¹Hi role-na omea-makai, lako' ki'inca-di: lewuto' toe rahanga' Malta.

¹Izglābušies mēs uzzinājām, ka salu sauc par Melitu. Svešinieki parādīja mums ne mazums laipnības.

²Lompe' lia nono-ra pue' ngata hi kai'. Ratarima lompe' -kai, rapobaa-kakai apu kiponerui, apa' udaa wo'o-mi pai' molengi'.

²Sakūruši uguni, viņi mūs atspirdzināja, jo bija iestājies lietus un aukstums.

³Paulus mporumpu kaju pai' nalobu. Bula-na mpodampa kaju hi lolo apu, hangaa mehupa' hama'a ule ngkai rala kaju, apa' morani' -hawo nanene apu. Ule toe mpotilo' pale-na.

³Kad Pāvils salasīja kādu gubu žagaru un tos pielika ugunskuram; tad karstuma dēļ izlīda odze un apvijās ap viņa roku.

⁴Karahilo-na pue' ngata ule to mentoe hi pale Paulus, ra'uli' -mi: "Topepatehi-i-tawo' tau tohe'ii! Bo hilo-mi, nau' uma-i mate hi rala tahi' we'i, aga Anitu Topotangara' uma mpelele' -i tuwu'."

⁴Tad iedzimtie, redzēdami rāpuli karājamies pie viņa rokas, sarunājās savā starpā: Tiešām, šis cilvēks ir slepkava; no jūras viņš izglābās, bet atriebība neļauj viņam dzīvot.

⁵Ane Paulus-hana, uma hangkedia' peda' na'epe. Napetonta-wadi ule toe hi rala apu.

⁵Bet viņš rāpuli nokratīja ugunī, necietis nekā ļauna. (Mk.16,18)

⁶Ra'uli' pue' ngata, mowoto-ki mpai' pale-na, ba mule' modungka mata' -i pai' mate. Hiaa' mahae rapeka'au, uma-hawo moapa-i. Ngkai ree mobali' wo'o-mi pekiri-ra, ra'uli': "Paulus toei, to mobaraka' -i!"

⁶Tie domāja, ka viņš uztūks, piepeši pakritīs un nomirs. Bet pēc ilgas gaidīšanas, redzēdami, ka viņam nekas ļauns nenotiek, tie pārdomāja un sacīja: Viņš ir dievs. (Apd.14,10-11)

⁷Uma molaa ngkai ree, ria bonea. Bonea toe, bonea Publius, kapala' hi lewuto' toe. Hante kalompe' nono-na, nakio' -kai hilou hi tomi-na, pai' natorata-kai rala-na tolu eo.

⁷Šinī apvidū salas priekšniekam, vārdā Publijam, bija īpašumi. Viņš mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva pajumti.

⁸Nto'u toe, tuama-na Publius peda' ngkelengi' pai' nturi mo'ue. Paulus hilou hi poturua-na, naposampayai pai' najama-i, alaa-na mo'uri' -imi.

⁸Bet notika, ka Publija tēvs gulēja slims ar drudzi un asins sērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, uzlicis tam rokas, izdziedināja to.

⁹Oti toe, hawe'ea to peda' hi lewuto' toe tumai mpopetulungi hi Paulus, pai' napaka'uri' -ra.

⁹Kad tas bija noticis, visi, kas salā slimoja, nāca un tika izdziedināti.

¹⁰Wori' rewa to rawai' -kakai hewa pebila' -ra. Pai' nto'u-kai ngkarewa-mi me'ongko', rakeni napa-napa kaparaluua-kai pai' ratu'u hi rala kapal.

¹⁰Viņi mums izrādīja lielu godu un, mums aizbraucot, deva līdz visu nepieciešamo.

¹¹Hono' -makai tolu mula hi lewuto' Malta, me'ongko' wo'o-makai mpohawi' kapal to ngkai Aleksandria. Kapal toe mahae-imi-hana mento'o hi lewuto' mpeka'au katimpaliu-na tempo lengi'. Hanga' kapal toe, Anitu Moropa'.

¹¹Pēc trim mēnešiem mēs aizbraucām Aleksandrijas kuģī, kas pārziemoja salā un kam bija Kastora zīme.

¹²Mehani-kai hi ngata Sirakusa, tolu eo-kai hi ria.

¹²Nonākuši Sirakūzās, mēs tur palikām trīs dienas.

¹³Ngkai ree, kaliliu wo'o-makai mpewiwi' tahi', rata hi ngata Regium. Kamepulo-na, mewui ngolu' to lompe' ngkai selatan. Toe pai' mogasi pomako' kapal-kai, pai' ro'eo oti toe rata-makai hi ngata Putioli hi tana' Italia. Mana'u-makai ngkai kapal hi ree.

¹³No turienes, gar piekrasti braucot, mēs nonācām Rēgijā; un kad pēc vienas dienas sacēlās dienvidu vējš, mēs otrā dienā nonācām Puteolos.

¹⁴Pana'u-kai ngkai kapal toe, hirua' -kai hante ba hangkuja dua ompi' hampepangalaa'. Rakio' -kai hilou hi tomi-ra pai' ratorata-kai hamingku. Ngkai ree, mako' witi' -makai hilou hi Roma.

¹⁴Tur mēs atradām brāļus un viņi lūdza mūs palikt pie tiem septiņas dienas. Tā mēs nonācām Romā.

¹⁵Hi lengko ohea-pidi-kai, ompi' -ompi' hampepangalaa' to hi Roma mpo'epe kaneo' -kai rata-mi. Toe pai' katumai-rami mpotomu-kai hi ngata to rahanga' Pasar Apius pai' Pasanggrahan to Tolu. Kanahilo-na Paulus ompi' hampepangalaa' -kai ngkai Roma toera, na'uli' tarima kasi hi Alata'ala, pai' morawa-mi nono-na.

¹⁵Turienes brāļi, to izdzirduši, steidzās mums pretim līdz pat Apija forumam un Trīs tavernām. Pāvils, tos ieraudzījis, pateicās Dievam, un viņam radās drosme.

¹⁶Karata-kai hi Roma, Paulus uma-pi ratarungku'. Rapalogai moto-i mo'oha' hiapa konoa-na, aga hadua tantara mpodongo-i.

¹⁶Kad nonācām Romā, Pāvilam tika atļauts palikt savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja.

¹⁷Tolu eo-kai hi ria, Paulus mpokio' totu'a-totu'a to Yahudi bona mpohirua' -ki. Porumpu-ra toe, mololita-imi Paulus, na'uli' -raka: "Ompi' -ompi', uma-kuwo ria sala' -ku hi ompi' -ta to Yahudi, uma-a ria mpotiboki ada totu'a-ta. Aga nau' wae, rahoko' -a hi Yerusalem pai' -a ratonu hi topoparenta to Roma.

¹⁷Bet pēc trim dienām, viņš saaicināja ievērojamākos jūdus. Kad tie sanāca, viņš tiem sacīja: Vīri, brāļi, es neko neesmu darījis ne pret tautu, ne tēvu ieražām. Tomēr Jeruzalemē mani sastīja un nodeva romiešu rokās.

¹⁸Kara-kara-ku toe raparesa' topoparenta to Roma, pai' doko' rabahaka-a, apa' monoto-mi ka'uma-na ria sala' -ku to natao rapatehi-ka.

¹⁸Tie, mani nopratinājuši, gribēja atbrīvot, jo man nebija nevienas ar nāvi sodāmas vainas.

¹⁹Tapi' to Yahudi hi Yudea me'ewa ncuu, uma-ra dota mpobahaka-a. Jadi', uma ria ohea ntani' -na, merapi' -ama mpobua' kara-kara-ku hi Kaisar. Nau' wae, uma ba ria to kupakilu-raka ompi' -ta to Yahudi.

¹⁹Tā kā jūdi pretojās, es biju spiests pārsūdzēt ķeizaram, bet ne tāpēc, lai apsūdzētu savu tautu.

²⁰Jadi', toe pai' oi-ama hi Roma, pai' ohe'i-mokoi ompi' -ompi', kukio' -koi tumai apa' doko' kupololitai-koi. Apa' pai' -a rataha tohe'i-e, ngkai pepangala' -ku hi Magau' Topetolo' to najanci Alata'ala, hibalia hante hawe'ea to Israel."

²⁰Šī iemesla dēļ es jūs ielūdzu, lai jūs redzētu un ar jums runātu, jo šinīs važās esmu ieslēgts Izraēļa cerības dēļ,

²¹Ra'uli' totu'a to Yahudi toera mpo'uli' -ki Paulus: "Uma ria sura kitarima ngkai Yudea to mpotompo'wiwi-ko. Pai' uma wo'o ria ba haduaa ngkai ria to ngkeni kareba ba mpololita kada'aa-nu.

²¹Bet tie viņam sacīja: Mēs neesam ne vēstules no Jūdejas saņēmuši par tevi, ne arī kāds no brāļiem ieradies ko vēstīt vai ko ļaunu par tevi runāt.

²²Sampale-di, doko' ki'epe tudui' -nu mpokahangai' Magau' Topetolo' tetu-e. Apa' ki'epe moto tauna hiapa-apa mposapuaka tudui' tetu."

²²Tomēr mēs vēlamies no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo mums par šo sektu zināms, ka tai visur pretojas.

²³Oti toe, raponoa' -mi eo kahiruaa' -ra tena hante Paulus. Rata mpu'u-mi eo to ratoa', wori' -mi tauna morumpu hi po'ohaa' Paulus. Ngkai mepulo duu' ncimonou', napakanoto-raka Kayesus-na Magau' to najanci Alata'ala. Nabasa ihi' Atura Musa pai' sura nabi-nabi, nanotohi-raka pai' nabawai-ra mepangala' hi Yesus.

²³Tad daudzi, noteikuši viņam dienu, ieradās viņa mājoklī. Viņš tiem no agra rīta līdz vakaram izskaidroja, apliecinādams Dieva valstību un pārliecinādams par Jēzu, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem.

²⁴Ria-ra to mpangala' lolita-na, ria wo'o to uma mpangala'.

²⁴Un citi ticēja tam, kas tika runāts, bet citi neticēja.

²⁵Pagaa' -gaa' -ramo ngkai porumpua toe, apa' uma mpu'u-pi ria kahintuwuaa' -ra. Aga kako'ia-ra mogaa', Paulus mpololitai-ra hewa tohe'i: "Makono mpu'u-di lolita Inoha' Tomoroli' to napohowa' nabi Yesaya hi ntu'a-ta owi-e.

²⁵Viņu starpā nebija vienprātības. Viņi aizgāja, kad Pāvils sacīja šo vienu vārdu: Svētais Gars pareizi runājis mūsu tēviem caur pravieti Isaju,

²⁶Hewa tohe'i moni-na: Na'uli' Pue' Ala: `Hilou-ko, uli' -raka to Yahudi toera: Pe'epe moto-ra, aga uma oa' ra'incai batua-na. Pehilo moto-ra, aga hewa to uma oa' rahiloi mpu'u.

²⁶Sacīdams: Ej pie šīs tautas un saki viņiem: ausīm jūs dzirdēsiet un nesapratīsiet, skatīdamies jūs skatīsieties un neredzēsiet.

²⁷Apa' moko'o-mi nono-ra, mengkawongo-ra pai' mengkawero-ra: oja' -ra pehilo hante mata-ra, oja' -ra pe'epe hante tilinga-ra, oja' -ra ranotohi nono-ra. Ka'omea-na, uma-ra mpai' nculii' tumai hi Aku', pai' uma-ra kuwai' kalompea'.'"

²⁷Jo šīs tautas sirds ir nocietināta, un ar ausīm tiem grūti dzirdēt, un savas acis tie aizvēruši, lai ar acīm tie neredzētu un ar ausīm nedzirdētu, un sirdī nesaprastu, un neatgrieztos, un es tos neizdziedinātu. (Is.6,9-10; Mt.13,14-15)

²⁸Oti toe, na'uli' wo'o-mi Paulus: "Ompi' -ompi'! Ane uma-koi dota mpotarima Kareba Lompe' to mpokeni kalompea' hi manusia', sala' -ni moto. Tapi' bona ni'inca: kareba toe raparata-miraka tauna to bela-ra to Yahudi. Hira' -mi-hana mpai' to mpotarima." ((

²⁸Tad lai jums tas zināms, ka Dievs pagāniem sūtījis pestīšanu un tie to dzirdēs.

²⁹Ka'oti-na Paulus mololita hewa toe, nculii' -ramo to Yahudi ngkai ree, pai' -ra momehono' -hono'.))

²⁹Kad viņš to pateica, jūdi, savā starpā stipri strīdēdamies, aizgāja no viņa.

³⁰Ngkai ree, Paulus tida hi Roma rompae kahae-na hi rala tomi to nasewa. Goe' -i mpotarima hawe'ea tauna to doko' mpencuai' -i.

³⁰Bet viņš palika savā īrētajā dzīvoklī veselus divus gadus un pieņēma visus, kas pie viņa nāca.

³¹Hante uma ria kakoo-koroa' -na, naparata-raka Kayesus-na Pue' pai' Magau' Topetolo', pai' natudui' -ra ohea-na jadi' ntodea-na Alata'ala hi rala Kamagaua' -na. Pai' uma ria to mposaleroi-i.

³¹Neviena netraucēts, viņš sludināja Dieva valstību un visā paļāvībā mācīja par Kungu Jēzu Kristu.