¹Ria wo'o hadua tomane, hanga' -na Ananias, hante tobine-na to rahanga' Safira. Ananias toei, mpobalu' wo'o-i-hawo tana' -na.

¹Bet kāds vīrs, vārdā Ananija, un viņa sieva Safīra pārdeva tīrumu

²Hantongo' doi oli tana' -na toe natonu hi suro Pue' Yesus, na'uli': "Oi-mi omea doi oli tana' -ku." Ntaa' natimamahi moto-di-hana hantongo' -e. Babehia-na toe, kahibaliaa-ra hira' hancamoko.

²Un ar sievas ziņu noslēpa daļu no tīruma maksas, bet kādu daļu atnesa un nolika pie apustuļu kājām.

³Na'uli' Petrus mpo'uli' -ki Ananias: "Napa-di-kona pai' nupelele' Magau' Anudaa' mpokuasai nono-nue, doko' mpakawa' Inoha' Tomoroli' -e? Nu'uli' doi oli tana' -nu nutonu omea-mi, ntaa' nutimamahi moto-di-kona hantongo' -e!

³Tad Pēteris sacīja: Ananij, kāpēc sātans iekārdināja tavu sirdi, lai tu melotu Svētajam Garam un noslēptu daļu no tīruma maksas?

⁴Kako'ia-na nupobalu' tana' tetu, iko moto-kowo pue' -na. Pai' ka'oti-na wo'o nupobalu', oli-na bate-na iko moto-kowo pue' -na. Jadi', napa-di pai' ria patuju nono-nu mpobabehi hewa tetu-e? Bela kai' toi to nupakawa'. Alata'ala-hana to nupakawa'!"

⁴Vai tev piederošais nevarēja tā palikt un vai pēc pārdošanas nebija tavā varā? Kāpēc tu šo lietu ieņēmi savā sirdī? Tu nesameloji cilvēkam, bet Dievam.

⁵Kana'epe-na Ananias lolita Petrus toe, modungka ncorobaa-imi kaliliu mate. Hawe'ea tauna to mpo'epe to jadi' toe, uma mowo eka' -ra.

⁵Tad Ananija, dzirdēdams šos vārdus, pakrita un nomira; un visus, kas to dzirdēja, pārņēma lielas bailes.

⁶Ngkai ree, ba hangkuja dua tomane mpoputu' woto-na Ananias, pai' rakeni hilou ratana.

⁶Tad jaunekļi piecēlušies nogādāja viņu prom un, iznesuši arā, apbedīja.

⁷Ba ria nte tolu jaa ngkai ree, rata wo'o-imi-hawo tobine-na Ananias hi Petrus. Aga uma-hawo na'incai napa to jadi' we'i.

⁷Bet notika, ka pēc apmēram trijām stundām, nezinādama, kas bija noticis, atnāca arī viņa sieva.

⁸Na'uli' Petrus mpo'uli' -ki: "Uli' -ka pe', tana' -ni to nipobalu' -e, ba tohe'i omea mpu'u-mi oli-nae?" Na'uli' Safira: "Io', tetu mpu'u-mi omea."

⁸Tad Pēteris viņai sacīja: Saki man, sieviet, vai jūs par tādu maksu pārdevāt tīrumu? Un viņa sacīja: Jā, par tādu!

⁹Na'uli' Petrus: "Napa pai' hibalia nono-ni koi' hancamoko, doko' mpemai-mai roe-na Inoha' Pue'? Hilo-dile! Tauna to lako' oti mpotana tomane-nuele, etu-ramo hi wobo'. Iko wo'o mpai' rakeni hilou ratana."

⁹Tad Pēteris teica viņai: Kāpēc jūs esat vienojušies kārdināt Kunga garu? Lūk, to kājas ir pie durvīm, kas apbedīja tavu vīru, un viņi aiznesīs arī tevi.

¹⁰Kana'epe-na lolita Petrus toe, kamodungka-na wo'o-mi-hawo kaliliu mate. Karata-ra tauna to muli' mpotana Ananias, rahilo-rawo mate wo'o-imi-hawo tobine-na. Kara'ongko' -na wo'o-mi-hawo hilou ratana ncori daeo' tomane-na.

¹⁰Tūliņ tā nokrita pie viņa kājām un nomira. Un jaunekļi ienākuši atrada to mirušu, un viņi aiznesa to un apraka pie viņas vīra.

¹¹Ngkai ree, hawe'ea topepangala' hi Pue' Yesus to mo'oha' hi ree pai' tau ntani' -na wo'o, me'eka' lia-ramo mpo'epe to jadi' toe.

¹¹Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus tos, kas to dzirdēja.

¹²Wori' tanda mekoncehi pai' anu mobaraka' to rababehi suro Pue' Yesus hi mata ntodea. Hawe'ea tauna to mepangala' hi Pue' Yesus, hanono lau-ra-damo morumpu hi Pengkawinaraa Salomo to hi Tomi Alata'ala.

¹²Bet caur apustuļu rokām notika tautā daudz zīmju un brīnumu; un visi vienprātīgi bija kopā Salomona priekštelpā.

¹³Tauna to uma mepangala' hi Yesus, uma-ra daho' morumpu dohe-ra. Aga nau' wae, hawe'ea topepangala' rabila' ntodea.

¹³Bet no pārējiem neviens neuzdrošinājās tiem piebiedroties, bet tauta tos ļoti godināja.

¹⁴Kahaa-haea kawoo-woria' tauna to mepangala' hi Pue' Yesus, lompe' tomane lompe' tobine.

¹⁴Tad arvien vairāk auga to vīriešu un sieviešu skaits, kas ticēja uz Kungu,

¹⁵Wori' tanda mekoncehi to rababehi suro Pue' Yesus, alaa-na wori' topeda' rakeni ntali ali' -ra, rapopoturu hi wiwi' ohea. Apa' rasarumaka ane liu-ipi mpai' Petrus hi ree, nau' ba kampa' kao' -na bela hi woto-ra, mo'uri' -ra.

¹⁵Tā kā tie iznesa slimos ielās un nolika gultās un nestavās, lai, Pēterim garām ejot, kaut viņa ēna kādu no tiem apēnotu un tie atbrīvotos no savām kaitēm.

¹⁶Jadi', mo'iko-ra-damo tauna ngkai ngata-ngata to mohu', hilou hi ngata Yerusalem mpokeni ompi' -ra to peda' pai' tauna to napesuai' seta. Hawe'ea-ra rapaka'uri'.

¹⁶Tad sapulcējās Jeruzalemē arī daudzi no kaimiņu pilsētām; tie atnesa neveselos un ļauno garu apsēstos, un tie visi tika izdziedināti.

¹⁷Nto'u toe, Imam Bohe hante doo-doo-na to mpotuku' tudui' to Saduki, mohingi' -ramo hi suro Pue' Yesus. Toe pai' ratepu'u-mi mpobalinai' -ra.

¹⁷Tad cēlās augstais priesteris un visi, kas kopā ar viņu bija (tie piederēja pie saduceju sektas), kļuva dusmu pilni

¹⁸Suro Pue' Yesus toera rahoko' pai' rapotuhu hi rala tarungku' ngata.

¹⁸Un apcietināja apustuļus, un novietoja tos publiskā cietumā.

¹⁹Ngkabengia toe, hadua mala'eka Pue' mpobea wobo' tarungku' pai' nakeni-ra hilou hi mali-na. Na'uli' mala'eka toei mpo'uli' -raka:

¹⁹Bet Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis, izveda viņus ārā un sacīja:

²⁰"Hilou-mokoi mokore hi Tomi Alata'ala, mpoparata hi ntodea hawe'ea lolita to mpowai' katuwua' to bo'u tetu."

²⁰Ejiet un, dievnamā nostājušies, runājiet ļaudīm visus šīs dzīvības vārdus!

²¹Jadi', mepupulo ngkii, hilou mpu'u-ramo hi Tomi Alata'ala pai' -ra mpotudui' ntodea. Nto'u toe wo'o, Imam Bohe pai' doo-na mpokio' hawe'ea pangkeni to Yahudi morumpu mpobabehi porumpua bohe agama Yahudi. Ria-ramo omea, ra'uli' mpo'uli' -raka topobago-ra: "Hilou-mokoi hi tarungku' mpo'ala' suro Pue' Yesus toera ria, pai' keni-ra tumai."

²¹To dzirdējuši, viņi rīta agrumā iegāja svētnīcā un mācīja. Tad ieradās augstais priesteris un tie, kas ar viņu kopā bija, un sasauca augsto tiesu un visus Izraēļa bērnu vecākos un nosūtīja uz cietumu atvest tos.

²²Hilou mpu'u-ramo to rapahawa' toera. Ntaa' karata-ra hi tarungku', uma-rapa ria raratai. Nculii' -ramo hilou hi topohura, ra'uli':

²²Bet kad kalpi atnāca un, cietumu atvēruši, tos neatrada, viņi atgriezās un paziņoja,

²³"Kihilo-kaiwo wobo' tarungku' bate-na moto tehohoki piri. Pai' polisi topojaga bate-ra moto mpojaga wobo'. Kibea-kaiwo wobo', uma ria haduaa tauna kiratai hi rala-na!"

²³Sacīdami: Mēs cietumu gan atradām visā rūpībā aizslēgtu un sargus durvju priekšā stāvot, bet, atvēruši to, mēs iekšā nevienu neatradām.

²⁴Kara'epe-na toe, ingu' -ramo kapala' polisi Tomi Alata'ala hante imam pangkeni, ba napa to jadi' hi suro toera. Pai' koro' wo'o-ra, ba napa-di mpai' to jadi'.

²⁴Bet svētnīcas priekšnieks un augstie priesteri, dzirdēdami šos vārdus, bija neziņā par to, kas noticis.

²⁵Ngkai ree, rata hadua tauna mpo'uli' -raka: "Epe-koi pe'! Tauna to nitarungku' -ele ngone, oe moto-ra-hana ria, mpotudui' ntodea hi Tomi Alata'ala!"

²⁵Bet kāds atnācis paziņoja viņiem: Lūk, vīri, ko jūs iemetāt cietumā, stāv dievnamā un māca ļaudis.

²⁶Kahilou-rami kapala' polisi hante doo-na hi Tomi Alata'ala, mpo'ala' -ra suro toera. Aga uma-ra raweba', rapelompehi mpu'u mpobawai-ra, apa' me'eka' -ra hi ntodea, nee-neo' mpai' hira' lau to rakahurui, alaa-na ntodea mpopana' -ra hante watu.

²⁶Tad svētnīcas priekšnieks ar kalpiem aizgāja un atveda viņus, nepielietojot varu, jo baidījās no ļaudīm, ka tie nenomētātu viņus akmeņiem.

²⁷Jadi', rakeni-ramo suro toera hilou pai' -ra rabua' hi topohura. Imam Bohe mpoparesa' -ra, na'uli':

²⁷Un tie, viņus atveduši, novietoja augstajā tiesā. Tad augstais priesteris jautāja viņiem,

²⁸"Kitaa-tagi-mokoi wengi, neo' -pi metudui' mpokahangai' hanga' -na Yesus. Hilo pe' to nibabehi-e! Hobo' lau-mi ihi' ngata Yerusalem mpo'epe tudui' -ni tetu! Ba kai' lau-mi to nirai' to masala' hi karapatehi-na tau tetui."

²⁸Sacīdams: Mēs jums stingri pavēlējām nemācīt šinī vārdā. Un jūs, lūk, piepildāt Jeruzalemi ar savu mācību un gribat šī Cilvēka asinis saukt pār mums.

²⁹Ratompoi' Petrus hante suro Pue' Yesus ntani' -na, ra'uli': "Kai' bate-na mpotuku' hawa' Alata'ala, bela hawa' manusia'.

²⁹Bet Pēteris un apustuļi atbildēja, sacīdami: Dievam jāklausa vairāk nekā cilvēkiem.

³⁰Yesus toe-e nipatehi-i-koina, nipaku' hi kaju parika'. Aga Alata'ala to rapue' ntu'a-ta owi mpotuwu' nculii' -imi

³⁰Mūsu tēvu Dievs uzmodināja Jēzu, kuru jūs, piesitot krustā, nonāvējāt.

³¹pai' na'ongko' -imi napopohura hi mali ngka'ana-na, pai' napajadi' -i Pangkeni pai' Magau' Tompohore-ta ngkai huku' jeko' -ta, bona kita' to Israel medea ngkai jeko' -ta pai' mporata ampu.

³¹Dievs ar savu labo roku Viņu paaugstinājis par Valdnieku un Pestītāju, lai Izraēli vestu pie grēku nožēlošanas un to piedošanas.

³²Kai' toi-mi to mposabii' hawe'ea toe, kai' hante Inoha' Tomoroli' wo'o to napewai' Alata'ala hi hema-hema to mengkoru hi hawa' -na."

³²Mēs esam šo vārdu liecinieki un arī Svētais Gars, ko Dievs devis visiem, kas Viņam paklausa.

³³Kara'epe-na topohura lolita-ra toe, gigi-mi nono-ra, pai' doko' rapatehi-ra.

³³To dzirdējuši, tie saniknojās un nodomāja viņus nonāvēt.

³⁴Tapi' ria hadua ngkai olo' -ra to rahanga' Gamaliel. Gamaliel toei, hadua to Parisi pai' guru agama to rabila' hawe'ea tauna. Mokore-imi mpohubui tauna ngkeni-ra suro toera hilou hi mali-na hampai'.

³⁴Bet kāds farizejs, vārdā Gamaliēls, visā tautā iecīnīts bauslības mācītājs, piecēlās augstajā tiesā un lika šos cilvēkus uz īsu brīdi izvest ārā.

³⁵Oti toe, pai' na'uli' -raka topohura: "Ompi' -ompi' -ku to Israel! Penonoi lompe' -koi, ba napa to doko' nibabehi hi tauna tohe'i-era.

³⁵Un viņš tiem sacīja: Izraēliešu vīri, padomājiet sevī, ko jūs gribat darīt ar šiem cilvēkiem!

³⁶Apa' ba hangkuja mpae to liu, ria hadua tomane to rahanga' Teudas. Mpo'uli' -i, hi'a tauna to mobaraka'. Wori' tauna mpotuku' -i, ba ria-ra nte opo' atu. Tapi' ka'omea-na mate rapatehi moto-i, pai' topetuku' -na pagaa' -gaa' -ramo, alaa-na uma-pi kaliliu patuju-ra.

³⁶Jo pirms kādām dienām sacēlās Toedass, sacīdams, ka viņš kaut kas esot. Viņam piebiedrojās skaitā ap četri simti vīru. Viņu nonāvēja; un visi, kas viņam ticēja, tika izklīdināti un iznīcināti.

³⁷Hangkani wo'o, nto'u sensus, ria wo'o hadua to Galilea, hanga' -na Yudas. Hi'a wo'o mpakeni wori' tauna mpo'ewa topoparenta. Aga rapatehi wo'o-i-hawo, pai' topetuku' -na pagaa' -gaa' wo'o-wadi.

³⁷Pēc viņa pierakstīšanās laikā sadumpojās galilejietis Jūdass un aizrāva sev līdz tautu; bet viņš pats gāja bojā, un visi, kas viņam pievienojās, tika izklīdināti.

³⁸Jadi' ompi' -ompi', toi-ka lolita-ku: neo' tapopai-pai topetuku' Yesus toera lou. Pelele' moto-ra-rawo. Apa' ane ngkai manusia' wadi-hawo tudui' pai' patuju-ra, mogero moto-hawo mpai'.

³⁸Tāpēc es jums tagad saku: atkāpieties no šiem cilvēkiem un atstājiet tos, jo, ja šis ir cilvēku nodoms un darbs, tad tas neiznāks.

³⁹Tapi' ane ngkai Alata'ala mpu'u-di tudui' -rae, uma-rale ma'ala tadagi-e. Apa' ane hewa toe-ko-koina, lence-na mpo'ewa Alata'ala lau-tamo." Jadi', lolita Gamaliel toe ratarima mpu'u-mi topohura.

³⁹Bet ja Dieva, tad jūs nevarēsiet to iznīcināt. Pretējā gadījumā jūs izrādīsities Dieva pretinieki. Tie viņam piekrita.

⁴⁰Ngkai ree, rakio' nculii' -ramo suro Pue' Yesus, pai' -ra raweba'. Ra'uli' -raka: "Neo' -pi nitudui' tauna mpokahangai' hanga' Yesus!" Pai' oti toe, rabahaka-ramo.

⁴⁰Un viņi, pasaukuši apustuļus, šaustīja tos un, piekodinādami nekad vairs nerunāt Jēzus vārdā, atlaida tos.

⁴¹Malai-ramo suro toera ngkai porumpua. Goe' -ra, ra'uli': "Marasi' -ta apa' Alata'ala mpopelihi-ta bona rabalinai' pai' raruge' sabana petuku' -ta hi Yesus."

⁴¹Tad viņi priecādamies aizgāja no augstās tiesas, jo bija atzīti par cienīgiem Jēzus vārda dēļ ciest negodu.

⁴²Butu eo-na hi Tomi Alata'ala ba hi tomi ntani' -na, uma ria kaputua-ra mpotudui' tauna Kareba Lompe', Kayesus-na Magau' Topetolo'.

⁴²Bet viņi nemitējās svētnīcā un mājās ik dienas mācīt un sludināt Jēzu Kristu.