¹Bula-na Yesus momako', mpohilo-i hadua tauna to wero ngkai lomo' kaputu-na.

¹Un Jēzus, garām iedams, ieraudzīja cilvēku, kas no dzimšanas bija neredzīgs.

²Ana'guru-na mpekune' -i: "Guru, napa pai' wero ami' -i ngkai kaputu-nae? Ba jeko' -na moto-di, ba jeko' totu'a-nadi?"

²Un mācekļi jautāja Viņam: Rabbi, kas ir grēkojis: viņš pats vai viņa vecāki, ka tas neredzīgs piedzimis?

³Na'uli' Yesus: "Bela jeko' -na moto, pai' bela wo'o jeko' totu'a-na. Toi jadi' bona tauna mpohilo baraka' Alata'ala to madupa' hi woto-na.

³Jēzus atbildēja: Ne viņš grēkojis, ne viņa vecāki, bet Dieva darbiem jāparādās viņā.

⁴Bula-na mobaja-pidi, kana tapobago bago-na Alata'ala to mposuro-a. Apa' neo' rata-mi bengi-na, pai' uma-pi hema to mobago.

⁴Kamēr ir diena, man jāstrādā Tā darbus, kas mani sūtījis. Nāk nakts, kad neviens nevar strādāt.

⁵Bula-ku hi dunia' -pidi, Aku' toi-mi baja to mpobajahi nono manusia'."

⁵Kamēr es esmu pasaulē, es esmu pasaules gaisma.

⁶Ka'oti-na mololita hewa toe, na'uelikui-mi tana', nagalo hante tana' hangkedi' bona morege', nagelai' -ki mata-na towero toei,

⁶To teicis, Viņš spļāva zemē un taisīja javu no siekalām, un zieda javu uz viņa acīm,

⁷pai' na'uli' -ki: "Hilou-ko monoku hi wuhu' Siloam." (Hanga' "Siloam" toe, batua-na "Rasuro.") Kahilou-nami monoku. Ponculii' -na, pehilo-imi-hawo.

⁷Un sacīja viņam: Ej, mazgājies Siloe (t.i. tulkojumā “sūtītais”) dīķī! Viņš aizgāja, nomazgājās un atnāca redzīgs.

⁸Ngkai ree, tongki-na pai' tauna to biasa mpohilo-i kakarapi' -rapi', momepekune' -ramo ra'uli': "Hema-idi toe-e mai? Ha bela hi'a-mi towero to biasa mohura kakarapi' -rapi' -e?"

⁸Tad kaimiņi un tie, kas redzēja viņu iepriekš ubagojam, sacīja: Vai šis nav tas, kas sēdēja un ubagoja? Daži teica: Šis ir tas.

⁹Ria to mpo'uli': "Hi'a-midi!" Aga ria wo'o mpo'uli': "Bela-e'. Kahibalia lence-ra-wadi-hawo." Hiaa' hi'a moto-mi-hawo mpo'uli': "Aku' -midi!"

⁹Bet citi: Nē, tas līdzīgs viņam. Viņš pats sacīja: Es tas esmu.

¹⁰Jadi', rapekune' -i: "Ha beiwa pai' alaa-na pehilo-ko?"

¹⁰Tad tie viņam sacīja: Kā tavas acis tika atvērtas?

¹¹Na'uli' -raka: "Tauna to rahanga' Yesus mpobabehi rege', nagelai' -ki mata-ku, na'uli' -ka: 'Hilou-ko monoku hi wuhu' Siloam.' Hilou mpu'u-ama monoku, ngkai ree pehilo-ama-kuwo!"

¹¹Viņš atbildēja: Tas Cilvēks, kuru sauc Jēzus, iztaisīja javu un nozieda manas acis, un sacīja man: ej pie Siloe dīķa un nomazgājies. Es aizgāju, nomazgājos un redzu.

¹²Rapekune' -i: "Hiaa' hiapa-imi we'i?" Na'uli' -raka: "Uma-kuwo ku'incai."

¹²Un tad tie sacīja viņam: Kur Viņš ir? Viņš teica: Nezinu.

¹⁴Yesus mpogalo ueliku-na hante tana' pai' mpaka'uri' towero toe we'i nto'u Eo Sabat, eo pepuea' -ra to Yahudi. Jadi', towero to pehilo-mi toei rakeni hilou hi to Parisi.

¹³Tad viņi aizveda to, kas bija neredzīgs, pie farizejiem.

¹⁵To Parisi wo'o-mi-rawo mpekune' -i, ra'uli': "Beiwa pai' alaa-na pehilo-koe?" Na'uli' -raka: "Nagelai' mata-ku hante rege', pai' kamonoku-ku, pehilo-ama."

¹⁴Bet bija sabats, kad Jēzus iztaisīja javu un atvēra viņa acis.

¹⁶Ba hangkuja dua ngkai to Parisi toera mpo'uli': "Tauna to mpobabehi tetu, uma-i ngkai Alata'ala, bo uma-i mpotuku' palia-ta hi Eo Sabat." Tapi' to hantongo' mpo'uli': "Hiaa' ane topojeko' -i, ngkaiapa-di baraka' -na mpobabehi wori' tanda mekoncehi hewa tohe'i-e?" Alaa-na, ria lau-mi pomehonoa' hi himpau hira'.

¹⁵Tad farizeji viņam atkal jautāja, kā viņš kļuvis redzīgs. Bet tas tiem sacīja: Viņš uzlika uz manām acīm javu, es nomazgājos un redzu.

¹⁷Ngkai ree, mepekune' tena-ra to Parisi hi towero toei, ra'uli': "Beiwa-kowo iko, napa to nu'uli', apa' napaka'uri' -koko mata-nue." Na'uli' towero toei: "Tantu Hi'a hadua nabi."

¹⁶Tad daži no farizejiem sacīja: Šis cilvēks, kas sabatu neievēro, nav no Dieva. Bet citi teica: Kā var grēcīgs cilvēks darīt tādus brīnumus? Un starp viņiem izcēlās šķelšanās.

¹⁸Tapi' topoparenta to Yahudi, uma-ra mparasaya kahi'a-na mpu'u-mi towero-e ngone, pai' muu-mule' pehilo-imi. Toe pai' rakio' tina pai' tuama-na bona mpohirua' -raka,

¹⁷Tad viņi atkal sacīja neredzīgajam: Ko tu saki par To, kas atvēra tavas acis? Un tas sacīja: Viņš ir pravietis.

¹⁹pai' rapompekunei': "Ha makono mpu'u tauna toii ana' -ni, to ni'uli' wero ngkai lomo' kaputu-nae? Hiaa' beiwa pai' alaa-na pehilo-i?"

¹⁸Bet tad jūdi neticēja tam, ka viņš bijis neredzīgs un kļuvis redzīgs, iekams neatsauca redzi atguvušā vecākus.

²⁰Ra'uli' -rawo tina pai' tuama-na: "To ki'inca-le, bate ana' -kai mpu'u-i-hawo, pai' wero mpu'u-i ngkai lomo' kaputu-na.

¹⁹Un jautāja tiem, sacīdami: Vai šis ir jūsu dēls, par kuru jūs sakāt, ka viņš akls dzimis? Kā tad viņš tagad redz?

²¹Aga beiwa pai' alaa-na pehilo-i, uma-kaiwo ki'incai. Pai' hema to mpaka'uri' -i, uma wo'o-kaiwo ki'incai. Kama-imi-hawo, pekune' -ki hi'a moto-mi-koiwo. Ma'ala-imi metompoi' moto."

²⁰Viņa vecāki atbildēja tiem, sacīdami: Mēs zinām, ka šis ir mūsu dēls un ka viņš neredzīgs piedzima;

²²Tina pai' tuama-na mpo'uli' hewa toe, apa' me'eka' -ra hi topoparenta to Yahudi. Apa' hibalia-mi pohawa' -ra: hema-hema to mpo'uli' Kayesus-na Magau' Topetolo' rapopalai ngkai tomi posampayaa.

²¹Bet kā viņš tagad redz, mēs nezinām, un kas atvēra viņa acis, arī nezinām. Jautājiet viņam pašam, viņš ir pilngadīgs, lai saka pats par sevi!

²³Toe pai' totu'a-na mpo'uli': "Kama-imi-hawo, pekune' -ki hi'a moto-mi-koiwo."

²²Tā viņa vecāki runāja tāpēc, ka baidījās no jūdiem, jo jūdi jau bija sazvērējušies, lai to, kas atzītu Viņu par Kristu, izslēgtu no sinagogas.

²⁴Oti toe, rakio' tena-i tauna to wero toei we'i, pai' ra'uli' -ki: "Alata'ala mpotiroi-ta! Jadi', uli' mpu'u-e' napa to makono! Ki'inca moto-i Yesus tetui tauna topojeko'."

²³Tāpēc viņa vecāki sacīja: viņš pilngadīgs, jautājiet viņam pašam!

²⁵Na'uli' -raka: "Aku' -le, uma ku'incai ba topojeko' -i ba uma. Sampale to ku'inca, wero-a wengi, tempo toi pehilo-ama."

²⁴Tad viņi atkal atsauca cilvēku, kas bija bijis neredzīgs, un sacīja viņam: Dod Dievam godu! Mēs zinām, ka šis Cilvēks ir grēcinieks!

²⁶Ngkai ree, rapekune' tena-i: "Napa to nababehi-koko? Beiwa-i mpaka'uri' -ko?"

²⁵Tad viņš tiem teica: Vai Viņš ir grēcinieks, to es nezinu. Vienu zinu, ka es biju akls un tagad redzu.

²⁷Natompoi' -ra: "Oti-mi kututura-kokoi we'i, ha uma ni'epei? Napa pai' nipengeei oa' -e? Ba doko' jadi' ana'guru-na lau-dakoie?"

²⁶Tie viņam sacīja: Ko Viņš tev darīja? Kā Viņš atvēra tavas acis?

²⁸Ngkai ree, ralibui' -imi pai' ra'uli' -ki: "Iko-le ana'guru-na tau tetu-e! Kai' ana'guru-na nabi Musa-ka-kaina!

²⁷Viņš tiem atbildēja: Es jums jau sacīju, un jūs dzirdējāt. Kāpēc jūs to vēlreiz gribat dzirdēt? Vai arī jūs gribat kļūt Viņa mācekļi?

²⁹Monoa' ki'inca Alata'ala mpoparata lolita-na hi Musa owi. Tapi' Yesus tetui, uma ki'incai kangkaiapa-na."

²⁸Tad tie lādēja viņu un sacīja: Tu esi Viņa māceklis, bet mēs esam Mozus mācekļi.

³⁰Mehono' -i towero toei: "Me'ingui' lia-koi! Ni'uli' uma ni'incai kangkaiapa-na, hiaa' napaka'uri' mata-ku!

²⁹Mēs zinām, ka Dievs ar Mozu runāja, bet no kurienes Šis, to mēs nezinām.

³¹Ta'inca moto Alata'ala uma mpotompoi' pomperapia' tauna topojeko'. Sampale-di mpobini' -i tilinga-na hi hema-hema to mengkoru hi Hi'a pai' to mpotuku' hawa' -na.

³⁰Tas cilvēks atbildēja viņiem, sacīdams: Par to jābrīnās, ka jūs nezināt, no kurienes Viņš, bet Viņš atvēra man acis.

³²Ngkai lomo' kajadi' dunia', ko'ia ria ta'epei tutura-na tauna towero ngkai lomo' kaputu-na ma'ala rapaka'uri'.

³¹Bet mēs zinām, ka Dievs grēciniekus neuzklausa. Bet kas godā Dievu un Viņa gribu pilda, to klausa.

³³Ane Yesus uma-i ngkai Alata'ala, tantu uma-i bisa mpobabehi napa-napa."

³²Ne mūžam nav dzirdēts, ka būtu kāds atvēris acis no dzimšanas aklajam.

³⁴Hampetompoi' -ra: "Iko tetu to ponu' jeko' ngkai kaputu-nu, nta'ena' metudui'!" Ngkai ree, rapopalai-imi ngkai tomi posampayaa.

³³Ja Viņš nebūtu no Dieva, tad Viņš neko nevarētu darīt.

³⁵Yesus mpo'epe karapopalai-na ngkai tomi posampayaa. Jadi' hilou-imi mpohirua' -ki, pai' na'uli' -ki: "Ha mepangala' -ko hi Ana' Manusia' -e?"

³⁴Tie viņam atbildēja, sacīdami: Tu viss esi grēkos dzimis un tu mūs mācīsi? Un tie izdzina viņu ārā.

³⁶Na'uli' tauna toei: "Uli' -ka-kuwo kahema-nai, bona kupangala' -i."

³⁵Jēzus, izdzirdis, ka tie viņu izraidījuši ārā, un, atradis to, sacīja viņam: Vai tu tici uz Dieva Dēlu?

³⁷Na'uli' Yesus: "Nuhilo-imile! Hi'a-mile to mpololitai-koe."

³⁶Viņš atbildēja sacīdams: Kas Viņš ir, Kungs, lai es uz Viņu ticētu?

³⁸Na'uli' tauna toei: "Kupangala', Pue'!" pai' mowilingkudu-imi mponyompa-i.

³⁷Un Jēzus sacīja viņam: Tu Viņu redzēji; un kas ar tevi runā, tas ir Viņš.

³⁹Na'uli' Yesus: "Katumai-ku hi dunia' toi, tumai mpobotuhi kara-kara manusia', bona tauna to wero ma'ala pehilo, pai' tauna to mpo'uli' pehilo moto-ra, wero lau-ra."

³⁸Un viņš teica: Es ticu, Kungs! Un, nokritis ceļos, pielūdza Viņu.

⁴⁰Ba hangkuja dua to Parisi to hi ree mpo'epe lolita-na Yesus. Ra'uli' mpo'uli' -ki Yesus: "Ha nu'uli' -kona wero wo'o-kai kai' -e?"

³⁹Un Jēzus sacīja: Es atnācu šinī pasaulē uz tiesu, lai neredzīgie redzētu, bet redzīgie kļūtu akli.

⁴¹Na'uli' Yesus: "Ane rapa' -na hewa towero mpu'u-koi apa' uma ni'incai napa to makono, ke uma-koi masala'. Tapi', apa' ni'uli' -koina pehilo moto-koie, bate masala' -koi-hawo."

⁴⁰To dzirdēdami, daži no farizejiem, kas ar Viņu bija, sacīja Viņam: Vai arī mēs esam akli?

⁴¹Jēzus tiem sacīja: Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka, bet tagad jūs sakāt: Mēs redzam; tāpēc jūsu grēks paliek.