¹Tapi' Yesus hilou hi Bulu' Zaitun.

¹Bet Jēzus aizgāja uz Olīvkalnu.

²Kampeneo-na mepupulo ngkii, hilou wo'o-imi hi Tomi Alata'ala. Tumai-ramo ntodea mpomohui' -i, pai' mohura-imi mpotudui' -ra.

²Un agri rītā Viņš atkal atnāca svētnīcā, un visa tauta sanāca pie Viņa. Un Viņš apsēdās un mācīja tos.

³Bula-na metudui' toe, rata-ramo guru agama hante to Parisi, mpokeni hadua tobine to rarata bula-na mobualo', rapopokore-i hi laintongo' ntodea.

³Te rakstu mācītāji un farizeji atveda sievieti, pieķertu laulības pārkāpšanā, un to vidū nostādījuši,

⁴Ra'uli' mpo'uli' -ki Yesus: "Guru, tobine tetui rarata kongko bula-na mobualo'!

⁴Sacīja Viņam: Mācītāj, šī sieviete tikko pieķerta laulības pārkāpšanā.

⁵Hi rala Atura Musa, ria parenta to mpo'uli': tobine to mogau' hewa toe kana rapana' watu duu' -na mate. Jadi' Iko, beiwa-kowo pobotuhi-nu?"

⁵Bet Mozus bauslībā mums pavēlējis tādu sievieti nomētāt akmeņiem. Ko Tu saki? (3.Moz.20,10).

⁶Patuju pompekunea' -ra toe, mpali' kedo', bona ma'ala-ra mposalai' Yesus. Tapi' Yesus, uma-i winihi. Motungka' -i-wadi mo'uki' hi tana' hante karawe-na.

⁶To tie sacīja, Viņu kārdinādami, lai varētu Viņu apsūdzēt. Bet Jēzus, uz priekšu noliecies, ar pirkstu rakstīja smiltīs.

⁷Ka'omea-na, apa' rajojo mpekune' -i, mebago' -imi pai' na'uli' -raka: "Hema-koi to uma ria jeko' -ni, hi'a-mi to lomo' -na mpopana' tobine toei!"

⁷Kad nu tie turpināja Viņam jautāt, Viņš piecēlies sacīja tiem: Kas no jums bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu! (5.Moz.17,7).

⁸Oti toe, motungka' wo'o-imi, pai' -i mo'uki' tena hi tana' hante karawe-na.

⁸Un Viņš, atkal noliecies, rakstīja zemē.

⁹Kara'epe-na pangkeni to Yahudi lolita Yesus tohe'e, pengkawusili-rami hadua hadua, ntepu'u ngkai totu'a duu' rata hi to mongura. Ka'omea-na, malai omea-ramo, muntu' Yesus-damo to hi ree hante tobine toei hi laintongo' ntodea.

⁹Bet tie, to dzirdējuši, sākot ar vecākajiem, cits pēc cita aizgāja. Palika Jēzus viens un sieviete, vidū stāvot.

¹⁰Ngkai ree, mebago' -imi Yesus pai' mpo'uli' -ki tobine toei: "Hiapa-ramo we'i to mpakilu-koe? Ha uma-rapa ria to doko' mpohuku' -koe?"

¹⁰Tad Jēzus piecēlies sacīja viņai: Sieviet, kur ir tie, kas tevi apsūdzēja? Vai neviens tevi nepazudināja?

¹¹Natompoi' tobine toei: "Uma-pi hema, Pue'." Na'uli' Yesus: "Aku' wo'o uma mpohuku' -ko. Wae-pi, hilou-moko, pai' nubahakai-mi mpobabehi jeko'."))

¹¹Viņa sacīja: Neviens, Kungs! Tad Jēzus teica tai: Arī es tevi nepazudināšu. Ej un negrēko vairs!

¹²Oti toe, mololita wo'o-imi Yesus hi to Yahudi, na'uli': "Aku' toi-mi baja to mpobajahi nono manusia'. Tauna to mpotuku' -a, uma-ra momako' hi rala kabengia-na. Mporata-ra baja to mpowai' katuwua'."

¹²Tad Jēzus atkal runāja un sacīja tiem: Es esmu pasaules gaisma; kas man seko, tas nestaigā tumsā, bet iegūs dzīvības gaismu.

¹³Ra'uli' to Parisi: "Uma-le makono lolita-nue, apa' mpo'une' woto-nu moto-moko-kona."

¹³Bet farizeji sacīja Viņam: Tu liecini pats par sevi; tava liecība nav patiesa.

¹⁴Na'uli' Yesus: "Nau' mpotompo'wiwi woto-ku moto-ale, makono oa' lolita-ku, apa' ku'inca kangkaiapa-ku, pai' ku'inca hiapa kahilouaa-ku. Aga koi', uma ni'incai.

¹⁴Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Un ja es liecinu pats par sevi, tad mana liecība ir pareiza, jo es zinu, no kurienes nāku un kur eju; bet jūs nezināt, no kurienes es nāku un kur eju.

¹⁵Koi' mpohurai kara-kara ntuku' pekiri manusia'. Aku', uma-a mpohurai kara-kara hema-hema.

¹⁵Jūs tiesājat miesīgi; es netiesāju nevienu.

¹⁶Ane rapa' -na mpohurai-a kara-kara tauna, pobotuhi-ku bate monoa', apa' uma hadudua-ku. Tuama-ku to mposuro-a, Hi'a-mi doo-ku.

¹⁶Un ja es tiesāju, mans lēmums ir pareizs, jo es neesmu viens, bet es un Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁷"Hi rala Buku Atura-ni moto te'uki' hewa tohe'i: 'Ane ria nte rodua sabi' to hibalia lolita-ra, posabi' -ra toe ma'ala rapangala'.'

¹⁷Un jūsu bauslībā rakstīts, ka divu cilvēku liecība ir pareiza (5.Moz.17,6; 19,15).

¹⁸Ria-mi rodua sabi' -ku: Aku' moto-mi hadua, pai' karodua-na Tuama-ku to mposuro-a."

¹⁸Es esmu, kas liecību dod pats par sevi, un par mani liecina Tēvs, kas mani sūtījis.

¹⁹Ra'uli' to Parisi: "Ha hiapa-i tuama-nue?" Na'uli' Yesus: "Apa' uma ni'incai-a, toe pai' uma wo'o ni'incai Tuama-ku. Ane ke ni'inca mpu'u-a, tantu ni'inca wo'o-i Tuama-ku."

¹⁹Tad tie sacīja Viņam: Kur ir tavs Tēvs? Jēzus atbildēja: Ne jūs mani pazīstat, ne manu Tēvu. Ja jūs mani pazītu, tad pazītu arī manu Tēvu.

²⁰Hawe'ea toe na'uli' Yesus bula-na metudui' hi rala Tomi Alata'ala, mohu' peti' pompunaa' doi pepue'. Ko'ia oa' -i rahoko', apa' ko'ia rata tempo-na.

²⁰Šos vārdus Jēzus, mācīdams svētnīcā, teica pie upura lādes; un neviens Viņu neapcietināja, jo Viņa stunda vēl nebija pienākusi.

²¹Na'uli' wo'o-mi Yesus hi topoparenta to Yahudi: "Hilou-a mpai', pai' nipali' -a, aga mate-koi mpai' ntali jeko' -ni-pidi. Hi kahilouaa-ku uma-koi bisa hilou."

²¹Tad Jēzus atkal viņiem sacīja: Es aizeju, un jūs meklēsiet mani un savā grēkā nomirsiet. Kur es eju, tur jūs nevarat nākt.

²²Mpo'epe toe, momepololitai-ramo topoparenta to Yahudi, ra'uli': "Napa batua-na lolita-na toe-e we'i? Ba doko' mengkahunca' -idi, pai' na'uli' uma-ta bisa hilou hi kahilouaa-nae."

²²Tad jūdi teica: Vai Viņš sevi nonāvēs, ka Viņš sacīja: Kur es eju, tur jūs nevarat nākt?

²³Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka: "Koi' -le ngkai kadingkia' -na, Aku' ngkai kalangkoa-na. Koi' ngkai dunia' toi, Aku' uma-a ngkai dunia' toi.

²³Un Viņš tiem sacīja: Jūs esat no šīs zemes, es esmu no augšienes. Jūs esat no šīs pasaules, es neesmu no šīs pasaules.

²⁴Toe pai' ku'uli' -kokoi, mate-koi mpai' ntali jeko' -ni. Apa' ane uma nipangala' lolita-ku to mpo'uli' kahema-ku, bate mate mpu'u-koi ntali jeko' -ni."

²⁴Tāpēc es jums sacīju, ka jūs nomirsiet savos grēkos; jo ja jūs neticēsiet, ka es tas esmu, jūs nomirsiet savos grēkos.

²⁵Rapekune' -i: "Ha hema mpu'u-ko-kowo Iko-e?" Na'uli' Yesus: "Napa-pi kalaua-na mpololitai-koi!

²⁵Tad tie sacīja Viņam: Kas Tu esi? Jēzus viņiem atbildēja: Sākums, kas arī ar jums runā.

²⁶Wori' -pidile ke to ku'uli' mposalai' -koie. Tapi' Hi'a to mposuro-a, masipato' lia-i rapangala', pai' napa to ku'epe ngkai Hi'a, toe-mi to kuparata hi koi' to hi dunia'."

²⁶Daudz man par jums jārunā un jātiesā, bet Tas, kas mani sūtījis, ir patiess; un es runāju pasaulei to, ko esmu no Viņa dzirdējis.

²⁷To na'uli' Yesus tohe'e, mpotompo'wiwi Tuama-na, tapi' uma ra'incai batua-na.

²⁷Un tie nesaprata, ka Viņš Dievu sauca par savu Tēvu.

²⁸Toe pai' na'uli' tena-raka: "Ane nipokalangko-apa mpai', Aku' Ana' Manusia', lako' ni'inca-di ka'Aku' -nami. Uma ria hanyalaa to kubabehi ntuku' konoa-ku moto. Muntu' mpo'uli' -a napa to natudui' -ka Tuama-ku.

²⁸Tad Jēzus sacīja viņiem: Kad jūs paaugstināsiet Cilvēka Dēlu, tad jūs atzīsiet, ka es tas esmu; un es pats no sevis nekā nedaru un runāju tikai to, ko Tēvs man mācījis.

²⁹Hi'a-mi to mposuro-a, pai' nadohei oa' -a. Uma-a napelele' hadudua-ku, apa' kubabehi oa' napa to mpakagoe' nono-na."

²⁹Un Tas, kas mani sūtījis, ir ar mani; un Viņš nav atstājis mani vienu, jo es vienmēr daru to, kas Viņam labpatīk.

³⁰Ka'oti-na Yesus mpo'uli' hawe'ea toe, wori' tauna mepangala' hi Hi'a.

³⁰Kad Viņš tā runāja, daudzi ticēja Viņam.

³¹Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka to Yahudi to mepangala' hi Hi'a: "Ane tida-koi mpotuku' tudui' -ku, koi' jadi' topetuku' -ku mpu'u.

³¹Tad Jēzus sacīja tiem jūdiem, kas Viņam ticēja: Ja jūs pastāvēsiet manā mācībā, tad patiesi jūs būsiet mani mācekļi.

³²Pai' ane topetuku' -ku mpu'u-mokoi, ni'inca mpu'u mpai' tudui' to makono, alaa-na tebahaka-mokoi."

³²Un jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.

³³Hampetompoi' -ra: "Kai' toi-le, muli Abraham! Uma-ka-kaina ria rapobatua. Napa-di pai' nu'uli' tebahaka-kai mpai'?"

³³Tie Viņam atbildēja: Mēs esam Ābrahama pēcnācēji un nekad nevienam neesam vergojuši, kā tad Tu saki: jūs būsiet brīvi?

³⁴Na'uli' Yesus: "Makono mpu'u lolita-ku toi: hawe'ea tauna to mpobabehi jeko', napobatua jeko' -ramo.

³⁴Jēzus atbildēja viņiem: Patiesi, patiesi es jums saku: ikviens, kas grēku dara, ir grēka vergs.

³⁵Ane batua, uma monoa' katida-na hi tomi maradika-na. Aga ane ana' maradika moto-hana, monoa' katida-na hi tomi tuama-na.

³⁵Vergs nepaliek mājās mūžīgi, bet dēls paliek mūžīgi.

³⁶Jadi', ane Aku' mpobahaka-koi ngkai jeko' -ni, tebahaka mpu'u-mokoi, apa' Aku' Ana' Alata'ala-a.

³⁶Ja tad Dēls jūs atbrīvos, jūs patiesi būsiet brīvi.

³⁷Ku'inca moto-le kamuli-na Abraham-koie. Aga ria-koi to doko' mpatehi-a, apa' uma nipoinono lolita-ku.

³⁷Zinu, ka jūs esat Ābrahama Dēli, bet jūs meklējat mani nonāvēt, tāpēc ka jūs manus vārdus neaptverat.

³⁸Napa to kuhilo hi Tuama-ku, tetu-mi to ku'uli' -kokoi. Hiaa' koi' -koina mpobabehi napa to natudui' -kokoi tuama-ni."

³⁸Es runāju to, ko esmu redzējis pie sava Tēva; un jūs darāt to, ko redzējāt pie sava tēva.

³⁹Ra'uli' to Yahudi: "Tuama-kaile, Abraham!" Na'uli' Yesus: "Ane muli Abraham mpu'u-koi, tantu nituku' po'ingku-na.

³⁹Tie atbildēja Viņam, sacīdami: Mūsu tēvs ir Ābrahams. Jēzus viņiem sacīja: Ja jūs esat Ābrahama bērni, tad dariet Ābrahama darbus!

⁴⁰Kuparata-kokoi tudui' to makono to kutarima ngkai Alata'ala, hiaa' doko' nipatehi lau-ada! Uma hewa po'ingku-ni tetu po'ingku-na Abraham.

⁴⁰Bet jūs tagad tiecaties nonāvēt mani, Cilvēku, kas jums teicu patiesību, ko dzirdēju no Dieva. To Ābrahams nedarīja.

⁴¹Po'ingku-ni tetu bate mpotuku' po'ingku tuama-ni!" Hampetompoi' to Yahudi: "Aga kai' -le, bela-kai ana' una! Tuama-kai hadua lau-wadi, Hi'a-mi Alata'ala."

⁴¹Jūs darāt savu tēvu darbus. Tad tie sacīja Viņam: Mēs neesam netiklībā dzimuši, mums ir viens Tēvs, Dievs!

⁴²Na'uli' Yesus: "Ane bongko Alata'ala mpu'u Tuama-ni, ke nipoka'ahi' -a, apa' Aku' ngkai Alata'ala-a, pai' ohe'i-ama naposuro. Uma-a tumai ntuku' konoa-ku moto. Tumai-a ntuku' konoa-na Alata'ala, apa' Hi'a to mposuro-a.

⁴²Jēzus viņiem sacīja: Ja Dievs būtu jūsu tēvs, tad jūs mani mīlētu, jo es esmu izgājis un nāku no Dieva. Jo es neesmu nācis no sevis, bet Viņš mani ir sūtījis.

⁴³Uma ami' ni'incai batua-na lolita-ku, apa' uma-koi ntaha mpo'epe tudui' -ku.

⁴³Kāpēc jūs nesaprotat manu runu? Tāpēc, ka jūs neesat spējīgi klausīties manos vārdos.

⁴⁴Magau' Anudaa' -hanale tuama-nie! Pai' doko' oa' -koi mpotuku' konoa tuama-ni tetu. Ngkai lomo' -na, topepatehi ami' -imi. Uma-i ria mpo'uli' napa to makono, apa' uma ria napa-napa to makono hi hi'a. Ane moboa' -i, gati-nami-hana, apa' topoboa' ami' -i, pai' hawe'ea tauna to moboa' mpo'uhi kehi-na.

⁴⁴Jūsu tēvs ir velns; un jūs gribat darīt sava tēva kārības. Tas sākumā ir bijis slepkava un nepastāv patiesībā, jo viņā patiesības nav. Melus runādams, viņš runā savu, jo viņš ir melis un meļu tēvs.

⁴⁵Jadi', toe pai' uma-a nipangala', apa' mpo'uli' to makono-a-kuna.

⁴⁵Bet kad runāju patiesību, jūs neticat man.

⁴⁶Hema-koi to ma'ala mpotudo' karia jeko' -ku? Ane mpo'uli' -a anu makono, napa-di pai' uma-a nipangala' -e?

⁴⁶Kas no jums man var pārmest grēku? Ja es jums runāju patiesību, kāpēc jūs neticat man?

⁴⁷Tauna to napo'ana' Alata'ala doko' mpo'epe Lolita Alata'ala. Tapi' koi', uma-koi dota mpo'epe lolita-ku, apa' bela-koi ana' Alata'ala."

⁴⁷Kas ir no Dieva, tas Dieva vārdus dzird. Jūs tāpēc nedzirdat, ka neesat no Dieva.

⁴⁸To Yahudi mporuge' -i Yesus, ra'uli': "To Samaria-ko! Wuli-ko, hewa to ki'uli' ami' -mi!"

⁴⁸Tad jūdi Viņam atbildēja, sacīdami: Vai mēs labi nesakām, ka Tu esi samarietis un ka Tevī ir ļaunais gars?

⁴⁹Na'uli' Yesus: "Uma-a wuli. Aku' mpobila' Tuama-ku. Hiaa' koi', uma nibila' -a.

⁴⁹Jēzus atbildēja: Manī ļaunā gara nav, bet es godinu savu Tēvu, bet jūs man darāt negodu.

⁵⁰Uma-a mpope'une'. Alata'ala-damo to mpobila' -a, pai' Hi'a to mpobotuhi kamakono-ku ba ka'uma-na.

⁵⁰Bet es savu godu nemeklēju; ir Kas meklē un tiesā.

⁵¹Makono mpu'u lolita-ku toi: Hema to mpotuku' lolita-ku, uma-ra mate, tuwu' -ra duu' kahae-hae-na."

⁵¹Patiesi, patiesi es jums saku: Ja kas manus vārdus izpildīs, tas nāves mūžam neredzēs.

⁵²Ra'uli' to Yahudi: "Wae lau ki'inca mpu'u-mi kawuli-nu! Bangku' Abraham-hawoe', mate moto-i. Wae wo'o hawe'ea nabi owi, mate moto-ra. Hiaa' nu'uli' -kona, hema to mpotuku' lolita-nu uma-ra mate.

⁵²Tad jūdi sacīja: Tagad mēs zinām, ka Tevī ir ļaunais gars. Ābrahams un pravieši nomira, bet Tu saki: kas manus vārdus pildīs, tas nāvi mūžam nebaudīs.

⁵³Ha nu'uli' -kona meliu tuwu' -nu ngkai ntu'a-ta Abraham, to mahae-imi mate? Ha meliu tuwu' -nu ngkai hawe'ea nabi to mate-ramo? Nu'uli' hema rahi-dakoe?"

⁵³Vai Tu esi lielāks nekā mūsu tēvs Ābrahams, kas miris? Arī pravieši miruši. Par ko Tu sevi turi?

⁵⁴Na'uli' Yesus: "Ane rapa' -na mpakalangko woto-ku moto-a, uma ntoto ria kalaua-na. Tapi' Tuama-kumi to mpakalangko-a. Ni'uli' -koina Kahi'a-na Alata'ala to nipue'.

⁵⁴Jēzus atbildēja: Ja es sevi godinu, mans gods nav nekas. Tas ir mans Tēvs, kas mani godina, par ko jūs sakāt, ka Viņš ir jūsu Dievs.

⁵⁵Tapi' kakoo-kono-na uma-i ni'incai. Ane Aku', ku'inca-i. Ane rapa' -na ku'uli' uma-i ku'incai, boa' -ama hewa koi'. Apa' ku'inca mpu'u-i, pai' kutuku' lolita-na.

⁵⁵Un jūs Viņu nepazīstat, bet es Viņu zinu. Un ja es sacītu, ka es Viņu nezinu, tad es būtu jums līdzīgs melis. Bet es Viņu pazīstu un pildu Viņa vārdu.

⁵⁶Ane ntu'a-ni Abraham, goe' -i apa' na'inca kanahilo-na mpai' eo karataa-ku. Jadi' hewa toe lau, nahilo-mi karataa-ku pai' goe' lia-imi."

⁵⁶Jūsu Tēvs Ābrahams priecājās, ka viņš redzēs manu dienu. Viņš redzēja un gavilēja (1.Moz.18,18; 22,18).

⁵⁷Ra'uli' to Yahudi: "Umuru-nule, ko'ia hono' lima mpulu' mpae. Ha pasi' nuhilo-imi-kona Abraham-e?"

⁵⁷Tad jūdi sacīja Viņam, Tev vēl nav piecdesmit gadu, un Tu esi Ābrahamu redzējis?

⁵⁸Na'uli' Yesus: "Makono mpu'u lolita-ku toi: Kako'ia-na putu Abraham, Aku' toi, mpolia' ria-ama!"

⁵⁸Jēzus viņiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: pirms nekā Ābrahams bija, es esmu.

⁵⁹Kara'epe-na to Yahudi toe we'i, ntima' watu-ramo doko' rawatuhi-ki bona mate-imi. Ntaa' we'i, mengkawusili-imi Yesus ngkai Tomi Alata'ala.

⁵⁹Tad viņi pacēla akmeņus, lai mestu Viņam, bet Jēzus paslēpās un izgāja no svētnīcas.