¹Sura toi ngkai aku' Paulus, batua Yesus Kristus. Napelihi-ama pai' nasuro-a ngkeni Kareba Lompe' to ngkai Alata'ala.

¹Pāvils, Jēzus Kristus kalps, aicināts apustulis, izredzēts Dieva evaņģēlijam,

²Kareba Lompe' toe najanci ami' -mi Alata'ala hante wiwi nabi-nabi-na owi, hewa to te'uki' hi rala Buku Tomoroli'.

²Ko Viņš jau iepriekš apsolīja svētajos Rakstos caur praviešiem

⁴Kareba Lompe' toe mpo'uli' kahema-nai Ana' Alata'ala, Pue' -ta Yesus Kristus. Ntuku' kaputu-na jadi' manusia', Yesus muli Magau' Daud owi. Tapi' Yesus toei, Ana' Alata'ala wo'o-i, apa' moroli' -i hibalia hante Alata'ala. Monoto-mi tohe'e apa' Alata'ala mpopotuwu' -i nculii', pai' hante tanda mekoncehi toe napakanoto Kahi'a-na mpu'u-mi Ana' Alata'ala.

³Par savu Dēlu, kas pēc miesas Viņam cēlies no Dāvida cilts,

⁵Hante wiwi Yesus toe-mi Alata'ala mpowai' -a rasi' bohe na'ongko' -a jadi' suro-na, bona aku' to mpokeni Kareba Lompe' hi tauna hi humalili' dunia', mpotudui' -ra mepangala' pai' mengkoru hi Pue' Yesus, bona hanga' Yesus rapomobohe.

⁴Kas svētdarītājā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem spēkā parādījās Dieva Dēls, mūsu Kungs Jēzus Kristus.

⁶Wae-koiwo koi' to Kristen to hi ngata Roma tetu. Alata'ala mpokio' wo'o-ko-koiwo jadi' bagia-na Yesus Kristus.

⁵Caur Viņu mēs saņēmām žēlastību un apustuļa sūtību pakļaut visas tautas ticībai Viņa vārda dēļ.

⁷Toe pai' kupakatu sura toi hi hawe'ea to Kristen hi Roma. Nape'ahi' -mokoi Alata'ala pai' nakio' -koi jadi' topetuku' -na to moroli'. Wori' tabe: mekakae-a hi Alata'ala Tuama-ta pai' hi Pue' Yesus Kristus bona nagane' -koi ngkai kabula rala-na pai' nawai' -koi kalompea' tuwu'.

⁶Tanī arī jūs esat Jēzus Kristus aicināti.

⁸Lomo' -lomo' -na, rala hanga' Yesus Kristus, aku' mpo'uli' tarima kasi hi Pue' -ku Pue' Alata'ala sabana koi' ompi'. Apa' pepangala' -ni hi Pue' Yesus rapotompo'wiwi-mi hi humalili' dunia'.

⁷Visiem Dieva mīļotājiem, aicinātajiem svētajiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus!

⁹Mobago-a hante nono mpu'u mpobago bago to nawai' -ka Alata'ala, mpoparata Kareba Lompe' to mpotompo'wiwi Ana' -na. Pai' Alata'ala mpo'inca ihi' nono-ku, na'inca beiwa-a mpokahangai' oa' -koi hi rala posampaya-ku.

⁸Vispirms es pateicos Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.

¹⁰Kuposampayai oa' -koi ompi' pai' kuperapi' mpu'u hi Alata'ala bona ane da ma'aa-ala napalogai-a tilou mpencuai' -koi, ane napokono Alata'ala.

⁹Jo Dievs, kuram es savā garā Viņa Dēla evaņģēlijā kalpoju, ir mans liecinieks, ka es jūs bez mitēšanās pieminu.

¹¹Doko' lia-a mpohirua' -kokoi, bona ma'ala kubagi-kokoi rasi' ngkai Inoha' Tomoroli' to mporohoi pepangala' -ni.

¹⁰Savās lūgšanās, pastāvīgi lūgdams, lai man saskaņā ar Dieva prātu kādreiz kaut kā pašķirtos ceļš aiziet pie jums.

¹²Patuju-ku, bona aku' wo'o terohoi ngkai pepangala' -ni, bona kita' momeroo-rohoi ngkanono hadua pai' hadua.

¹¹Jo es ilgojos jūs redzēt, lai sniegtu jums kādu garīgu žēlastības dāvanu jūsu stiprināšanai,

¹³Ompi' -ompi', bona ni'inca: wori' ngkani-ama moliwo tilou mpencuai' -koi, aga ria oa' to mpolawa' -a. Patuju-ku mpencuai' -koi toe, bona ria mpai' wua' bago-ku hi ngata-ni, hewa ria wo'o wua' bago-ku hi olo' tauna to bela-ra to Yahudi hi ngata-ngata ntani' -na.

¹²Tas ir, reizē ar jums gūtu iepriecinājumu savstarpējā ticībā, jūsējā un manējā.

¹⁴Doko' kupencuai' -koi apa' ria inta-ku hi hawe'ea tauna, pai' ohea-ku mpobayari inta-ku toe, mpopalele-a Kareba Lompe' hi hawe'ea tauna, uma mpelihi ba to mo'oha' hi rala ngata ba to molompu, uma mpenara' ba to mosikola ba to uma-ra mosikola.

¹³Bet es, brāļi, negribu atstāt jūs neziņā par to, ka es vairākkārt biju apņēmies jūs apmeklēt, lai iegūtu kādu augli arī starp jums tāpat kā starp pārējām tautām, (bet līdz šim tiku aizkavēts).

¹⁵Toe-mi pai' doko' lia-a mpoparata Kareba Lompe' hi koi' wo'o to hi ngata Roma.

¹⁴Grieķiem un barbariem, mācītiem un nemācītiem es esmu parādnieks.

¹⁶Uma kupoka'ea' ngkeni Kareba Lompe'. Apa' Kareba Lompe' toe-mi baraka' Alata'ala to mpowai' kalompea' hi hawe'ea tauna to mepangala'. Lomo' -na Kareba Lompe' raparata-raka to Yahudi, aga hewa too-toi raparata wo'o-miraka tauna to bela-ra to Yahudi.

¹⁵Tāpēc (kas attiecas uz mani) es esmu gatavs sludināt evaņģēliju arī jums, kas esat Romā.

¹⁷Hi Kareba Lompe' toe, Alata'ala mpo'uli' -taka beiwa ohea jadi' monoa' hi poncilo-na. Ohea-na toe muntu' ngkai pepangala' -ta hi Alata'ala-wadi, uma ria ohea ntani' -na. Hewa to te'uki' hi Buku Tomoroli' owi: "Tauna to monoa' hi poncilo Alata'ala-le, hira' -mi tauna to mporata katuwua' to lompe' ngkai pepangala' -ra."

¹⁶Es nekaunos evaņģēlija, jo tas ir Dieva spēks katra ticīgā pestīšanai, vispirms jūda, tad grieķa.

¹⁸Ngkai suruga Alata'ala mpopohiloi roe-na mpokaroe hawe'ea manusia' to uma mengkoru hi Hi'a pai' to mpobabehi po'ingku to uma monoa'. Ngkai po'ingku-ra to uma monoa' toe, manusia' mposapuaka tudui' to makono.

¹⁷Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: Taisnīgais dzīvo no ticības. (Hab.2,4)

¹⁹Apa' monoto hi hawe'ea manusia' kabeiwa-na Alata'ala, apa' Alata'ala moto-mi to mpakanoto-raka.

¹⁸Jo Dieva dusmas parādās no debesīm pār katru to cilvēku bezdievību un netaisnību, kas Dieva patiesību nomāc netaisnībā,

²⁰Apa' nau' uma tahiloi lence Alata'ala, ngkai lomo' kajadi' dunia' incana moto hi manusia' kabeiwa-na Alata'ala. Ngkai hawe'ea to napajadi', tahilo kabohe tuwu' -na pai' tahilo wo'o baraka' -na to uma ria kahudua-na. Jadi', uma ria manusia' to ma'ala mpo'uli': "Uma-kuna ku'incai!"

¹⁹Jo kas par Dievu zināms, tas viņiem pasludināts, jo Dievs viņiem to ir atklājis.

²¹Ra'inca moto karia-na Alata'ala, tapi' uma-ra mpobila' -i hewa to masipato' hi Alata'ala, pai' uma ra'uli' tarima kasi hi Hi'a. Wori' pekiri-ra to uma ria kalaua-na, alaa-na mobengi-mi nono-ra, uma-pi ra'incai tudui' to makono.

²⁰Jo tas, kas Viņā neredzams, un Viņa mūžīgais spēks, un dievība no pasaules radīšanas ir ar prātu saskatāmi Viņa darbos; tāpēc viņi ir neattaisnojami.

²²Ra'uli' pante-ra. Ntaa' wojo-radi!

²¹Jo tie, pazinuši Dievu, negodināja Viņu kā Dievu un nebija Viņam pateicīgi, bet savās domās kļuva tukši, un viņu neprātīgā sirds tika aptumšota;

²³Oja' -ra mepue' hi Alata'ala to tuwu' liu-liu hante uma ria kabali' -na. Mepue' -ra hi pinotau to rababehi ntuku' -ki lence manusia' to mate moto mpai'. Mepue' -ra hi pinotau to molence mpodanci ba ule ba binata ntani' -na.

²²Apgalvodami, ka viņi ir gudri, tie kļuva nelgas;

²⁴Jadi', apa' manusia' uma dota mepue' hi Alata'ala, toe pai' napelele' lau-ramo mpotuku' konoa nono-ra, bona mogau' dada'a-ra, alaa-na mpobabehi gau' to me'eai' lau-ramo hi himpau hira'.

²³Un nemirstīgā Dieva godību tie apmainīja pret iznīcīgajiem cilvēkiem un putniem, un četrkājaiņiem, un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

²⁵Tudui' Alata'ala to makono rasapuaka, tudui' to boa' lau-di to rapangala'. Oja' -ra mpopue' Topejadi', anu tuwu' to napajadi' Alata'ala, toe lau-di to rapue' pai' to rapengkorui. Hiaa' kakoo-kono-na Topejadi' toe-idi-hawo to natao ta'une' duu' kahae-hae-na. Amin!

²⁴Tāpēc Dievs viņus atstājis viņu siržu kārībām un nešķīstībai, lai tie paši apgānītu savas miesas.

²⁶Jadi', apa' oja' -ra mpopue' -ie, toe pai' napelele' lau-ramo mpotuku' kahinaa nono-ra to me'eai' toe. Ntahawe' tobine-tobine uma-pi mogau' hewa gau' manusia' biasa. Himpau tobine moto-ramo momepotobine.

²⁵Dieva patiesību tie apmainīja pret meliem un pielūdza, un kalpoja drīzāk radībai nekā Radītājam, kas lai augsti teikts mūžīgi mūžos. Amen.

²⁷Tomane wae wo'o-wadi-hawo: uma-ra mpotobine tobine, tapi' mpokahina hingka tomane-radi. Tomane mpobabehi gau' to uma tumotoa hi hingka tomane-ra, pai' ka'omea-na mporata lau-ramo pehuku' to hintotoa hante gau' -ra to sala' toe.

²⁶Tāpēc Dievs tos atstājis kauna pilnām kārībām, jo viņu sievietes dabisko kopdzīvi apmainījušas pret pretdabisko.

²⁸Apa' oja' -ra mpangaku' Alata'ala hi rala pekiri-ra, toe pai' Alata'ala mpelele' pekiri-ra jadi' mogero, alaa-na mpobabehi-ra to uma taoa-na rababehi.

²⁷Tāpat arī vīrieši, atstādami dabisko kopdzīvi ar sievietēm, iedegās kaislībās viens pret otru, piekopdami netiklību vīrietis ar vīrieti un saņemdami nopelnīto sodu par saviem maldiem paši pie sevis.

²⁹Wori' nyala jeko' pai' pekiri to uma monoa' hi rala nono-ra. Jampa-ra, dada'a gau' -ra, mohingi', doko' mepatehi, motuda', mebagiu, mohuku',

²⁸Un tāpēc, ka viņi neuzskatīja Dieva atzīšanu par vajadzīgu, Dievs tos atstāja izvirtušām tieksmēm, lai tie darītu to, kas neklājas.

³⁰metuntui' pai' mporuge' doo, mpokahuku' Alata'ala, sapa, molangko nono-ra, pai' mpope'une'. Rapali' -pali' ohea-ra mpobabehi to dada'a. Mposapuaka totu'a-ra.

²⁹Viņi ir visādām netaisnībām, ļaunprātībām, netiklībām, mantkārībām, ļaunumiem pārpildīti; viņi ir pilni skaudības, slepkavību, ķildu, viltības, nedarbu, mēlnesības;

³¹Uma-ra monono, uma-ra mpo'ihii' tipa' -ra, uma ria ahi' -ra, uma ria petulungi-ra hi doo.

³⁰Viņi ir neslavas cēlāji, Dieva nīdēji, ķengātāji, augstprātīgi, lielīgi, ļaunumu izgudrotāji, nepaklausīgi vecākiem,

³²Ra'inca moto hawa' Alata'ala to mpo'uli' hema-hema to mogau' hewa toe masipato' rahuku' mate. Aga nau' wae, rababehi oa' gau' to hewa toe, pai' rapokono lau-mi ane ria doo-ra to mpobabehi-e.

³¹Neprātīgi, nesaticīgi, cietsirdīgi, neuzticīgi, nežēlīgi.

³²Lai gan viņi Dieva taisnību pazina, tie nenojauta, ka tie, kas tā dara, ir pelnījuši nāvi; un ne tikai tie, kas tā dara, bet arī tie, kas darītājiem piekrīt.