1Na'uli' Yesus: "Makono mpu'u lolita-ku toi: ane ria tauna to mesua' hi rala gimpu ngkahe' wala, pai' uma-i ntara hi wobo', topanako pai' toperampaki-i-hana.
1Patiesi, patiesi es jums saku: kas neieiet avju kūtī pa durvīm, bet iekāpj pa citurieni, tas ir zaglis un laupītājs.
2Ane topo'ewu, mesua' ntara hi wobo' moto-i.
2Bet kas ieiet pa durvīm, tas ir avju gans.
3Topodongo wobo' mpobea-ki wobo', pai' bima-na mpetonoi libu' -na ane nakio' hanga' -ra butu-butu ma'a-na, pai' nakeni-ra hilou hi mali-na.
3Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsi, un viņš sauc savas avis vārdā un izved tās.
4Kanakeni-ra hilou hi mali-na omea, mako' meri'ulu-i ngkai bima-na, pai' bima-na mpotuku' -i, apa' ra'inca mpetonoi libu' -na.
4Un viņš, izlaidis savas avis, iet tām pa priekšu; un avis seko viņam, jo pazīst tā balsi.
5Uma-ra mpotuku' tau ntani' -na. Ane ria tauna to bela topo'ewu-ra to mpokio' -ra, rapetiboi' -i, apa' uma ra'incai mpetonoi libu' -na."
5Svešam tās neseko, bet bēg no tā, tāpēc ka nepazīst svešinieka balsi.
6Yesus mpo'uli' walatu toe hi to Parisi, aga uma ra'incai patuju-na.
6Šo līdzību Jēzus tiem sacīja, bet viņi nesaprata, ko Viņš tiem runāja.
7Toe pai' na'uli' wo'o-mi: "Makono mpu'u lolita-ku toi: Aku' toi-mi wobo' to natara bima mesua' hi rala gimpu.
7Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: Es esmu durvis avīm.
8Hawe'ea tauna to rata meri'ulu ngkai Aku', topanako pai' toperampaki-ra-hana. Aga bima-ku uma mposaile' pekio' -ra.
8Visi, kas bija nākuši, bija zagļi un laupītāji; un avis viņus neklausīja.
9Aku' toi-mi wobo'. Hema to mesua' ntara hi Aku', mporata-ra kalompea'. Hira' hewa bima to mesua' hi rala gimpu pai' mehupa' hilou hi mali-na mporata kowo' to morudu'.
9Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks pestīts; un viņš ieies un izies, un atradīs ganības.
10Patuju-na topanako-le, tumai doko' manako, mepatehi pai' megerohi. Tapi' Aku' tumai bona manusia' mporata katuwua' to uma mowo kalompe' -na.
10Zaglis nāk, lai zagtu, slepkavotu un iznīcinātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un lai tā būtu pārpilnībā.
11"Aku' toi-mi topo'ewu to lompe'. Kupewai' tuwu' -ku bona bima-ku tuwu'.
11Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
12Ane tauna to baha ragaji', uma lompe' pompo'ewu-na, apa' bela hi'a pue' bima. Ane mpohilo-i serigala tumai, metibo' -i mpalahii bima ewua-na. Jadi' bima toe nadapa' pai' nahungongo' serigala, alaa-na pagaa' -gaa' -ramo.
12Bet algādzis, kas nav gans, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg; un vilks tās nolaupa un izklīdina.
13Tauna to ragaji' toei metibo', apa' mobago baha ragaji' -wadi. Uma-i mposaile' ewua-na.
13Bet algādzis bēg tāpēc, ka viņš ir algādzis, un avis viņam nerūp.
15"Aku' toi-mi topo'ewu to lompe'. Hewa Tuama-ku mpo'inca-a, pai' Aku' mpo'inca Tuama-ku, wae wo'o Aku' mpo'inca bima-ku, pai' bima-ku mpo'inca-a. Kupewai' tuwu' -ku bona bima-ku tuwu'.
14Es esmu labais gans; es pazīstu savas, un manas pazīst mani.
16"Ria wo'o-pidi bima-ku to ntani' -na, to uma hi rala gimpu toi. Hira' wo'o mpai' kana kukeni tumai. Rapetonoi mpai' libu' -ku, bona hawe'ea bima-ku jadi' mopahantuda lau, pai' hadua-ku-wadi to mpo'ewu-ra omea.
15Kā Tēvs mani pazīst, tā es pazīstu Tēvu; un es lieku savu dzīvību par savām avīm.
17"Tuama-ku mpoka'ahi' -a, apa' kupewai' tuwu' -ku bona kurua' nculii' tuwu' -ku.
16Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās man jāatved; un tās dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāmpulks un viens gans.
18Uma ria haduaa to mpatehi-a ane uma konoa-ku. Ku'agi mate hante karoli' -roli' nono-ku. Ria kuasa-ku mpewai' tuwu' -ku bona rapatehi, pai' ria wo'o kuasa-ku tuwu' nculii'. Toe-mi hawa' to kutarima ngkai Tuama-ku."
17Tāpēc Tēvs mīl mani, ka es atdodu savu dzīvību, lai atkal to atgūtu.
19Kara'epe-na to Yahudi pololita-na Yesus toe, momehono' wo'o-ramo.
18Neviens neatņem to no manis, bet es to atdodu pats no sevis. Un man ir vara to atdot un ir vara to atkal ņemt. Šo bausli es saņēmu no sava Tēva.
20Wori' -ra to mpo'uli': "Kahawia' -ile! Wuli-i! Napa-pi kalaua-na tape'epei lolita-na."
19Tad atkal to vārdu dēļ jūdos izcēlās domstarpības.
21Aga ria wo'o to mpo'uli': "Uma-di! Tauna to napesuai' seta-le uma-hawo mololita hewa toei. Ha bisa wo'o-hawo seta mpaka'uri' tauna to wero-e?"
20Daudzi no tiem sacīja: Viņš ļaunā gara apsēsts un prātu zaudējis. Ko jūs Viņā klausāties?
22Hi Yerusalem nto'u toe, tauna mpobabehi karamea mpokiwoi eo bohe pompowatia' Tomi Alata'ala owi. Nto'u toe, tempo lengi'.
21Citi sacīja: Tā nav ļaunā gara apsēstā runa. Vai tad ļaunais gars var atvērt aklo acis?
23Yesus momako' hi berewe Tomi Alata'ala, hi pengkawinaraa to rahanga' Pengkawinaraa Salomo.
22Tad bija svētnīcas iesvētīšanas svētki Jeruzalemē, un bija ziema.
24Topoparenta to Yahudi mpotipuhi Yesus pai' ra'uli' -ki: "Napa pai' nupelele' oa' -kai ingu', uma oa' nupakalonto' kahema-nue? Ane bongko Magau' Topetolo' mpu'u-kole, uli' pakalonto' lau-mi."
23Un Jēzus staigāja svētnīcā, Salomona priekštelpā.
25Na'uli' Yesus: "Oti-mi ku'uli' -kokoie, aga uma-koi dota mpangala'. Anu mekoncehi to kubabehi hante kuasa Tuama-ku, toe-mi to mpakanoto kahema-ku.
24Tad jūdi ielenca Viņu un sacīja Viņam: Cik ilgi Tu turēsi mūs neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums atklāti!
26Tapi' uma oa' nipangala', apa' bela-koi bima-ku.
25Jēzus atbildēja viņiem: Es jums saku, bet jūs neticat. Darbi, ko es daru sava Tēva vārdā, tie liecina par mani.
27Bima-ku mpetonoi libu' -ku. Ku'inca moto-ra, pai' -ra mpotuku' -a.
26Bet jūs neticat, jo nepiederat pie manām avīm.
28Kuwai' -ra katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na, pai' monoa' -mi ka'uma-ra mpai' rahuku' hi naraka. Uma ria haduaa to ma'ala mpo'agoi-a bima-ku.
27Manas avis klausa manu balsi, un es tās pazīstu, un viņas man seko
29Tuama-ku meliu kabaraka' -na ngkai hawe'ea, pai' Hi'a-mi to mpowai' -a bima-ku. Uma ria haduaa to ma'ala mpo'ago-ra ngkai Tuama-ku.
28Un es tām dodu mūžīgo dzīvi, un viņas ne mūžam bojā neies, un neviens tās no manas rokas neizraus.
30Aku' pai' Tuama-ku, hadua lau-wada-kai."
29Mans Tēvs, kas man deva tās, ir lielāks par visiem; un neviens nespēj izraut tās no mana Tēva rokas.
31Ngkai ree, to Yahudi mpotima' watu doko' rapana' -ki Yesus bona mate-i.
30Es un Tēvs esam viens.
32Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka: "Nihilo moto-a mpobabehi bago to lompe' ntuku' hawa' Tuama-ku. Ngkai bago-ku tohe'e, to'uma to masipato' nipatehi-ka?"
31Tad jūdi pacēla akmeņus, lai nomētātu Viņu.
33Ra'uli' to Yahudi: "Bela ngkai pobago-nu to lompe', pai' doko' kipatehi-ko. Pai' doko' kipatehi-kole apa' mpokedi' Alata'ala-ko-kona! Api' manusia' biasa-wadi-ko, nu'uli' -kona Alata'ala-ko!"
32Jēzus atbildēja tiem: Daudz labu darbu no sava Tēva es jums esmu rādījis. Kura darba dēļ jūs mani gribat nomētāt akmeņiem?
34Na'uli' Yesus: "Hi rala Buku Atura-ni ria te'uki' Lolita Alata'ala hi pangkeni to Yahudi owi, hewa toi moni-na: 'Koi', raponcawa Alata'ala-koi.'
33Jūdi atbildēja Viņam: Laba darba dēļ mēs Tevi nenomētājam, bet Dieva zaimošanas dēļ, jo Tu, cilvēks būdams, dari sevi par Dievu.
35Napa to te'uki' hi rala Buku Tomoroli' tetu, uma ria balia' -na. Jadi', ane Buku Tomoroli' mpo'uli' 'Alata'ala-koi' hi tauna to mpotarima Lolita Alata'ala owi, peliu-liu-nami Aku'.
34Jēzus viņiem atbildēja: Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es sacīju, jūs esat dievi? (Ps.81,6)
36Apa' Aku' toi-e, to nawati' Tuama-ku, napowiwi napowiti' tumai hi dunia'. Jadi', napa pai' ni'uli' -ka mpokedi' -a Alata'ala apa' ku'uli' ka'Aku' -na Ana' -na?
35Ja tos nosauc par dieviem, kuriem Dievs runājis, un Raksti nevar tikt atcelti,
37"Ane rapa' -na uma kubabehi bago to ngkai Tuama-ku, neo' -a nipangala'.
36Kā tad jūs sakāt Tam, ko Tēvs svētījis un pasaulē sūtījis: Tu zaimo Dievu! Tāpēc, ka es sacīju: Es esmu Dieva Dēls?
38Tapi' ane kubabehi moto-mi bago to ngkai Tuama-kue, kana nipangala' -a sabana pobago-ku toe. Nau' Aku' moto uma nipangalai', kana nipangala' kangkai Alata'ala-na pobago-ku. Ane mepangala' -koi hi pobago-ku toe, ni'inca mpai' pai' monoto mpu'u hi nono-ni kahintuwu' -ku hante Tuama-ku, pai' Tuama-ku hintuwu' hante Aku'."
37Ja es sava Tēva darbus nedaru, neticiet man!
39Mpo'epe toe-di, to Yahudi doko' wo'o-ramo mpohoko' -i, aga tepetibo' moto-i.
38Bet ja es daru un ja jūs man negribat ticēt, tad ticiet darbiem, lai jūs atzītu un ticētu, ka Tēvs ir manī un es Tēvā.
40Ngkai ree, malai wo'o-imi Yesus hilou hi dipo ue Yordan, hi peniua' -na Yohanes ri'ulu, pai' -i mo'oha' hi ria.
39Tad tie taisījās Viņu saņemt, bet Viņš izgāja no to rokām.
41Wori' tauna hilou mpohirua' -ki, ra'uli': "Yohanes uma mpobabehi tanda mekoncehi. Aga hawe'ea to na'uli' mpotompo'wiwi Yesus, makono omea."
40Un Viņš atkal aizgāja pāri Jordānai uz to vietu, kur Jānis vispirms bija kristījis, un tur palika.
42Toe pai' wori' tauna hi ree mepangala' hi Yesus.
41Un daudzi nāca pie Viņa un sacīja, ka Jānis taču nevienu brīnumu nav darījis.
42Bet viss, ko Jānis par Viņu sacījis, bija patiesība. Un daudzi ticēja Viņam.