¹Ono eo kako'ia-na Eo Paskah, hilou-imi Yesus hi Betania, ngata katidaa-na Lazarus, to napotuwu' nculii' -e wengi.

¹Tad Jēzus sešas dienas pirms Lieldienām atnāca Betānijā, kur bija nomiris Lācars, ko Jēzus uzmodināja no miroņiem.

²Mpobabehi-ra karamea, apa' goe' -ra mpotarima Yesus hi ngata-ra. Marta moruhe, Lazarus mpohimpohura-ki Yesus pai' torata ntani' -na.

²Tur sarīkoja Viņam mielastu; un Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas atradās ar Viņu pie galda.

³Bula-ra ngkoni', tumai-i Maria ngkeni hantanga' lite lana honga. Lana toe rababehi ngkai rali' kaju to mohonga, masuli' lia oli-na. Natua lana toe hi witi' -na Yesus pai' naporihi hante wuluwoo' -na. Mohonga-damo hobo' hi rala tomi.

³Un Marija, paņēmusi mārciņu īstas, dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas; un tā susināja Viņa kājas saviem matiem; un svaidāmās eļļas smarža piepildīja māju.

⁴Hadua ana'guru-na Yesus to rahanga' Yudas Iskariot-- to mpobalu' Yesus hi bali' -nae mpai'-- mpo'uli':

⁴Tad Jūdass Iskariots, viens no Viņa mācekļiem, kas Viņu vēlāk nodeva, sacīja:

⁵"Masuli' lia oli-na lana tetu, nte tolu atu doi pera'. Napa-di-hana pai' uma rapobalu' lau, pai' doi-na rawai' -raka tokabu!"

⁵Kāpēc šo svaidāmo eļļu nepārdeva par trīs simts denārijiem un tos neizdalīja nabagiem?

⁶Kakoo-kono-na, Yudas uma kamposaile' -na mpu'u tokabu. Api' katomanako-nadi! Apa' hi'a to ntimamahi doi-ra, pai' pontu-na na'ala' bongo.

⁶Bet to viņš sacīja ne tāpēc, ka viņam rūpētu nabagi, bet gan tāpēc, ka viņš bija zaglis; un viņš, naudas kasi pie sevis turēdams, piesavinājās to, kas tanī tika ielikts.

⁷Na'uli' Yesus: "Pelele' moto-i-hawo! Napa to nababehi toi, mpenonoi eo karatana-ku mpai'.

⁷Tad Jēzus sacīja: Atstājiet viņu, lai viņa to uzglabā manai apbedīšanas dienai!

⁸Ane tokabu, ria-pidi loga-ni mpotulungi-ra. Tapi' Aku', neo' uma-pi ria loga-ni mpotulungi-a, apa' uma-apa mahae dohe-ni."

⁸Jo nabagi vienmēr ir pie jums, bet es neesmu vienmēr.

⁹Wori' to Yahudi mpo'epe karia-na Yesus hi Betania, toe pai' mo'iko-ra hilou doko' mpohilo-i. Pai' doko' wo'o-ra mpohilo Lazarus, to napotuwu' nculii' Yesus-e wengi.

⁹Tad daudzi jūdu ļaudis uzzināja, ka Viņš ir tur; un atnāca ne tikai Jēzus dēļ, bet lai redzētu arī Lācaru, ko Viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

¹⁰Jadi', mohawa' wo'o-ramo imam pangkeni doko' mpopatehi Lazarus.

¹⁰Bet augstie priesteri nodomāja nogalināt arī Lācaru,

¹¹Apa' ngkai hi'a pai' alaa-na wori' to Yahudi mpalahii-ra pai' mepangala' hi Yesus.

¹¹Jo viņa dēļ daudzi jūdi nāca un ticēja uz Jēzu.

¹²Kamepulo-na, wori' tauna hi Yerusalem mpo'epe kahilou-na Yesus mpotoa' ngata-ra. Nto'u toe, wori' lia tauna morumpu hi Yerusalem apa' neo' rata-mi Eo Paskah.

¹²Bet otrā dienā daudz ļaužu, kas bija ieradušies svētkos, dzirdēdami, ka Jēzus nāk uz Jeruzalemi,

¹³Mpo'ala' -ra palampa, pai' hilou-ra mpotomu-i. Ntora mekio' -ra: Une' -imi Pue' Ala!" Pue' mpogane' Magau' to tumai mpokeni hanga' -na!" Pue' mpogane' Magau' to Israel!"

¹³Paņēmuši palmu zarus un izgājuši Viņam pretī, sauca: Hozanna, svētīgs, kas nāk Kunga vārdā, Izraēļa Ķēniņš!

¹⁴Yesus mpo'ala' hama'a keledai to mongura, pai' nahawi'. Pehawi' -na tohe'e mpopadupa' lolita nabi owi to mpo'uli':

¹⁴Un Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tanī, kā rakstīts:

¹⁵"Neo' -koi me'eka', pue' ngata Sion. Hilo! Etu-i tumai Magau' -ni. Mpohawi' -i hama'a ana' keledai."

¹⁵Nebīsties, Siona meita, lūk, tavs Ķēniņš nāk, sēdēdams ēzelienes kumeļā!

¹⁶Nto'u toe, ko'ia rapaha ana'guru-na napa batua-na to jadi' toe. Aga ka'oti-na Yesus rapatehi pai' rapomobohe, rakiwoi-mi napa to jadi' hi Yesus toe, hewa to telowa ami' hi rala Buku Tomoroli'.

¹⁶Viņa mācekļi vispirms to nesaprata, bet, kad Jēzus tika pagodināts, tad atminējas, ka tā par Viņu bija rakstīts, un tā Viņam darīja.

¹⁷Hi Yerusalem nto'u toe, ria wo'o wori' tauna to dohe Yesus wengi nto'u kanakio' -na Lazarus ngkai rala daeo' pai' mpotuwu' -i nculii'. Tauna toera ntora mpojarita kajadia' toe.

¹⁷Bet ļaudis, kas ar Viņu bija, kad Viņš sauca Lācaru no kapa un to uzmodināja no miroņiem, deva liecību.

¹⁸Ngkai toe-mi pai' alaa-na wori' rahi tauna hilou mpotomu-i Yesus, apa' ra'epe Kahi'a-na to mpobabehi tanda mekoncehi toe.

¹⁸Tāpēc arī ļaudis izgāja Viņam pretim, jo dzirdēja, ka Viņš darījis šo brīnumu.

¹⁹Momepololitai-ramo to Parisi, ra'uli': "Madagi-tamo toi-e! Hilo-dile, hawe'ea tauna hi dunia' mpotuku' -i."

¹⁹Bet farizeji sarunājās savā starpā: Redziet, ka mēs nekā nepadarīsim! Lūk, visa pasaule seko Viņam!

²⁰Ngkai kawori' tauna to hilou hi Yerusalem mepue' nto'u Eo Paskah toe, ria wo'o ba hangkuja dua to Yunani.

²⁰Bet starp tiem, kas bija atnākuši, lai svēkos pielūgtu Dievu, bija daži pagāni.

²¹To Yunani toera hilou hi Filipus, ra'uli' -ki: "Doko' -ka-kaiwo mpohirua' -ki Yesus." (Filipus tohe'e ngkai ngata Betsaida hi tana' Galilea.)

²¹Viņi piegāja pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un lūdza to, sacīdami: Kungs, mēs gribam redzēt Jēzu!

²²Filipus hilou mpo'uli' -ki Andreas, pai' hira' roduaa hilou mparata-ki Yesus.

²²Filips nāk un saka to Andrejam; bet Andrejs un Filips pateica to Jēzum.

²³Yesus mpo'uli' -raka: "Rata-mi tempo-na, Aku' Ana' Manusia' rapomobohe.

²³Bet Jēzus atbildēja viņiem, sacīdams: Pienākusi stunda, lai Cilvēka Dēls tiktu pagodināts.

²⁴Makono mpu'u lolita-ku toi: Aku' ma'ala rarapai' -ki pae. Ane pae toe uma ratuja' hi tana' pai' ra'urihi hewa tomate, bate-na oa' -i. Tapi' ane ratuja' -i-damo, wori' -mi mpai' wua' -na.

²⁴Patiesi, patiesi es jums saku: ja kviešu grauds neiekrīt zemē un nenomirst,

²⁵Tauna to mpentaei konoa-na moto, moronto-ki mpai' katuwu' -na hi eo mpeno-na. Aga tauna to mpobahaka konoa-na hi dunia' toi, mporata-i mpai' katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na.

²⁵Tas paliek viens; bet ja nomirst, tad atnes daudz augļu. Kas savu dzīvību mīl, tas to zaudē; bet kas šinī pasaulē savu dzīvību ienīst, tas to saglabā mūžīgai dzīvei.

²⁶Hema-koi to doko' jadi' topobago-ku, kana mpotuku' -a, bona hiapa kahiloua-ku, retu wo'o-koi. Tuama-ku mpai' mpobila' -koi to jadi' topobago-ku.

²⁶Ja kas man kalpo, tas lai seko man, un kur es esmu, tur būs arī mans kalps. Un kas man kalpo, to godinās mans Tēvs.

²⁷"Susa' nono-ku toi-e. Uma ku'incai napa to kana ku'uli'. Ria hi rala nono-ku doko' mekakae: 'Mama, bahaka-a-kuwo ngkai kaparia to neo' mporumpa' -a toi-e!' Aga bo toe-mi pai' tumai-a hi rala dunia', bona mpotodohaka kaparia toe.

²⁷Tagad mana dvēsele ir satraukta. Un ko lai es saku? Tēvs, atpestī mani no šīs stundas? Bet šai stundai es taču atnācu.

²⁸Ku'uli' hewa toi: Mama, pomobohe-mi hanga' -nu!" Ngkai ree, ria to mololita ngkai langi' mpo'uli' -ki Yesus: "Oti-mile kupomobohe hanga' -kue, pai' kupomobohe tena-pi mpai'."

²⁸Tēvs, pagodini savu vārdu! Tad nāca balss no debesīm: Es to pagodināju un vēl pagodināšu!

²⁹Ntodea to mpo'epe lolita ngkai langi' toe, mpo'uli': "Toe lou moni kuna!" Aga hantongo' mpo'uli': "Bela-hawo kuna. Ria-hana mala'eka mpololitai-i."

²⁹Tad ļaudis, kas stāvēja un dzirdēja, sacīja: Pērkons rūca. Citi sacīja: Eņģelis runāja Viņam.

³⁰Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka: "Lolita to ni'epe toe we'i, rapohowa' uma bona mpotulungi Aku'. Rapohowa' bona mpotulungi koi' -hana.

³⁰Jēzus atbildēja un sacīja: Ne manis dēļ šī balss atskanēja, bet jūsu dēļ.

³¹Rata-mi tempo-na Alata'ala kana mpohurai hawe'ea kasalaa' manusia' hi dunia'. Pai' rata wo'o tempo-na Magau' Anudaa' to mpokuasai dunia' toi kana rapopalai.

³¹Tagad šī pasaule tiek tiesāta; tagad šīs pasaules valdnieks tiks izmests ārā.

³²Aga Aku', ane rapokalangko-apa mpai' hi wongko dunia', kukeni hawe'ea tauna tumai hi Aku'."

³²Un kad es tikšu no šīs zemes pacelts, es visus vilkšu pie sevis.

³³Lolita-na Yesus toe, mpowalatu beiwa mpai' karapatehi-na.

³³Bet to Viņš sacīja, norādīdams, kādā nāvē Viņš mirs.

³⁴Ra'uli' ntodea: "Hi rala Atura Pue' kibasa: Magau' Topetolo' tuwu' duu' kahae-hae-na. Napa-kona pai' nu'uli' Ana' Manusia' kana rapokalangko hi wongko dunia'? Ana' Manusia' to'uma wo'o-pi to nu'uli' tetu-e?"

³⁴Ļaudis Viņam atbildēja: Mēs dzirdējām bauslībā, ka Kristus paliek mūžīgi; kā tad Tu saki, ka Cilvēka Dēlam jākļūst paceltam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?

³⁵Na'uli' Yesus mpo'uli' -raka: "Hampai' -damo, pai' baja to mpobajahi-koi tempo toi-e, uma-pi ria dohe-ni. Kaliliu-mokoi mako' bula-na mobaja-pidi, bona neo' -koi narata bengi. Tauna to mako' hi rala kabengia-na, uma ra'incai hiapa kahiloua-ra.

³⁵Tad Jēzus sacīja viņiem: Vēl neilgi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai jūs tumsa neapņem, un kas tumsā staigā, tas nezina, kurp viņš iet.

³⁶Mepangala' -mokoi hi Aku' bula-ku ria-pidi dohe-ni mpobajahi-koi, bona mobaja nono-ni." Ka'oti-na Yesus mpo'uli' hawe'ea toe, malai-imi ngkai ree, pai' uma-ipi mpopehuwu woto-na hi ntodea.

³⁶Kamēr jums ir gaisma, ticiet gaismai, lai jūs būtu gaismas bērni! To Jēzus sacīja un aizgāja, un pazuda no viņiem.

³⁷Nau' wori' tanda mekoncehi to nababehi Yesus hi mata to Yahudi, uma oa' -ra mepangala' hi Hi'a.

³⁷Bet lai gan Viņš tik lielus brīnumus darīja to priekšā, tie neticēja Viņam.

³⁸Jadi', madupa' -mi lolita nabi Yesaya owi to mpo'uli': Pue', uma hema to mpangala' kareba to kikeni. Nau' nupopohiloi-ra kabaraka' -nu, uma oa' rapangalai'."

³⁸Lai izpildītos pravieša Isaja vārdi, ko viņš ir teicis: Kungs, kas ir ticējis mūsu sludinājumam, un kam ir atklājies Kunga elkonis? (Is.53,1)

³⁹Jadi', uma-ra bisa mepangala', apa' ria wo'o Lolita Alata'ala to na'uki' nabi Yesaya owi, to mpo'uli':

³⁹Tāpēc tie nevarēja ticēt, jo Isajs tālāk saka:

⁴⁰"Na'uli' Pue' Ala: 'Tungkai' kupakawero-ra, bona uma-ra pehilo. Kupakako'o nono-ra, bona nono-ra uma monoto. Ka'omea-na mpai' uma-ra nculii' hi Aku', toe pai' uma-ra kuwai' kalompea'.'"

⁴⁰Viņš to acis aptumšoja un viņu sirdis nocietinaja, lai acīm neredzētu un sirdīm nesaprastu, un neatgrieztos, ka es tos dziedinātu.

⁴¹Lolita toe na'uki' nabi Yesaya owi, apa' nahilo ami' -mi kabaraka' -na Yesus, pai' nalowa-i.

⁴¹To Isajs sacīja, kad redzēja Viņa godību un runāja par Viņu.

⁴²Aga nau' wae, wori' moto pangkeni to Yahudi to mepangala' hi Yesus. Aga mepangala' bongo-ra-wadi, apa' me'eka' -ra nee-neo' mpai' to Parisi mpopalai-ra ngkai tomi posampayaa.

⁴²Tomēr daudzi priekšnieki ticēja Viņam, bet farizeju dēļ neapliecināja, lai tos neizslēgtu no sinagogas.

⁴³Apa' konoa-ra doko' ra'une' hingka doo-ra, uma rasaile' pe'une' to ngkai Alata'ala.

⁴³Jo viņi mīlēja vairāk cilvēku godināšanu nekā Dieva godu.

⁴⁴Yesus mpesukui mekio', na'uli': "Tauna to mepangala' hi Aku', uma muntu' Aku' to rapangala'. Mepangala' wo'o-ramo hi Pue' Ala to mposuro-a.

⁴⁴Bet Jēzus sauca, sacīdams: Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis.

⁴⁵Tauna to mpohilo-a, mpohilo Pue' Ala wo'o-ra to mposuro-a.

⁴⁵Un kas mani redz, tas redz To, kas mani sūtījis.

⁴⁶Tumai-a hi dunia' toi jadi' baja, bona hawe'ea tauna to mepangala' hi Aku' uma-pi mo'oha' hi rala kabengia-na.

⁴⁶Es, gaisma, atnācu pasaulē, lai ikviens, kas man tic, nepaliktu tumsībā.

⁴⁷"Tauna to mpo'epe lolita-ku pai' uma ratuku', bela Aku' to mpohuku' -ra. Apa' bela patuju-ku tumai hi dunia' toi bona mpohuku' manusia'. Tumai-ale, bona mpobahaka-ra ngkai huku' -ra.

⁴⁷Un ja kāds dzird manus vārdus un tiem neseko, es to netiesāju, jo es nenācu pasauli tiesāt, bet pasauli glābt.

⁴⁸Tauna to mposapuaka-a pai' uma mpotarima lolita-ku, ria-mi mpai' to mpohuku' -ra. Lolita-ku to kupohowa', toe-mi mpai' to mpohuku' -ra hi Eo Kiama.

⁴⁸Kas mani nievā un manus vārdus nepieņem, tam ir savs tiesnesis. Vārdi, ko runāju, tie viņu tiesās pastarā dienā.

⁴⁹Apa' mololita-a uma ngkai konoa-ku moto. Ku'uli' pai' kulolita napa to napahawa' -ka Tuama-ku, apa' Hi'a-mi to mposuro-a tumai.

⁴⁹Jo es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtīja, Viņš man deva pavēli, ko sacīt un ko runāt.

⁵⁰Pai' ku'inca: hawa' -na toe mpowai' katuwua' to lompe' duu' kahae-hae-na. Jadi', napa to ku'uli' toi-e, bate lolita to na'uli' ami' -maka Tuama-ku."

⁵⁰Un es zinu, ka Viņa bauslis ir mūžīgā dzīve. Tāpēc visu, ko runāju, es saku tā, kā to man teica Tēvs.