'ala, pai' kana tapopohiloi hante gau' -ta kamedea-ta mpu'u-mi ngkai jeko' -ta. Lomo' -na kareba toe kuparata hi ngata Damsyik, oti toe hi Yerusalem pai' hobo' hi tana' Yudea. Pai' hilou wo'o-a hi tauna to bela-ra to Yahudi mpokeni kareba toe.

¹⁷Izraudzīdamies tevi no tautas un pagāniem, pie kuriem es tevi tagad sūtu

²¹Toe-mi pai' alaa-na rahoko' to Yahudi-a hi Tomi Alata'ala, doko' rapatehi.

¹⁸Atvērt viņu acis, lai tie no tumsas atgrieztos gaismā un no sātana varas pie Dieva, lai tie ticībā uz mani saņemtu grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.

²²Aga nau' wae, Alata'ala mpotulungi-a ngkai lomo' -na duu' rata hi eo toe lau. Toe pai' mokore-a hi rehe'i mpo'uli' posabi' -ku hi tauna omea, lompe' maradika lompe' ntodea. Napa to ku'uli' tohe'i, uma ria ntani' -na, bate hibalia hante napa to nalowa ami' -mi nabi Musa pai' nabi-nabi ntani' -na owi,

¹⁹Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai nebiju nepaklausīgs,

²³to mpo'uli': Magau' Topetolo' kana mporata kaparia duu' -na rapatehi, pai' Hi'a-mi to lomo' -na tuwu' nculii' ngkai kamatea. Bona Hi'a-mi to mpokeni kabajaa-na hi hawe'ea tauna, ba to Yahudi-ra ba bela-ra to Yahudi."

²⁰Bet es sludināju vispirms tiem, kas Damaskā un Jeruzalemē, un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai nožēlo grēkus un atgriežas pie Dieva, un dara darbus, kas ir grēku nožēlas cienīgi.

²⁴Bula-na Paulus mololita-pidi mpo'uli' noa' -na, mejeu' -mi Festus na'uli': "Wuli-ko Paulus! Kapantea-nu to wori' tetu mpokeni-ko wuli."

²¹Šī iemesla dēļ, kad biju svētnīcā, jūdi mani sagrāba un mēģināja nonāvēt.

²⁵Na'uli' Paulus: "Uma-a-kuwo wuli, O Gubernur to kubila'. Monoto moto nono-ku, pai' makono lolita-ku.

²²Bet Dieva palīdzības sargāts, es stāvu līdz šai dienai kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesacīdams, kā vien to, ko pravieši un Mozus runājuši par to, kas notiks.

²⁶Ane Magau' Agripa, na'inca wo'o-hawo hawe'ea to ku'uli' we'i. Toe pai' daho' -a-kuwo mololita hante kalonto' -lonto' -na. Apa' ku'uli' uma ria to ko'ia na'incai Magau', apa' hawe'ea to jadi' tohe'e uma jadi' hi kawunia-na.

²³Ka Kristum jācieš, ka Viņš pirmais no miroņiem augšāmcelsies, lai sludinātu gaismu savai tautai un pagāniem.

²⁷Magau' Agripa to kubila'! Nupangala' wa lolita nabi owi-e? Kusarumaka bate nupangala'!"

²⁴Kad viņš tā runāja un aizstāvējās, Fēsts sacīja skaļā balsī: Neprātīgais Pāvil, daudzās mācības noved tevi līdz ārprātam!

²⁸Na'uli' Magau' Agripa mpo'uli' -ki Paulus: "Ha nu'uli' -kona mojoli mpobawai-a jadi' to Kristen hangkale'liu-e?"

²⁵Tad Pāvils sacīja: Viscienīgākais Fēst, es neesmu ārprātīgs, bet es runāju patiesus un pādomātus vārdus,

²⁹Na'uli' Paulus: "Hi tempo to hangkale'liu ba tempo to mahae, mekakae-a hi Alata'ala bona Magau' hante hawe'ea to mpo'epe lolita-ku eo toe lau jadi' hewa aku' toi. Sampale-wadi pohoo' tohe'i-e, neo' mporata-koi."

²⁶Jo to visu zina arī ķēniņš, uz kuru es vaļsirdīgi runāju. Es domāju, ka nekas no tā viņam nav apslēpts, jo tas nav noticis kādā nebūt kaktā.

³⁰Kahudu-na Paulus mololita, mokore-ramo magau' pai' gubernur pai' Bernike hante doo-ra, pai' -ra malai-mi ngkai tomi porumpua.

²⁷Ķēniņ Agripa, vai tu tici pravoešiem? Es zinu, ka tu tici.

³¹Karata-ra hi mali-na, momepololitai-ramo ra'uli': "Tau tohe'ei ria, uma-hawo ria sala' -na to natao rapatehi-ki ba ratarungku' -ki."

²⁸Tad Agripa sacīja Pāvilam: Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristīgo.

³²Na'uli' Magau' Agripa mpo'uli' -ki Festus: "Kakono-na, ane ke uma-i mpopebua' kara-kara-na hi Kaisar, ma'ala tabahaka lau-imi."

²⁹Un Pāvils sacīja: Lai Dievs dod, ka ne tikai gandrīz, bet pilnīgi nevien tu, bet arī visi, kas dzird, šodien kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.

³⁰Tad piecēlās ķēniņš un zemes pārvaldnieks, un Berenīke, un tie, kas kopā ar viņiem sēdēja.

³¹Aizgājuši tie sarunājās savā starpā, sacīdami: Šis cilvēks neko tādu nav darījis, ar ko būtu pelnījis nāvi vai važas.

³²Bet Agripa sacīja Fēstam: Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu pārsūdzējis ķeizaram.