¹Oti toe, Yesus modao' hi tana' Galilea. Uma-ipi dota hilou hi tana' Yudea, apa' topoparenta to Yahudi hi ria doko' mpopatehi-i.

¹Pēc tam Jēzus staigāja pa Galileju, jo Viņš negribēja apmeklēt Jūdeju, tāpēc ka jūdi meklēja Viņu nonāvēt.

²Nto'u toe, neo' rata-mi eo bohe to Yahudi to rahanga' Posusa' Pobamaru'.

²Bet jūdu būdiņu svētki (Scenopegia) bija ļoti tuvu.

³Jadi', ompi' -na Yesus mpobawai-i hilou hi Yudea mpokaralai eo bohe toe, ra'uli' -ki: "Neo' -hawo ntora hi rehe'i! Hilou-tamo hi Yudea, bona topetuku' -nu mpohilo anu mekoncehi to nubabehi.

³Tad Tā brāļi sacīja Viņam: Aizej no šejienes un dodies uz Jūdeju, lai arī Tavi mācekļi redz Tavus darbus, ko Tu dari.

⁴Uma-ko mpai' jadi' tau bohe ane ntora hi rehe'i-wadi-ko. Ane mpobabehi anu mekoncehi mpu'u-ko, popohiloi hawe'ea tauna hi dunia'!"

⁴Neviens taču neko nedara slepenībā, bet katrs grib būt ievērojams. Ja Tu to dari, tad atklāj sevi pasaulei.

⁵Hewa toe-mi lolita-ra ompi' -na Yesus, apa' uma wo'o-ra-rawo mepangala' hi Hi'a.

⁵Jo pat Viņa brāļi neticēja Viņam.

⁶Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka: "Ko'ia rata tempo-na kupopehuwu woto-ku. Ane koi' -koina, uma beiwa ba nto'uma-koi hilou hi Yerusalem,

⁶Tad uz to Jēzus sacīja viņiem: mans laiks vēl nav pienācis, bet jūsu laiks vienmēr ir klāt.

⁷apa' uma ria tauna to mpokahuku' -koi. Aku' -e, rapokahuku' -a-kuna tauna to dada'a hi dunia' toi, apa' ntora ku'uli' -raka kadada'a kehi-ra.

⁷Pasaule nevar jūs ienīst, bet mani nīst, jo es liecinu par to, ka tās darbi ir ļauni.

⁸Meri'ulu-mokoi hilou hi posusaa' toe ria. Aku', ko'ia-a-kuna hilou, apa' ko'ia rata tempo-ku."

⁸Jūs ejiet šajos svētkos, bet es vēl neeju šajos svētkos, jo mans laiks vēl nav piepildījies.

⁹Wae-mi lolita Yesus hi ompi' -na, pai' tida moto-imi hi Galilea.

⁹To pateicis, Viņš palika Galilejā.

¹⁰Hilou mpu'u-ramo ompi' -na Yesus hi Yerusalem bona mpokaralai Posusa' Pobamaru' hi ria. Ntaa' metuku' bongo moto-idi-hawo Yesus-e, aga hadudua-na bona neo' ra'incai ntodea.

¹⁰Bet, kad Viņa brāļi bija aizgājuši, tad arī Viņš aizgāja svētkos ne atklāti, bet it kā slepeni.

¹¹Hi posusaa' toe, topoparenta to Yahudi ntora mpopali' -i, ra'uli': "Hiapa-imidi Yesus-e?"

¹¹Bet jūdi meklēja Viņu svētkos un sacīja: Kur Viņš ir?

¹²Pai' ntodea wo'o, mparanusi-ramo mpotompo'wiwi-i. Ria-ra to mpo'uli': "Tauna to lompe' moto-i-hawo." Hantongo' wo'o mpo'uli': "Uma-di! Topebagiu-i-hana!"

¹²Un daudz kurnēšanas bija ļaudīs par Viņu; jo vieni sacīja: Viņš ir labs, bet citi teica: Nē, Viņš maldina ļaudis.

¹³Tapi' uma haduaa to daho' mpolonto', apa' me'eka' wo'o-ra wa hi topoparenta to Yahudi.

¹³Tomēr neviens, bīdamies jūdu, nerunāja par Viņu atklāti.

¹⁴Pentongoa' posusa' tohe'e, Yesus mesua' hi rala Tomi Alata'ala, pai' natepu'u-mi metudui'.

¹⁴Bet kad svētki bija jau pusē, Jēzus iegāja svētnīcā un mācīja.

¹⁵Konce-ra topoparenta to Yahudi mpo'epe tudui' -na, ra'uli': "Beiwa pai' na'inca ihi' Buku Tomoroli', bo uma-i-hawo mosikola-e?"

¹⁵Bet jūdi brīnījās un sacīja: Kā Viņš, nemācīts būdams, zina Rakstus?

¹⁶Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka: "To kutudui' -kokoile, tudui' ngkai Alata'ala to mposuro-a, bela tudui' -ku moto.

¹⁶Jēzus viņiem atbildēja, sacīdams: Mana mācība nav mana, bet Tā, kas mani sūtījis.

¹⁷Hema to doko' mpobabehi konoa Alata'ala, ra'inca mpai' kangkaiapa-na tudui' -ku toi, ba ngkai Alata'ala mpu'u-di ba lolita-ku moto-wadi.

¹⁷Ja kāds vēlas Viņa gribu pildīt, tas no mācības sapratīs, vai tā no Dieva, vai es runāju pats no sevis.

¹⁸Tauna to mpokeni lolita-na moto, mpope'une' -i-wadi. Tapi' tauna to mpali' karabilaa' -na Alata'ala to mposuro-i, tauna to monoa' -i, uma ria pebagiua-na.

¹⁸Kas runā pats no sevis, tas meklē sev godu; bet kas meklē Tā godu, kas mani sūtījis, tas ir patiess un netaisnības viņā nav.

¹⁹Nabi Musa owi mpowai' -koi Atura Pue'. Tapi' uma-koi ria haduaa to mpotuku' Atura toe. Napa pai' doko' nipatehi-a?"

¹⁹Vai Mozus nedeva jums bauslību? Bet neviens no jums nepilda bauslību.

²⁰Ra'uli' ntodea: "Wuli-ko! Hema to doko' mpopatehi-ko?"

²⁰Kāpēc jūs meklējat mani nonāvēt? Ļaudis atbildēja, sacīdami: Ļaunais gars Tevi apsēdis: kas meklē Tevi nogalināt?

²¹Na'uli' Yesus: "Mekehele-koi, apa' mpaka'uri' -a tauna hi Eo Sabat.

²¹Jēzus atbildēja un sacīja viņiem: Vienu darbu es padarīju, un jūs visi brīnāties.

²²Hiaa' koi' wo'o mobago moto hi Eo Sabat ane mpobabehi-koi ada petini'. Nabi Musa owi mpohubui-koi mpotini' ana' -ni. (Tapi' kakoo-kono-na ada petini' toe ngkai ntu'a-ta owi to meri'ulu ngkai Musa, bela ngkai Musa moto.) Ane ria ana' -ni to kana ratini' hi Eo Sabat, bate nitini' moto-i.

²²Tāpēc Mozus deva jums apgraizīšanu, lai gan tā nav no Mozus, bet no tēviem; un jūs sabatā apgraizāt cilvēku.

²³Jadi', ane metini' -koi hi Eo Sabat bona neo' ntiboki Atura Musa, napa pai' nikaroe-a apa' mpaka'uri' -a tauna hi Eo Sabat bona hobo' woto-na lompe'?

²³Ja cilvēks sabatā saņem apgraizīšanu un Mozus bauslība netiek pārkāpta, ko tad jūs dusmojaties uz mani, ka es sabatā izdziedināju visu cilvēku?

²⁴Neo' ranaa to kahiloa hi mali-na-wadi. Pakanoa' powile-ni bona nihilo napa to makono."

²⁴Netiesājiet pēc ārienes, bet spriediet taisnīgu tiesu!

²⁵Kara'epe-na pue' ngata Yerusalem lolita-na Yesus toe, ingu' -ramo. Ria-ra to mpo'uli': "Ha bela tauna toe-imi mai to rapali' pangkeni-ta, doko' rapatehi-e?

²⁵Tad daži no jeruzlemiešiem sacīja: Vai šis nav Tas, ko meklē nonāvēt?

²⁶Hiaa' he'e-imi mai metudui' hante uma ria kakoo-koroa' -na, pai' uma hema to mpokamaro-i. Ba lue' ra'inca lau-mi pangkeni-ta Kahi'a-na Magau' Topetolo' -e?

²⁶Un, lūk, Viņš runā atklāti, un tie Viņam nekā nesaka. Vai priekšnieki tiešām pārliecinājušies, ka Viņš ir Kristus?

²⁷Aga uma-hawo masipato' Kahi'a-na Magau' Topetolo', apa' ta'inca kangkaiapa-na. Ane rata mpu'u mpai' Magau' Topetolo' to rajanci owi-e, uma mpai' hema to mpo'incai kangkaiapa-na."

²⁷Un mēs zinām Viņu, no kurienes Viņš; bet kad nāks Kristus, neviens nezinās, no kurienes Viņš.

²⁸Jadi', bula-na Yesus metudui' hi rala Tomi Alata'ala, mekio' -i napesukui, na'uli': "Ni'uli' ni'inca moto kahema-ku pai' kangkaiapa-ku. Tumai-a, uma ntuku' konoa-ku moto. Tumai-a mpotuku' konoa-na Alata'ala to mposuro-a. Hi'a-mi to masipato' rapangala'. Tapi' koi' uma mpo'incai-i.

²⁸Tad Jēzus sauca, svētnīcā mācīdams, un sacīja: Jūs pazīstat mani un zināt, no kurienes es esmu nācis. Ir viens Patiesīgais, kas mani sūtījis, kuru jūs nepazīstat.

²⁹Aku', ku'inca-i apa' ngkai Hi'a pehupaa' -ku, pai' Hi'a to mposuro-a."

²⁹Es Viņu pazīstu, jo es esmu no Viņa, un Viņš mani sūtīja.

³⁰Nto'u toe, ria-ra to doko' mpohoko' -i, aga uma hema to dungku pale-ra hi Hi'a, apa' ko'ia rata tempo-na.

³⁰Tad tie meklēja Viņu satvert, bet neviens Viņam rokas nepielika, jo vēl Viņa stunda nebija pienākusi.

³¹Wori' hi olo' tau ntodea to mepangala' hi Hi'a, ra'uli': "Magau' Topetolo' mpu'u-i-tawo', baa' wori' -di tanda mekoncehi to nababehi-e."

³¹Bet daudzi no ļaudīm ticēja Viņam un sacīja: Kad atnāks Kristus, vai Viņš padarīs vairāk brīnumu, nekā Šis dara?

³²Ria-ra to Parisi to mpo'epe kamparanusi-ra ntodea mpotompo'wiwi Yesus. Toe pai' to Parisi hante imam pangkeni mpohubui ba hangkuja dua topojaga Tomi Alata'ala hilou mpohoko' -i.

³²Farizeji dzirdēja ļaudis tā par Viņu runājam; un priekšnieki un farizeji sūtīja kalpus, lai Viņu aizturētu.

³³Nto'u toe, Yesus mpololitai ntodea, na'uli' -raka: "Hampai' -a-damo dohe-ni. Nculii' -a mpai' hilou hi Hi'a to mposuro-a.

³³Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi man ar jums būt, un tad aiziešu pie Tā, kas mani sūtījis.

³⁴Nipali' -a mpai', aga uma-apa niruai'. Pai' hi kahilouaa-ku uma-koi bisa hilou."

³⁴Jūs mani meklēsiet, bet neatradīsiet, jo kur es esmu, tur jūs nevarat nākt.

³⁵Ingu' -ramo topoparenta to Yahudi mpo'epe lolita-na, pai' momepekune' -ramo, ra'uli': "Hilou hiapa-ile', pai' na'uli' uma-i mpai' taruai' -e? Meka' ba hilou-i mo'oha' dohe to Yahudi to mposowo' -ra to Yunani, pai' -i mpotudui' -ra to Yunani.

³⁵Tad jūdi savstarpēji sarunājās: Kur Viņš grib iet, ka mēs Viņu neatradīsim? Vai Viņš ies pie izklīdušajiem starp pagāniem un mācīs pagānus?

³⁶Pai' napa batua lolita-na to mpo'uli', tapali' -i aga uma-i taruai', pai' uma-ta bisa hilou hi kahilouaa-na?"

³⁶Kas tā par runu, ko Viņš teica: jūs mani meklēsiet un neatradīsiet, un kur es esmu, tur jūs nevarat nākt?

³⁷Eo ka'omea-na susa' tohe'e, eo to meliu karapomobohe-na. Hi eo toe, mokore-imi Yesus hi rala Tomi Alata'ala, pai' -i mekio': "Hema-koi to ngkamara, tumai-mokoi hi Aku' pai' nginu!

³⁷Bet beidzamajā lielajā svētku dienā Jēzus stāvēja un sauca, sacīdams: Kam slāpst, lai nāk pie manis un dzer!

³⁸Hewa to te'uki' hi rala Buku Tomoroli': hema to mepangala' hi Aku', ngkai nono-ra mo'ili wori' ue to tuwu'."

³⁸Kas uz mani tic, no tā iekšienes, kā sacīts Rakstos, plūdīs dzīvā ūdens straumes (Is.12,3).

³⁹Lolita-na Yesus toe mpowalatu Inoha' Tomoroli', to mehompo mpai' hi tauna to mepangala' hi Hi'a. Nto'u pololita-na Yesus toe, Inoha' Tomoroli' ko'ia mehompo hi topetuku' -na, apa' Yesus ko'ia rapomobohe.

³⁹Bet to Viņš sacīja par Garu, ko saņems tie, kas uz Viņu tic, jo Gars vēl nebija dots, tāpēc ka Jēzus vēl nebija pagodināts.

⁴⁰Wori' tauna mpo'epe lolita Yesus toe, pai' ria-ra hantongo' to mpo'uli': "Bate Hi'a-mile nabi to najanci Alata'ala owi-e."

⁴⁰Kad daži no ļaudīm dzirdēja Viņa runu, tie sacīja: Patiesi Viņš ir pravietis.

⁴¹Hantongo' wo'o-ra mpo'uli': "Magau' Topetolo' mpu'u-idi!" Aga ria wo'o-ra to mpo'uli': "Ah, to Galilea-i-hanale! Uma masipato' Magau' Topetolo' mehupa' ngkai Galilea.

⁴¹Citi sacīja: Viņš ir Kristus. Bet citi teica: Vai Kristus nāk no Galilejas?

⁴²Rala Buku Tomoroli' te'uki': Magau' Topetolo' muli Magau' Daud, pai' mehupa' ngkai ngata Betlehem, ngata kaputua Daud."

⁴²Vai Rakstos nav sacīts, ka Kristus nāk no Dāvida cilts un no Betlēmes miesta, kur bija Dāvids?

⁴³Alaa-na momehono' lau-ramo ntodea: hantongo' -ra mepangala' hi Yesus, hantongo' uma.

⁴³Tā ļaudīs izcēlās šķelšanās Viņa dēļ.

⁴⁴Ria-ra to doko' mpohoko' -i, aga uma hema to dungku pale-ra.

⁴⁴Un daži no tiem gribēja Viņu apcietināt, bet rokas neviens Viņam nepielika.

⁴⁵Topojaga Tomi Alata'ala to rahubui mpohoko' Yesus, nculii' -ramo hilou hi to Parisi pai' imam pangkeni. Uma-ra oko mpohoko' -i. Ra'uli' pangkeni toera: "Napa-di pai' uma-i nihoko' pai' nikeni tumai-e?"

⁴⁵Tad kalpi atgriezās pie augstajiem priesteriem un farizejiem; un tie sacīja viņiem: Kāpēc jūs Viņu neatvedāt?

⁴⁶Ratompoi': "Apa' ko'ia ria ki'epei tauna to mololita hewa Hi'a!"

⁴⁶Kalpotāji atbildēja: Nekad cilvēks nav tā runājis, kā šis Cilvēks.

⁴⁷Mehono' to Parisi toera: "Ei' -e! Ha nabagiu wo'o-moko-koiwo koi' -e?

⁴⁷Tad farizeji atbildēja viņiem: Vai arī jūs esat apmāti?

⁴⁸Hilo, uma ria hadua pangkeni ba to Parisi to mepangala' hi Yesus.

⁴⁸Vai tad kāds no priekšniekiem un farizejiem tic uz Viņu?

⁴⁹Muntu' ntodea to mpangala' -i, apa' uma ra'incai Atura Musa. Harala-rada!"

⁴⁹Bet šis pūlis, kas nezina bauslību, lai ir nolādēts!

⁵⁰Ngkai ree, mololita wo'o-mi-hawo hadua to Parisi to rahanga' Nikodemus. Nikodemus toei, ria-imi hangkani mpencuai' Yesus. Na'uli' Nikodemus mpo'uli' -raka doo-na:

⁵⁰Nikodēms, kas bija viens no tiem, kas naktī bija nācis pie Viņa, sacīja tiem:

⁵¹"Ntuku' atura-ta-hawo, uma-ta ma'ala mpohuku' tauna ane ko'ia-hawo ra'epe noa' -na pai' raparesa' gau' -na."

⁵¹Vai mūsu likums tiesā cilvēku, ja iepriekš neuzklausa viņu pašu un neuzzina, ko viņš darījis?

⁵²Hampetompoi' doo-na: "Ha ngkai Galilea wo'o-ko-kowo iko-e! Wile-dile pai' kamata rala Buku Tomoroli' -e. Uma ria nabi to mehupa' ngkai Galilea."

⁵²Tie atbildēja viņam, sacīdami: Vai arī tu esi galilejietis? Izpēti Rakstus un redzēsi, ka no Galilejas nenāk pravietis.

⁵³Oti toe, nculii' -ramo, hore-hore hilou hi tomi-ra.

⁵³Un tie atgriezās katrs savās mājās.