1Bula-ra Petrus pai' Yohanes mololita-pidi mpololitai ntodea hi Tomi Alata'ala, rata ba hangkuja dua imam pai' to Saduki hante kapala' polisi Tomi Alata'ala, tumai mpohirua' -raka.
1Kamēr viņi runāja tautai, pienāca priesteri, svētnīcas pārvalde un saduceji,
2To Saduki, uma-rana raparasaya katuwu' -ra nculii' mpai' tauna to mate. Toe pai' moroe lia-ra mpo'epe Petrus pai' Yohanes mpotudui' ntodea katuwu' -na nculii' Yesus. Apa' tudui' -ra toe mpakanoto katuwu' -ra nculii' tauna tomate.
2Kas bija sarūgtināti par to, ka viņi mācīja tautu un sludināja augšāmcelšanos no miroņiem caur Jēzu.
3Toe pai' rahoko' -ramo suro to rodua toera, pai' rapopesua' hi rala tarungku'. Apa' neo' mobengi-mi, toe pai' rapotuhu hi ree-ramo ulu, duu' kamepulo-na.
3Un tie satvēra viņus un nodeva sardzei līdz rītam, jo bija jau vakars.
4Aga tauna to mpo'epe lolita-ra Petrus pai' Yohanes hi Tomi Alata'ala we'i, wori' -ramo to mepangala' hi Yesus, alaa-na katedoo-donihia lau-mi kawori' topetuku' -na Yesus, duu' -na lima ncobu-ramo.
4Bet daudzi, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja; un šo vīriešu skaits bija pieci tūkstoši.
5Kamepulo-na, topohura agama, pangkeni to Yahudi pai' guru agama, morumpu omea-ra hi Yerusalem.
5Bet nākošajā dienā notika, ka Jeruzalemē sapulcējās viņu priekšnieki un vecākie, un rakstu mācītāji,
6Porumpu-ra toe, hante Imam Bohe Hanas, pai' hante Kayafas, Yohanes, Aleksander pai' hante ompi' -ompi' Imam Bohe ntani' -na.
6Un augstais priesteris Anna, un Kaifa, un Jānis, un Aleksandrs, un cik to bija no priesteru kārtas.
7Ria-ramo omea, rapehubui-mi bona Petrus pai' Yohanes rakeni mponyanyo-ra. Karata-ra hi ree, mepekune' -ramo topohura toera mpekune' Petrus pai' Yohanes, ra'uli': "Ngkaiapa kuasa-ni mpaka'uri' topungku tetui? Hema to mpowai' -koi kuasa tetu?"
7Un tie, novietojuši viņus vidū, jautāja: Ar kā spēku vai kā vārdā jūs to darījāt?
8Nto'u toe, Petrus nakuasai Inoha' Tomoroli', pai' -i mololita, na'uli': "Tuama-tuama pangkeni ntodea pai' topohura agama!
8Tad Pēteris, Svētā Gara piepildīts, sacīja viņiem: Tautas priekšnieki un vecākie, klausieties:
9Hewa toe lau niparesa' -kai, apa' mpotulungi-kai tauna to pungku toi-e, doko' ni'inca beiwa-kai mpaka'uri' -i.
9Ja mūs šodien pratina labā darba dēļ, kas slimo cilvēku darīja veselu.
10Jadi', bona ni'inca pai' bona hawe'ea to Israel mpo'inca, tau toii mo'uri' pai' mokore hi rehe'i ngkai kuasa Yesus Kristus to Nazaret. Yesus toei niparika', tapi' Alata'ala mpotuwu' -i nculii'.
10Tad lai jums visiem un visai Izraēļa tautai ir zināms, ka mūsu Kunga Jēzus Kristus Nācarieša vārdā, kuru jūs krustā sitāt, kuru Dievs augšāmcēla no miroņiem, šis stāv jūsu priekšā vesels.
11Hi'a toe-imi to natoa' lolita Buku Tomoroli' to mpo'uli' hewa toi: `Watu to nitadi koi' topowangu tomi, watu toe lau-mi to jadi' poko parawatu.'
11Viņš ir akmens, ko jūs, cēlāji, atmetāt, bet kas kļuvis par stūrakmeni; (Ps.117,22; Is.28,16; Mt.21,42; Mk.12,10; Lk.20,17; Rom.9,33)
12Uma ria ohea ntani' -na mporata kalompea' ngkai Alata'ala, muntu' Yesus-wadi. Apa' hi humalili' dunia', uma ria haduaa tau ntani' -na, muntu' Yesus-wadi to naparia Alata'ala hi manusia', Hi'a-wadi to mokuasa mpohore-ta ngkai huku' jeko' -ta."
12Un nevienā citā nav pestīšanas, jo zem debess cilvēkiem nav dots neviens cits vārds, kurā viņi varētu kļūt pestīti.
13Konce topohura toera mpo'epe Petrus pai' Yohanes mololita hante uma ria kakoo-koroa' -ra, apa' Petrus pai' Yohanes toera, tau biasa-ra-wadi to uma mosikola molangko. Pai' rapelence-ra, kahira' -nami wengi tauna to mpotuku' Yesus.
13Bet tie, redzēdami Pētera un Jāņa patstāvību un nopratuši, ka viņi ir nemācīti un vienkārši cilvēki, brīnījās un uzzināja, ka viņi bijuši kopā ar Jēzu.
14Aga topohura toera, uma-ra daho' mebaro. Apa' topungku to rapaka'uri' toei, ria wo'o-i-hawo hi ree mokore dohe-ra Petrus pai' Yohanes.
14Un tie, redzot izdziedināto cilvēku ar viņiem kopā stāvam, nevarēja nekā pretim runāt.
15Toe pai' rapopalai-ra ulu suro Pue' Yesus toera ngkai porumpua-ra, pai' -ra mohawa',
15Bet tie lika viņiem atstāt augsto tiesu un apspriedās savā starpā,
16ra'uli': "Tapopai-ramo to rodua toera? Apa' hawe'ea tauna hi Yerusalem mpo'inca kahira' -na to mpobabehi tanda mekoncehi to bohe toe. Hiaa' uma wo'o ma'ala tasapu.
16Sacīdami: Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka brīnums caur viņiem noticis, tas zināms visiem Jeruzalemes iedzīvotājiem. Tas zināms, un mēs to nevaram noliegt.
17Aga bona neo' hobo' tauna mpo'epe tudui' -ra, agina ta'ekahi-ra pai' tatagi-ra bona neo' -pi rajojo mpotudui' hema-hema mpokahangai' Yesus."
17Bet lai tas tālāk tautā neizpaustos, mēs viņiem piedraudēsim, lai tie Viņa vārdā vairs nevienam cilvēkam nekā nerunā.
18Jadi' oti toe, rakio' nculii' wo'o-ramo Petrus pai' Yohanes mesua', pai' ra'uli' -raka: "Kitagi mpu'u-koie', neo' -pi metudui' ba mpokahangai' hanga' Yesus!"
18Un tie, pasaukuši viņus, pavēlēja vairs nerunāt un nemācīt Jēzus vārdā.
19Ra'uli' Petrus pai' Yohanes: "Pekiri moto-koi, to'uma to napokono Alata'ala: mpotuku' hawa' -ni koi', ba mpotuku' hawa' Alata'ala-di.
19Tad Pēteris un Jānis tiem atbildēja, sacīdami: Spriediet, vai Dieva priekšā ir taisnīgi jūs vairāk klausīt nekā Dievu?
20Ane kai' -kaina, uma ma'ala kipento'oi mpololita napa to kihilo pai' to ki'epe-mi."
20Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.
21Ngkai ree, hangkedi' kamoroe-ra topohura toera mpokaroe Petrus pai' Yohanes. Tapi' ka'omea-na rabahaka moto-ra, apa' uma ria ohea mpohuku' -ra. Apa' hawe'ea ntodea mpo'une' Alata'ala sabana tanda mekoncehi to rababehi toe.
21Un viņi piedraudēdami atlaida tos, neatrazdami iemesla tautas dēļ tos sodīt, jo visi teica, kas bija darīts un kas bija noticis;
22Apa' tauna to rapaka'uri' toei, umuru-na opo' mpulu' mpae labi-mi.
22Jo cilvēkam, pie kā šis izdziedināšanas brīnums notika, bija vairāk nekā četrdesmit gadu.
23Ka'oti-na Petrus pai' Yohanes rabahaka, hilou-ramo mpohirua' -raka doo-ra, pai' ralolita napa to ra'uli' -raka imam pangkeni pai' pangkeni to Yahudi ntani' -na.
23Kad viņus atlaida, tie aizgāja pie savējiem un stāstīja viņiem, ko augstie priesteri un vecākie tiem sacījuši.
24Kara'epe-na doo-ra lolita tohe'e, mekakae-ramo hangkaa-ngkania hi Alata'ala, ra'uli': "Pue', Iko to mpajadi' langi', dunia' pai' tahi' hante hawe'ea ihi' -na.
24To noklausījušies, viņi vienprātīgi pacēla savas balsis uz Dievu, sacīdami: Kungs, kas esi radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī ir,
25Iko to mpopolibu' ntu'a-kai owi, Magau' Daud. Apa' Daud batua-nu, pai' bula-na nakuasai Inoha' Tomoroli', lolita-na mpolowa ami' -mi pe'ewa hawe'ea tauna mpo'ewa Pue' Yesus. Na'uli' hewa toi: `Napa-di pai' moroe rahi-ra tauna to bela-ra to Yahudi-e? Pai' napa wo'o-di pai' ntodea mohawa' doko' mpo'ewa Pue' Ala? Uma ria tuju-na hawa' -ra toe.
25Kas caur Svēto Garu ar sava kalpa Dāvida, mūsu tēva, muti esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības?
26Magau' -magau' hi dunia', ngasa' -ramo. Pai' hawe'ea topohawa', hintuwu' -ra doko' mpo'ewa Pue' Ala pai' Magau' Topetolo' to napelihi-mi.'
26Zemes ķēniņi saceļas un valdnieki apvienojas pret Kungu un Viņa Svaidīto? (Ps.2,1-2)
27O Pue', lolita Daud tohe'e madupa' mpu'u-mi. Apa' hi rala ngata toi wengi, hintuwu' mpu'u-ramo Magau' Herodes Antipas pai' Pontius Pilatus, hante ntodea to Yahudi pai' tauna to bela-ra to Yahudi wo'o. Kahintuwua' -ra toe, doko' mpo'ewa Yesus, Batua-nu to Moroli' to nupelihi jadi' Magau' Topetolo'.
27Jo patiesi šinī pilsētā Herods un Poncijs Pilāts apvienojušies ar pagāniem un ar Izraēļa ļaudīm pret Tavu svēto kalpu Jēzu, ko Tu esi svaidījis,
28Mohawa' -ra toe, mpopatehi Yesus. Ntaa' to rababehi toe mpopadupa' napa to oti nupakatantu ami' -midi! Hawe'ea tohe'e madupa' -mi ntuku' kuasa pai' konoa-nu moto Pue'.
28Lai darītu to, ko Tava roka un Tavs padoms nolēmis, ka tam jānotiek.
29"Wae lau Pue', epe-mi libu' -ra mpongasai' -kai! Toe pai' merapi' -makai hi Pue', kai' batua-nu tohe'i, wai' -kai karohoa bona daho' -kai mpohowa' Lolita-nu.
29Bet tagad, Kungs, skaties viņu draudos un dod saviem kalpiem pilnā paļāvībā runāt Tavu vārdu!
30Popohiloi-ra kuasa-nu Pue', bona tauna to mohaki' ma'ala kipaka'uri', pai' tanda mekoncehi pai' anu mobaraka' ma'ala kibabehi hante kuasa Yesus, Batua-nu to Moroli'."
30Izstiep savu roku dziedināšanai un zīmju un brīnumu darīšanai sava svētā Dēla Jēzus vārdā!
31Ka'oti-ra mosampaya hewa toe, kamoduja-nami tomi porumpua-ra, pai' hawe'ea-ra nakuasai Inoha' Tomoroli'. Ngkai ree, daho' mpu'u-ramo mpoparata Lolita Alata'ala hi ntodea.
31Pēc lūgšanas nodrebēja vieta, kur viņi bija sapulcējušies; un viņi visi kļuva svētā Gara pilni un drošsirdīgi runāja Dieva vārdu.
32Hawe'ea topepangala' hi Yesus, tuwu' hintuwu' pai' hanono lau-ra-damo. Uma ria haduaa to mpo'uli': "Tohe'i anu-ku moto-kuwo." Hawe'ea to ria hi hira' rapodulua hangkaa-ngkania.
32Un daudzie ticīgie bija viena sirds un viena dvēsele; un neviens no viņiem nekā no tā, kas viņiem bija, nesauca par savu, bet viss viņiem bija kopīgs.
33Suro Pue' Yesus ntora mpo'uli' posabi' -ra katuwu' -na nculii' Pue' Yesus, pai' uma mowo kamobaraka' -na lolita-ra. Pai' Alata'ala mpogane' -ra omea hante pegane' to bohe lia.
33Un apustuļi lielā spēkā deva liecību par mūsu Kunga Jēzus Kristus augšāmcelšanos; un liela žēlastība bija viņos visos.
34Uma ria haduaa topetuku' Yesus to nakakurai'. Apa' pontu-na, ria-ra to mpobalu' tana' -ra ba tomi-ra,
34Un neviena trūcīga nebija viņu starpā, jo tie, kam bija tīrumi un nami, pārdeva tos un atnesa maksu par pārdoto,
35pai' doi oli-na rakeni hilou ratonu hi suro Pue' Yesus. Doi tohe'e rabagi hi hema-hema to ria kaparaluua-na.
35Un nolika apustuļiem pie kājam. Un katram tika dalīts, kā tam bja vajadzīgs.
37Wae wo'o-hawo to nababehi Yusuf. Napobalu' tana' -na, pai' doi oli tana' -na natonu-raka suro Pue' Yesus. Yusuf toei hadua to Lewi ngkai tana' Siprus. Suro Pue' Yesus mpohanga' wo'o-i Barnabas. Batua-na: to mporohoi nono.
36Arī levīts Jāzeps, dzimis kiprietis, ko apustuļi sauca par Barnabu, kas nozīmē: iepriecināšanas dēls,
37Pārdeva tīrumu, kas tam piederēja, un naudu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.